Alternatīvās finanses

Patērētāju kreditēšanas nodevu rosina attiecināt uz visiem tirgus dalībniekiem

Zane Atlāce - Bistere, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Budžeta izstrādes laikā pieņemto patērētāju kreditēšanas nodeva būtu jāattiecina ne tikai uz nebanku kreditēšanas nozari, bet gan uz visiem finanšu tirgus dalībniekiem, kas sniedz kreditēšanas pakalpojumus patērētājiem.

Tā uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija (LAFPA), norādot, ka noteiktais apmērs būtiski pārsniedz izmaksas, kas nepieciešamas uzraudzības funkcijas veikšanai. Priekšlikums par jaunu nodevas metodoloģiju nosūtīts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

«Veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība būtiski palielināja valsts nodevu apmēru nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, plānojot ik gadu papildus iekasēt trīs miljonus eiro. Jau iepriekš noteiktā nodeva pārsniedza izmaksas, ko veido nozares uzraudzība. Līdz ar to izmaiņu mērķis ir tikai un vienīgi papildu ieņēmumi valsts budžetā, tāpēc šīs izmaksas solidāri ir jāattiecina uz visiem tirgus dalībniekiem, kas izsniedz kredītus patērētājiem,» rosina LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Asociācijas ieskatā budžeta izstrādes laikā no jauna pieņemtās valsts nodevas vēl vairāk mazinās konkurenci starp finanšu tirgus dalībniekiem Latvijā. Šobrīd jau Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILLTPFN) ir noteikta konkurētspēju mazinoša norma pret nebanku kreditēšanas uzņēmumiem, jo bankas NILLTPFN noteikto prasību izpildei var bez maksas saņemt informāciju no valsts uzturētajiem reģistriem, taču patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem par identisku informāciju ir jāmaksā.

Vērtējot uzņēmējdarbības vidi Baltijas valstīs, budžeta izstrādes laikā pieņemtais regulējums Latviju padara mazāk konkurētspējīgu, salīdzinot ar kaimiņu valstīm. Lietuvā valsts nodeva par licences izsniegšanu ir 149 eiro, savukārt Igaunijā – 1000 eiro. Ikgadējā valsts nodeva par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību Lietuvā ir noteikta 0,0125% no ikgadējās vidējās izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas, bet Igaunijā – 0,01% no izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas.

Analizējot kaimiņvalsts praksi, LAFPA rosina noteikt šādu formulu nodevas aprēķināšanai Latvijā: mājsaimniecību kreditēšanas portfelis gada sākumā plus mājsaimniecību kreditēšanas portfelis gada beigās, dalīts ar divi, reizināts ar 0,05%.

Jau ziņots, ka ikgadējā valsts nodeva par nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzību valsts budžeta izstrādes laikā tika paaugstināta teju 4 reizes, nosakot to 55 tūkstošu eiro apmērā, savukārt jauniem tirgus dalībniekiem licences maksa ir paaugstināta 3,5 reizes, un būs 250 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada Latvijā darbību neturpina septiņi nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi un viena uzņēmuma licence ir apturēta uz sešiem mēnešiem, jo nav veikta ikgadējā licences maksa, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) apkopotā informācija.

Turklāt daļa uzņēmumu šobrīd meklē iespēju pārdot savu kredītportfeli.

LAFPA uzskata, ka tās ir nozares regulējuma sekas, nosakot prasības, kas ir nesamērīgas.

Darbību neturpina AS "Aureum"; SIA "Greencredit"; SIA "Delta Capital", ar zīmoliem: Kredīts365; Kredīts7; Kredītspluss; AB MOKILIZINGAS; SIA LandCredit; SIA "Ātrā finanšu palīdzība "Avots""; akciju sabiedrība "ORBĪTA".

"Šobrīd redzam indikācijas, ka vairāki tirgus dalībnieki aktīvi meklē iespēju apvienoties ar citiem uzņēmumiem, jo pieņemtajās prasībās izmaksu pieaugums ir nepamatoti lielāks nekā valstī noteiktā pieļaujamā pakalpojuma cena. Tas ilgtermiņā mazinās finanšu pieejamību iedzīvotājiem, īpaši, ja nepieciešami nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem. Turklāt esošā situācija būtiski mazinās konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū. Prognozēju, ka nākamais vilnis uzņēmumu darbības izbeigšanā būs decembra beigās, kad būs jāveic 55 000 eiro ikgadējie licenču maksājumi, kas tika palielināti gandrīz četras reizes," norāda LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā un aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 6279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ, liecina LAFPA dati.

Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1 246 klientiem, savukārt aprīlī 5 033 klientiem.

"Nebanku kredītu specifika ir tā, ka tiek izsniegtas nelielas summas uz īsākiem termiņiem, kas mazāk ietekmē mājsaimniecību finanšu slogu, kā tas ir, piemēram, hipotekārā kredīta gadījumā. Līdz ar to redzam, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem ir salīdzinoši mazāks. Vienlaikus aicinām ikvienu, kurš nonācis grūtībās, sazināties ar aizdevēju un vienoties par situācijas risinājumu," skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ārkārtas situācijas laikā nebanku kreditēšanas uzņēmumi arī pastiprinājuši pasākumus klientus maksātspējas vērtēšanai, lai mazinātu risku, ka aizdevums netiek atdots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nebanku patēriņa kreditēšana nav cēlonis visām valsts problēmām

AS «4finance» izpilddirektors Gvido Endlers, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī pieņemtie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kurā pirmsvēlēšanu gaisotnē tika noteikti ļoti stingri ierobežojumi nebanku sektora kredītdevēju biznesam. Fakts, ka lēmējvaras līmenī sarunas turpinās, norāda uz to, ka iepriekš pieņemtie lēmumi ir bijuši nesamērīgi un sasteigti.

Nepieciešams kritiski izvērtēt līdz šim pieņemto

Varam novērot, ka pagājušā gada Saeimas vēlēšanu un nupat notikušo Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu spriedze ir norimusies. Pie valsts vadīšanas ir sēdušies jauni politiskie spēki ar jauniem pārstāvjiem un citādāku izpratni par lietu kārtību. Atbildīgajās komisijās ir nozīmēti jauni politiķi, kuri jau ir iejutušies jauno pienākumu pildīšanā. Šobrīd visām iesaistītajām pusēm, distancējoties no personīgām attieksmēm un rīcības, kuru fokusā atrodas vien politiskais kapitāls, ir iespēja racionāli sakārtot tos jautājumus, kuros iepriekš ir pieļautas kļūdas.

Arī Ekonomikas ministrija (EM) un Patērētēju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), izvērtējot iepriekš nolemto PTAL grozījumu jautājumā, atzīst, ka regulējums pēc būtības ir nekorekts, daudzas normas juridiski nav piemērojamas, daudzas ir pārspīlētas un neskaidras. Turklāt PTAL grozījumi nekādā veidā nerisina vienu no svarīgākajām problēmām valstī - iedzīvotāju zemo ienākumu un pirktspējas līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Komentāri

Pievienot komentāru