Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Deviņu vai 10 eiro maksa par lidostas Rīga lidlaukā sniegtajiem aviācijas drošības un glābšanas pasākumiem premjeram Valdim Dombrovskim (V) un Artim Kamparam šķita nepamatoti liela, jo esot trīsreiz lielāka nekā Helsinkos, tādēļ Ministru Kabineta komiteja to nodeva tālākai saskaņošanai.

Iebildumi bija arī Tieslietu ministrijai – gan pret to, ka no maksas tiek izslēgti transfēra pasažieri, gan pret paredzētajām nokavējuma naudām gaisa pārvadātājiem par noteikto maksājumu termiņa kavējumiem.

Kā formālo iemeslu drošības maksas ieviešanai Satiksmes ministrija min nepieciešamību rast risinājumu aviācijas drošības funkciju finansēšanai, ņemot vērā nepietiekamās dotācijas, kā arī vēlmi nenovirzīt šiem mērķiem lidostas infrastruktūras attīstībai nepieciešamos līdzekļus.

Savukārt TV3 raidījums Nekā personīga vēstīja, ka maksas ieviešana saistīta arī ar aviokompāniju parādiem, kurus lidosta nespēj piedzīt. Ryanair ir parādā 700 tūkstošus latus. Savukārt airBaltic – 12 reižu vairāk. Tādējādi lidosta Rīga drošībai tērētu trīskārt lielāku naudas summu nekā līdz šim, finansējumu iegūstot no pasažieriem. Tikmēr lidostas vadītājs Arnis Luhse par šīm iecerēm nav bijis informēts un uzskata, ka lidostas drošības pasākumu īstenošanai pietiekot ar trīs miljoniem latu, kamēr lidostas Drošības departamenta direktors Raimonds Lazdiņš iecerējis tērēt 10 milj. Ls. Jāpiebilst, ka pirmajos deviņos mēnešos lidostas pakalpojumus bija izmantojuši teju 4 miljoni pasažieru, bet pērn kopā tika pārvadāti 4,66 milj. pasažieru, liecina lidostas dati. Taču pēc saskaņā ar iecerēto projektu, drošības maksu nākamgad maksātu 1,5 milj. pasažieru.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Šā gada vienpadsmit mēnešos VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpojusi par 82% vairāk pasažieru nekā Tallinas un par 83,4% pasažieru vairāk nekā Viļņas lidosta, liecina sniegtā informācija medijiem.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada vienpadsmit mēnešiem, šogad lidostu Rīga analogā laikā periodā izmantojuši par 27,1% pasažieru vairāk. Gada vienpadsmit mēnešos Rīgas lidostu izmantojuši 2 917 399 pasažieri. Tallinas lidosta šā gada vienpadsmit mēnešos apkalpojusi 1 601 648 pasažierus, kas ir par 11,8%, bet Viļņas lidosta – 1 590 364 pasažierus jeb par 17,4% vairāk nekā pērn šajā laika periodā.

Novembrī lidostu Rīga izmantoja 252 843 pasažieri, kas ir par 27,4% vairāk nekā pagājušā gada novembrī. Tallinas lidostas apkalpoto pasažieru skaits novembrī palielinājies par 15,8%, bet Viļņas lidostas pārvadāto pasažieru skaits šajā mēnesī pieaudzis par 46,1%. Lidostas Rīga apkalpoto pasažieru skaits jau oktobrī pārsniedza pagājušā gada apkalpoto pasažieru kopskaitu, kas bija 2 495 020 pasažieru.

No starptautiskās lidostas Rīga pērn veikti 68 tūkstoši lidojumi uz 82 galamērķiem, no kuriem populārākie bijuši Londona, Oslo, Helsinki un Stokholma, informē lidostas preses sekretāre Sarmīte Bunka-Brilijonka.

Uz Londonu pagājušajā gadā lidojuši 377 413 pasažieri, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš. Salīdzinot populārākos galamērķus, pērn būtiski pieaudzis to pasažieru skaits, kuri devušies uz Oslo (par 42 procentiem), Maskavu (par 41%), Helsinkiem (par 32%) un Frankfurti (par 32%).

Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar periodu iepriekš, pērn gandrīz 3,5 reizes pieaudzis ceļotāju skaits, kuri no starptautiskās lidostas Rīga devušies uz Turku (67 075 pasažieri), par pusotru reizi vairāk – uz Tartu (18 560 pasažieri) un Bergenu (57 283 pasažieri) un par 1,4 reizēm vairāk – uz Ženēvu (21 129 pasažieri).

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Jūnijā par 90 % palielinājies ar prāmi Max Mols pārvadāto pasažieru skaits, Db informēja prāmja operatora a/s Rīgas jūras līnija preses sekretāre Evita Matisone. Jūnijā ar prāmi braukuši 4037 pasažieri, kas ir par 1905 pasažieriem vairāk nekā maijā, vienā reisā vidēji — 269 pasažieri. Salīdzinot datus ar maiju, pieaugums vienā reisā ir 158 pasažieri. No Zviedrijas jūnijā atbraukuši 1944 pasažieri, bet no Latvijas uz Zviedriju devušies — 2093 pasažieri. Arī Latvijā visvairāk prāmja satiksmi izmantojuši Latvijas iedzīvotāji — 45,8 % no visiem pasažieriem. Zviedrijas iedzīvotāji bijuši 30,8 %, lietuvieši — 6,6 %, norvēģi — 4,2 %. Pārējos 12,6 % sastāda pasažieri no Dānijas, Somijas, Vācijas, Krievijas, Kanādas un citām valstīm. Par vairāk nekā divām reizēm pieaudzis arī pārvadāto automašīnu skaits, jūnijā sasniedzot 640 transportlīdzekļu. Vasaras mēnešos uzņēmums plānoja pasažieru skaita pieaugumu par 50 % un rezervēto biļešu skaits to apliecina, informēja uzņēmumā. Latvijā prāmja biļetes iespējams iegādāties 40 tūrismaaģentūrās, Lietuvā biļetes tirgo 7 aģentūras, Zviedrijā — 5, Dānijā un Norvēģijā — pa vienai. Db jau vairākkārt ziņojis, ka Rīgas jūras līnija piedāvā arī tūrisma paketes un viesnīcas rezervēšanu. Pieprasījums galvenokārt ir pēc trīszvaigžņu viesnīcu rezervēšanas.

A/S „Pasažieru vilciens” 2005.gadu noslēdza ar 374 000 latu lielu peļņu, kas ieguldīta uzņēmuma tālākā attīstībā – ritošā sastāva atjaunošanas un modernizācijas programmās. 2005.gada ietvaros uzņēmums ar vilcieniem Latvijas teritorijā pārvadājis 25,5 miljonus pasažieru, kas ir par 8,76% vairāk nekā 2004. gadā. 2005.gadā katru dienu A/S „Pasažieru vilciens” ir nodrošinājis pakalpojumus 65 tūkstošiem elektrovilcienu klientu un 8-9 tūkstošiem dīzeļvilcienu klientu. Vidēji dzelzceļu kā pārvietošanās līdzekli valsts teritorijā ir izmantojuši 6% no kopējā pasažieru skaita. Šis rādītājs atbilst vidējam Eiropas Savienības rādītājam, kas ir 6-10%. „Analizējot tendences pasažieru pārvadājumu jomā pa dzelzceļu, secinām, ka šis pārvietošanās veids kļūst arvien populārāks iedzīvotāju vidū. Par to liecina ne vien pieaugošais pasažieru skaits gadā, bet arī vidējais attālums, ko pasažieri nobrauc. Pasažieru nobrauktais attālums pa dzelzceļu kilometros ir palielinājies par 10,6%, pērn sasniedzot 786 miljonus pasažieru kilometru. Uzskatām, ka pārvadāto pasažieru skaita un pasažieru apgrozības rādītāju pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka 2005. gadā dzelzceļa pasažieru pārvadājumos saglabājām nemainīgu braukšanas maksu, salīdzinot ar autobusu pasažieru pārvadājumiem,” 2005.gada rezultātus skaidro Linda Baltiņa, A/S „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja. Dzelzceļa priekšrocības spilgti izceļas, salīdzinot transporta veidus nevis tieši, bet ievērojot transporta ārējās izmaksas – kaitējumu dabai un sabiedrībai. No ārējām izmaksām 92% gulstas uz autotransportu, savukārt, uz dzelzceļu tikai 4%. A/S „Pasažieru vilciens” 2005. gadā nodarbināja vidēji 1 175 darbinieku, no tiem Tehniskajā departamentā (mašīnistu brigādes un citi tehniskie darbinieki) 24 % darbinieku, Pasažieru apkalpošanas departamentā (kasieri, konduktori kontrolieri, darba rīkotāji) 58% darbinieku, Administrācijas 7% darbinieku. 2005. gadā Finanšu ministrijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Vadības komiteja apstiprināja ERAF nacionālo programmu "Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu attīstība 2005.-2013. gadam.", kas paredz līdz 2008. gada modernizēt elektrovilcienu vagonus. ERAF piešķirtais finansējums (7,73 milj. Ls) un uzņēmuma līdzfinansējums (6,02 milj. Ls) elektrovilcienu modernizācijai ļauj piedāvāt pasažierim kvalitatīvāku pakalpojumu – braucienu ērtākā vilcienā. A/s «Pasažieru vilciens» izveidota 2001. gadā, no VAS «Latvijas dzelzceļš» nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. A/s „Pasažieru vilciens” ilgtermiņa darbības pamatiezīme – „Uz pasažieru vajadzībām vērsts, efektīvs uzņēmums, kurš nodrošina kvalitatīvus iekšzemes pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu.” A/s „Pasažieru vilciens” 2005. gads bija piektais darbības gads, kurš pagaidām bijis finansiāli veiksmīgākais, jo savā pastāvēšanas vēsturē pirmo gadu uzņēmums strādājis ar peļņu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Salīdzinot ar 2003. gada rādītājiem, šogad Rīgas Jūras Līnijas veiktais pārvadājumu apjoms ievērojami pārsniedz pagājušā gada veikumu. Pasažieru pārvadājumi palielinājušies par vairāk nekā 42%, vieglo automašīnu - par 45%, bet visstraujākais kāpums – 81% ir iegūts kravu pārvadājumu jomā. Šī gada piecos mēnešos jau ir pārvadāti 31 526 pasažieri, kas ir par 9 358 personām vairāk nekā 2003. gadā, kad šis rādītājs bija 22 168 pasažieri. Šogad krāvu pārvadājumu pieaugums visuzskatāmāk apliecina kravu pārvadātāju uzticību prāmja līnijai un izveidoto veiksmīgo sadarbību. Pērn piecos mēnešos tika pārvadātas 1 529 kravas vienības, bet šogad 2 782, kas ir par 1 253 kravas vienībām vairāk. Rīgas Jūras Līnijas statistika liecina, ka ievērojami ir palielinājušies vieglo automašīnu pārvadājumu apjomi - no 1 873 mašīnām pērn (piecu mēnešu laikā) līdz 2 718 šogad. Tas ir izskaidrojams gan ar pieaugošo tūristu skaitu, kas ceļošanai izmanto vieglo autotransportu, lai apceļotu visu valsti, gan arī pieaugošo Latvijas un Zviedrijas uzņēmumu sadarbību un līdz ar to darbinieku regulārajiem komandējuma braucieniem. Šogad maijā tika pārvadātas 7 090 personas, kas ir aptuveni par 10,7% vairāk nekā 2003. gada maijā, kad tika pārvadāti 6 399 pasažieri. Lielāka pasažieru plūsma maijā bija virzienā no Rīgas uz Stokholmu – 3 758 pasažieri, bet no Stokholmu uz Rīgu – 3 332 pasažieri. Turklāt tika pārvadātas 555 kravas vienības un 625 vieglās automašīnas. Pērn šie rādītāji bija attiecīgi 654 un 555 vienības. Šogad maijā nedēļas nogales garā kruīza laikā pirmo reizi ar prāmi Baltic Kristina tika pārvadāts maksimālais pasažieru skaits – 538 personas. Šajā reisā maksimāli tika piepildīts arī autotransporta klājs, un uzņēmums nevarēja nodrošināt vietu uz prāmja visiem interesentiem no kravu pārvadātāju puses. Turpmākajos vasaras atvaļinājumu mēnešos Rīgas Jūras Līnija prognozē lielu tūristu plūsmu gan uz Latviju, gan Zviedriju, kas ceļošanai izmantos prāmi Baltic Kristina. Tūrisma plūsmas palielināšanos veicina abu valstu tuvais ģeogrāfiskais izvietojums un ērtā satiksme, kas ļauj doties pat iepriekš neplānotā atvaļinājuma braucienā, kā arī abu valstu spēja piedāvāt tūristiem plašas izklaides un atpūtas iespējas.

Pasažieru pārvadātājs pa dzelzceļu Pasažieru vilciens cer, ka nākotnē izdosies vienoties ar pašvaldības uzņēmumu Rīgas satiksme par vilcienu iekļaušanu Rīgas sabiedriskā transporta sistēmā, pirmdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Andis Lubāns.

«Mēs gadā pārvadājam sešus līdz septiņus miljonus pasažieru Rīgas ietvaros vien, aptuveni 13-14 miljoni ir tie pasažieri, kas tiek ievesti Rīgā. Nenoliedzami, sabiedriskais transports ir arī vilciens. Tas nozīmē, ka tuvākā vai tālākā nākotnē abas puses sēdīsies pie sarunu galda un atradīs kādus saskarsmes punktus un vienosies, ka tā ir kopēja sabiedriskā transporta sistēma Rīgā - tramvajs, trolejbuss, autobuss un vilciens, kur tas ir pieejams,» teica Lubāns.

Viņš skaidroja, ka līdzšinējā sadarbība nav bijusi veiksmīga. «Mēs iepriekš sadarbojāmies pirmā etapa ietvaros, kad Rīgas satiksmes e-talonus izmantoja pasažieri vilcienos tām kategorijām, kuriem pienācās atlaides. Diemžēl izrādījās, ka sākotnējie aprēķini ir neprecīzi un pasažieri izmantoja vilciena pakalpojumus vairāk nekā sākotnēji iecerēts. Vienoties par papildus finansējumu abām pusēm neizdevās un tādēļ pirmais etaps tika apturēts, bet otrais netika uzsākts. Otrs etaps bija domāts, ka visi pasažieri izmanto e-talonus neatkarīgi no atlaidēm,» skaidroja Lubāns.

No pasažieriem, kuri šorīt pirkuši sabiedriskā transporta biļeti pašvaldības SIA Rīgas satiksme pašapkalpošanās biļešu automātos, nepamatoti iekasēta dubulta samaksa - 1,20 eiro, atzina uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

Zaķis norādīja, ka pašapkalpošanās automātos, tāpat kā iepriekšpārdošanā, biļetes cenai jābūt 0,60 eiro, taču sistēmā ieviesusies kļūda un šorīt no pasažieriem, kuri biļeti pirkuši automātos, nepamatoti iekasēti 1,20 eiro.

Rīgas satiksme uzsākusi kļūdas novēršanu, lai turpmāk arī pašapkalpošanās automātos biļeti varētu iegādāties par 0,60 eiro. Vienlaikus Zaķis uzsver, ka pie transportlīdzekļa vadītāja biļete pieejama tikai par pilnu cenu pēc jaunā tarifa - 1,20 eiro.

Tie pasažieri, kuri šorīt, pērkot biļeti automātos, pārmaksājuši, var rakstīt Rīgas satiksmei oficiālu iesniegumu ar pieprasījumu atmaksāt pārmaksāto naudu.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Maijā starptautisko lidostu Rīga izmantojuši par 27% pasažieru vairāk nekā pērn maijā, liecina lidostas sniegtā informācija. Šā gada pirmajos piecos mēnešos visvairāk, 134 305 pasažieri jeb 12,7% no kopējā pasažieru apjoma, lidojuši uz Londonu, savukārt Īrijas galvaspilsētu Dublinu par galamērķi bija izvēlējušies 83 294 pasažieri jeb 8%.

Aizvadītajā mēnesī lidostu Rīga izmantojuši 272 095 pasažieri. Kopumā šā gada piecos mēnešos lidostu Rīga izmantojuši 1 110 403 pasažieru, kas ir par 23,4% vairāk nekā 2006. gada pirmajos piecos mēnešos.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos visvairāk, 134 305 pasažieri jeb 12,7% no kopējā pasažieru apjoma, lidojuši uz Londonu, savukārt Īrijas galvaspilsētu Dublinu par galamērķi bija izvēlējušies 83 294 pasažieri jeb 8%.

Līdzīgi rādītāji ir tuvākajām sekotājām Stokholmai, Berlīnei, Kopenhāgenai un Frankfurtei, kas pārvadājušas no 69 118 līdz 59 824 pasažieriem, pārsniedzot 5% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita šā gada pirmajos piecos mēnešos.

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Šī gada astoņos mēnešos pa dzelzceļu pārvadāti 36.305 milj. tonnu kravu, kas ir par 4.9 % vairak nekā attiecīgajā periodā pērn. Visvairāk šajā laikā pārvadāti naftas un naftas produti - 14.304 milj. t, taču to apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu sarucis par 8.9 %. Savukārt otra lielākā kravu veida - ogļu pārvadājumu apjomi pieauguši par 17.4 % un pārvdāti 10.321 milj. t ogļu. Par 6 % vairāk pārvadāti arī minerālmēsli un astoņos mēnešos pa dzelzceļu transportēti 4.863 milj. t šīs kravas. Par 32.7 % vairāk pa dzelzceļu astoņos mēnešos pārvadātas arī minerālvielas, kuru apjoms sasniedzis 1.623 milj. t. Savukārt melno metālu pārvadāju apjoms pieaudzis par 3.1 % un pārvadāti 1.174 milj. t. Lielākā daļa (75 %) no pa dzelzceļu vestajām kravām - 27.255 milj. t vestas caur pieostas stacijām. Sauszemes tranzītā pārvadāti 3.609 milj. t, bet iekšzemes pārvadājumos 1.511 milj. t kravu. Vairāk kā 80 % no pa dzelzceļu pārvadātājām kravām veidoja masveida kravas - ogles, minerālmēsli, nafta un naftas produkti.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta

termināls 2007. gada septiņos mēnešos ir pārkrāvusi 7,96 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, un tas ir par 4,4 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā 2006.gadā. Nafta un naftas produkti uz SIA Ventspils nafta termināls tiek transportēti pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru.

2007.gada janvārī-jūlijā vislielāko īpatsvaru SIA Ventspils nafta termināls pārkraušanas apjoma struktūrā veido pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela, kuras kopapjoms šajā laikposmā sasniedzis 5,7 miljonus tonnu. Šā gada septiņos mēnešos uzņēmumā pārkrauti arī 1,2 miljoni tonnu autobenzīna, kas uz termināli transportēts pa dzelzceļu, bet 1 miljons tonnu naftas un naftas produktu pārkrauts no jūras. Pa jūras ceļu uz termināli visvairāk piegādāta nafta - vairāk nekā 0,6 miljoni tonnu.

Šī gada sākumā vairākkārtīgi palielinājusies Latvijas aviosabiedrības airBaltic pasažieru plūsma no Viļņas un Tallinas uz Rīgu un caur Latvijas galvaspilsētu uz galamērķiem Eiropā un Āzijā.

2009. gada janvārī par airBaltic populārāko maršrutu pasažieru skaita ziņā kļuvis Viļņa-Rīga, kas skaidrojams ar lietuviešu tranzīta pasažieru skaita pieaugumu. Janvārī šajā maršrutā apkalpoti 12 922 pasažieri, kas ir gandrīz piecas reizes pārsniedz rādītāju tajā pašā periodā pagājušajā gadā, kad tika pārvadāti 2293 pasažieri. Līdz ar to pasažieru skaita ziņā maršruts Viļņa-Rīga 2009. gada janvārī apsteidzis līdz šim populārākos maršrutus Rīga-Berlīne un Rīga-Kopenhāgena.

Savukārt maršrutā Tallina-Rīga 2009. gada janvārī pārvadāti 9186 pasažieri. Tas ir pieaugums par vairāk nekā 2.5 reizēm, salīdzinot ar 2008. gada janvāri, kad šajā maršrutā tika apkalpoti 3520 pasažieri. Ņemot vērā konkurentu aktivitāšu samazināšanos Tallinas lidostā (atsaucoties uz Estonian Air paziņojumu par reisu samazināšanu un KLM informāciju par reisu pārtraukšanu maršrutā Amsterdama-Tallina no šī gada 4. maija), airBaltic prognozē, ka šajā maršrutā turpināsies pasažieru skaita pieaugums.

Rīgas mikroautobusu satiksme norāda uz Autotransporta direkcijas nepadarīto darbu.

Valsts Autotransporta direkcija (ATD) publiskajā telpā vērsās pret pilnsabiedrību Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) ar aizdomām par iespējamu krāpniecību aizdomīgi daudz pārvadāto invalīdu skaita dēļ, saņemot vairāk dotāciju. Uzņēmums pārmetumus noliedz un norāda uz ATD nepadarītajiem darbiem.

Dienas Bizness situāciju skaidrot aicināja RMS pārstāvi, SIA B-Bus valdes priekšsēdētāju Vitāliju Komaru. SIA B-Bus uzņēmumu grupā ietilpst struktūrvienības – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme, SIA Sabiedriskais autobuss, SIA Ekspress-Ādaži, SIA Migar un UAB B-Bus Lietuvā.

Fragments no intervijas

Kāds ir iemesls teikt, ka ATD pārmetumi par pārlieku liela skaita invalīdu pārvadājumiem RMS ir nepamatoti?

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA Ventspils nafta termināls 2007.gada astoņos mēnešos ir pārkrāvusi jau 9,1 miljonu tonnu naftas un naftas produktu. Tas ir par 5 miljoniem tonnu vairāk nekā attiecīgā laikposmā pirms gada. Naftas un naftas produktu kravas uz termināli tiek transportētas pa dzelzceļu, dīzeļdegvielas cauruļvadu un jūru.

Šā gada astoņos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls visvairāk pārkrāvusi pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādāto dīzeļdegvielu - 6,6 miljonus tonnu. Pa dzelzceļu transportētā dažādu marku autobenzīna pārkraušanas apjoms 2007.gada janvārī-augustā sasniedzis 1,3 miljonus tonnu, savukārt 1,2 miljoni tonnu naftas un naftas produktu pārkrauti no jūras. Pa jūru piegādāto kravu struktūrā lielākais īpatsvars ir naftai - 0,7 miljoni tonnu.

Augustā SIA Ventspils nafta termināls pārkrauti 1,2 miljoni tonnu naftas un naftas produktu: pa dzelzceļu un cauruļvadu piegādātie 0,9 miljoni tonnu dīzeļdegvielas, pa dzelzceļu transportētais 0,1 miljons tonnu autobenzīna un

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

«Iekāpšanas laikā pārpratuma dēļ tika sajaukti divi pasažieri,» šodien, skaidrojot situāciju, kad lidojums BT691 no Rīgas uz Parīzi ceturtdien, 28. jūnijā, īsi pēc pacelšanās atgriezās Rīgā, vēsta aviokompānija airBaltic.

Šāds lēmums aviokompānijā pieņemts, tiklīdz identificēts pasažieris, kurš bija nokavējis lidojumu, taču kura soma jau bija iekrauta bagāžas nodalījumā.

Iekāpšanas laikā pārpratuma dēļ tika sajaukti divi pasažieri, kuri abi plānoja doties uz Parīzi, bet kavēja reisu, vienam no pasažieriem paliekot Rīgā. Apkalpe par kļūdu tika informēta īsi pēc pacelšanās.

Pēc atgriešanās Rīgā tika pieņemts lēmums uzņemt lidojumā pasažieri, kas kavējās, nevis izkraut viņa bagāžu, kas būtu aizņēmis vairāk laika. Lidmašīna Parīzi sasniedza ar divu stundu un 15 minūšu kavēšanos.

airBaltic atvainojas pasažieriem par sagādātajām neērtībām.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz 70 galamērķiem.

Šodien, 27.augustā Starptautiskajā lidostā "Rīga" sumināja 2-miljono pasažieri. Par to kļuva lietuvietis Latisevicius Audris no Biržiem, kas pulksten 18.20. ar aviosabiedrības airBaltic reisu dodas uz Oslo.

Audris Latisevicius pauda prieku par to, ka izvēloties lidostu "Rīga" savam ceļojumam viņš kļuvis par 2 miljono pasažieri un saņemto priekšrocību karti ar iespēju gadu izmantot lidostas biznesa klases pakalpojumus.

"Rīgas lidosta droši pretendē uz galvenās lidostas statusu Baltijas reģionā, ko apliecina arī, ka tieši divmiljonais pasažieris ir no Lietuvas. Tas ir apliecinājums, ka Rīgas lidosta piedāvā plašākas iespējas lidojumu galamērķu izvēlē, pievilcīgu vidi un labu servisu, kas piesaista gan Lietuvas, gan Igaunijas iedzīvotājus," saka lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers uzsver: "Mēs veiksmīgi konkurējam reģionālā mērogā. Pirms trim gadiem ieviestās atlaides ir devušas ievērojamu ieguldījumu mūsu valsts tautsaimniecībā, it īpaši tūrisma nozares attīstībā un ļāvušas Rīgai izveidoties par Baltijas gaisa satiksmes centru."