Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

2020. gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem Covid-19 ietekmē samazinājušies pasažieru pārvadājumi visos transporta veidos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi.

2020. gada deviņos mēnešos ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 117,1 milj. pasažieru, par 34,5 % mazāk nekā 2019. gada deviņos mēnešos.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāja 10,2 milj. pasažieru, par 28,1 % mazāk. Pasažieru pārvadājumi iekšzemē samazinājās par 27,5 %, bet starptautiskajos pārvadājumos – par 82 %.

Ar regulāras satiksmes autobusiem pārvadāja 66,9 milj. pasažieru, kas ir par 35,9 % mazāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes maršrutos pasažieru skaits samazinājās par 35,9 %, bet starptautiskajos maršrutos – par 35,8 %.

Valsts dotāciju samazināšana spiež uz radikālām pārmaiņām pasažieru pārvadājumu jomā, kas draud izraisīt pārvadātāju «karu», kurā var ciest arī valsts.

Faktiski pasažieru pārvadājumu jomā briest revolūcija, taču, kādas varētu būt tās iespējamās sekas, prognozēt neviens īpaši nevēlas. Pēdējos 20 gados slēgti daudzi vilcienu maršruti, piem., Rīga - Ērgļi, vēl skaļāku rezonansi 1997. g. izraisīja toreizējā satiksmes ministra Viļa Krištopana lēmums slēgt Vaiņodes dzelzceļa līniju.

Sarežģītā situācijā ir arī pasažieru autopārvadātāji, kuriem ar Latvijas valsti - SIA Autotransporta direkcija (ATD) personā - ir noslēgts līgums par maršrutu tīkla apkalpošanu uz 12 gadiem - tātad līdz 2020. g. Balstoties uz šo līgumu, autopārvadātāji ir uzņēmušies saistības - līzingā iegādājušies autobusus. Tāpēc līgumu laušana (vai spēles nosacījumu kardināla maiņa) no valsts puses draudētu ar tiesvedībām un, iespējams, arī papildu izmaksām nodokļu maksātājiem, jo diez vai privātie autopārvadātāji tam piekritīs. Tomēr valstij šajā jautājumā risinājums būs vien jāpieņem, kaut arī, kā trāpīgi situāciju raksturoja viens no aptaujātajiem, kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

«Manuprāt, šobrīd būtu svarīgi samazināt alkohola akcīzi tieši tāpēc, ka igauņu galvenais mērķis ir iznīcināt pierobežu,» uzskata Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Šādu viedokli viņš pauda Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā preses brīfingā «Akcīzes nodoklis. Pētījuma dati un potenciālie attīstības scenāriji». Preses pasākumā tika prezentēti jaunākie Igaunijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti un pausti viedokļi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes izmaiņām Igaunijā, ņemot vērā, ka Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem.

D.Vītols norādīja, ka LANA ir izstrādājusi divus scenārijus. Pirmais no tiem, ja saistībā ar akcīzes nodokli Latvijā nekas netiek mainīts un otrs, ja Latvija seko igauņiem un samazina akcīzes nodokli gan grādīgajiem dzērieniem, gan alum. Viņš minēja, ka 2018. gadā no akcīzes nodokļa Latvijā un pierobežā, valsts budžetā tika ieņemti aptuveni 391 miljons eiro un aptuveni 70 miljoni eiro no tiem bija pierobežā.

Administratīvā rajona tiesa trešdien apmierinājusi bijušo Rīgas cirka ēkas īpašnieču Sarmītes Bīviņas un Birutas Kreiles prasību pret Kultūras ministriju (KM) par 1 015 549 eiro lielas kompensācijas izmaksu saistībā ar ēkas nacionalizāciju, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Lietā bija strīds par namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas brīdi. Tiesa atzina, ka namīpašuma kompensācijas vērtība pārrēķināma pašreizējās cenās kā vērtības noteikšanas brīdi paredzot Ministru kabineta rīkojuma par kompensācijas izmaksu pieņemšanas brīdi, proti 2017.gada 9.augustu, nevis 1995.gada 4.novembri.

Spriedumā secināts, ka 1995.gada 4.novembris kā namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas atskaites punkts nav pamatots, jo tad vēl nebija zināms konkrēts valsts nozīmes kultūras objekta Rīgas cirks sastāvs, kā arī tajā laikā vēl netika lemts par kompensācijas izmaksāšanu.

Līdz ar to kompensācijas vērtība pārrēķināma, ņemot vērā zelta cenu un ASV dolāra kursu 2017.gadā, nevis 1995.gadā, skaidroja tiesā.

Latvijas Pasts ir sācis pakāpeniski izsūtīt vēstules ar kompensācijas veidu izvēles anketu visiem klientiem, kas pieteicās kompensācijas saņemšanai par šī gada sākumā nepiegādātajiem abonētajiem preses izdevumiem. Klientiem par nesaņemtajiem preses izdevumiem tiek piedāvāti trīs kompensācijas veidi.

Latvijas Pasts ir sācis pakāpeniski izsūtīt vēstules ar kompensācijas veidu izvēles anketu visiem klientiem, kas pieteicās kompensācijas saņemšanai par šī gada sākumā nepiegādātajiem abonētajiem preses izdevumiem. "Uzņēmums ir pabeidzis klientu iesniegtajos pieprasījumos minēto datu pārbaudi, un sagatavotajās vēstulēs jau ir detalizēti izklāstīti pieejamie kompensācijas veidi un norādīts aprēķinātais kompensācijas apmērs," biznesa portālu Db.lv informēja Latvijas Pasta pārstāve Inese Kreicberga.

Klientiem par nesaņemtajiem preses izdevumiem tiek piedāvāti trīs kompensācijas veidi - naudas kompensācija, dāvanu karte preses abonēšanai un pastmarku komplekts Kultūras mantojums pastmarkās Ls 14,90 vērtībā. Kompensācijas lielums ir aprēķināts, ņemot vērā nepiegādātā preses izdevuma numuru skaitu un izdevuma viena numura cenu mazumtirdzniecībā.

A/S „Pasažieru vilciens” 2005.gadu noslēdza ar 374 000 latu lielu peļņu, kas ieguldīta uzņēmuma tālākā attīstībā – ritošā sastāva atjaunošanas un modernizācijas programmās. 2005.gada ietvaros uzņēmums ar vilcieniem Latvijas teritorijā pārvadājis 25,5 miljonus pasažieru, kas ir par 8,76% vairāk nekā 2004. gadā. 2005.gadā katru dienu A/S „Pasažieru vilciens” ir nodrošinājis pakalpojumus 65 tūkstošiem elektrovilcienu klientu un 8-9 tūkstošiem dīzeļvilcienu klientu. Vidēji dzelzceļu kā pārvietošanās līdzekli valsts teritorijā ir izmantojuši 6% no kopējā pasažieru skaita. Šis rādītājs atbilst vidējam Eiropas Savienības rādītājam, kas ir 6-10%. „Analizējot tendences pasažieru pārvadājumu jomā pa dzelzceļu, secinām, ka šis pārvietošanās veids kļūst arvien populārāks iedzīvotāju vidū. Par to liecina ne vien pieaugošais pasažieru skaits gadā, bet arī vidējais attālums, ko pasažieri nobrauc. Pasažieru nobrauktais attālums pa dzelzceļu kilometros ir palielinājies par 10,6%, pērn sasniedzot 786 miljonus pasažieru kilometru. Uzskatām, ka pārvadāto pasažieru skaita un pasažieru apgrozības rādītāju pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka 2005. gadā dzelzceļa pasažieru pārvadājumos saglabājām nemainīgu braukšanas maksu, salīdzinot ar autobusu pasažieru pārvadājumiem,” 2005.gada rezultātus skaidro Linda Baltiņa, A/S „Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētāja. Dzelzceļa priekšrocības spilgti izceļas, salīdzinot transporta veidus nevis tieši, bet ievērojot transporta ārējās izmaksas – kaitējumu dabai un sabiedrībai. No ārējām izmaksām 92% gulstas uz autotransportu, savukārt, uz dzelzceļu tikai 4%. A/S „Pasažieru vilciens” 2005. gadā nodarbināja vidēji 1 175 darbinieku, no tiem Tehniskajā departamentā (mašīnistu brigādes un citi tehniskie darbinieki) 24 % darbinieku, Pasažieru apkalpošanas departamentā (kasieri, konduktori kontrolieri, darba rīkotāji) 58% darbinieku, Administrācijas 7% darbinieku. 2005. gadā Finanšu ministrijas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) Vadības komiteja apstiprināja ERAF nacionālo programmu "Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu attīstība 2005.-2013. gadam.", kas paredz līdz 2008. gada modernizēt elektrovilcienu vagonus. ERAF piešķirtais finansējums (7,73 milj. Ls) un uzņēmuma līdzfinansējums (6,02 milj. Ls) elektrovilcienu modernizācijai ļauj piedāvāt pasažierim kvalitatīvāku pakalpojumu – braucienu ērtākā vilcienā. A/s «Pasažieru vilciens» izveidota 2001. gadā, no VAS «Latvijas dzelzceļš» nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumi. A/s „Pasažieru vilciens” ilgtermiņa darbības pamatiezīme – „Uz pasažieru vajadzībām vērsts, efektīvs uzņēmums, kurš nodrošina kvalitatīvus iekšzemes pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu.” A/s „Pasažieru vilciens” 2005. gads bija piektais darbības gads, kurš pagaidām bijis finansiāli veiksmīgākais, jo savā pastāvēšanas vēsturē pirmo gadu uzņēmums strādājis ar peļņu.

Izskatās, ka Latvija un Igaunija ir sākusi savdabīgu kariņu, kura valsts noteiks zemāko akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem.

Viss sākās ar to, ka igauņi lētāku cenu dēļ devās uz Latvijas pierobežu, lai iegādātos grādīgos dzērienus, par ko Latvijas budžets tikai priecājās. Taču Igaunijas valdība ir nolēmusi no jūlija par 25% samazināt akcīzes nodokli alum, sidram un stiprajiem dzērieniem. Attiecīgais likumprojekts jau iesniegts vietējā parlamentā. Tas darīts, lai izskaustu tā saukto alkotūrismu uz Latviju. Pierobežas pašvaldības, piemēram, Valka jau sit trauksmes zvanus, ka tas Latvijas budžetam varētu izmaksāt 100 miljonus eiro.

Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova vadībā paredzēts sākt spriest par to, vai arī Latvija samazinās akcīzes nodokļa likmi alkoholam, taču Saeimas valdošajā koalīcijā par šo jautājumu nav vienprātības. Vakar raidījumā Rīta panorāma ekonomists Pēteris Strautiņš norādīja, ka pašvaldību minētie 100 miljoni zaudējumi budžetam, ja igauņi pazeminās akcīzi alkoholam, ir stipri pārspīlēti, un uzsvēra, ka abām valstīm visgudrākais būtu turēt akcīzi pietiekami augstā līmenī un nekarot par tās pazemināšanu. «Ir jāpanāk vienošanās un šo nodokļu likmes jātur pietiekami augstā līmenī visās Baltijas valstīs,» uzsvēra ekonomists.

Iepirkumu uzraudzības birojs atļāvis a/s Pasažieru vilciens slēgt līgumu ar konkursā uzvarējušo Spānijas Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles S.A. (CAF), un, kā šorīt preses konferencē informēja Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, līgums tiks parakstīts aptuveni mēneša laikā.

Tādējādi noslēdzas teju divus gadus ilgušais jaunu pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss, kurā bez sūdzībām IUB ir notikusi arī Pasažieru vilciena (PV) valdes nomaiņa, veiktas vairākārtējas konkursa nolikuma izmaiņas.

Šobrīd sākts darbs pie dokumentācijas, lai vilcienus iepirktu.

Pirmais testa vilciens Latvijā varētu nonākt 2013. gadā, bet regulārus pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem var gaidīt 2014. gadā.

Konkursa pirmajā kārtā pieteicās trīs pretendenti -CAF (Spānija), a/s RVR sadarbībā ar Bombardier un Stadler Bussnang AG (Šveice). Visi pretendenti ieguva tiesības startēt otrajā kārtā. Tiesa, vienam pretendentam RVR sadarbībā ar Bombardier tiek izvirzīts nosacījums, proti, RVR sadarbības partnerim Bombardier būs jāuzņemas atbildība par iepirkuma līguma izpildi. Otrajā kārtā savu piedāvājumu iesniedza tikai CAF.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda»), liecina IUB publicētais Iesnieguma izskatīšanas komitejas lēmums.

IUB vadītāja Dace Gaile norādīja, ka «Talgo» vairs šajā iepirkumā «uz tā paša pamata» sūdzību iesniegt nevar.

«Es vairs nevaru iedomāties, ko viņi [«Talgo»] vēl varētu izdomāt,» teica Gaile, piebilstot, ka, protams, šo lēmumu vēl var pārsūdzēt tiesā.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) aģentūrai LETA pauda gandarījumu par to, ka «esam pavirzījušies soli tuvāk jaunu elektrovilcienu iegūšanai».

Arī viņš atzina, ka vēl ir iespējams pārsūdzības tiesā, «bet šis ir labs solis uz priekšu, lai mēs šos vilcienus iegūtu».

Lēmumā teikts, ka «Talgo» iesniegums par «Pasažieru vilciena» rīkotās sarunu procedūras rezultātiem ir nepamatots, tāpēc nav pamata atcelt šo lēmumu. IUB atļāvis «Pasažieru vilcienam» slēgt iepirkuma līgumu ar sarunu procedūrā «Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība» izraudzīto uzvarētāju «Škoda» un atstājis spēkā iepirkuma komisijas lēmumu par sarunu procedūras rezultātiem.

Pagājušās nedēļas laikā sertifikātu tirgū bija novērojams gan kompensācijas sertifikātu, gan privatizācijas sertifikātu cenas kāpums. Šāda cenu kāpuma pamatā ir tirgū augošais pieprasījums pēc sertifikātiem. Šā gada sākumā tirgū bija vērojama ļoti vāja aktivitāte un līdz ar to privatizācijas sertifikātu iepirkšanas cenas samazinājās pat zem 7.00 Ls robežas. Pagājušā nedēļā sertifikātu tirgus apgrozījums bija ievērojami zemāks nekā pagājušā gada novembrī un decembrī nedēļas laikā tirgotie sertifikātu apjomi. Ja novembrī tas atsevišķās nedēļās sasniedza pat 100 tūkst. sertifikātu, tad pagājušā nedēļā tas bija tikai 22.96 tūkst. Tas nozīmē, ka pieprasījums tirgū tuvāko mēnešu laikā pēc sertifikātiem varētu palielināties, savukārt piedāvājuma izmaiņas pašlaik ir grūti prognozēt.

Arī kompensācijas sertifikātu tirgus pagājušās nedēļas laikā bija mazaktīvs. Galvenokārt tas izskaidrojams ar kompensācijas sertifikātu pārdevēju zemo aktivitāti, kas liedz tirgum sasniegt lielākus apgrozījuma rādītājus. Kompensācijas sertifikātu iepirkšanas cena pagājušās nedēļas laikā pieauga par 1.40 Ls, kas tik un tā nespēja palielināt sertifikātu piedāvājumu tirgū. Vai šo sertifikātu cenas pieaugums turpināsies, varēs redzēt janvāra nogalē, taču jāatzīmē, ka līdz šim pavasaris raksturojās ar kompensācijas sertifikātu cenas kritumu. Vai tā būs arī šogad, ir grūti prognozēt.

Patreiz privatizācijas sertifikātu tirgus izskatās vairāk pozitīvs nekā negatīvs, līdz ar to vairāk nosliecamies par labu sertifikātu pirkšanai, nevis pārdošanai. Kompensācijas sertifikātu tirgus kārtējo reizi izskatīsies pārpirkts, līdz ar to vairāk nosliektos par labu pārdošanai īpaši, ja cena arī nākošo nedēļu laikā pieaug virs 21.00 Ls robežas.

Ja tiks paaugstināta akcīze alum, šāds solis sagraus vienu no tradicionālajām nozarēm – alus nozari, uzskata nozares profesionālo asociāciju vadītāji.

«Visas alus nozares vārdā vēlamies paust visdziļāko sašutumu un šoku par Latvijas medijos izskanējušo informāciju, ka valsts izdevumu samazinājuma ietvaros šogad atkārtoti paredzēts celt akcīzes nodokli alum no 1.45 līdz 3.48 LVL par 100 litriem produkcijas. Šāds solis sagraus vienu no Latvijas tradicionālajām nozarēm, savā paziņojumā norāda Latvijas alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure un Latvijas alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Pēc aldaru aplēsēm, jau šobrīd četros mēnešos ieņēmumi no akcīzes nodokļa alum atpaliek par 5.7%. Ja sekos lēmums par akcīzes nodokļa likmes palielināšanu, tiek prognozēts, ka ienākumi valsts budžetā noteikti samazināsies vēl vairāk un valsts neiegūs gaidīto efektu – ieņēmumu pieaugumu – gluži pretēji, bet papildus vēl kārtīgi paputinās visu alus industriju, kura šobrīd nodarbina tūkstošiem darbinieku un nodokļos valstij maksā desmitos miljonu latu.

Satiksmes ministrija (SM) rosinājusi no iepriekš Skanstes tramvajam paredzētā Eiropas Savienības (ES) finansējuma 49 miljonus eiro novirzīt AS «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iegādei, pastāstīja ministrijas pārstāve Iveta Kancēna.

SM uzsākusi diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) par iespējām pieejamo ES finansējumu novirzīt Liepājas un Daugavpils pašvaldībām tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībai, kā arī atbalstīt jaunu pasažieru elektrovilcienu iegādi. Izvērtējot Daugavpils un Liepājas iesniegtās potenciālo projektu koncepcijas, SM sagatavojusi priekšlikumu FM par papildu Kohēzijas fonda finansējuma, katrai no pašvaldībām novirzot 10 miljonus eiro tramvaju infrastruktūras turpmākai attīstībai.

Lai varētu turpināt SM priekšlikuma tālāku virzību un uzsāktu argumentētas sarunas ar Eiropas Komisiju (EK), vispirms ir jānoslēdz diskusijas ar FM un jāsaņem valdības konceptuāls atbalsts konkrētai rīcībai, tādēļ SM par finansējuma izmantošanas alternatīvām un izvēlēto risinājumu informēs Ministru kabinetu (MK), sagatavojot un virzot izskatīšanā MK attiecīgu informatīvo ziņojumu.

AS «Pasažieru vilciens» 241,889 miljoni eiro vērto līgumu ar Čehijas uzņēmumu «Škoda Vagonka» («Škoda») par elektrovilcienu piegādi varēs slēgt pēc tam, kad valdība apstiprinās iepirkuma finansējumu, pastāstīja «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Kā ziņots, Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) noraidījis Spānijas uzņēmuma «Patentes Talgo S.L.» («Talgo») sūdzību par «Pasažieru vilciens» elektrovilcienu iepirkumu un atļāvis slēgt līgumu ar «Škoda».

«Mēs protams esam ļoti gandarīti. Un visa iesaistītā komanda ir saņēmusi atzinību, ka darbs ir veikt kvalitatīvi,» teica Grigulis.

Jautāts, kad «Pasažieru vilciens» slēgs līgumu ar «Škoda», Grigulis teica, ka svarīgi ir saprast, kurā brīdī «Pasažieru vilciens» varēs saņemt finansējumu līguma tālākai virzībai. Šis jautājums jāskata Ministru kabinetā un ir Satiksmes ministrijas un Finanšu ministrijas kompetencē, pauda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Starptautiskās lidostas Rīga termināļa paplašināšana izmaksās 17,336 miljonus latu, kas īpaši neatšķirsies no 2007.gadā plānotajām. Taču paplašināšanās projekta pirmā kārta neatrisinās bagāžas zonas, reģistrācijas un drošības kontroles problēmas, tādēļ plānots arī esošā lidostas termināļa paplašināšanas nākamais attīstības posms.

Plānots, ka celtniecības darbi kopumā izmaksās 14,043 miljonus latu, tostarp vispārējie būvdarbi - 8,154 miljonus latu, iekšējie tīkli, sistēmas - 3,61 miljonu latu, ārējie tīkli un sistēmas - 1,156 miljonus latu. Pēc lidostas aprēķiniem, lifti izmaksās 194 tūkstošus latu, pasažieru tilti - 750 tūkstošus latu un labiekārtošana - 179 tūkstošus latu.

Par to ceturtdien žurnālistiem pastāstīja lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Būvuzraudzībai plānots atvēlēt 1% no celtniecības kopējām izmaksām jeb 140,4 tūkstošus latu. Kopumā 125,7 tūkstoši latu paredzēti autoruzraudzībai un 18 tūkstoši latu būvprojekta ekspertīzei. Bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lidostas pasažieru termināļa paplašināšanās izmaksās 14,327 miljonus latu un ar 22% PVN - 17,336 miljonus latu.

2007. gadā a/s Pasažieru vilciens pārvadājusi 26,975 milj. pasažieru. Salīdzinot ar 2006. gadu, pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 10 tūkstošiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

No kopējā pārvadāto pasažieru skaita 2007. gadā 89% pasažieru tika pārvadāti ar elektrovilcieniem, bet 11% - ar dīzeļvilcieniem. Salīdzinājumā ar 2006. gadu, nenozīmīgi (par 0,2%) ir samazinājies pārvadāto pasažieru skaits dīzeļvilcienos, bet pieaudzis elektrovilcienos.

Pamatojoties uz pasažieru skaita pieaugumu pēdējo gadu laikā, 2007. gada sākumā tika prognozēts, ka gada beigās pārvadāto pasažieru skaits pārsniegs 27 milj. robežu, taču savas korekcijas ieviesa aukstā vasara un būtisks pasažieru pārvadājumu samazinājums decembrī. Tā pērn vasaras mēnešos (jūnijs-augusts) tika pārvadāti 7,7 milj. pasažieru, kas ir par 0,2 milj. mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā. Savukārt novembrī un decembrī tika pārvadāti 4,16 miljoni pasažieru, kas bija par 0,16 milj. mazāk nekā šajā laika posmā 2006. gadā.

Rīgas cirka ēkas Merķeļa ielā 4 bijušajām īpašniecēm Sarmītei Bīviņai un Birutai Kreilei izmaksās 297 765 eiro kompensāciju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, aģentūrai LETA sacīja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Viņa skaidroja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 24.novembra spriedumu valstij KM personā tika atzītas īpašuma tiesības uz Rīgas cirka ēku, taču īpašnieka mantiniekiem jāizmaksā kompensācija par kuras apmēru šodien lēma valdība.

KM aprēķinājusi kompensāciju par Rīgas cirka ēku 297 765 eiro apmērā, ko Ministru kabinets (MK) lēmis piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

«Kompensācijas apmērs rēķināts pēc pastāvošās tiesu prakses - tas jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību datumā, kad zaudētas īpašumtiesības. Attiecīgi, aprēķinot kompensācijas apjomu, KM vadījās pēc apsvēruma, ka īpašumtiesības bijušie īpašnieki zaudēja uz likuma pamata, ko atzinusi gan Apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa savā spriedumā - brīdī, kad 1995.gada oktobrī tika pieņemts likums «Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm» , kas stājās spēkā 1995.gada 4.novembrī. Savukārt likumā «Par zemes reformu Latvijas pilsētās» Rīgas cirks norādīts kā viens no valsts nozīmes kultūras objektiem, uz kuru attiecīgi nebija atjaunojamas īpašumtiesības. Līdz ar to 1995.gada 4.novembris arī ir datums, ar kuru bijušie īpašnieki zaudēja īpašumtiesības un kompensācija aprēķināma atbilstoši šim datumam,» skaidroja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Pamatojoties uz a/s "Pasažieru vilciens" un Latvijas Autotransporta direkcijas noslēgto valsts pasūtījuma līgumu iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem 2007. gadam, no 2007. gada 1. janvāra stājas spēkā jauna braukšanas maksas tarifu sistēma, kas izstrādāta tā, lai saglabātu pasažieriem pieejamas braukšanas biļešu cenas un vienlaikus varētu nodrošināt nepieciešamo pasažieru elektrovilcienu un dīzeļvilcienu kustības intensitāti.

Atbilstoši jaunajai braukšanas maksas tarifu sistēmai a/s "Pasažieru vilciens" biļešu cenas no 2007. gada 1. janvāra palielināsies vidēji par 20 procentiem. Tas nepieciešams, lai 2007. gadā nodrošinātu nepieciešamo pārvadājumu intensitāti un varētu aizvest visus dzelzceļa pasažierus. Pateicoties valsts dotācijas pieaugumam, kas nepieciešams, lai segtu augstās infrastruktūras izmaksas un cenu pieaugumu tautsaimniecībā, a/s "Pasažieru vilciens" radis iespēju 2007. gadā pasažieru pārvadājumu apjomus palielināt (skat. zemāk "Izmaiņas pasažieru pārvadājumu apjomos 2007. gadā").

Lai tarifu sistēmas izmaiņas negatīvi neietekmētu sociālekonomiski mazāk aktīvos iedzīvotājus un izlīdzinātu pasažieru plūsmu pa diennakts stundām, elektrovilcienos un dīzeļvilcienos darba dienas vidū īpaši norādītos vilcienos tiks piemērota braukšanas maksas atlaide 25%.

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Šodien, 30. jūnijā, Ministru kabinets akceptēja proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus laikposmā no 2008. gada 1. jūlija līdz 30. septembrim - viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli varēs izmantot 1.34 privatizācijas sertifikātus, Db.lv informē Evita Urpena, EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja.

Ministru kabineta rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 34. panta trešo daļu, kas nosaka - ja katra mēneša pirmajā datumā neizmantoto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaits ilgāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas ir mazāks par trim procentiem no kopējā piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu skaita, Ministru kabinets mēneša laikā pieņem lēmumu, kurā nosaka, ka ar nākamā mēneša pirmo datumu persona iegūst tiesības īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli izmantot privatizācijas sertifikātus.

Atbilstīgi šā likuma normām, Ministru kabinetam vienu reizi ceturksnī jānosaka proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, un laika periods, kurā maksājumus var veikt saskaņā ar šo proporciju. Proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, nosaka atbilstoši iepriekšējo 12 mēnešu īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu vidējo cenu attiecībai, kas noteikta saskaņā ar licencēto starpniecības sabiedrību sniegtajām ziņām par sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Šā gada vienpadsmit mēnešos VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpojusi par 82% vairāk pasažieru nekā Tallinas un par 83,4% pasažieru vairāk nekā Viļņas lidosta, liecina sniegtā informācija medijiem.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada vienpadsmit mēnešiem, šogad lidostu Rīga analogā laikā periodā izmantojuši par 27,1% pasažieru vairāk. Gada vienpadsmit mēnešos Rīgas lidostu izmantojuši 2 917 399 pasažieri. Tallinas lidosta šā gada vienpadsmit mēnešos apkalpojusi 1 601 648 pasažierus, kas ir par 11,8%, bet Viļņas lidosta – 1 590 364 pasažierus jeb par 17,4% vairāk nekā pērn šajā laika periodā.

Novembrī lidostu Rīga izmantoja 252 843 pasažieri, kas ir par 27,4% vairāk nekā pagājušā gada novembrī. Tallinas lidostas apkalpoto pasažieru skaits novembrī palielinājies par 15,8%, bet Viļņas lidostas pārvadāto pasažieru skaits šajā mēnesī pieaudzis par 46,1%. Lidostas Rīga apkalpoto pasažieru skaits jau oktobrī pārsniedza pagājušā gada apkalpoto pasažieru kopskaitu, kas bija 2 495 020 pasažieru.

AS Pasažieru vilciens izsludinājis konkursu piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei un personāla apmācībai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena nav noteikta, bet vilcieni jāpiegādā trīs gadu laikā. Par uzvarētāju tiks izvēlēts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kas izvērtēts saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti iepirkuma procedūras dokumentos, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus, vai uzsākt sarunas. Iepirkums tiek rīkots sarunu procedūras veidā.

PV būtiski mainīs jaunā vilcienu iepirkuma nosacījumus, salīdzinot ar iepriekšējiem, un šajā iepirkumā vēlas iegādāties elektrovilcienus ar 400-450 pasažieru sēdvietām, šodien žurnālistiem sacīja PV finanšu direktors Māris Bremze.

Iepriekšējos iepirkumos PV vēlējās iegādāties vilcienus ar 250-270 sēdvietām. Bremze sacīja, ka prasība pēc ievērojami lielākiem vilcieniem saistīta ar to, ka pasažieru pārvadājumiem ir ievērojams potenciāls augt, līdz ar to augs arī ieņēmumi un tie palīdzēs refinansēt vilcienu iegādi. Patlaban PV izmantoto vilcienu ietilpība sešu vagonu variantā ir 540 sēdvietas, bet četru vagonu versijā - 330 sēdvietas.

2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus provizoriski izmantos 10,513 miljoni pasažieru, liecina «Rail Baltica» kopuzņēmuma «RB Rail» pētījums par projekta pasažieru pārvadājumu prognozēm.

Pētnieki prognozē, ka 2026.gadā pasažieru skaits maršrutā no Tallinas līdz Pērnavai būs 407 000, no Pērnavas līdz Rīgai - 337 000, no Rīgas centrālā stacijas līdz Rīgas lidostai - 7,56 miljoni, bet no Rīgas lidostas līdz Panevēžai - 373 000 pasažieru.

Turklāt no Panevēžas līdz Kauņai prognozēti 648 000 pasažieri, no Kauņas līdz Viļņai - 845 000, savukārt maršrutā no Kauņas līdz Polijai - 341 000 pasažieru.

Kopumā prognozēts, ka 2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus izmantos 10,513 miljoni pasažieru.

Savukārt 2036.gadā pēc pētnieku aplēsēm pasažieru skaits vairumā maršrutu pieaugs. Kopumā prognozēts, ka šajā gadā «Rail Baltica» maršrutus izmanos 9,774 miljoni pasažieru.