1939. gada 15. oktobrī, iedarbinot Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu, Daugavas ūdeņi iegrieza pirmo turbīnu, informē AS Latvenergo.

Tādējādi tieši pirms 80 gadiem Ķeguma HES uzsāka elektroenerģijas ražošanu, kļūstot par vienu no modernākajām elektrostacijām visā Eiropā un neaizstājamu elektroenerģijas avotu Latvijas valstij.

Toreiz tika iedarbināts Ķeguma HES pirmo hidroagregāts (17,5 MW), ieslēgta 88 kilovoltu elektrolīnija Ķegums – Rīga, apakšstaciju «Jāņciems» Rīgā un pulksten 23.36 rīdziniekiem sāka piegādāt Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Laikraksti iedvesmojošos virsrakstos toreiz vēstīja par Ķeguma gaismas plūsmu: «Lielais gaismas avots strādā. Vakarnakt Rīgu pieslēdza Ķeguma spēkstacijai!», «Šodien Ķeguma gaisma sāk plūst uz Rīgu!»

Ķeguma HES iedarbināšana pavēra iespēju paātrināt elektroapgādes gaitu un nodrošināt elektroenerģiju visai Latvijai – arī mājsaimniecībām mazpilsētās un Latvijas laukos.

Lai mazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi un nodrošinātu maksimālu zivju resursu aizsardzību neierasti karstajās dienās, AS Latvenergo ir pārcēlusi Rīgas HES ūdenskrātuves ūdens līmeņa pazemināšanas periodu uz laiku no 1.augusta uz 4.augustu. Šāds lēmums pieņemts arī rūpējoties par pieguļošo teritoriju iedzīvotāju sadzīves kvalitāti, lai tā nepasliktinātos īpaši karstajās brīvdienās, informēja uzņēmuma pārstāve Sandra Vējiņa.

Lai nodrošinātu Daugavas hidroelektrostaciju drošu ekspluatāciju un veiktu hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontdarbus Rīgas HES ūdenskrātuvē, ūdens līmeņa pazemināšana notiks laika periodā no šā gada 4.augusta līdz 15.septembrim.

Ūdens līmeņa mainīgajā zonā vienlaikus plānots veikt Rīgas HES labā krasta dambja augšas bjefa nogāžu betona virsmas stiprinājumu atjaunošanas remontdarbus kopējā platībā 16 800 m² un Ķeguma HES lejas bjefā gala sienas remontu pazeminātā ūdens līmeņa zonā 234 m² platībā un šuvju remontu 5 m posmā.

Hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs betonēto nogāžu galvenie atjaunošanas darbi ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis AS Latvenergo slēgt līgumu par Pļaviņu un Ķeguma HES rekonstrukcijas darbiem, liecina IUB informācija.

Pēc uzņēmuma Alstom Hydro France (Alstom) iesniegtās sūdzības izskatīšanas par Latvenergo rīkoto Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju (HES) hidroagregātu rekonstrukcijas darbu iepirkumu IUB aizliedzis Latvenergo slēgt iepirkuma līgumu sarunu procedūrās.

IUB iesnieguma izskatīšanas komisijas lēmumā teikts, ka Alstom 2012.gada 10.decembrī IUB iesniedza iesniegumu par Latvenergo rīkotajām sarunu procedūrām, apstrīdot sarunu procedūru kandidātu atlases rezultātus. Alstom norādīja, ka uzņēmums tika izslēgts no turpmākās dalības abās sarunu procedūrās. Lēmumā Latvenergo norādījis, ka Alstom nav iesniedzis pilnīgu informāciju vai slēpis daļu no svarīgas informācijas, tāpēc Alstom esot centies maldināt Latvenergo un līdz ar to ir pārkāpis kandidātu atlases nolikumā noteikto obligāto prasību, ka kandidāts ir sniedzis visu prasīto informāciju tā kvalifikācijas novērtēšanai un sniegtā informācija ir patiesa.

Lai remontētu uzņēmuma Latvenergo hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves, jūlijā paredzēts pazemināt līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuvē. Ūdenslīmeni paredzēts pazemināt vakarā un nakts stundās, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Uzņēmuma Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa informējusi, ka remontdarbu veikšanai no 1. jūlija līdz 1. augustam katru dienu no plkst. 17 līdz nākamās dienas plkst. 7 būtiski pazeminās ūdens līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuves mainīgā ūdens līmeņa zonā. Līdz ar to ievērojami pazemināsies ūdenslīmenis arī Pļaviņu HES lejasbjefā. Pļaviņu HES paredzēts kreisā krasta lejas bjefa atbalsta sienas betona virsmas remonts. Savukārt Ķeguma HES plānots izbūvēt kreisā krasta dambja nostiprinājumu.

«Daugavas HES ūdenskrātuvēs līmenis regulāri tiek pazemināts gan apsekošanas, gan remonta darbos jau kopš katras hidroelektrostacijas uzcelšanas brīža.

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

AS «Latvenergo» šajā vasarā no 1. jūlija līdz 31. jūlijam Ķeguma hidroelektrostacijas ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni. Šajā periodā paredzēts veikt hidrotehnisko būvju atjaunošanu Pļaviņu HES lejas bjefā un Ķeguma HES augšējā bjefā.

2018. gadā laikā no 1. jūlija līdz 31. jūlijam tiks veikts Ķeguma HES piestātnes un savienojošā dambja atjaunošanas remonts, betonēto virsmu atjaunošana Pļaviņu HES labā krasta atbalstsienā, betonēto nogāžu atjaunošana Pļaviņu HES atvadkanāla kreisajā krastā.

Galvenie atjaunošanas darbi mainīgā ūdens līmeņa zonā ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Darbu veikšanai AS «Latvenergo» pazeminās ūdens līmeni Ķeguma HES ūdenskrātuvē līdz augstuma atzīmei 30,55 metri Latvijas augstumu sistēmā (LAS). Remontdarbu izpildes laikā tiek iekļautas arī tās dienas, kas nepieciešamas, lai ūdenskrātuves līmeni pazeminātu līdz paredzētājai atzīmei, un līmeņa atjaunošanai līdz normālam darba režīma līmenim.

AS Latvenergo 2012.gada septembrī nedēļas nogalēs Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē uzturēs zemāko pieļaujamo ūdenslīmeni 30,40 m, lai veiktu hidrotehnisko būvju tehnisko apsekošanu Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostacijās.

AS Latvenergo pienākums ir nodrošināt drošu hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un hidroelektrostaciju darbību elektroenerģijas ražošanai Daugavas hidroelektrostacijās. Tādējādi to pilnvērtīgai uzraudzībai vasara ir periods, kad uzņēmuma atbildīgie speciālisti var veikt būvju apsekošanu un novērtēšanu nākamajam ekspluatācijas periodam, skaidro uzņēmums.

2012.gada septembrī, pazeminot ūdenslīmeni Ķeguma HES ūdenskrātuvē, AS Latvenergo vienlaikus ir paredzēts veikt būvju apsekošanu divās elektrostacijās: Pļaviņu un Ķeguma HES.

Pļaviņu HES lejasbjefā jeb upes lejtecē plānots veikt pēcjoslas betona augstumu marku nivelēšanu un zemūdens daļas apsekošanu, būvgružu, metāllūžņu un akmeņu izcelšanu no krītjoslas zonas ar ūdenslīdēju palīdzību. Ķeguma HES notiks kreisā krasta dambja apsekošana, lai novērtētu hidrobūvju tehnisko stāvokli.

Sākoties straujam atkušņa periodam, Valsts vides dienests (VVD) uzrunājis visu 157 Latvijas hidroelektrostaciju (HES) īpašniekus, aicinot tos savlaicīgi parūpēties par HES darbību iespējamu plūdu laikā, informē VVD.

Jāpievērš pastiprinātu uzmanību ūdens resursu atļaujas nosacījumiem, HES ekspluatācijas noteikumiem un drošuma programmām.

VVD izplatījis paziņojumu Mazās hidroenerģētikas asociācijai un AS Latvenergo, aicinot HES saimniekus pastiprināti sekot līdzi laikapstākļiem un savlaicīgi atbrīvot aizsprostu ailes, nepieļaujot ūdens līmeņa celšanos virs kritiskās atzīmes. Tāpat vides dienests aicinājis HES objektos nodrošināt nepārtrauktu dežūru ūdens līmeņa regulēšanai un, elektroenerģijas pārrāvuma gadījumā, parūpēties par ģeneratoriem HES nepārtrauktai darbībai.

Tāpat VVD uzsver – HES īpašniekiem savlaicīgi jāievāc ziņas par ledus iešanu un jāatzāģē ledus joslas aizsprostu priekšā, kā arī jāattīra aizvari no apledojuma un jāpārliecinās, vai to izņemšana ir netraucēta. Iespējamu avārijas situāciju gadījumā jānodrošina savlaicīga iedzīvotāju, pašvaldību un valsts iestāžu apziņošana.

Kādreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša ģimene pēdējos gados guvusi ievērojamu peļņu no tās īpašumā esošajām mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuru saražotās elektroenerģijas iepirkuma cenas savulaik tika «sakārtotas» politiskā līmenī.

Lai gan pats Kalvītis iepriekš to saucis par «sīku biznesu, niekošanos», Lursoft datu bāze rāda, ka pēdējos divos gados Braslas HES un Cirīšu HES saviem īpašniekiem uz visu Latvijas elektroenerģijas patērētāju rēķina nesusi vairāk nekā 760 tūkstošu latu peļņu, ziņo portāls Pietiek.com.

Kā rāda Lursoft dati, īpaši iespaidīgi pērn ir bijuši SIA Braslas HES rādītāji – tās peļņa ir pārsniegusi 80% no apgrozījuma: uzņēmuma gada apgrozījums bijis 203 tūkstoši latu, bet peļņa – vairāk nekā 167 tūkstoši latu. Savukārt SIA Cirīšu HES pagājušā gada apgrozījums bijis 354 tūkstoši latu, bet peļņa – 142 tūkstoši latu.

AS Latvenergo Rīgas HES ūdenskrātuvē uzturēs pazeminātu ūdenslīmeni, lai veiktu Daugavas hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju atjaunošanas remontu mainīgajā ūdens līmeņa zonā Rīgas HES un Ķeguma HES. Tādējādi noslēgsies 13,6 km garās nogāzes stiprināšanas darbi, nodrošinot Rīgas HES dambja izmantošanu un ekspluatāciju turpmākos 30 gadus, informēja uzņēmumā.

Šajā periodā vienlaicīgi ir plānots veikt: Rīgas HES labā krasta dambja augšas bjefa nogāžu betona virsmas stiprinājumu atjaunošanas remontdarbus un Ķeguma HES ūdens pārgāznes aizsprosta atjaunošanas remontu. Galvenie atjaunošanas darbi mainīgajā ūdens līmeņa zonā ir bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide.

Darbu veikšanai AS Latvenergo no 3.augusta līdz 18.septembrim pazeminās ūdens līmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16,10 - 16,30 metriem absolūtās atzīmes (m.abs.), kas ir par 0,90 - 0,70 m.abs. zemāk par minimālo ūdens līmeni (17,00 m.abs.) HES normālas ekspluatācijas laikā.

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Labvēlīgu laika apstākļu dēļ pēdējos gados būtiski pieaugusi elektroenerģijas izstrāde Daugavas hidroelektrostacijās (HES).

Paredzams, ka pēc Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanas programmas īstenošanas elektroenerģijas izstrāde HES kļūs vēl efektīvāka, jo jaunajiem agregātiem vienas kilovatstundas saražošanai būs nepieciešams mazāks ūdens daudzums. AS Latvenergo norāda, ka programmas ietvaros kopumā plānots veikt 11 hidroagregātu rekonstrukciju – pērn ekspluatācijā nodoti četri, bet līdz 2022. gadam plānots atjaunot vēl septiņus agregātus. Zināms, ka rekonstrukcijas kopējās izmaksas pārsniegs 200 miljonus eiro.

Izaicinājums prognozēm

Vēsturiski lielākā elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES piedzīvota 1990. gadā, kad Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas stacijās kopumā saražotas 4,5 TWh elektrības, savukārt zemākā izstrāde – 2015. gadā, kad saražotas vien 1,8 TWh elektroenerģijas, stāsta Latvenergo ražošanas direktors Aivars Kvesko. «Elektroenerģijas izstrādes apjoms Daugavas HES ir atkarīgs no hidroloģiskās situācijas upē un klimatiskajiem apstākļiem Daugavas sateces baseinā. Pieteci Daugavā nosaka nokrišņu daudzums ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī Baltkrievijā un Krievijā,» skaidro Latvenergo pārstāvis, piebilstot, ka liela izstrāde piedzīvota arī 1998. un 2017. gadā, kad HES saražoja ap 4,3 TWh elektrības.

Decembrī AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES) aprit 50 gadu, kopš tā sākusi ražot pirmās elektroenerģijas kilovatstundas Latvijai, informē AS Latvenergo.

1965. gada decembrī ekspluatācijā pakāpeniski tika nodoti pieci hidroagregāti, un tas ir stacijas vēsturiskais dzimšanas brīdis. Pļaviņu HES ir neatsverama nozīme Latvijas energosistēmā, un tā joprojām ir viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā.

Pļaviņu HES turbīnas pirmo reizi tika iedarbinātas 1965. gada decembrī, un savos 50 darbības gados tā kopumā saražojusi 76 TWh (teravatstundas) elektroenerģijas. Ar šo enerģijas apjomu pie vidējā gada patēriņa valstī – 7,35 TWh – tā varētu nodrošināt Latvijas pieprasījumu 10 gadus.

Savukārt šā elektroenerģijas daudzuma saražošanai stacija 50 gados ir izlietojusi 930 km³ lielu ūdens apjomu, kas līdzinās aptuveni diviem Baltijas jūras Rīgas jūras līča tilpumiem vai 2274 Rāznas ezeriem.

No 15. augusta līdz 15. septembrim, atsaucoties Ogres pašvaldības lūgumam, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi.

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.

Pēc Ogres pašvaldības lūguma, no 15. augusta līdz 15. septembrim, AS «Latvenergo» nodrošinās pazeminātu ūdenslīmeni Rīgas HES ūdenskrātuvē. Šajā laikā pašvaldība organizēs Ogres upes straumvirzes dambja izbūvi, informē AS «Latvenergo».

Šajā periodā plānota ūdens līmeņa pazemināšana ūdenskrātuvē augstuma atzīmju robežās no 16.25 līdz 16.75 metriem LAS-2000,5 (Latvijas normālo augstumu sistēmā), kas būs 1.4 līdz 1.9 metriem zemāk par ūdenskrātuves normālo uzstādinājuma līmeni.

Uzņēmums informē, ka minēto darbu izpildei ir saņemti visi nepieciešamie saskaņojumi, ievērojot Rīgas HES ūdens resursu lietošanas atļaujā noteiktos nosacījumus.

Ūdenslīmeņa pazemināšanas periodā Ogres pašvaldība organizēs jauna aizsargmola (straumvirzes) izbūvi pie Ogres upes ietekas Daugavā. Aizsargmola būvniecība mazinās hidraulisko pretestību Ogres upes lejastecē, gultnes piesērējumu, ledus sastrēgumus, krastu nobrukumu veidošanos un ūdens līmeņa celšanās iespējas. Hidrobūve aizsargās Ogres upes gultni no piesērēšanas un sekmēs noteces un ledus netraucētu ievadīšanu Rīgas HES ūdenskrātuvē palu laikā.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 19.februārī, izsludināja grozījumu projektu Daugavas un Rīgas HES darbu finansēšanas kārtībā, lai nodrošinātu kvalitatīvu Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu, informē Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Viņa skaidro, ka stājusies spēkā virkne normatīvo dokumentu, kas juridiskām personām nosaka pienākumu palielināt būvju ekspluatācijas izdevumus, tai skaitā palielināt minimālo mēneša darba algu nodarbinātajiem, darba aizsardzības, ugunsdrošības un elektrodrošības pasākumus.

Salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad tika aprēķināts nepieciešamais finansējums Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu segšanai, ir pieaugušas darbu veikšanas izmaksas. Tādēļ Ministru kabineta noteikumos Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas hidroelektrostacijas ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas kārtība nepieciešams noteikt, ka Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu segšanai a/s Latvenergo katru gadu valsts SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi pārskaita 783 535 eiro, maksājumu 195 883,75 eiro apmērā izdarot reizi ceturksnī – līdz 1.februārim, 1.maijam, 1.augustam un 1.novembrim. Būvju uzturēšanas pašreizējās izmaksas ir 668 749,76 eiro gadā.

AS "Latvenergo" 2024. gadā turpina vienu no Latvijā nozīmīgākajiem projektiem enerģētikas ilgtspējai – Pļaviņu HES rezerves pārgāznes izbūvi.

Tā palielinās Pļaviņu HES drošumu un ir sabiedrības un valsts enerģētiskās drošības projekts. Šobrīd norit sagatavošanās darbi būvniecības uzsākšanai Aizkrauklē, lai realizētu stratēģiskas nozīmes būvi un sakārtotu pilsētas ainavu.

Bagātīgos pavasara un pēdējos gados arī ziemas palos visa Latvija priecājas par majestātiskajiem ūdenskrituma skatiem no atvērtiem Pļaviņu HES aizvariem. Taču Pļaviņu HES ir sava maksimālā ūdens caurlaides robeža, bet Daugavas ūdens pietecei ir potenciāls to pārspēt. Tāpēc viens no topošās rezerves pārgāznes uzdevumiem ir nodrošināt Pļaviņu HES papildu ūdens caurlaidības spēju vismaz 4000 m3/s ar iespējami augstāko uzstādījuma līmeni. Tikpat svarīgi ir samazināt Pļaviņu HES aizsprosta pārrāvuma risku iespējamās avārijas situācijās un nodrošināt palu ūdens novadīšanu, lai novērstu nepieciešamību tos pārvadīt pāri Pļaviņu HES būvei, radot tai papildu slodzi un nevēlamas vibrācijas.

Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs Artis Pabriks izsludinājis Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdi saistībā ar plūdu radīto apdraudējumu. Sēde notiks piektdien plkst. 20.00.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs piektdien, apmeklējot pašvaldības Daugavas plūdu skartajās teritorijās, pārliecinājās, ka situācija ir dramatiska un lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu ir vajadzīgs nekavējoties, informēja ministra pārstāvji.

Lēmumu par nepieciešamību izsludināt ārkārtas stāvokli savās domes sēdēs ir pieņēmušas Pļaviņu novadu dome un arī Daugavpils novada dome, situācija neapskaužama ir arī Ogrē, kuru plūdi skāra jau nedēļas sākumā. Lielas teritorijas applūdušas arī Zemgalē, plūdu draudi ir arī vēl virknē citu pašvaldību, norāda ministrs.

Pēc plūdu beigām VARAM izskatīs iespējas palīdzēt cietušajām pašvaldībām ūdeņu izpostītās infrastruktūras sakārtošanā, taču patlaban vissvarīgākie ir operatīvie glābšanas darbi un cilvēku drošība.

Esošie Daugavas HES nodrošina gandrīz pusi no Latvijas elektroenerģijas patēriņa – 3 TWh, jauna HES pienesums būtu tikai 0,3 TWh, bet investīcijas – simtiem miljonu eiro, šodien raksta Dienas bizness.

«No vienas puses varbūt šīs diskusijas par HES būvniecību ir labas, varbūt tad sabiedrība sapratīs, ko nozīmē šāda būve, appludināta teritorija un cilvēku pārvietošana no tās. Nemaz nerunājot par īpašumu atsavināšanu. Ko nozīmē izveidot jaunu infrastruktūru (elektrolīnijas, ceļus, tiltus utt.). Dienvidu tilts tad liksies bērnu spēlīte,» uzskata bijušais a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons. «Sociāli ekonomiskie jautājumi, protams, ir jāpēta, bet tie nav jāsaista ar enerģētiku. Par elektrības jaudu pienesumu jaunu Daugavas HES būvniecības sakarā šeit pat nav vērts diskutēt,» tā enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

AS Latvenergo pabeigusi ūdenslīmeņa atjaunošanu Rīgas HES ūdenskrātuvē, sasniedzot noteikto pieļaujamo ūdens līmeni HES normālas ekspluatācijas laikā, informē uzņēmums.

Pakāpeniska Rīgas HES ūdenskrātuves līmeņa atjaunošana sākās 14. septembrī, pabeidzot remontdarbus Rīgas un Ķeguma hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju līmeņa mainīgajā zonā. Remontdarbu izpildes laikā tika iekļautas arī dienas, kas nepieciešamas, lai ūdenskrātuves līmeni pazeminātu līdz paredzētājai atzīmei un ūdenskrātuves līmeni atjaunotu līdz normālam darba režīma līmenim.

Pēc šī gada remontdarbiem turpmākos gadus ūdenslīmeņa pazemināšana notiks īslaicīgi, lai veiktu hidrotehnisko būvju apsekošanu ūdenslīmeņa mainīgā zonā; Rīgas HES dambja izmantošanas un ekspluatācijas laiks pagarinās par vismaz 30 gadiem; iedzīvotāji varēs pilnvērtīgāk izmantot atpūtai vasarā ūdenskrātuves sniegtās iespējas; arī pašvaldības un aktīvā sporta pakalpojumu sniedzēji nākamajos gados īslaicīgajā pazemināšanas laikā varēs apsekot laivu piestātnes, laipas un krastus.

Alūksnes novadā pie Alsviķiem, uz vienas no tā dēvētajām lašupēm, top jauna hidroelektrostacija. HES dambis tiek būvēts pāri foreļu un alatu nārsta vietām. Projekts paredz appludināt vairākus upes līkumus, izveidojot 44 hektāru lielu ūdenskrātuvi, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Vaidava ir iekļauta aizsargājamo upju sarakstā un alatām aizsardzība ir noteikta ar Eiropas Bernes konvenciju. Tomēr būvniecību tur atļauts veikt izņēmuma kārtā. Projekts tapis jau pirms vairāk nekā 10 gadiem, taču HES celtniecība sākusies tikai pagājušajā ziemā.

Daudzi novada iedzīvotāji domājuši, ka HES ideja jau sen aizmirsta, līdz vairāki vietējie makšķernieki nesen pamanījuši, ka upes krasti ar smago tehniku izrakti līdz nepazīšanai. Biologs Armands Roze, kurš īpaši pētījis apkārtnes upes, apgalvo, ka, uzbūvējot HES, izmaiņas upē būs neatgriezeniskas. Vaidava tiks sapostīta uzreiz 3 veidos – gan tās straujtece, gan oļu sanesumi, gan akmens krāvumi.

Viennozīmīgi pateikt, ka pie pašreizējiem plūdiem Ogres upē vainojama Ogres hidroelektrostacija (HES), nevar, saka Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis.

Jau 2. janvārī Ogres novada Ogresgala pagasta Dārziņos sāka strauji celties ūdenslīmenis Ogres upē, tāpēc glābēji evakuēja vairākus vietējos iedzīvotājus.

Pirmie signāli par iespējamiem plūdiem Ogres upē tika saņemti jau 29.decembrī. Ogres HES atvēra papildu aizvarus, lai ūdens līmeni upē normalizētu. Trīs dienas situācija bija normas robežās, tomēr 2. janvāra rītā pēc plkst.7 ūdens līmenis upē strauji cēlās un ap plkst.8 jau bija applūdušas trīs Ogresgala pagasta Dārziņu mājas.

Špakovskis pastāstīja, ka strīds par to, kurš vainojams pie plūdiem Ogres upē, jau notiek visu laiku. Tomēr HES pastāv jau ilgāku laiku un ne vienmēr šādi plūdi ir bijuši.

Latvijas energokompānija AS Latvenergo virtuāli vērusi durvis uz saviem ražošanas objektiem – Daugavas hidroelektrostacijām (HES), klajā laižot interesantu projektu – HES interaktīvo tūri, informē Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Tūre ir virtuāls, vizuāli oriģināls un izzinošs ceļojums pa Daugavu, iepazīstot Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES, kā arī uzzinot daudz interesanta par elektrības ražošanu hidroelektrostacijās un citām šai jomai saistītām lietām - zaļo enerģiju, zivju resursu atjaunošanu, palu specifiku, remontdarbiem ūdenskrātuvēs u.c.).

Projekta galvenā ideja ir atraktīvi parādīt ražošanas procesu HES vienkāršotā veidā. Tūrē apkopoti interesanti fakti un vizuālie materiāli foto un video formātā par Daugavas HES un par elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās kopumā. Iespējams pašiem virtuāli apmeklēt AS Latvenergo Daugavas HES ar 3600 panorāmasfotogrāfiju palīdzību, apskatot ražošanas objektus gan no ārpuses, gan, ielūkojoties interjerā. Tāpat var aplūkot visus Daugavas HES šķērsgriezumāar interaktīviem elementiem, lai saprastu pamatlietas, no kurām sastāv un kā funkcionē HES, kā arī animācijā uzzināt par Daugavas HES un to nozīmi Latvijā un reģionā.

AS Latvenergo no šā gada 25. augusta plkst.16.30 sāks ūdens līmeņa paaugstināšanu Rīgas hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuvē, lai 28. augusta vakarā tas sasniegtu normālu ekspluatācijas līmeni. Ūdenskrātuves līmenis tiks paaugstināts pakāpeniski, pamazām sasniedzot 17 m virs jūras līmeņa un vairāk.

Šogad AS Latvenergo gadskārtējo remontdarbu norisei no 13. jūlija līdz 27. augustam pazemināja Rīgas HES ūdenskrātuves līmeni līdz 16,05 m, lai veiktu dzelzsbetona konstrukciju un betona virsmu atjaunošanu ūdens līmeņa mainīgajā zonā. Ūdens līmeņa pazeminājuma laikā tika remontēti Rīgas HES augšas bjefa nogāžu betona stiprinājumi 1453 m garumā. Šovasar minētajā posmā tika nokalts bojātais betons, attīrīts stiegrojums un tas apstrādāts pret koroziju, ieklāts papildu stiegrojums, notika betonēšanas darbi, uzklāts virsmas aizsargpārklājums, kā arī starp betona plāksnēm izveidotas deformācijas šuves.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!