Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Izdarīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2004, nr.65.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā tekstā vārdu "inspekcija" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "aģentūra" (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt visā tekstā vārdus "ceļu satiksmes negadījumu izraisīt (izraisītājs, izraisījušais)" (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem "ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarīt (nodarījušais)" (attiecīgā locījumā).

3. 1.pantā:

izslēgt 3. punktā vārdu "rakstveida";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) cietusī persona -- fiziskā persona, kurai ceļu satiksmes negadījumā nodarīts veselības kaitējums, izņemot ceļu satiksmes negadījumā zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju;"

izslēgt 9. punktu;

izteikt 11. punkta a) apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) tās valsts teritorija, kur transportlīdzeklim piešķirts valsts reģistrācijas numurs un izsniegta atbilstoša valsts reģistrācijas numura zīme (turpmāk - numura zīme), neatkarīgi no tā, vai šī numura zīme ir pastāvīga vai pagaidu,";

Asas diskusijas par agresīvu auto vadīšanas stilu un tā ļauno ietekmi uz satiksmes drošību Latvijā notiek jau vairākus gadus. Līdz šim vairāk ir notikusi cīņa ar sekām nevis cēloņiem, jo tikpat kā neviens nav runājis par to, kas izraisa agresīvu braukšanu, palielina sastrēgumus un ir iemesls daudzām avārijām.

Paši satiksmes dalībnieki jaunākajā aptaujā atklājuši, ka autovadītāji nemēdz rēķināties ar citiem un, veicot dažādus manevrus, nedomā ar galvu. Daudzu problēmu sakne ir autovadītāju savstarpējās attiecības, kā arī atsevišķu egoistisku satiksmes dalībnieku ieradumi, kuriem nemainoties, nemainīsies mūsu ikdiena uz autoceļiem.

Gandrīz puse no autovadītājiem - 49,7% - uzskata, ka kopējā auto braukšanas kultūra Latvijā ir zema vai pat ļoti zema, 48,0% uzskata, ka tā ir viduvēja, un tikai 2,2% braukšanas kultūru Latvijā novērtējuši kā augstu. Šādu braukšanas kultūras vērtējumu atklāj sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jaunākā auto braucēju aptauja. Vērtējot paši savi, autovadītāji nav bijuši tik kritiski – tikai 3,8% atzinuši savu auto vadīšanas kultūras līmeni kā zemu vai ļoti zemu. Lielākā daļa – 50,3% - autovadītāju uzskata, ka viņu līmenis ir viduvējs, un 41,5% savu braukšanas kultūru novērtējuši kā augstu vai pat ļoti augstu.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz automātisku naudas sodu piemērošanu par deklarāciju neiesniegšanu.

Grozījumi paredz bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā. Tie paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere valdības sēdē norādīja, ka LPS vēlētos, lai automātisko sodīšanu ievieš saprātīgi. Piemēram, LPS ieskatā būtu vēlams nepiemērot automātisko sodu fiziskajām personām, kuras ir nodarbinātas vairākos darbos. LPS ieskatā arī mazie un ļoti jaunie uzņēmumi nebūtu jāsoda automātiski, bet jāizvērtē visus apstākļos.

Atbildīgās iestādes ir sagatavojušas grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz bargākus sodus par ātruma pārsniegšanu.

Aģentūras LETA rīcībā esošie Satiksmes ministrijas sagatavotie grozījumi, kas iesniegti Saeimas Juridiskajā komisijā, paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā izteiks brīdinājumu vai piemēros naudas sodu 10 eiro apmērā.

Par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā motociklistiem, vieglo automašīnu vadītājiem un kravas automašīnu vadītājiem, kuru spēkrata masa nepārsniedz 7,5 tonnas, draudēs brīdinājums vai naudas sods 20 eiro apmērā. Šobrīd APK paredz, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā var piemērot brīdinājumu vai septiņu eiro naudas sodu.

Ministru kabineta komiteja pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, paredzot bargākus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā.

Grozījumi paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana.

Likuma grozījumi paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, vai par peļņas un citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu varēs piemērot naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 125 eiro līdz 2000 eiro, aizliedzot valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Par nereģistrēšanos nodokļu maksātāju reģistrā fiziskajām personām varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu no 50 eiro līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 50 eiro līdz 350 eiro.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Autopārvadājumu tirgū arvien izteiktāks kļūst autovadītāju deficīts, tāpēc jāmeklē risinājumi jauniešu piesaistei autovadītāju profesijai, konkursa "Drošākais uzņēmuma autoparks" diskusijā "Drošas satiksmes ABC - Auto, Bizness, Cilvēks 2022" atzina nozares eksperti.

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš informēja, ka pasažieru pārvadājumos autovadītāju vidējais vecums patlaban ir 54 gadi, kravu pārvadājumos - 50 gadi, bet vilcienu mašīnistiem - 45 gadi.

Godiņš atzina, ka jāmeklē risinājumi, kā paātrināt jauniešu iespējas iegūt atbilstošās kategorijas vadītāju apliecības un iesaistīties autopārvadājumu tirgū. Kā vienu no risinājumiem Godiņš piedāvāja atbilstošu mācību programmu iekļaušanu arodskolu vai augstskolu programmās.

Autobusu šoferu deficīta problēma jārisina steidzami 

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu,...

Arī Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks Jānis Kalniņš piekrita, ka autovadītāju apmācība būtu iekļaujama tehnsiko skolu un augstskolu mācību programmās. Tāpat būtu jāveicina apmācības pie darba devēja, vai pēc darba devēja pieprasījuma.

Tāpat Godiņš norādīja, ka autovadītāju deficīta viens no risinājumiem ir trešo valstu pilsoņu piesaiste. Piemēram, Latvijā patlaban nodarbināti 6000 autovadītāji no trešajām valstīm, taču tas ir mazāk nekā Lietuvā.

Autopārvadājumu uzņēmuma AS "Delta LV" valdes priekšsēdētājs Aigars Freibergs ieteica atjaunot iespēju iegūt B un C autovadītāja kategoriju jau vidusskolā, jo tas paātrinātu jauniešu iespējas iegūt kravas automašīnu un autobusu vadītāju kategorijas.

Freibergs arī vērsa uzmanību, ka C-E kategoriju licences iegūšana izmaksā 1500-2000 eiro, un ne katrs jaunietis to var atļauties. Freiberga ieskatā būtu nepieciešamas kādas valsts atbalsta programmas, kas segtu šīs izmaksas. Freibergs piebilda, ka, piemēram, "Delta LV" finansē licences iegūšanu, parakstot līgumu, ka jaunietis pēc licences iegūšanas trīs gadus nostrādā uzņēmumā.

AS "Aldaris" valdes locekle Elīna Aščuka norādīja, ka autovadītāju deficīta apstākļos aug arī darba algas un šī profesija ir labi apmaksāta. Vienlaikus Aščuka uzsvēra, ka ir jāceļ nozares prestižs, jo joprojām valda stereotipisks priekšstats, ka tas ir smags, netīrs un slikti apmaksāts darbs.

80% no aptaujātajiem atzīst, ka ar agresīviem autovadītājiem sastopas regulāri jeb vairākas reizes dienā, liecina aptauja. Pārsvarā šāds vērtējums tiek dots par Rīgas auto satiksmes dalībniekiem, norādot arī, ka tieši satiksmes organizācija un daudzie sastrēgumi provocē uz agresīvu braukšanas stilu.

Apkopoti šajā rudens/ziemas sezonā astotās ikgadējās satiksmes drošības akcijas Drošs paliek drošs rezultāti. Tās laikā Statoil degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā veikta vairāk nekā 2,5 tūkstoši auto gaismu pārbaude, kā arī sniegti padomi autovadītājiem par drošu un ekonomisku braukšanu, informēja SIA Latvija Statoil sabiedrisko attiecību konsultante Margrieta Akmens.

Akcijas rīkotāji atzīst, ka kopīgiem spēkiem izdevies panākt, ka satiksmei drošu auto gaismu īpatsvars uz Latvijas ceļiem ir pieaudzis, tomēr autovadītāju zināšanas drošas braukšanas jautājumos vēl nav pilnīgas.

''Šogad akcijas laikā pievērsām uzmanību autovadītāju vērtējumam par kopējo braukšanas kultūru uz ceļiem, kā arī pārbaudījām autovadītāju zināšanas drošas braukšanas jautājumos. Aptaujas rezultāti liek secināt, ka situācija savstarpējās pieklājības un laipnības ziņā ir uzlabojusies, tomēr joprojām līdz pat 80% no aptaujātajiem atzīst, ka ar agresīviem autovadītājiem sastopas regulāri jeb vairākas reizes dienā. Pārsvarā šāds vērtējums tiek dots par Rīgas auto satiksmes dalībniekiem, norādot arī, ka tieši satiksmes organizācija un daudzie sastrēgumi provocē uz agresīvu braukšanas stilu,'' stāsta Drošas Braukšanas Skolas apmācību direktors Artūrs Priednieks.

Deviņi no desmit autovadītājiem Latvijā pievērš uzmanību ekonomiskai braukšanai ar automašīnu un regulāri seko sava automobiļa degvielas patēriņam un degvielas izmaksām. Savukārt katrs ceturtais autovadītājs veic degvielas un tās izmaksu aprēķinu pirms katra izbrauciena ar automašīnu, liecina Drošas Braukšanas Skolas (DBS) un SIA Latvija Statoil veiktā autovadītāju aptauja.

Vairāk nekā trešdaļa autovadītāju degvielas iegādei paredz konkrētu summu mēnesī, turklāt rūpīgi rēķina izmaksas, lai tās nepārsniegtu iepriekš plānoto.

Gandrīz puse autovadītāju degvielas iegādei tērē līdz 50 latiem, 37% autovadītāju ik mēnesi degvielas iegādei tērē līdz 100 latiem. Katrs desmitais autobraucējs degvielas iegādei atvēl vairāk nekā 100 latus mēnesī.

Domājot par savu personīgo finanšu ekonomiju, lielākā daļa jeb 88% autovadītāju ir mainījuši savus braukšanas paradumus un ikdienas izbraucienos cenšas ievērot dažādus ekonomiskas braukšanas pamatprincipus. 67% no aptaujātajiem taupa degvielu, izvēloties atbilstošus pārnesumus un motora apgriezienus, 45% autovadītāju iepriekš rūpīgi plāno brauciena maršrutu, 35% - ievēro atbilstošu distanci.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus "Ceļu satiksmes likumā", būtiski palielinot sodu par transporta līdzekļu vadīšanu dzērumā un autovadītāju bēgšanu, informē Satiksmes ministrija.

Bargākais no tiem – noņemtas autovadītāju tiesības uz 5 gadiem un naudas sods 2000 eiro apmērā. Tādejādi noteikta stingrākā transporta līdzekļu vadītāju atbildība par likuma pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā.

Sodi ir paaugstināti, jo nebūs vairs administratīvais arests, kas tika piemērots iereibušajiem autovadītājiem.

Sods palielināts par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1 promili, bet nepārsniedz 1,5 promiles. Par šādu pārkāpumu piemēros naudas sodu velosipēda vadītājam divdesmit četru naudas soda vienību apmērā (viena naudas soda vienība ir 5 eiro). Savukārt cita transportlīdzekļa vadītājam - no 170 līdz 280 naudas soda vienībām un atņems transportlīdzekļu vadīšanas tiesības uz trim gadiem.

Saeimas Juridiskā komisija ceturtdien, 14.jūnijā, trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu, kā arī par tāda pasažiera vešanu, kurš nav piesprādzējies, paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu no 30 līdz 70 eiro. Tādu pat sodu paredzēts piemērot motociklu, triciklu, kvadriciklu un mopēdu vadītājiem par aizsargķiveres nelietošanu vai pasažiera vešanu, kuram galvā nav aizsprādzēta aizsargķivere. Šobrīd par šādu pārkāpumu izsaka brīdinājumu vai piespriež naudas sodu 30 eiro apmērā.

Par tālruņa, planšetdatora, piezīmjdatora vai citas viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, likuma grozījumi paredz piemērot naudas sodu no 25 līdz 100 eiro šobrīd spēkā esošā brīdinājuma vai 15 eiro naudas soda vietā. Sodu nepiemēros, ja ierīci lietos brīvroku režīmā.

Apdrošināšanas kompāniju iecere veidot Obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas (OCTA) polises cenas, kā kritēriju ņemot arī autovadītāju braukšanas kultūru, t.i., polises cenu, veidotu atkarībā no ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, nav nemaz peļama.

Tā varētu vairot autovadītāju atbildību uz ceļiem.

Lai šādu sistēmu ieviestu, apdrošināšanas kompānijām kā informācijas avotu par autovadītāju pārkāpumiem nepieciešams izmantot Iekšlietu ministrijas (IeM) pārraudzībā esošo Sodu reģistru. Taču problēma tāda, ka IeM vēlas iekasēt 8 santīmus par katru pieprasījumu OCTA cenu noteikšanai. Minimālā summa, no kuras apdrošinātājiem nāktos šķirties par šādām izziņām, būtu 100 000 latu gadā. Taču IeM Sodu reģistra uzturēšana pašlaik izmaksā 63.7 tūkstošus latu.

Jāsecina, ka IeM ir ievērojami pārrēķinājusies, nosakot maksu par izziņām. Vai arī šis fakts jāsaprot tā, ka valsts cenšas nogrūst Soda reģistra uzturēšanu uz uzņēmēju pleciem un pat gūt no tā darbības peļņu.

Ar Drošas braukšanas skolas apmācību direktora Artura Priednieka pētījumu par braukšanas iemaņām un Ceļu policijas biroja priekšnieka Edmunda Zivtiņa stāstu par šoferu manierēm, izmantojot CSDD statistiku, ir tapis latviešu šofera nacionālo īpatnību portrets - dokumentāla karikatūra par to, kāds tad ir "vidējais" latviešu šoferis, Db.lv informēja Drošas braukšanas skola.

LATVIJAS ŠOFERA PORTRETS

- Vīrietis, apmēram 35 gadu vecs; ( lai arī procentuāli pieaug sieviešu autovadītāju skaits, apmēram 2/3 vadītāju ir vīrieši);

- Braucot automašīnā Viņš sēž pārāk tālu atgāzies pie stūres (tātad ekstremālā situācijā palēnināta reakcija); pie stūres nepareizi sēž 79% autovadītāju;

- Viņš ir piesprādzējies, taču visticamāk nepareizi (tātad trieciena gadījumā var nevajadzīgi savainoties); jostu nepareizi nostiprina 65% autovadītāju;

- Neievēro pareizu distanci ar citām automašīnām (tātad palielinās avārijas risks); (šajā pozīcijā parādās vislielākās atšķirības dažādās vecuma grupās. 75% autovadītāju vidējā vecumā neievēro pareizu distanci, taču ar gadiem šoferi kļūst apdomīgāki.

Tiek veidots nodibinājums Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem, kas cīnīšoties par visu autovadītāju interesēm, "pretstatā pašreizējai pašvaldības politikai, kas sastrēgumu problēmas risinājumu redz vienīgi sabiedriskā transporta attīstībā, ignorējot privātā transporta īpašnieku intereses", informēja nodibinājuma veidotāji.

"Mēs uzskatām, ka pašvaldības plānoto soļu realizēšana – nepārdomāta jaunu sabiedriskā transporta joslu ieviešana, kas traucē kopējai satiksmes plūsmai, aizliegums braukt pa tramvaja sliedēm un citi soļi - radīs katastrofālu sastrēguma situāciju Rīgā, kuras dēļ būs spiests stāvēt arī sabiedriskais transports.

Galvenajam principam cīņā ar sastrēgumiem jābūt maksimālai auto caurplūsmas spējas palielināšanai konkrētās vietās un pilsētā kopumā. Mēs redzam pretējo politiku," akcentē dibinātāji.

Iniciatīva Autovadītāji pret sastrēgumiem vākšot parakstus, lai tiktu apturēti Rīgas satiksmes "organizatoru" destruktīvie soļi, ko esot nepareizi saukt par soļiem pret sastrēgumiem, bet gluži otrādi.

Neskatoties uz to, ka 2023. gada otrā pusē transporta un uzglabāšanas nozares kopējā pievienotā vērtība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājusies, ekonomisti uz 2024. gadu raugās ar piesardzīgu optimismu.

Ir novērojama stabilizācija Eiropas ekonomikā un, kā liecina uzņēmēju aptaujas, Eiropā preču krājumi sāk sarukt, kas norāda uz to, ka 2024. gadā aktivizēsies ražošana. Tas savukārt veicinās ārējo pieprasījumu un transporta nozares izaugsmi. Aplūkosim, kādas tendences sagaida transporta un loģistikas nozari šogad un kas būtu nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu un nodrošinātu attīstību arī savam uzņēmumam.

Tiešā ietekme uz piegādes ķēžu ilgtspēju

Pēdējo gadu laikā ilgtspēja ir kļuvusi par prioritāru virzienu nozaru vairākumā. Pēc Eiropas Zaļā kursa daudzi lielie uzņēmumi no mūsu klientu loka ir parakstījuši iekšējās apņemšanās samazināt CO2 emisijas savās piegādes ķēdēs un, attiecīgi, arvien vairāk pieprasa ekoloģiskus risinājumus arī no pārvadātājiem. Gadu no gada notiek diskusijas par to, kā kopīgiem spēkiem ar valdību, ražotājiem, pārvadātājiem un galalietotājiem sasniegt šos mērķus. Ir skaidrs, ka individuāli tos sasniegt nav iespējams, jo tas nav finansiāli izdevīgi. Ilgtspējīgu, videi nekaitīgāku un līdz ar to dārgāku risinājumu ieviešana vienmēr ir saistīta ar finansiālās neitralitātes nodrošināšanu, lai kompensētu paaugstinātās izmaksas. Ja privātā transporta jomā aktīvi tiek izmantoti elektroauto, kas samazina emisijas, tad komerctransporta jomā situācija ir sarežģītāka. Pašlaik elektrifikācijas tehnoloģijas ar vienu uzlādes reizi ļauj veikt vien 300 kilometru braucienu, kas nav pietiekami tālsatiksmes transportam. Tuvākajos gados potenciāls ir iekšzemes pārvadājumiem. Lai ieviestu ātrās uzlādes stacijas, ir pilnībā jāpārkārto noliktavu elektrotīkli, lai nodrošinātu nepieciešamo jaudu, un elektrisko degvielas uzpildes staciju skaits starptautiskajos maršrutos joprojām ir nepietiekams.

Turpmāk, iegādājoties braukšanas biļeti, pasažieris stāsies līgumattiecībās ar pārvadātāju, tādējādi iegūstot tiesības izmantot tā sniegtos pakalpojumus. Savukārt par braukšanu bez biļetes pasažierim tiks piemērots līgumsods. Līgumsodi dažāda veida pārvadājumos varētu stāties spēkā līdz 1.decembrim.

To nosaka 2012.gada 28.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.599 «Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība», kas stājušies spēkā šā gada 19.septembrī.

Iepriekš izskanēja informācija, ka līgumsoda apmērs pilsētas autobusoes, atkarībā no maršruta mēnešbiļetes cenas, varētu sasniegt 50 Ls.

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka turpmāk sodu par braukšanu bez biļetes piemērot drīkstēs ne tikai valsts vai pašvaldības institūcijas amatpersonas, bet arī paša pārvadātāja ieceltie kontrolieri. Tādējādi jaunā kārtība nodrošina plašākas kontroles iespējas.

Vairāk nekā 70% autovadītāju ikdienā pie stūres lieto mobilos telefonus, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Satiksmes dalībnieku novērojumi liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā mobilo ierīču lietošana pie stūres arvien pieaug, radot nepieciešamību šo problēmu aktualizēt plašākā sabiedrībā, veidojot sociālas kampaņas un pastiprinot kontroli uz ceļiem. Tādējādi, «lai pievērstu mobilā telefona «nozombēto» autovadītāju uzmanību un mainītu to paradumus», CSDD sāk satiksmes drošības kampaņu «Izkāp no telefona!».

«Iekāpjot auto, izkāp no telefona! Tieši tik vienkāršs ir mūsu aicinājums,» iepazīstinot ar kampaņu, uzsvēra CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš. Viņš skaidroja, ka mobilo telefonu ietekmē autovadītāji kļūst par apkārt neko neredzošiem un nedzirdošiem zombijiem. Tieši tādēļ gados jaunās auditorijas vidū populārā zombiju tematika izmantota arī CSDD kampaņā «Izkāp no telefona!».

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Šodien Saeima ir paredzējusi skatīt pretrunīgi vērtētos grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām".

"Jebkurš uzlabojums ir progress," uzsvēra SIA Kodoliņš, Ostaškovs un partneri valdes priekšsēdētājs Artūrs Kodoliņš. Par nodokļu sodu sistēmas reformu ir runāts vairākus gadus un tagad Saeimai ir jāsper pirmais solis, lai nodokļu sodi būtu atkarīgi no nodarījuma smaguma. Tāpēc arī, viņaprāt, sagatavotie grozījumi ir vērtējami vairāk pozitīvi nekā negatīvi, jo šobrīd soda nauda tika noteikta 100 % apmērā neatkarīgi no tā, kāds bija nodarījums, tā apmērs un kaitējums. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram ir dotas tiesības samazināt šo soda naudas apmēru līdz pat 70 %. Nākamajā solī, pēc A. Kodoliņa domām, būtu jāparedz, ka, nosakot sodu, tiek ņemts vērā, vai tas ir apzināts vai neapzināts pārkāpums, ko nevar šobrīd izdarīt, jo sodu nosaka nodokļu auditors, kura pienākums ir tikai fiksēt pārkāpumus, nevis izvērtēt to rašanās iemeslus. "Lai sodu noteiktu atbilstoši nodarījuma raksturam, ir jāmaina soda uzlikšanas kārtība," uzsver A. Kodoliņš.