Teikt, ka e-pasta mārketings ir spams, ir tas pats, kas apgalvot, ka samaksāt par pirkumu veikalā un nozagt kāroto preci ir viens un tas pats.

SIA iMedia nodarbojas ar interneta mārketinga pakalpojumiem. «Interneta mārketings ir tas pats mārketings, tikai internetā,» skaidro Artūrs Bernovskis, SIA iMedia direktors. Laika gaitā no vairākiem uzņēmuma pakalpojumiem izkristalizējās viens virziens - e-pasta mārketings, un uzņēmums ir izstrādājis e-pasta mārketinga sistēmu Mailigen, kas konkurē ar ārzemju līdziniekiem.

Tas uzskatāms par mazcenas pakalpojumu, un sistēmā ikviens tās lietotājs var ievietot savu datubāzi, strādāt ar klientiem un izveidot vizuāli pievilcīgu e-pastu, noformēt to korporatīvajās krāsās utt. Tāpat šī sistēma ļauj analizēt kampaņas - cik e-pastu katrā ir atvērts. «Izmantojot šo sistēmu, uzņēmumiem rodas iespēja uzlabot komunikāciju ar klientiem un uzzināt, kas viņus interesē,» viņš saka.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Izveidojot viltus draugiem.lv mājaslapu un trīs viltus kredītiestāžu mājaslapas, bet pēc tam svešu cilvēku vārdā paņemot ātros kredītus, trīs jauniešu grupējums apkrāpis 27 personas, kopumā nodarot 8000 latu zaudējumus.

^{Papildināts viss teksts.}

To šodien speciāli sasauktā preses konferencē pastāstīja Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, kurš specializējies kibernoziegumu apkarošanā un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā.

Kā informēja Buko, pagājušā gada beigās trīs jaunieši izveidoja viltus draugiem.lv mājaslapu. Izmantojot to, tika iegūti vairāk nekā 200 personu draugiem.lv autentifikācijas dati - lietotājvārdi un paroles. Šos datus noziedznieki izmantoja, lai iekļūtu personu virtuālajos profilos un izsūtītu šķietami uzticamus paziņojumus citiem portāla lietotājiem par pieteikumu darbam.

Šodien vairs neviens nestrīdas par to, ka sociālie tīkli patiešām ir ļoti pievilcīgs un perspektīvs komunikācijas kanāls vairumam uzņēmēju, īpaši mazajām un vidējām kompānijām.

Neskatoties uz to, ka daudzi vadītāji saprot kompānijas klātbūtnes svarīgumu sociālajos tīklos, tikai maza daļa zina, kas ir jādara, lai sasniegtu pozitīvu rezultātu. Šeit nav nekā pārsteidzoša, tāpēc, ka viss jaunais ne vienmēr ir skaidrs un izsauc dažādus pieņēmumus un baumas. Izejot no personīgās saskarsmes pieredzes ar uzņēmējiem, kā arī manu kolēģu pieredzes, esmu izcēlis trīs visbiežāk sastopamos maldus par mārketingu sociālajos tīklos:

1. Sociālajos tīklos var nodarboties ar aktīvām pārdošanām

Diezgan izplatīts malds, īpaši kompāniju vadītāju vidū, kuras aktīvi praktizē tiešās pārdošanas. Šajā gadījumā ir jāatceras, ka apnicīgās kompānijas ļoti ātri nonāk spams sarakstos. Atjaunot reputāciju vēlāk ir ārkārtīgi grūti. Uzsākot produkta virzīšanu sociālajos tīklos, ir apdomīgi jānosaka vēlamais darba rezultāts. Atradu diezgan interesantu kādas starptautiskas pētījumu kompānijas eksperta viedokli: «produkta virzīšanas uzsākšana sociālajos tīklos ir jāveic ievērojot maksimālu piesardzību un nesaceļot lieku troksni. Optimālās iekļūšanas stratēģijas vislabāk strādā tad, kad zīmols it kā ieklausās sociālo tīklu lietotājos, pakāpeniski veidojot viņos uzticēšanos produktam vai pakalpojumam» (Steve Garton, global head of media research, Synovate).

Facebook ir bijis iepriekš zināms kā uzņēmums, kas arvien meklē jaunas iespējas ienākumu plūsmas palielināšanai, un šoreiz tas ieviesis visnotaļ inovatīvu risinājumu – tiem, kas vēlas nosūtīt Facebook līdzdibinātājam Markam Cukerbergam vēstuli sociālajā tīklā, ir jāšķiras no simts ASV dolāriem, novērojis portāls Mashable.com.

Mēģinot nosūtīt Facebook vadītājam vēstuli no vairākiem lietotāju kontiem, tika novērots, ka samaksa par ziņojuma nosūtīšanu tiek prasīta no tiem, kas nav M. Cukerberga sekotāju lokā. Jāpiebilst, ka M. Cukerbergam Facebook «seko» vairāk nekā 16 miljoni sociālā tīkla lietotāju. Kā liecina Db.lv novērojumi, samaksa par vēstules nosūtīšanu netiek prasīta arī no vairākiem Latvijas lietotāju kontiem, arī neesot M. Cukerberga sekotāju pulkā.

Līdz šim ir izskanējušas neoficiālas lietotāju ziņas par to, ka Facebook par atsevišķiem sociālā tīklapakalpojumiem sācis prasīt samaksu, un arī pati kompānija neslēpj, ka «eksperimentē ar cenām» un decembrī mēģināja noskaidrot, vai lietotāji būtu gatavi maksāt par ziņojumu nosūtīšanu iespēju arī tiem cilvēkiem, kas nav lietotāja draugu sarakstā. Pašlaik, nosūtot ziņojumu draugu lokā neesošam cilvēkam, vēstule nonāk mapītē «other» jeb turpat, kur mēstules jeb tā dēvētais spams, taču Facebook eksperimenta laikā piedāvāja iespēju par vienu ASV dolāru šīs vēstules nogādāt lietotāja kontā, parūpējoties, ka tās nepazūd surogātpasta sadaļā.

Internetā ir parādījies kaitīgās programmatūras saturošs surogātpasts, kas uzmanības piesaistīšanai izmanto Japānas zemestrīces tematiku, brīdina Kaspersky Lab speciālisti.

Šāda satura sūtījumi var ietvert kaitīgas saites, tādējādi, uzklikšķinot vēstulē iekļautajai saitei, tiek atvērta inficēta interneta lapa, no kuras ar Java izmantotāju starpniecību notiek kaitīgo programmatūru instalēšana datorā.

Kaspersky Lab speciālisti arī iepriekš konstatējuši, ka ļaundari saviem nolūkiem izmanto paziņojumus par dabas katastrofām un citus pasauli satriecošus jaunumus plašsaziņas līdzekļos. Tāpēc eksperti iesaka informācijas ieguvei izmantot tikai uzticamus ziņu avotus, nevis klikšķināt uz aizdomīgām saitēm, kas pienāk pa e-pastu vai sociālajos tīklos.

Nevēlamu sūtījumu īpatsvara samazināšanās e-pasta datu plūsmā izrādījusies par vienu no pēdējo divpadsmit mēnešu tendencēm, un kopumā pērn surogātpasta apjomi samazinājušies par astoņiem procentpunktiem, novērojuši Kaspersky Lab eksperti.

Lai arī nevēlamo sūtījumu apjoms ir sarucis, Kaspersky Lab pārstāvji norāda, ka kaitīgus pielikumus saturošu e-pastu apjoms samazinājies nedaudz un pašlaik veido vidēji 3,4% no kopējās datu plūsmas, kas uzskatāms par augstu rādītāju. Turklāt šajos skaitļos nav ietvertas mēstules, kas satur kaitīgu vietņu saites. Visbiežāk surogātpasta ar kaitīgu vietņu saitēm sūtītāji tajās izvietoja kaitīgas programmas, kas paredzētas lietotāju dažādu tīmekļa kontu lietotājvārdu un paroļu zagšanai.

«Aizvadītajā gadā ir novērota pozitīva surogātpasta daudzuma samazināšanās tendence. To ir veicinājuši vairāki faktori, tostarp pretsurogātpasta aizsardzības līmeņa paaugstināšana, e-pasta pakalpojumu sniedzēju ciparparaksta prasība domēna, no kura nosūtīta vēstule, apliecināšanai. Tādējādi liekpasta izsūtīšana kļūst neefektīva, kas liek surogātpasta izplatītājiem pārcelties uz citām platformām,» komentē Kaspersky Lab Satura analītiķu nodaļas vadītāja Darja Gudkova.