Piektdien visās Eiropas Savienības dalībvalstīs stājas spēkā Direktīva par patērētāja tiesībām attiecībā uz iepirkšanos internetā, kas būtiski stiprinās patērētāju aizsardzību, iegādājoties preces un pakalpojumus internetā, slēdzot tā saucamos distances līgumus, kā arī slēdzot līgumus ārpus uzņēmuma telpas, piemēram, apmeklējot patērētāju viņa mājās, uz ielas vai tirgotāja rīkotas ekskursijas laikā.

Kā informē Ekonomikas ministrija, Latvijā šīs normas ietvertas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuru spēkā stāšanās datums arī ir 13.jūnijs.

Nolūkā plašāk informēt sabiedrību par tās jaunajām tiesībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sadarbībā ar Eiropas Komisiju šā gada 26. jūnijā uzsāks iedzīvotāju informēšanas un izglītošanas kampaņu, kas norisināsies populārākajās tirdzniecības vietās 7 lielākajās Latvijas pilsētās.

Kampaņas ietvaros patērētāji tiks informēti gan par aktuālajiem jautājumiem preču un pakalpojumu iegādei internetā, gan par citiem patērētāju tiesību aspektiem, lai iedzīvotāji saņemtu pilnīgu un patiesu informāciju par precēm un pakalpojumiem pirms to iegādes, kā arī zinātu savas tiesības un nepieciešamo rīcību gadījumos, kad patērētāja tiesības tiek pārkāptas.

Pamatojoties uz pozitīviem signāliem, kas atspoguļojas arī atsevišķos ekonomikas rādītājos, Zviedrijas uzņēmumu finansisti kļuvuši optimistiskāki, liecina SEB Finanšu darbinieku indeksa aptauja.

Aptauja, kuras laikā tiek uzrunāti 70 Zviedrijas lielāko uzņēmumu finanšu jomas vadošie darbinieki, uzrāda, ka finansisti kļūst optimistiskāki, vērtējot šī brīža makroekonomisko vidi. SEB Finanšu darbinieku indekss novembrī sasniedza augstāko vērtību kopš 2008. gada maija: šomēnes indekss pakāpās līdz 59 punktu atzīmei, salīdzinājumā ar 54 punktiem šogad augustā.

Aptaujas rezultāti liecina, ka palielinās to respondentu skaits, kas nākamgad prognozē aktīvāku darbu tieši pie rentabilitātes rādītāju uzlabošanas. Kā rezultātā – kaut vēl joprojām ir aktuāls jautājums par izmaksu samazinājumu, acīmredzot galvenie pasākumi izdevumu samazināšanas virzienā ir pabeigti.

Citadele Index pētījums pirmo reizi parāda atšķirības Latvijas un Lietuvas uzņēmēju skatījumā uz biznesa vidi. Saskaņā ar jaunāko pētījumu kopējais Latvijas uzņēmēju noskaņojuma indekss vēl nesasniedz optimisma slieksni (50 punktus) - tas ir 49,45 punkti. Tikmēr Lietuvas uzņēmēji ir optimistiskāki - indeksa vērtība pārsniedz svarīgo 50 punktu atzīmi un ir 51,15 punkti, informē banka Citadele pārstāve Baiba Ābelniece.

Citadele Index pētījums kalpo par indikatoru ekonomikas prognozēšanai. Dati tiek iegūti, aptaujājot 750 uzņēmumu īpašniekus un augstākos vadītājus katrā valstī. Latvijā Citadele Index pētījums tiek veikts no 2004. gada, un šogad pēc identiskas metodoloģijas aptauja veikta arī Lietuvā.

Uzņēmēju noskaņojumā ir novērojamas atšķirības dažādās uzņēmējdarbības nozarēs. Latvijā būvniekiem noskaņojums kopš 2014. gada vidus ir pesimistisks (pēdējā ceturkšņa laikā nedaudz uzlabojies, tomēr vēl aizvien pesimistisks, par ko liecina indeksa vērtība, kas ir 48,69 punkti), savukārt Lietuvā būvnieki ir daudz optimistiskāki (indeksa vērtība: 54,69 punkti). Latvijā optimismu ir atguvuši ražotāji (50,15 punkti), kuru noskaņojums pēdējos ceturkšņus – līdzīgi kā citu nozaru uzņēmējiem – turējās pesimisma zonā. Savukārt ražotāji Lietuvā ir noskaņoti nedaudz pesimistiskāk nekā Latvijā (49,71 punkts). Kamēr pakalpojumu sniedzēji Lietuvā ir noskaņoti optimistiski (52,06 punkti) un Latvijā – gandrīz optimistiski (49,98 punkti), tikmēr vissliktākais noskaņojums ir tirdzniecības jomas uzņēmējiem gan Lietuvā (48,85 punkti), gan Latvijā (46,83 punkti). Latvijā pēdējā ceturkšņa laikā tirgotāju noskaņojums arī pasliktinājies.

Vairums jeb 55% mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju ir drīzāk optimistiski noskaņoti par nākotni, plānojot veikt investīcijas sava biznesa attīstībā nākamā gada laikā, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Salīdzinoši atvērtāki investīcijām biznesa attīstībai ir vidēja lieluma uzņēmumi (kuru darbinieku skaits svārstās no 50 līdz 249 un apgrozījums gadā pārsniedz 1 miljonu eiro ) – pozitīvu atbildi snieguši vidēji 65% aptaujāto uzņēmumu vadītāju un īpašnieku.

Savukārt mazo uzņēmumu (kuru darbinieku skaits svārstās no 10 līdz 49 un apgrozījums gadā nepārsniedz 300 tūkstošus eiro) vadītāji nākotnē raugās nedaudz piesardzīgāk – investīcijas uzņēmuma attīstībā plāno veikt vidēji 44% aptaujāto. Tāpat vērts atzīmēt, ka nedaudz optimistiskāki ir Rīgas un Pierīgas uzņēmēji.

«Uzņēmējdarbība ir kā ekonomikas asinsrite, kas tai piegādā nepieciešamo skābekli. Lai organisms attīstītos, tam ir nepieciešams skābeklis, proti, investīcijas. Ja uzņēmēji ir piesardzīgi un neiegulda sava biznesa attīstībā, tad to spēja konkurēt arvien samazinās un līdz ar to - arī iespēja celt darbiniekiem algas. Viens no šīs piesardzības cēloņiem ir samērā neprognozējamā nodokļu vide, kas tiek koriģēta teju vai katru gadu. Tāpēc nodokļu jomā ir būtiski nodrošināt lielāku stabilitāti, kas uzņēmējiem sniegtu drošāku pamatu darbības attīstības plānošanai,» uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Šogad jau vairāk nekā 60 patērētāji vērsušies ar sūdzībām Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), lai meklētu palīdzību, kā rīkoties situācijās, kad pakļāvušies neatlaidīgiem pārdevējiem, kas ar ētiski un likumiski apšaubāmām metodēm patērētājiem piedāvājuši savas preces vai pakalpojumus, Informē PTAC.

Galvenokārt tie ir bijuši gadījumi, kad patērētāji pa tālruni tika aicināti piedalīties ortopēdijas veselības pētījumos un it kā par brīvu patērētājiem tika piegādāti matrači, patērētāji aicināti uz kosmētikas procedūrām, pēc tam apvārdoti, lai iegādātos kosmētiku vairāku tūkstošu eiro apmērā, tiešajā tirdzniecībā patērētāja mājās pārdoti dārgi ūdens filtri, televizori un citas preces.

Lai patērētāji nepakļautos pārdevēju spiedienam un īpaši kritiski izvērtētu pirkumu nepieciešamību, sevišķi tiešajā tirdzniecībā, Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC – Latvia) aizsāk kampaņu Kā neiekrist?.

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Šomēnes uzlabojusies Francijas patērētāju uzticība stabilai ekonomikas attīstībai, kas saistīts ar valsts izkļūšanu no gadu ilgās lejupslīdes, ziņo Bloomberg.

Mājsaimniecību noskaņojuma rādītājs eiro reģiona otrajā lielākajā ekonomikā pieaudzis līdz mīnus 36 no mīnus 37 augustā un mīnus 38 jūlijā, liecina nacionālā statistikas biroja dati. Augusta līmenis atbilst vidējai prognozei, kādu bija izteikuši 12 Bloomberg News aptaujātie ekonomisti.

«Patērētāji ir optimistiskāki par savu finanšu situāciju nākotnē,» norādījis statistikas birojs. Patērētāji arī uzskatot, ka inflācija saglabāsies zema turpmāko mēnešu laikā.

Statistikas birojs šodien arī apstiprināja, ka Francijas ekonomikas lejupslīde ir beigusies. Gada otrajā ceturksnī ekonomika pieauga par 0.3%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Gada griezumā ekonomika samazinājusies par 2.8%.

2017.gada pirmajos 9 mēnešos Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izskatījis 2383 patērētāju sūdzības un sniedzis 29 165 konsultācijas, informē PTAC.

Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (1829 sūdzības), izskatīto sūdzību skaits ir palielinājies par 544 sūdzībām, jeb 30,3%. Šajā periodā visvairāk sūdzības (1241) ir saņemtas par līguma noteikumiem neatbilstošiem pakalpojumiem. Par iegādātā līguma noteikumiem neatbilstošām precēm saņemtas 555 sūdzības un par komercpraksi, reklāmu un e-komerciju saņemtas 237 sūdzības. Izskatot saņemtās sūdzības, 465 lietās rasts pozitīvs risinājums patērētājiem.

Pakalpojumu segmentā 2017.gada pirmajos 9 mēnešos saņemtas par 89,76% vairāk sūdzības nekā iepriekšējā gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu ievērojami ir audzis sūdzību skaits par avio pakalpojumiem- 568 sūdzības, kas ir par 210,38%, jeb 385 sūdzībām vairāk nekā pagājušajā gadā šajā laika periodā. Tik lielam sūdzību skaita kāpumam PTAC var minēt vairākus iemeslus.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un Eiropas patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) 2021.gadā saņēmis 183 sūdzības par SIA "Animo forti" un tā interneta vietni www.inch2.com, kur tiek tirgoti "ekskluzīvi" un dārgi apavi, kuru cena mērāma vairākos simtos eiro.

Galvenās problēmas, par kurām sūdzējušies patērētāji - pasūtītās un apmaksātās preces netiek piegādātas, savukārt - ja patērētāji izmanto atteikuma tiesības, komersants savlaicīgi neatmaksā naudu, kas ilgst pat pusgadu un vairāk.

No 2021.gadā saņemtajām sūdzībām 157 ir pārrobežu sūdzības, lielākoties no ES valstu patērētājiem. Visvairāk sūdzējušies Lietuvas, Igaunijas, Apvienotās Karalistes patērētāji, kā arī dažādu trešo valstu patērētāji gan no ASV, Krievijas, Japānas u.c. valstīm. Kā norāda patērētāji, komersants pasūtījumu nepiegādā ne apsolītajā, ne papildu termiņā. Pēc pasūtījuma atcelšanas komersants ilgu laiku neatmaksā patērētājiem par nepiegādātajiem pasūtījumiem samaksāto naudas summu, kā arī neatmaksā naudu gadījumos, kad patērētājs izmanto normatīvajos aktos noteiktās atteikuma tiesības.

Eiropas Komisija (EK) banku praksē, kas saistās ar savu klientu informēšanu un konsultēšanu, saskata daudzas problēmas. Īpašo problēmu skaitā ir necaurredzami maksājumi par banku pakalpojumiem, un tas, ka klienti reti maina banku.

Ziņojumā norēķinu kontu cenu struktūras raksturotas kā «ļoti nepārredzamas, tāpēc patērētājiem ir gandrīz neiespējami noteikt, cik daudz viņi maksā, un salīdzināt piedāvājumus».

66% no pētījumā aplūkotajām bankām maksa par pakalpojumiem bija tik neskaidra, ka ekspertiem, kas sagatavoja ziņojumu, vajadzēja atkārtoti vērsties pie bankas pēc paskaidrojumiem, lai noskaidrotu konta reālās izmaksas. Austrijā, Francijā, Itālijā un Spānijā ir slikta banku pakalpojumu izmaksu pārredzamība; tās arī ir valstis, kurās banku konti izmaksā visvairāk.

ES tirgus ir sadrumstalots un neļauj patērētājiem izmantot ES iekšējā tirgus priekšrocības. Tikai 9 % ES patērētāju 2007.―2008. gadā mainīja norēķinu kontu.

Kredītinformācijas apmaiņa vienmēr cenšas sabalansēt divas, savā ziņā pretējas, patērētāju tiesības:

1) patērētāja tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas maksimāli ierobežo jebkādu personas datu vākšanu un apstrādi;

2) patērētāju tiesības uz godīgu cenu jeb iespēju saņemt finanšu pakalpojumus, kredītresursus uz maksimāli izdevīgiem nosacījumiem, kas paredz efektīvu un pilnīgu datu izvērtēšanu.

Par tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību Eiropā runāts ļoti daudz un sen, tādēļ Eiropā šis jautājums ir visai labi sakārtots: to regulē ES Direktīva (95/46/EK), un Latvijā saskaņā ar šo direktīvu izstrādāts Fizisko personu datu aizsardzības likums. Tajā galvenais, kas nodrošina šo tiesību ievērošanu, ir nosacījums, ka datu apstrādi var veikt tikai ar pašas privātpersonas piekrišanu.

Saredzot potenciālu tepat Baltijas tirgū, Igaunijas Mecro AS šobrīd koncentrējas uz veikalu tīkla paplašināšanu Lietuvā un Latvijā

«Mecro AS ir privāta kompānija, kas darbojas Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, bet biznesu sākām Igaunijā un kompānija joprojām pieder igauņiem,» stāsta Prīts Prints (Priit Prints), Mecro AS valdes priekšsēdētājs. Uzņēmum pamatdarbība ir instrumentu, smērvielu un aprīkojuma mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, celtniecības mašīnu un aprīkojuma tirdzniecība, kā arī tehniskā apkope. Uzņēmumam ir meitaskompānijas SIA Stoller Latvijā un UAB Mecro Technikonas Lietuvā, kas vada veikalu ķēdi Stokker. Igaunijā uzņēmumu grupā ir arī kokapstrādes tehnoloģisko risinājumu tirdzniecības un pēcaprūpes kompānija Nava, lauksaimniecības tehnikas tirgotājs Stokker Agri un Stokker Finance, kas nodrošina finansēšanu mazumtirdzniecībā. Šobrīd Mecro grupas uzņēmumos ietilpst 27 veikali, no kuriem 14 atrodas Igaunijā.

Demokrātijas eņģēm čīkstot, Krievijas parlamenta apakšpalāta jeb Valsts Dome ar pavisam nelielu balsu pārsvaru šonedēļ panāca apstiprinājumu valsts dalībai Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Nākamnedēļ paredzams apstiprinošs balsojums augšpalātā jeb Federācijas Padomē, tad – prezidenta Vladimira Putina paraksts, un jau augustā Krievija beidzot tiešām būs PTO.

Kaut valdošās partijas Vienotā Krievija caursišanas spējas dēļ par gala iznākumu šaubu nebija, opozīcija PTO dalības ratifikāciju uz brīdi tiešām ja arī ne apšaubīja, tad katrā ziņā situāciju padarīja kutelīgu. Ja kaut kas noietu greizi un līgums netiktu apstiprināts līdz 23. jūlijam, saskaņā ar PTO noteikumiem to Krievijai būtu jāsāk diskutēt ar organizācijas dalībvalstīm no jauna. No Domes 450 deputātiem par līgumu nobalsoja 238, pret – 208, ar visai nelielu rezervi pārvarot 226 balsu minimumu. Pret dalību PTO nelokāmi paliek komunisti, partija Taisnīgā Krievija un liberāldemokrāti. Oponentu viedoklis ir nemainīgs, un arī dalības PTO aizstāvji un īstenotāji to nenoliedz. Kaut pilnīgai pārejai uz brīvo tirgu pēc PTO standartiem dažādās kategorijās dots laiks, ar pirmo Rietumu konkurences šoku Krievijas ražotāji sastapsies pavisam drīz.

Septembrī negaidīti samazinājusies Itālijas uzņēmumu uzticība stabilai ekonomikas attīstībai. Tas saistīts ar bažām, ka Eiropas ceturtās lielākās ekonomikas izkļūšana no smagākās recesijas kopš Otrā pasaules kara būs atkarīga no ārējā pieprasījuma, vēsta Bloomberg.

Isae institūta ražošanas noskaņojuma indekss septembrī nokritis līdz 74 no pārskatītā 74.4 augustā, šodien paziņoja Romā bāzētais pētniecības centrs. Septembra rādītājs bijis zemāks nekā Bloomberg News aptaujāto 19 ekonomistu vidējā prognoze - 75.8.

«Uzlabošanās pazīmes ir, galvenokārt pateicoties ārējam pieprasījumam, bet iekšzemes pieprasījums joprojām ir zemā līmenī,» sacījis UniCredit MIB ekonomists Milānā Marko Valli. Tas «nav nekas neparasts atlabšanas sākuma stadijā,» viņš piebildis.

22.septembrī Itālijas valdība paaugstināja savu prognozi attiecībā uz ekonomikas sarukumu šogad - no 5.2% uz 4.8%. Itālijas Finanšu ministrija paredz, ka 2010.gadā valsts ekonomika pieaugs par 0.7%.

Pērn patēriņa kredītos izsniegti 168,8 miljoni eiro, kas ir par 12% vairāk nekā 2015. gadā, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Savukārt kredītu atteikumu skaits jaunajiem klientiem aizvadītā gada otrajā pusē sasniedza 65,6%, kas ir par 7,8 procentpunktiem vairāk nekā gadu pirms tam attiecīgajā periodā. «Nebanku kreditēšanas sektorā šobrīd redzam sabalansētu attīstību. No vienas puses patērētāji kļuvuši optimistiskāki par ekonomikas attīstību valstī un saviem ienākumiem, savukārt no otras puses kredītdevēju īstenotās klientu maksātspējas vērtēšanas procedūras nepieļauj neapdomīgu aizņemšanos. To parāda arī dati par kredītportfeļa kvalitāti,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, vienlaikus norādot, ka pozitīvu efektu uz nozares datiem ir devušas arī izmaiņas normatīvajā regulējumā, kas stājās spēkā aizvadītā gada 1. janvārī. Saskaņā ar asociācijas apkopotajiem datiem aizvadītā gada 31. decembrī asociācijas biedru neto kredītportfelī bez kavējuma bija 91% aizdevumu, kas ir par 1,5 procentpunktiem labāk nekā uz 2015. gada 31. decembri. Analizējot datus, redzams, ka par 49% pieaudzis to aizdevumu apjoms, kur patērētājs izvēlas atmaksu veikt vairākos maksājumos. Pārskata periodā asociācijas biedri turpināja darbu pie jaunu pakalpojumu izstrādes, kas atbilstu mūsdienu tehnoloģiju prasībām. Tāpat nozares uzņēmumi apguva jaunus ārvalstu tirgus, kā arī strādāja pie iekšējo kontroles sistēmu uzlabošanas un izmaksu optimizēšanas. Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija apvieno ārpus banku sektora esošus uzņēmumus, kas iedzīvotājiem Latvijā sniedz finanšu pakalpojumus.

Jaunus produktus labprātāk izmēģina sabiedrība attīstības valstīs, savukārt Baltijas valstu vidū Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā lietuvieši un igauņi iegādājas kādu produktu tikai tāpēc, ka tas ir jauns, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par patērētāju attieksmi pret produktu inovācijām.

50% lietuviešu, 36% igauņu un 33% latviešu atklāj – pēdējo reizi, dodoties veikt ikdienas pirkumus, iegādājušies arī kādu jaunu un līdz šim nemēģinātu produktu. Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir 44%, bet visaugstākais rādītājs ir Turcijai – 73%.

Runājot par jaunu produktu izmēģināšanu, 35% aptaujāto patērētāju Latvijā atzīst – labprāt iegādājas neredzētu produktu tikai tāpēc vien, ka tas ir jaunums. Otrs izplatītākais pirkuma iemesls, ko norādīja 29% respondentu, – jaunais produkts ir par labāku cenu, nekā tas, ko ierasts lietot. Bet trešais populārākais iemesls – jauno produktu kāds ir ieteicis (28%). Lietuvā un Igaunijā izplatītākais iemesls inovāciju izmēģināšanai ir tas, ka produkts pielāgots kādai specifiskai vajadzībai. Eiropas Savienībā patērētāji visbiežāk izmēģina jaunumus zemākas cenas dēļ (25%).

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Lai patērētāji varētu sagaidīt lielāku degvielas cenu samazinājumu, Brent markas jēlnaftas cenām jāsamazinās zem 100 ASV dolāriem par barelu, uzsver eksperti.

Kā liecina biržu dati, trešdien ASV vieglās jēlnaftas cena turpināja sarukt, svārstoties ar 97 dolāru atzīmi, savukārt Brent markas cena bija 109,82 dolāri.

«Mazumtirdzniecības cenas Latvijā joprojām mainās pamatā uz divu faktoru pamata - atkarībā no iepirkuma cenām, kuru formulas bāzējas uz biržas cenām, kā arī valūtu svārstībām, mūsu gadījumā, eiro un ASV dolāra attiecības - gan oficiālais Eiropas Centrālās bankas kurss, gan Latvijas komercbanku komerckursi,» stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Par laimi, populārākās degvielas (benzīni un dīzeļdegvielas) nav skārusi nodokļu likmju palielināšana. Līdz ar to, viena mazumtirdzniecības cenas daļa (45-50%) nemainīsies, uzsver eksperts.

Aptuveni trešā daļa no pārtikas, kas pasaulē tiek saražota katru gadu - aptuveni 1,3 miljardi tonnu - iet zudumā, atsaucoties uz ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) aplēsēm, vēsta swedishwire.com.

«Ņemot vērā ierobežoto dabas resursu pieejamību, lai pabarotu augošo iedzīvotāju skaitu pasaulē, efektīvāk ir samazināt pārtikas zudumus, nevis palielināt pārtikas ražošanu,» ziņojumā secina FAO.

FAO norāda, ka pārtikas apjoms, kas katru gadu iet zudumā, ir vienlīdzīgs vairāk nekā pusei no ikgadējās labības ražas pasaulē.

Jāatzīmē, ka šobrīd pasaulē badu cieš aptuveni 925 miljoni cilvēku.

Organizācija akcentē, ka rūpnieciski attīstītajās valstīs gan mazumtirgotāji, gan patērētāji atkritumos izsviež vēl lietojamu pārtiku.

Ziņojuma autori konstatējuši, ka Eiropā un Ziemeļamerikā patērētāji katru gadu iznieko no 95 līdz 115 kilogramiem pārtikas.

Šā gada otrajā pusē tiek gaidīta strauja pasaules ekonomikas atveseļošanās. Viens no pamatojumiem, kādēļ tas tā būs, ir, ka patērētāji pēdējā gada laikā spējuši uzkrāt milzu līdzekļus.

Tādējādi līdz ar situāciju, kad ekonomikas vērsies vaļā un mazināsies ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, patērētāji ne tikai var būt nocietušies tērēt, bet tie var arī potenciāli būt visai spējīgi to darīt ļoti sparīgi.

Par cilvēku krāšanas paradumiem pandēmijā jau veikti vairāki pētījumi. Nupat svaigākais reitingu aģentūras Moody’s pētījums liecina, ka patērētāji globālā mērogā, kopš 2019. gada beigām līdz šā gada pirmā ceturkšņa izskaņai spējuši sakrāt papildu 5,4 triljonus ASV dolārus, kas ir milzīga summa un pielīdzināma aptuveni 6% no pasaules IKP.

Zemā starta gatavībā

Tiek arī vērsta uzmanība uz to, ka daudzviet uzlabojas patērētāju noskaņojuma mērījumi. Arī tas liek domāt, ka liela daļa cilvēku masas, pandēmijai potenciāli atkāpjoties un vakcinēšanās procesam ejot savu ceļu, nodosies sen neredzēti lieliem tērēšanas priekiem. Valdot šādam fonam, piemēram, Financial Times izceļ to, ka Conference Board apkopotais globālais patērētāju noskaņojuma indekss sasniedzis savu augstāko vērtību kopš 2005. gada jeb tā brīža, kad vispār sākta šādu datu apkopošana.

Dati rāda, ka alus pārdošanas apjomos 2010. gadā nav novērojamas būtiskas izmaiņas*. Šo status quo var vērtēt pozitīvi, jo vairs neturpinās kritums, kas bija novērojams 2008. un 2009. gadā, un patērētājos ļoti lēnām sāk atgriezties pirmskrīzes pirkšanas paradumi. Taču vēl joprojām un visdrīzāk arī tuvākajā nākotnē patērētājiem būtiskākais kritērijs būs cena un dažādi akciju piedāvājumi.

2010. gadā alus nozarē bija novērojams kritums produktu cenām – par 7% samazinājās cena par vienu vienību. Tas neapšaubāmi skaidrojams ar to, ka patērētāji meklēja ekonomiski izdevīgākos piedāvājumus, kā arī bija novērojama milzīga konkurence starp alus ražotājiem, kas izvērsās «cenu karos». Šajā ziņā ieguvējs, protams, bija patērētājs, kuram bija iespēja iegūt produktu par lētāku cenu, bet uzņēmumiem nācās saskarties ar pamatīgām problēmām.

Tas, ka cilvēki izvēlas cenu ziņā pievilcīgākos produktus, redzams, aplūkojot pārdotāku alus kategorijas. Proti, 2010. gadā labus rādītājus Latvijas tirgū uzrādīja gaišais ekonomiskais alus, kura pārdošanas apjomi palielinājušies par 4%. Izaugsmes pamatā noteikti bija cilvēku vēlme ekonomēt. Rezultātā šīs kategorijas alus pārdošanas apjoma daļa tirgū bija 44%.

Pēc diezgan lēnās “ieskriešanās” šā gada pirmajā ceturksnī, kad izsniegtā faktoringa finansējuma apmērs Latvijā atpalika no 2022. gada pirmā ceturkšņa rādītājiem, otrajā ceturksnī nozare kļuvusi aktīvāka - pret 2022. gada atbilstošo periodu atkal vērojams pieaugums.

Proti, ja pērn no aprīļa līdz jūnija beigām faktoringā tika izsniegti 142 miljoni eiro, tad šogad šajā pašā laikā - 155 miljoni. Atlikums perioda beigās gan samazinājies līdz 177 miljoniem eiro, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes informācija. Kamēr pasaulē faktoringa apgrozījums uzrāda strauju izaugsmi, Latvijā tas daudziem uzņēmējiem joprojām ir kā “neredzamais potenciālais zilonis istabā” – tas pastāv, bet tā iespējas līdz galam neizprot un nenovērtē.

Baltijas līderis - Lietuva

Mūsu kaimiņiem Lietuvā apgriezieni krietni vērienīgāki. Par šāgada otro ceturksni datu gan vēl nav, taču gada pirmajos trijos mēnešos kopējais faktoringa portfelis Lietuvā bijis 578 miljonu eiro apmērā, apgrozījums sasniedzis pat gandrīz 1,3 miljardus eiro. Savukārt Igaunijā faktoringa portfelis šogad ik mēnesi krietni pārsniedzis 300 miljonus eiro, kopumā gada pirmajā pusē tas jau tuvojas 2 miljardiem eiro. Savukārt apgrozījums svārstījies no 219 (jūnijā) līdz 294 miljoniem eiro (martā) mēnesī, vēsta Igaunijas Centrālās bankas dati.

Finanšu tirgiem ierēķinot patēriņa atjaunošanos, strauju ekonomikas lēcienu ārā no pandēmijas bedres, un valdībām un centrālajām bankām "stimulējot" kā no pārpilnības raga, šobrīd vērojams "gandrīz visa" cenu pieaugums.

Rezultātā strauji augstāk ceļo arī daudzu izejvielu cena, kur, piemēram, vara vērtība šīs nedēļas pirmajā pusē Londonas Metālu biržā gandrīz sasniegusi apaļo 10 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Varš tādējādi šobrīd ir dārgākais kopš 2011. gada. Jānorāda, ka vara tirgus bieži vien tiek uztverts kā globālās ekonomikas veselības barometrs. Tas tādēļ, ka šī metāla izmantošanas veidi ir ļoti daudz. Proti, ja ekonomiskā aktivitāte aug vai kaut vai pieņēmumi par ekonomiku kļūst optimistiskāki, tad ir cerības arī uz būtiski lielāku vara patēriņu.

Visiem apcerot pandēmijas beigas un centrālo banku naudas slūžām esot plaši atvērtām, šogad vara cena pieaugusi jau par ceturto daļu, bet kopš pagājušā gada sākuma tie ir jau visi 60%. Strauji cena pieaugusi ar pārējiem rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Latvijā ir patērētājiem nelabvēlīgākais zāļu cenu veidošanas mehānisms Baltijas valstīs, tirgus uzraudzībā, kurā salīdzinātas atsevišķu biežāk pirkto valsts kompensējamo un nekompensējamo zāļu cenas Baltijas valstīs, secinājusi Konkurences padome (KP).

Ziņojumā norādīts, ka gala cenas, par kādām patērētāji iegādājas zāles, veidojas no ražotāja cenas, lieltirgotavas jeb vairumtirgotāja uzcenojuma, aptiekas uzcenojuma un pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Baltijas valstīs būtiskākās atšķirības cenas struktūrā rada lieltirgotavu un aptieku piemērotie uzcenojumi, kā arī PVN, kas Latvijā zālēm ir 12%, Igaunijā - 9%, bet Lietuvā - 5%. Latvijā uzcenojumi veidojas, lieltirgotavām piemērojot pieaugošu procentuālu uzcenojumu ražotāju cenai, kamēr aptiekām - lieltirgotavas cenai.

Lietuvā un Igaunijā abiem uzcenojumiem, sasniedzot konkrētu summu, ir noteikti tā saucamie griesti, kas, pieaugot ražotāju cenai, neļauj gala cenām būtiski palielināties. Uzcenojuma griesti Latvijā ir noteikti tikai aptiekām attiecībā uz valsts kompensējamiem medikamentiem, proti, no lieltirgotavas cenas 71,14 eiro aptieku uzcenojums kļūst nemainīgs - 6,05 eiro.