Tehnoloģijas

Pasts Cēsīs mācīs lietot E-parakstu

, 24.11.2006

Jaunākais izdevums

Lai iepazīstinātu ar e-paraksta plašajām izmantošanas iespējām, VAS Latvijas Pasts Cēsīs rīko konferenci E-paraksts Latvijā – jaunas iespējas jūsu biznesa attīstībai, Db.lv informēja VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga.

Šī ir viena no reģionālajām konferencēm pēc e-paraksta pakalpojuma ieviešanas, kuras dalībnieki saņems detalizētu informāciju par jauno pakalpojumu. Konferencē aicināti piedalīties dažādu līmeņu vadītāji, finanšu, IT un produktu attīstības speciālisti. Konference notiks ceturtdien, 30.novembrī, pulksten 11:00 Cēsu 2. pamatskolā, Gaujas ielā 45.

Konferences dalībnieki saņems detalizētu informāciju par:

-e-paraksta lomu e-pakalpojumu attīstībā,

-e-paraksta juridiskajiem aspektiem,

-komunikāciju ar valsts institūcijām pēc e-paraksta ieviešanas,

-sertifikācijas pakalpojumu darbības principiem no IT viedokļa.

Konferences lektoru vidū ir pārstāvji no Latvijas Pasta, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta, SIA Lattelecom Tehnology, Siemens, Softikom, CityCredit.

VAS Latvijas Pasts elektronisko parakstu Latvijā nodrošina no šī gada oktobra. E-parakstam nav nekādas līdzības ar personas parakstu, jo tas nav ar roku rakstīts cilvēka vārds un uzvārds. Līdz ar e-paraksta ieviešanu ikvienam interesentam tiek dota iespēja pilnībā mainīt ierasto lietvedības krtību. E-paraksta pakalpojuma galvenā priekšrocība un ieguvums ir līdzekļu un laika ekonomija.

Līdzīgas konferences šogad plānots rīkot arī citās Latvijas pilsētās. Novembrī tādas jau notika Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Laiks rādīs, vai šogad būs tikai divas parakstīšanās

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars, 16.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2008.gada 12.marta līdz 10.aprīlim notika parakstu vākšana likuma "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" ierosināšanai.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotajiem provizoriskajiem parakstu vākšanas rezultātiem šajā laikā par Satversmes grozījumu ierosināšanu Latvijā parakstījies 213 751 vēlētājs. Savukārt parakstīties par grozījuma likumā „Par valsts pensijām” ierosināšanu vēlētāji varēs parakstu vākšanas vietās no 2008.gada 16.aprīļa līdz 15.maijam.

Ja abu parakstu vākšanu iniciatori, kuri uzstāja uz tautas virzītiem likumprojektiem, savu vēlmi būtu izrādījuši saskaņoti, un būtu iesnieguši rezultātus tā, lai šie termiņi atļautu abām tautas nobalsošanas procedūrām pārklāties, mēs varētu rīkot abas parakstu vākšanas vienlaicīgi. Parakstu vākšana par grozījumiem likumā „Par valsts pensijām” pie notāriem sākās pagājušā gada jūlijā, savukārt otra parakstu vākšana par grozījumiem Satversmē – ar „lietussargu pulcēšanos” Doma laukumā. Un, lai gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība paziņoja, ka ap Ziemassvētkiem paraksti jau ir savākti, tomēr CVK tie tika iesniegti tikai 1. februārī. Ņemot vērā, ka likumā nav paredzēta iespēja atlikt iesniegto parakstu izvērtēšanu, līdz ar parakstu iesniegšanu tika sākta parakstu pārbaude. Gala rezultātā divu nedēļu nobīde starp šiem iesniegtajiem parakstiem nozīmēja, ka tagad šīs parakstu vākšanas jārīko atsevišķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 8.aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu - no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.

Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

3.aprīlī sākas parakstu vākšana nobalsošanai

, 02.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3.aprīlī sāksies parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas apturētajiem likumiem Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā un Grozījumi Nacionālās drošības likumā. Parakstu vākšana ilgs 30 dienas - līdz 2.maijam, biznesa portālu Db.lv informēja Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Parakstu vākšanas vietas būs atvērtas katru dienu, arī brīvdienās un svētku dienās, un parakstu vākšanas vietu darba laiks būs 4 stundas dienā.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā ir noteikušas pašvaldības ar tādu aprēķinu, lai uz katriem 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta. Pavisam Latvijā izveidotas 615 parakstu vākšanas vietas. Parakstīties par apturēto likumu nodošanu tautas nobalsošanai no 3.aprīļa līdz 2.maijam varēs arī 27 ārvalstīs, kur izveidotas 32 parakstu vākšanas vietas, kas atrodas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās.

Piedalīties parakstu vākšanā drīkst balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri parakstīšanās brīdī ir vismaz 18 gadus veci. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stājas spēkā izmaiņas parakstu vākšanas nosacījumos

, 05.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā grozījumi likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kas paredz vairākas izmaiņas parakstu vākšanas organizēšanā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Vienas no nozīmīgākajām izmaiņām ir saistītas ar to vēlētāju iespējām piedalīties parakstu vākšanā, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietās. Saskaņā ar jauno kārtību šiem vēlētājiem, līdzīgi kā tas ir vēlēšanās vai tautas nobalsošanā, tiks organizēta balsošana viņu atrašanās vietā.

Par savu vēlmi piedalīties parakstu vākšanā šiem vēlētājam līdz parakstu vākšanas 29.dienai jāinformē savas pašvaldības vēlēšanu komisija vai parakstu vācējs, iesniedzot attiecīgo iesniegumu. Savukārt parakstu vākšanu vēlētāju atrašanās vietās vēlēšanu komisija organizēs parakstu vākšanas pēdējā dienā.

Pēc līdzīgiem nosacījumiem parakstu vākšanā varēs piedalīties arī aizdomās turētās, apsūdzētās vai tiesājamās personas, pret kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kažoka: samaksa par paraksta apstiprināšanu mazinās cilvēku iesaisti referendumu iniciēšanā

Egons Mudulis, 18.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir apšaubāmi, ka cilvēki ies un parakstīsies, lai rosinātu referendumu par grozījumiem likumdošanā, ja par paraksta apliecināšanu būs jāmaksā, Saeimas juridiskās komisijas sēdē norādīja Providus pētniece Iveta Kažoka.

Pat salīdzinoši nelielā samaksa, kas varētu nepārsniegt divus latus, būs pietiekams iemesls, lai iedzīvotāji neietu parakstīties, uzskata I. Kažoka. Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne norādīja, ka tramvaja biļetes cenai nevajadzētu būt par šķērsli, ja vien pilsonim ierosinātais jautājums liekas būtisks.

Komisija bija sanākusi uz sēdi, lai spriestu par Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Jāatgādina, ka Valsts prezidents pauda bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai. Savukārt grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtēja kā soli pareizā virzienā, jo «mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Divus miljonus vērtais referendums notiks

, 03.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir apkopojusi provizoriskos parakstu vākšanas rezultātus tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidentes apturētajiem likumiem Grozījumi Nacionālās drošības likumā un Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā.

Tie liecina, ka par apturētā likuma Grozījumi Nacionālās drošības likumā nodošanu tautas nobalsošanai parakstījušies 212188 pilsoņi, bet par apturētā likuma Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā nodošanu - 212127 pilsoņi.

Tādējādi provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti liecina, ka apturēto drošības likumu nodošanu tautas nobalsošanai atbalstījuši 14,23 procenti no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita. Lai ierosinātu tautas nobalsošanu, ir nepieciešami ne mazāk kā 1/10 daļas jeb vismaz 149064 balsstiesīgo pilsoņu paraksti.

Galīgos parakstu vākšanas rezultātus CVK paziņos nākamnedēļ, kad būs apkopotas ziņas no parakstu vākšanas lapu oriģināliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mēnesi vāks parakstus tautas nobalsošanai

, 14.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēmusi, ka parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem likumiem Grozījumi Nacionālās drošības likumā un Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā notiks no 3. aprīļa līdz 2. maijam, Db.lv informēja komisija.

Parakstu vākšana ilgs trīsdesmit dienas, ieskaitot brīvdienas un svētku dienas. Saskaņā ar likumu Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu parakstu vākšanas vietas Latvijā noteiks pašvaldības. Pašvaldībām parakstu vākšanas vietas jānosaka ar tādu aprēķinu, lai uz katriem 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta.

Parakstu vākšana notiks arī ārvalstīs, vietās, kuras saskaņā ar Ārlietu ministrijas ieteikumiem, apstiprinās CVK.

Piedalīties parakstu vākšanā varēs balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kuri parakstīšanās brīdī būs sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu. Lai piedalītos parakstu vākšanā, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sāksies parakstu vākšana par grozījumu ierosināšanu likumā Par valsts pensijām

, 15.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 16.aprīlī, sāksies un 30 dienas, līdz 15.maijam, turpināsies parakstu vākšana likuma Grozījums likumā Par valsts pensijām ierosināšanai.

Parakstu vākšanas nodrošināšanai Latvijā izveidotas 622 parakstu vākšanas vietas, kas strādās četras stundas dienā, arī brīvdienās un svētku dienās. Papildus 43 parakstu vākšanas vietas izveidotas ārvalstīs - Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos, un būs atvērtas pārstāvniecību vadītāju noteiktajos darba laikos.

Parakstu vākšanā piedalīties drīkst visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, sākot no 18 gadu vecuma. Vēlētājiem, kuri par likuma iesniegšanu parlamentā parakstījušies pie notāriem, atkārtoti jāparakstās nav. Viņu paraksti tiks pieskaitīti kopējam likumprojekta atbalstītāju skaitam.

Lai parakstītos, vēlētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase, kurā tiks izdarīta atzīme par dalību parakstu vākšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Savākts nepieciešamais parakstu skaits referendumam par krievu valodu kā otru valsts valodu

LETA, 19.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma rīkošanai par krievu valodu kā otru valsts valodu, šodien informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvji.

CVK ir pabeigusi pārbaudīt parakstu vākšanā likuma «Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē» ierosināšanai saņemtos parakstus, un šodien CVK sēdē tika apstiprināti galīgie parakstu vākšanas rezultāti.

Apstiprināti 187 378 paraksti, kas ir 12,14% no balsstiesīgajiem iepriekšējās vēlēšanās.

Kā informēja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, iepriekšējā parakstu vākšanā pie notāriem savākti 12 533 paraksti, bet otrajā parakstu vākšanas kārtā - 183 133 paraksti. Tomēr no šī parakstu skaita jāatņem 7916, jo šāds cilvēku skaits parakstījies arī pie notāriem. 14 paraksti tiek atskaitīti, jo 12 cilvēki otrajā parakstu vākšanas kārtā parakstījušies divas reizes, bet viena persona pamanījusies to izdarīt pat trīs reizes. «Te jādomā, kādi cilvēki tiek ņemti par parakstu vācējiem,» teica Cimdars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Āboltiņa referendumu rosināšanai mazutrīgajiem iesaka krāt pa santīmam dienā

LETA, 23.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazturīgajiem ir iespēja sakrāt vienu santīmu dienā, lai viņiem būtu iespēja samaksāt vienu latu un parakstīties par referenduma rīkošanu, aizstāvot diskutablās ieceres referendumu ierosināšanu padarīt būtiski sarežģītāju, šodien žurnālistiem izteicās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

«Viens lats gada laikā, tas ir mazāk nekā viens santīms dienā. Ja tas ir jautājums, kas mazturīgam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs, tad katrā ziņā ir iespējams vienu santīmu dienā sakrāt. Ir domāts par daudzām un dažādām iespējām, kā atvieglot šo parakstu vākšanu. Tagad tas nebūs mēnesis, bet gads,» teica Saeimas priekšsēdētāja.

Pagaidām gan nav precīzi zināms, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā par parakstīšanos kāda no likumā noteiktajām pašvaldību institūcijām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš norādīja, ka maksa par parakstīšanos varētu būt «tramvaja vai trolejbusa biļetes cenas» apmērā. Rīgā, pērkot biļeti pie tramvaja vai trolejbusa vadītāja, ir jāmaksā 70 santīmi. Taču izskanējusi arī versija, ka parakstīšanās varētu maksāt vienu latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā būs 620 parakstu vākšanas vietas

, 10.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstu vākšanai par Satversmes grozījumu ierosināšanu Latvijā izveidotas 620 parakstu vākšanas vietas, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija. Vienlaikus 40 parakstu vākšanas vietas izveidotas arī ārvalstīs – Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos, kopā 33 ārvalstīs.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā ir noteikušas pašvaldības, un tās ir izveidotas ar tādu aprēķinu, lai katrā pašvaldībā uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta.

Kā pastāstīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, visas pilsētu, pagastu, novadu vēlēšanu komisijas jau ir noteikušas arī parakstu vākšanas vietu darba laikus. No šā gada 12.marta līdz 10.aprīlim parakstu vākšanas vietas dažādās pašvaldībās strādās dažādos laikos, tomēr ne mazāk kā četras stundas dienā, ieskaitot sestdienas, svētdienas un svētku dienas.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pašvaldībām jāizliek pie domes, padomes ēkas vai informācijas sniegšanas vietās, kā arī jāpublicē pašvaldības laikrakstā vai, ja tāda nav, - citā vietējā laikrakstā. Tāpat informācijai par paraksta vākšanas vietu darba laiku jābūt izliktai parakstu vākšanas vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parakstīties par Satversmes grozījumu ierosināšanu varēs no 12.marta līdz 10.aprīlim

, 15.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma, ka parakstu vākšana par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) iesniegto likumprojektu Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē notiks no 12. marta līdz 10. aprīlim, ieskaitot, liecina sniegtā informācija medijiem.

Parakstu vākšana tiek izsludināta, jo CVK ir konstatējusi, ka LBAS iesniegto Satversmes grozījumu projektu ir parakstījuši 11 095 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, tātad vairāk nekā parakstu vākšanas ierosināšanai nepieciešamie 10 000 vēlētāji. CVK veiktajā parakstu pārbaudē atklāts, ka 14 no Satversmes grozījumu projekta atbalstītājiem parakstījušies divas reizes, piecas personas nav identificējamas, bet trīs parakstītājiem nav balsstiesību.

No 12.marta līdz 10.aprīlim parakstīties par Satversmes grozījumiem vēlētāji varēs pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās, kā arī Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Ja Saeima galīgajā lasījumā atbalstīs grozījumus likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, tad šajā parakstu vākšanā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietā, pirmo reizi tiks organizēta parakstīšanās viņu atrašanās vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpmāk nebūtu jātērē valsts budžeta līdzekļi dažādu referendumu ierosināšanas procesā, visdrīzāk tiks noteikts, ka vienas desmitās daļas vēlētāju atbalsts jāgūst pašiem iniciatīvas autoriem.

Jānorāda, ka pašlaik likumā noteiktā kārtība paredz, ka ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pilsoņu parakstiem jābūt notariāli apstiprinātiem. Pēc tam parakstus grozījumu projekta atbalstam turpina vākt CVK - lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita. Diskusijas par iespējamām izmaiņām vēlētāju iniciatīvas regulējumā kļuva aktuālas pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā.

Pēc plašām diskusijām Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma. Tādējādi visi ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu būs jāsavāc kā privāta iniciatīva, ko īsteno CVK reģistrēta iniciatīvas grupa - politiska partija, partiju apvienība vai desmit līdz piecpadsmit vēlētāji. «Saskaņā ar CVK teikto parakstu vākšanas otrais posms izmaksā aptuveni 500 tūkstošus latu, un nav skaidrs, kāpēc par to jāmaksā valstij,» iepriekš DB norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Grozījumus likumā Par valsts pensijām parakstu vākšanā atbalstījuši 28 708 pilsoņi

, 22.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām parakstu vākšanas pirmajā nedēļā, no 16.aprīļa līdz 22.aprlīlim, Latvijā parakstījušies 28708 pilsoņi, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) šodien apkopotā provizoriskā informācija.

Ziņas ir apkopotas par nodoto parakstu skaitu līdz šodienas, 22.aprīļa, pulksten 12.00. Nākamreiz parakstu vākšanas rezultātus CVK apkopos pēc nedēļas – otrdien, 29.aprīlī.

Parakstu vākšana par likumprojektu Grozījums likumā Par valsts pensijām ilgs vēl trīs nedēļas - līdz 15.maijam.

Parakstu vākšanas vietu adreses un darba laikus vēlētāji var noskaidrot pašvaldībās, pa CVK uzziņu tālruni 67049999 vai CVK mājas lapā internetā www.cvk.lv.

Līdz 14.maijam pašvaldību vēlēšanu komisijās vai parakstu vākšanas vietās to darba laikā var pieteikt arī parakstu vākšanu vēlētāju atrašanās vietā. Šo iespēju var izmantot vēlētāji, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nokļūt parakstu vākšanas vietā. Parakstu vākšana vēlētāju atrašanās vietā tiks organizēta parakstu vākšanas pēdējā dienā, 15.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Draugiem Group Cēsīs plāno īstenot vairākus vērienīgus nekustamā īpašuma projektus, kuru kopējā vērtība varētu sasniegt pat 10 miljonus eiro.

Šobrīd jau esam saņēmuši būvatļauju sākt darbu pie Katrīnas nama atjaunošanas, ko plānots pabeigt šā gada vasarā, kā arī uzsākt būvniecību Konrāda namā un tam pieguļošajās ēkās, Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums stāsta Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Viņš norāda, ka Konrāda namā uzņēmums iecerējis ierīkot mūsdienīgas biroju, kopstrādes telpas, kā arī vairākus īstermiņa un ilgtermiņa īres dzīvokļus, ko paredzēts izbūvēt arī Katrīnas namā. Tāpat tuvāko piecu gadu laikā uzņēmums Cēsīs plānojis radīt arī atsevišķu īres namu ciematu - Mājas Cēsīs Cīrulīšos, kur īrniekiem būs pieejamas ne tikai modernas mājas, bet arī ilgtspējīgas atpūtas vietas, gājēju un velo celiņi, zaļa ārtelpa, kā arī vairākas koplietošanas telpas, stāsta J.Palkavnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Cēsīs dzīvība kūsā

Lāsma Vaivare, 26.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Juridiskā komisija atbalsta 50 000 parakstu barjeru referenduma iniciēšanas pirmajam posmam pārejas periodā

LETA, 19.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja 50 000 parakstu sliekšņa noteikšanu referenduma rosināšanas pirmajam posmam. Šādu kārtību referendumu rosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē paredzēts noteikt līdz 2015.gadam.

Grozījumi likumā arī paredzēs, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumu par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Šāds regulējums tika noteikts Saeimā iepriekš jau pieņemtajos un Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai skatīšanai parlamentā nodotajos likuma grozījumos.

Patlaban referenduma ierosināšanai saistībā ar likuma vai Satversmes grozījumiem ir jāsavāc notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

ZZS: grozījumi likumdošanā apdraud pilsoņu iespēju izlemt būtiskus jautājumus

Gunta Kursiša, 26.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotības rosinājums likt tautas nobalsošanas finansēšanu atstāt pašu referenduma ierosinātāju ziņā ir drauds tautas balsij, teikts partijas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paziņojumā.

Otrdien, 27. martā, Saeimas Juridiskajā komisijā skatīs likumprojektu «Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu»», ko sagatavojusi partija Vienotība. ZZS paziņojusi par to, ka neatbalstīs šo likumprojektu.

«Ja atbalstīsim Vienotības priekšlikumu, kļūsim par unikālu valsti, kurā pilsoņu iniciatīvai jāsavāc neadekvāti liels parakstu daudzums, pašiem pilnībā to finansējot. Latvijas iedzīvotāji varēs aizmirst par iespēju lemt par būtiskiem jautājumiem tautas nobalsošanā,» norāda Saeimas Juridiskās komisijas pārstāve (ZZS) Dana Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar pātagu pēc e-paraksta

Oskars Prikulis, Madara Fridrihsone, 67084402, 16.07.2008

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas padarīt daļu valsts iestāžu pakalpojumu pieejamus, tikai izmantojot elektronisko parakstu, kura apsaimniekošanu varētu pārņemt tieši Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Pēc ļoti aptuveniem Db aprēķiniem, elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasts cīnīsies ar zaudējumiem

Līva Melbārzde, Ieva Mārtiņa, 29.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzenoties pēc "pelnoša uzņēmuma statusa", Latvijas Pasts nodalīs zaudējumus nesošās jomas meitasuzņēmumos un cels tarifus.

Lai sasniegtu pelnoša uzņēmuma statusu, Latvijas Pasts atvēlējis 3 gadus - līdz 2010. g. beigām un izstrādājis vairākas stratēģijas, pauda AS Latvijas Pasts ģenerāldirektors Ivars Krauklis. "Pirmkārt, jāatbrīvojas no zaudējumus nesošiem projektiem un vairākus soļus jau esam spēruši - atcēluši apjoma atlaides lielajiem klientiem, paaugstinājuši cenas tādiem pakalpojumiem kā maksājumu iekasēšana, eksprespasts u.c., jo esam stingri apņēmušies nevienu pakalpojumu nepārdot zem tirgus cenas, otrkārt, koncentrēsimies uz pamatbiznesu - vēstuļu, preses un pensiju piegādi, pārējo deleģējot jaundibinātiem meitasuzņēmumiem un, treškārt, optimizēsim preses izdevumu piegādi," tā I. Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bāliņa: jābūt vienam e-parakstam

, 13.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan visām valsts, gan arī privātajām struktūrām laika gaitā nāksies izmantot vienu vienoto e-parakstu. Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Kādus redzat savus galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Galvenais uzdevums ir veicināt informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstību Latvijā.

Ko vēlaties mainīt līdzšinējā ministrijas darbā?

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā ir svarīgi vairāk strādāt ar tiem darbiem, kas ir vērsti uz e- pārvaldes attīstību – tiem, kas ir jādara valsts iekšienē. Nebūt nav mazsvarīgi tie darbi, kas saistās ar valsts tēla pozicionēšanu, ar pārējo ES dalībvalstu informēšanu par to, kāds mums ir progress informācijas sabiedrībā, taču pašreizējā brīdī ir svarīgāk strādāt, lai progress būtu straujāks, un tad, kad mums tas būs, varam runāt par visu pārējo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Netiek savākti 150 tūkstoši parakstu par mācībām valsts valodā.

Edmunds Jansons, speciāli Db, 10.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstu vākšanas akcijas laikā 30 dienu laikā par valsts finansētās izglītības nodrošināšanu tikai latviešu valodā Latvijā no nepieciešamajiem 153 tūkstošiem ir savākti 112 608 vēlētāju paraksti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie parakstu vākšanas rezultāti.

Provizoriskie rezultāti liecina, ka Satversmes grozījumu projekta iesniegšanu Saeimā nav atbalstījis nepieciešamais vēlētāju skaits.

Nosakot galīgos parakstu vākšanas rezultātus kopējam parakstu skaitam vēl ir jāpievieno pirmajā parakstu vākšanas kārtā savāktie 10140 paraksti, kā arī ārvalstīs iegūtie paraksti.

Apkopota informācija par savāktiem 907 vēlētāju parakstiem 29 no 45 parakstu nodošanas vietām ārvalstīs.

Vislielākais parakstu skaits tika savākts Rīgā – 38 253, Liepājā – 5483 un Jelgavā – 3745, savukārt neviens paraksts netika iegūts Zilupes novadā.

No šā gada 11.maija līdz 9.jūnijam norisinājās parakstu vākšana likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanai. Ieviešanas gadījumā notiktu pakāpeniska pāreja uz valsts finansētu izglītību tikai latviešu valodā

Komentāri

Pievienot komentāru