Lai arī dažādu nozaru pārstāvji vēl tikai aprēķina vētras nodarītos zaudējumus, ir skaidrs, ka tā bijusi mazāk postoša nekā 2005. gada vētra. Postījumi, neskatoties uz to, bijuši ievērojami, un vakar valdība bija izveidojusi Krīzes valdības padomi Ventspilī, kuras sēdē ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāta situācija valstī.

Tranzīts cieš

Latvijas ostās vētras dēļ ierobežota kuģu satiksme, kā rezultātā uz brīdi kritušies kravu pārkraušanas apjomi. Rīgas ostā kuģu ienākšana vakar uz brīdi bija pat apturēta, savukārt Ventspils ostas kapteiņdienestā norādīja, ka kuģu kustība bijusi ierobežota, jo uz kuģa nevarēja uzkāpt loči.

Valsts dzelzceļa kompānijā Latvijas dzelzceļš (LDz) Db informēja, ka rindā pie Rīgas ostas stāvēja vairāki ogļu vilcieni, kuri gaidīja kad būs iespējams pārkraut ogles. Tiesa, kompānija pauda cerības, ka līdzko situācija normalizēsies, tā kravas tiks pārkrautas. Arī Liepājā vētra ierobežoja ostas darbību.

Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks jau iepriekš Db norādīja, ka vētru dēļ krities kravu apgrozījums Liepājas ostā. Iesalnieks skaidroja, ka pārkrauto kravu kritums saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem - biežo stipro vēju, miglu un citiem.

Sendijas sekas ASV būs jūtamas vēl labu laiku pēc vētras norimšanas - Sendija nodarījusi nopietnus postījumus, liekot valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr nevajadzētu cerēt, ka tas liks ekonomikai uzplaukt. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem pēc vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba, raksta business.time.com.

Ekonomisti gan nedomā, ka Sendijas radītās postažas «uzkopšana», rekonstrukcijas darbi un valdības papildus piešķirtie līdzekļi radīs visaptverošu, ilgnoturīgu stimulu ekonomikai. «Pēc vētras Katrīna Ņūorleānā ieplūda «tonnām federālās naudas», bet vai jūs tādēļ novērojāt ekonomikas uzplaukumu?», Philadelphia Inquier citē ekonomistu Kevinu Džilenu (Kevin Gillen), kurš salīdzina vētras Sendiju un Katrīnu, kas plosījās 2005. gadā.

Tomēr ir dažas nozares, kuru uzņēmumi no Sendijas jau guvuši labumu vai arī tuvākajā laikā gūs, apkopojis Times:

1. Telefonu būdiņu uzņēmumi. Ņujorkā normālos apstākļos viena telefonu būdiņa dienas laikā gūst aptuveni divus ASV dolārus, taču vētras laikā būdiņām ieņēmumi pieauga līdz 50 ASV dolāriem dienā. Daudzi gados jauni cilvēki pēc tam atzina, ka telefonu būdiņā viņi zaudēja naudu, jo nezināja, kā to pareizi lietot, informēja Wall Street Jornal.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šonakt Latviju sasniegs vētra, liecina Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra (LVĢMC) sniegtā informācija. Vakarā pēc plkst. 18:00 dienvidrietumu vējš sāks pieņemties spēkā, nakts pirmajā pusē Baltijas jūras piekrastē brāzmās jau sasniedzot 25 m/s. Nakts vidū un otrajā pusē arī Vidzemes ziemeļos brāzmās sasniedzot 25 m/s. Savukārt Rīgā pēc pusnakts ir gaidāmas vēja brāzmas līdz 20-23 m/s.

[Papildināta ar 8. - 9. rindkopu]

VUGD aicina cilvēkus sagatavoties spēcīgajām vēja brāzmām un atgādina par drošu rīcību vētras laikā, lai pasargātu sevi un apkārtējos no vētras radītajiem postījumiem. Savukārt Latvenergo meitasuzņēmumi uzsākuši darbu paaugstinātā gatavībā.

Lai vētra nepārsteigtu cilvēkus nesagatavotus, VUGD aicina:

- Parūpēties, lai mobilais telefons būtu pilnībā uzlādēts. Dienests norāda, ka spēcīgu vēja brāzmu dēļ mājokļi bieži paliek bez elektrības, bet tieši mobilais telefons palīdzēs sazināties ar apkārtējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus pa tālruni 112;

Apdrošināšanas sabiedrības saņēmušas jau vairākus desmitus pieteikumu par atlīdzību saņemšanu vētrā cietušiem īpašumiem un automašīnām, turklāt prognozējams, ka to skaits vēl augs. Tādēļ šie zaudējumi ir vieni no lielākajiem vētras nodarītajiem zaudējumiem vēsturē, norāda kompāniju pārstāvji.

BTA Insurance Company SE līdz pusdienlaikam saņēmis 30 īpašumu apdrošināšanas un vairākus desmitus KASKO apdrošināšanas pieteikumus. Klientu pieteikto apdrošināšanas gadījumu informācija liecina, ka apdrošināšanas atlīdzību apmērs par pagājušās nakts vētras nodarītajiem postījumiem būs ievērojami lielāks nekā pērn visa gada laikā, kad par vētras postījumiem BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzībās 35 tūkstošus latu, stāsta uzņēmuma pārstāvji. Vērtējot klientu īpašumiem nodarītos bojājumus, šī vētra varētu būt vispostošākā, nodarot vislielākos zaudējumus klientu īpašumiem BTA 20 gadu pastāvēšanas vēsturē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) nosūtījusi Finanšu ministrijai jau otro pieprasījumu piešķirt pašvaldībām līdzekļus vētras radīto seku novēršanai no Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, Db.lv informēja RAPLM

Pašvaldību iesniegto dokumentu izvērtēšanas un līdzekļu pieprasījuma patstāvīgās komisijas sēdē nolemts atbalstīt Embūtes pagasta padomei Vībiņu ciema ūdens apgādes sistēmas atjaunošanai finansējuma piešķiršanu 27 992 latu apmērā, Īves pagasta Tiņģeres brīvdabas estrādes jumta remontam piešķirt 593 latu apmērā.

Kuldīgas rajona padomei Pelču speciālās internātskolas - attīstības centra jumta remontam piešķirs 1 050 latu finansējumu. Kursīšu pagasta pašvaldības remontam piešķirs 1 966 latu apmērā finansējumu.

Tāpat sēdē tika nolemts, ka Lielupes pagasta pašvaldības Pagasta padome - Baznīca posms Pildas - Lāči pagrieziena gar jūras krastu ceļa remontam tiks piešķirti 28 494 lati. Pelču pagasta padome pamatskolas ēkas jumta remontam saņems 4 046 latus, Priekules pirmsskolas izglītības iestādes Dzirnaviņas ēkas jumta remontam saņems 555 latu, savukārt Vārves pagasta padome Ventavas ciemata ūdens apgādes sistēmas atjaunošanai saņems finansējumu 36 285 latu apmērā.

Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi tiks finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma, šodien nolēma valdība pēc Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā informatīvā ziņojuma uzklausīšanas.

Patlaban avārijas seku likvidēšanas prognozētās izmaksas nav noteiktas un tās tiks noteiktas tuvākajā laikā, teikts FM ziņojumā.

Valdība nolēma, ka FM (tās pārraudzībā esošā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)) veic visas nepieciešamās darbības Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanai un trīs nedēļu laikā iesniedz Ministru kabinetā rīkojuma projektu, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 6.decembra rīkojumā «Par finansējuma piešķiršanu Rīgas pils Priekšpils projekta izdevumu segšanai», nosakot, ka Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi, ieskaitot juridiskos pakalpojumus, tiek finansēti no Rīgas pils būvniecības darbiem valsts budžetā plānotā finansējuma.

Gan Mērsraga osta, gan Skultes osta plāno prasīt kompensācijas par vētras nodarītajiem postījumiem, biznesa portālam Db.lv stāstīja ostru pārvaldnieki.

Pagājušajā gadā Mērsraga osta saņēmusi kompensāciju 30 tūkstošu latu apmērā no Eiropas Savienības par 2005.gada janvāra vētras postījumiem, tomēr tādējādi tikusi segta tikai neliela daļa no 100 tūkstošus vērtajiem zaudējumiem, ko ostai radījusi vētra, informēja Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika. Kompensēti esot tikai postījumi, ko vētra radījusi kuģu kanālam. Arī par šīs vētras nodarītajiem postījumiem osta prasīšot kompensāciju. "Ja jau zemnieki tādas var saņemt, kāpēc mēs esam sliktāki," stāstīja J. Budreika, norādot, ka mazajām ostām tikpat kā nav brīvu līdzekļu, ko novirzīt postījumu novēršanai.

Lai pilnībā apzinātu vētras nodarītos postījumus ostai, esot nepieciešams laiks, jo joprojām esot liela viļņošanās, stāstīja J. Budreika. Tomēr pieredze liecinot, ka vētras ietekmē veidojas sanesumi. Patlaban jau esot skaidrs, ka vētra ir noskalojusi krastu un piestātnes, postījumi skāruši arī topošā industriālā parka teritoriju.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Ugunsgrēks 20.jūnijā izcēlies būvnieka rīcībā nodotajā Rīgas pils daļā un tā iemesls bijusi atklātas uguns avots, secinājuši VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pieaicinātie eksperti.

Ņemot vērā, ka ugunsgrēka izcelšanās avots saskaņā ar VNĪ pieaicināto ekspertu atzinumu bijis būvobjektā, par ko saskaņā ar līgumu atbild būvnieks, VNĪ prasa, lai pilnsabiedrība SBRE par saviem līdzekļiem novērš ugunsgrēka sekas. Provizoriski aplēstās šo darbu izmaksas ir 4,3 miljoni latu.

VNĪ jau nosūtījis būvniekam vēstuli ar prasību saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem novērst postījumus. Vienlaikus iesniegti pieteikumi apdrošinātājiem AAS Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN) un BTA Insurance Company (BTA) par zaudējumu atlīdzību.

Savukārt SBRE šodien jau preventīvi medijiem izplatīja vēstījumu, ka uzskata VNĪ paziņojumu par spekulatīvu, jo ugunsgrēka izmeklēšanā piedalās vairāki dažādo pušu pieaicinātie eksperti, tomēr oficiālo slēdzienu sniegs Valsts policijas izmeklēšana. Pēc būvnieka domām, VNĪ cenšas novērst uzmanību no savas atbildības par notikušo un sekām.

Līdz šīs dienas pēcpusdienai kopumā BTA saņēmusi jau vairāk nekā 320 zvanus un vairākus apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus.

Raksturīgākie pieteikumi saistīti ar automašīnu, māju jumtu un žogu bojājumiem, ko izraisījuši krītoši koki vai to zari. Piemēram, Ventspilī vējš uzpūtis atkritumu konteineru virsū automašīnai, to bojājot, Babītes pagastā kādai mājai vētras laikā izgāzts žogs, Rīgā, Berģos, vētras nogāzts koks bojājis žogu, Grobiņā vētra sabojājusi mājas jumtu, bet Rīgā uz automašīnas aizmugurējā stikla uzkritis koks, kā arī vētras rezultātā no ēkas sienas norauta ar trosēm piestiprināmā reklāma.

Joprojām BTA turpina saņemt apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par vētras radītiem postījumiem.

BTA klienti interesējoties par to, kādi var būt riski un kā no tiem pasargāties, pagaidām atlīdzību pieteikumus kompānija vēl nav saņēmusi, bet sagaida, ka tādu noteikti būs, Db.lv informēja kompānijā.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai grozījumus 1997.gada 1.aprīļa Ministru kabineta noteikumos Nr.112 Vispārīgie būvnoteikumi, db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Ar šiem grozījumiem MK noteikumi tiks papildināti ar jaunu būvniecības procesa formu – apvienotā projektēšana un būvdarbi, nosakot šī procesa formas kārtību un prasības. Apvienotā projektēšana un būvdarbi ļaus projektēšanu un būvdarbus veikt divos posmos, projektēšanas darbus veicot paralēli būvdarbiem. Jaunā būvniecības forma, kas tiek piedāvāta kā alternatīvs risinājums jau pastāvošai būvprojektēšanas un būvdarbu kārtībai, ļauj izstrādāt būvprojektu nulles ciklam un izvērsto skiču projektu visam objektam kopumā, kā arī saņemt būvatļauju pēc izvērstā skiču projekta akceptēšanas būvvaldē.

Grozījumu saskaņošanas stadija ilgs divas nedēļas, kuru laikā citas institūcijas var iesniegt iebildumus un precizējumus. Pēc rezultātu apkopošanas grozījumi tiks sniegti izskatīšanai Ministru kabinetā.

Lai pārvarētu Covid-19 vīrusa radīto krīzi Latvijā, kā arī pēc iespējas ātrāk atgrieztos ne tikai līdz pirmskrīzes perioda līmenim, bet arī to pārsniegtu,izstrādāts Latvijas ekonomikas atjaunošanas plāns "Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai", kuru otrdien apstiprinājis Ministru kabinets.

"Neskaidrība par Covid-19 ietekmi uz ekonomikas attīstību ir ārkārtīgi liela, jo nav skaidrs, cik ilgi un plaši turpināsies vīrusa izplatība Eiropā un pasaulē. Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai ir stratēģisks ietvars ar kompleksu pasākumu kopumu, kas ļaus pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu," skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Stratēģijas Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai īstermiņa mērķis ir panākt pēc iespējas mazāku negatīvo ietekmi uz ekonomiku un uzņēmumu darbību, savukārt ilgtermiņā panākt produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu zināšanu ietilpīga preču un pakalpojumu eksporta attīstībai. "Vienlaikus ir svarīgi mazināt bezdarbu un mazkvalificēto darbinieku īpatsvaru, attīstīt un paaugstināt inovācijas un pētniecības kapacitāti, veicināt digitalizācijas risinājumus un finanšu instrumentu pieejamību uzņēmējiem," informē ministrs.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija turpina apkopot informāciju par stiprā vēja radītajiem zaudējumiem pašvaldībām. Jaunākie aprēķini liecina, ka Latvijas pašvaldībām vētra nodarījusi 1,2 miljonus latus zaudējumus.

Ar ministrijas jaunāko apkopoto informāciju reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs šodien iepazīstinās valdību.

Pēc šobrīd saņemtajām ziņām, vislielākie vētras radītie zaudējumi ir Rīgas pilsētai - 522 220 latu apmērā. Lielākie vērtas postījumi ir Vidzemes priekšpilsētas, kur kanāla ielas aizsargdambja atjaunošanai nepieciešami aptuveni 185 000 latu.

Savukārt Liepājas pilsētai un rajonam vētra radījusi 197 600 latu zaudējumus. Embūtes pagastā stiprā vēja dēļ apgāzās ūdenstornis. Pagasta padome aprēķinājusi, ka postījumu novēršanai būtu nepieciešami aptuveni 28 000 latu.

Ventspils pilsētā un rajonā vētras radīto zaudējumu summa - 172 650 latu. Ventavā apgāzts ūdens tornis un postījumu novēršanai būtu nepieciešami 60 000 latu. Stiprā vēja dēļ Ventspils Kultūras centram "Jūras vārti" norauta un vietām izsista daļa ēkas stiklotās fasādes.

Jaunākie aprēķini liecina, ka Latvijas pašvaldībām vētra nodarījusi 1,2 miljonus latus zaudējumus, Db.lv informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Pēc šobrīd saņemtajām ziņām, vislielākie vētras radītie zaudējumi ir Rīgas pilsētai – 522 220 latu apmērā. Lielākie vērtas postījumi ir Vidzemes priekšpilsētas, kur kanāla ielas aizsargdambja atjaunošanai nepieciešami aptuveni 185 000 latu.

Savukārt Liepājas pilsētai un rajonam vētra radījusi 197 600 latu zaudējumus. Embūtes pagastā stiprā vēja dēļ apgāzās ūdenstornis. Pagasta padome aprēķinājusi, ka postījumu novēršanai būtu nepieciešami aptuveni 28 000 latu.

Ventspils pilsētā un rajonā vētras radīto zaudējumu summa – 172 650 latu. Ventavā apgāzts ūdens tornis un postījumu novēršanai būtu nepieciešami 60 000 latu. Stiprā vēja dēļ Ventspils Kultūras centram Jūras vārti norauta un vietām izsista daļa ēkas stiklotās fasādes.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Šodien, 6.novembrī, Ministru kabinets atbalstījis Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) atkārtoto ierosinājumu no finanšu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pašvaldībām papildus piešķirt vairāk nekā 290 000 latu, lai kompensētu šā gada sākumā vētras radītos zaudējumus.

Izvērtējot pašvaldību iesniegtos dokumentus, RAPLM konstatēja, ka rezervētie finanšu līdzekļi ir nepietiekami, lai kompensētu visām pašvaldībām radušos zaudējumus, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Ministrija gada sākumā no Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem pašvaldībām jau piešķīra kompensācijas 350 000 latu apmērā, lai Latvijas pašvaldības novērstu vētrā radītos postījumus.

Kompensācijas vētras radīto seku novēršanai tiks piešķirtas Kuldīgas, Liepājas, Saldus, Ventspils, Talsu, Jēkabpils, Bauskas, Ogres, Rīgas, kā arī Preiļu rajonu pašvaldībām par kopējo summu 291 556 lati.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns parakstījis rīkojumus par 13.11 miljonu LVL dotācijas piešķiršanu novadus veidojošajām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, Db.lv informēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Ar ministra rīkojumu 200 000 latu piešķirti Aizputes novadu veidojošajam Kalvenes pagastam, kas valsts atbalstu izmantos pamatskolas sakārtošanai, pagasta padomes ēkas rekonstrukcijai, kultūras nama remontam un ielu apgaismojuma ierīkošanai.

712 000 latu dotācija piešķirta Krustpils novadu veidojošajām pašvaldībām. Kūku pagasts valsts atbalstu izmantos autobusa iegādei skolēnu pārvadāšanai, siltumtīklu rekonstrukcijai, Vīpes pagasts remontēs kultūras manu, labiekārtos pakalpojumu sniegšanas punktu, veiks dažādus remontdarbu pamatskolā, Mežāres pagasts renovēs iedzīvotāju pakalpojumu punktu, sakārtos pašvaldības ielas, Variešu pagasts renovēs kultūras manu, Atašienes pagasts nomainīs jumtu vidusskolai, veiks pasākumus siltumenerģijas zudumu mazināšanai un ūdensapgādes uzlabošanai. Visas pašvaldības daļu no finansējuma izmantos novada administratīvās ēkas celtniecībai.

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Apstiprinātas Rīgas pils ugunsgrēka seku likvidēšanas un pagaidu jumta konstrukcijas izbūves izmaksas, un tās ir 220,9 tūkstošulatu apmērā.

Tā secināts noslēdzoties valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sarunu procedūrai ar Rīgas pils rekonstrukcijas un restaurācijas ģenerāluzņēmēju pilnsabiedrību SBRE, Db.lv informēja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Sarunu procedūras gaitā arī nolemts, ka ugunsgrēka seku likvidēšana un pagaidu jumta konstrukcijas izbūve jāpabeidz jau līdz jūlija beigām, lai nepasliktinātos ēkas pašreizējais stāvoklis.

Neparedzamās ārkārtas situācijas seku likvidēšanai saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu tika piemērota sarunu procedūra, uzaicinot tajā piedalīties pilnsabiedrību SBRE, kas kopš 2012. gada novembra veic rekonstrukcijas un restaurācijas darbus Rīgas pilī

Pēdējo gadu spēcīgākā viesuļvētra Sendija ASV austrumkrastā bez elektrības atstājusi vismaz piecus miljonus cilvēku un izraisījusi plūdus. ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo par 11 cilvēku bojāeju.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs pavēstījis, ka vēja ātrums vētras centrā ir ievērojami samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru.

Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, kas licis varasiestādēm dot rīkojumu par 375 tūkstošu cilvēku evakuāciju. Plūdi Ņujorkā raisa bažas, ka ūdens varētu iekļūt arī metro sistēmā. Lielpilsētā traucēta arī elektroapgāde. Zem ūdens tik pat kā palikusi populāra kūrortpilsēta Atlantiksitija no kurienes evakuēti 30 tūkstoši cilvēku. Daudzviet izgāzti koki un pārrautas elektrolīnijas. Sendijas izraisītas sniega vētras apdraud ASV iekšzemes štatus. Vētras laikā vienā no Ņujorkas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas izraisījis elektropadeves traucējumus pilsētā.

Spēcīgā vētra, kas 23. novembra naktī uz pirmdienu, izraisīja elektroenerģijas piegādes traucējumus un atstāja bez elektrības aptuveni 25 000 AS Latvenergo klientu, informē uzņēmums.

Visvairāk klientu bez elektroenerģijas bija palikuši AS Sadales tīkls Ziemeļu reģionā – Valkā, Strenčos un Vidzemes jūrmalā. Kopā bija bojātas 748 transformatoru apakšstacijas un traucēta elektroapgāde aptuveni 7 480 klientiem.

Ziemeļaustrumu reģionā 24. novembra rītā bez sprieguma bija 319 transformatoru apakšstacijas un elektrības piegāde traucēta aptuveni 3 200 klientiem. Visvairāk vētra bija plosījusies Alūksnes rajonā, t.i. Malienas, Mālupes, Liepnas, Annas, Jaunannas, Zeltiņu un Zaicevas pagastos. Saspīlēta situācija bija vērojama arī AS Sadales tīkls Rietumu reģionā – Užavas apkārtnē, Zaņas pagastā, Aizputē, kur bez elektrības bija 286 transformatoru apakšstacijas, nepiegādājot elektroenerģiju aptuveni 2 900 klientiem.

Latvija piedzīvojusi kārtējo vētru un, visticamāk, šajā nedēļā gaidāma vēl viena, daudz stiprāka dabas stihija nekā jau tā bija pirms dažām dienām.

Vienīgais, kas pārsteidz, ir apstāklis, ka stipras vētras Latviju piemeklē aizvien biežāk, un paralēli iepriecinātajiem dabas stihiju cienītājiem, diemžēl atstāj postījumus un materiālus zaudējumus, kā tas ir noticis arī šoreiz.

Ja saglabāsies tendence, ka Latviju aizvien biežāk piemeklēs spēcīga vētra, turklāt zinātnieku pētījumi apstiprina šādu scenāriju, cilvēkiem vajadzētu vairāk pievērst uzmanību drošībai ekstremālos laika apstākļos.

Katru reizi pēc spēcīgākām vēja brāzmām tiek ziņots par elektroenerģijas padeves traucējumiem. Tā notika arī šoreiz, kad bez elektrības valstī palika vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Lai vai kā elektroenerģijas piegādātāji nodrošinātos pret vētras postījumiem, elektrolīniju bojājumi būs arī turpmāk, jo 100% izsargāties no vētras postījumiem nav iespējams. Tāpēc gan iedzīvotājiem, īpaši tiem, kas dzīvo attālākos Latvijas nostūros vai laukos, gan uzņēmumiem un valsts iestādēm ir nepieciešams apgādāties ar autonomiem elektroenerģijas avotiem. Diemžēl daļa saimniecību nebija mācījušās no 2005. gada 9. janvāra vētras un joprojām neuzskata par nepieciešamu iegādties ģeneratoru, tā radot sev problēmas.