Kopš šā gada 23. jūnija aviokompānijas var lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā (Free Route Airspace jeb FRA) jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs, informē Latvijas gaisa satiksme.

Iniciatīva ir īstenota, brīvo maršrutu gaisa telpas Igaunijā, Latvijā un Somijā savienojot ar Dāniju un Zviedriju un tā radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu, kurā aviokompānijām vairs nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas.

Brīvo maršrutu gaisa telpu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block jeb NEFAB) valstis un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji ieviesa aizvadītajā gadā. Savukārt Dānijas un Zviedrijas pievienošanos NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpai nodrošināja pasākumi, kas tika veikti, sadarbojoties ar Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku (DK/SE FAB).

Slēdzot savu gaisa telpu, Krievijai jārēķinās ar atbildi no Rietumiem - tā saka valsts uzņēmuma Latvijas Gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Intervijā LGS vadītājs stāsta par iespējamiem riskiem sankciju dēļ, nepieciešamību saņemt pielaidi valsts noslēpumam Baibai Brokai un tiesvedību ar aviokompāniju Ryanair.

Eiropa un Krievija viena otrai šobrīd piemēro dažādas ekonomiskās sankcijas. Kā tas ietekmē, tēlaino sakot, debesīs notiekošos procesus jeb gaisa satiksmes sistēmu?

Šobrīd reāli mēs to neizjūtam. Īstenībā ir tā, ka pēdējo divu trīs mēnešu laikā tranzīta segmentā ir pieaugums 4% līdz 6% apmērā, tas ir vairāk, nekā plānojām. Tas saistāms ar apstākli, ka ekonomika pasaulē attīstās, situācija uzlabojas. Tā tas ir šobrīd.

Krievijas valdība ir norādījusi, ka jaunu ekonomisko sankciju ieviešanas gadījumā no Eiropas puses varētu tikt slēgta Krievijas gaisa telpa eiropiešu aviokompānijām. Ar kādām sekām tad jārēķinās Latvijas aviācijas nozarē?

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) kopā ar kolēģiem – aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem no vēl astoņām Eiropas valstīm, kuri darbojas Borealis Alliance programmā Free Route Airspace (FRA - Brīvo maršrutu gaisa telpa), saņēmusi prestižu Eiropas Komisijas godalgu par ieguldījumu Eiropas vienotās gaisa telpas veicināšanā, informē LGS.

Borealis Alliance īstenotā programma Free Route Airspace paredz līdz 2021. gadam izveidot vienotu lidojumu plānošanas telpu, kas aptver deviņas valstis. Tas ir brīvprātīgs sadarbības projekts, kurā piedalās aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji no deviņām valstīm. Tā īstenošana ļaus gaisa telpas lietotājiem pašiem plānot un izmantot izmaksu ziņā efektīvākos, degvielas patēriņā ekonomiskākos un laika ziņā izdevīgākos maršrutus visā "Borealis" dalībnieku pārvaldītajā gaisa telpā, nevis izmantot tikai iepriekš noteiktus maršrutus katras valsts gaisa telpā.

Programmas pamatā ir trīs pašreizējo funkcionālo gaisa telpas bloku – Dānijas-Zviedrijas, Apvienotās Karalistes-Īrijas un Ziemeļeiropas – jau paveiktais, kā arī Ziemeļeiropas Brīvo maršrutu gaisa telpas (NEFRA) programma, taču aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji to brīvprātīgi paplašina, lai patērētājiem nodrošinātu maksimālu ieguvumu.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Latvijas gaisa telpa lidojumiem netiks atvērta vismaz līdz pulksten 9 sestdienas rītā. Par šo lēmumu atbildīgās Civilās Aviācijas aģentūras (CAA) speciālisti iesaka lidot gribētājiem rēķināties ar iespēju, ka gaisa satiksme paliks paralizēta vēl arī visu nedēļas nogali.

«Visi vēji iegriezā tā, ka Latvija pilnīgi atrodas pelnu mākoņa jūgā, lai gan mēs to neredzam,» DB neilgi pirms pulksten 16 piektdienas pievakarē atzina CAA Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks. Lai gan oficiāls lēmums neatvērt gaisa telpu līdz pulksten 9 sestdienas rītā tobrīd vēl nebija pieņemts un turpinājās konsultācijas, viņš lidot gribētājus aicināja rēķināties ar ļaunāko scenāriju. «Labāk, lai cilvēki ir informēti, nevis nīkst lidostā un pie viesnīcu reģistratūras,» atzina M. Čerņonoks. Īslandē notukšā vulkāna izvirduma pelni un izmeši pārklājuši visu Latvijas teritoriju, tādēļ lidojumi no un uz Rīgu tik drīz neatsāksies.

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» ir uzsākusi vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izveidi, un tās pirmā posma ieviešanu lidostas teritorijā, informē uzņēmums.

Tostarp no 13. decembra tiek mainīta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas kārtība lidostas «P1» autostāvvietas «B» brauktuvē, kas uzlabos gan kopējo transporta plūsmu lidostā, gan arī ilgtermiņā ļaus sakārtot lidostas teritorijā strādājošo taksometru pakalpojumu jomu.

Pilnsabiedrība «Lidostas Satiksme» uzvarēja VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» atklātajā konkursā «Par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi VAS «Starptautiskā lidosta Rīga» teritorijā un tās īstenošanu. Pilnsabiedrības uzdevums ir vienotas satiksmes un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu organizācijas sistēmas izstrāde un ieviešana lidostas teritorijā.

Latvijai un Somijai ir daudz kopīgu interešu un vienota izpratne par jaunā Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (NEFAB) izveidi.

Pie šāda secinājuma tikšanās laikā nonākuši VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) un Somijas 25 lidostu un gaisa sistēmas uzņēmuma Finavia pārstāvji.

Somijas uzņēmums ir ieinteresēts dažādu izmaksu samazināšanā, tāpēc tā vadība vēlējās iepazīties ar Latvijas aeronavigācijas uzņēmuma LGS pieredzi, pārrunājot to visaugstākajā līmenī. Finavia vadība tikās arī ar Latvijas satiksmes ministru Anriju Matīsu.

«Finavia ir svarīgs LGS stratēģiskais sadarbības partneris. Piemērs tam ir gaisa maršrutu struktūras uzlabojumi, kopīga interešu pārstāvēšana dažādās starptautiskās organizācijās. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir NEFAB un aeronavigācijas pakalpojumu biznesa attiecību projekts Borealis,» norāda LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

VAS Latvijas Gaisa satiksme (LGS) kļūst par vienu no tehnoloģiski vismodernākajiem gaisa satiksmes vadības uzņēmumiem Eiropā, Rīgas vizītes noslēgumā apmeklējot LGS atzina Eiropas aeronavigācijas drošuma organizācijas Eurocontrol ģenerāldirektors Franks Brenners.

F. Brenners atzīmēja, ka aeronavigācijas pakalpojuma nodrošinājums Rīgas lidostā atbilst visaugstākajiem standartiem un LGS ir kļuvusi par vienu no modernākajiem un efektīvākajiem pakalpojumu sniedzējiem Eiropā.

Savukārt LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš norādīja, ka Rīgā jau ir īstenoti vai uzsākti vairāki būtiski projekti moderno tehnoloģiju ieviešanā. Piemēram, tiek ieviesta gaisa satiksmes vadības automatizētās sistēmas modernizācija ATRACC-2015, kas paaugstinās lidojumu drošumu un efektivitāti.

Tāpat tiek īstenota transportlīdzekļu un gaisa kuģu kustības novērošana un kontroles sistēma lidostas «aklajās» zonās. Paredzēta arī projekta Follow-the-green realizācija, pēc kura ieviešanas lidmašīnu pārvietošanās uz zemes tiks norādīta, vadot skrejceļa ass līnijas ugunis.

Lai veicinātu bezpilota gaisa kuģu jeb dronu atbildīgu lietošanu gan tautsaimniecības, gan izklaides nolūkos un turpinātu attīstīt dronu atbalsta infrastruktūru, LMT Mācību centrs saņēmis atļauju ne tikai apmācīt, bet arī eksaminēt dronu pilotus.

Tādējādi tas ir kļuvis par pirmo Civilās aviācijas aģentūras (CAA) atzīto privāto struktūru dronu pilotu apmācībā un eksāmenu pieņemšanā. Kopš aprīļa LMT visiem interesentiem piedāvā ne tikai vairāku kategoriju dronu pilotu apmācību, bet arī eksāmenus un sertifikāciju.

“Bezpilota gaisa kuģu attīstības perspektīvas ir ļoti augstas, un to izmantošana kļūs arvien biežāka gan saimnieciskajā darbībā, gan sabiedrības drošības veicināšanā. Tāpēc ir svarīgi, lai jau no pirmsākumiem dronu ieviešana vispārējā transporta infrastruktūrā notiktu atbildīgi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Esam gandarīti, ka LMT pēc divu gadu veiksmīgas dronu pilotu apmācības ir saņēmis CAA atļauju pieņemt arī eksāmenus, tā kļūstot par pirmo privāto struktūru dronu pilotu eksāmenu pieņemšanā Latvijā un pirmo mobilo operatoru Eiropā ar šādu funkciju,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Īslandes vulkāna Grīmsvotna izvirduma radītais pelnu mākonis klāj visu Igaunijas teritoriju, Drošas gaisa satiksmes komitejas tikšanās laikā paziņoja ekonomikas ministrs Juhans Parts, atsaucoties uz Äripäev, vēsta BBN.

Tomēr mākonī pelnu koncetrācija ir pietiekami zemā līmenī, lai gaisa satiksme netiktu apdraudēta.

Vulkānisko pelnu mākonis nokļuva Igaunijā trešdienas rītā. Īslandes vulkāna izvirduma izraisītais pelnu mākonis izplatījās Eiropā šīs nedēļas sākumā.

Kopumā Eiropā otrdien un trešdien tika atcelts vairāk nekā viens tūkstotis lidojumu, liecina Eiropas gaisa kontroles aģentūras apkopotie dati. Šis skaitlis esot salīdzinoši mazs, ņemot vērā, ka katru dienu Eiropā lidojumus veic vairāk nekā 30 tūkstoši lidmašīnu.

Jau vēstīts, ka Grimsvētns ir norimis, un jau trešdien no tā krātera pacēlās tikai dūmi un tvaiks, tomēr pelnu daļiņas turpināja pārvietoties.

Uzņēmuma darbības efektivitāte un zemās izmaksas ļauj cerēt uz papildu ieņēmumiem

Tā sarunā ar Dienas Biznesu, raksturojot nozares aktualitātes Eiropā un Latvijā, norāda VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš. Viņš Eiropas aeronavigācijas drošības organizācijas Eurocontrol (Eirokontrole) mītnē Briselē Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē programmas ietvaros Eirokontroles (EUC) dalībvalstu pārstāvjus pēc EUC Pagaidu padomes kārtējās sēdes informēja par aviācijas nozari Latvijā.

Latvija iestājās EUC 2010. gadā, tai sekoja Gruzija un Igaunija, intervijā Dienas Biznesam norāda D. Tauriņš. Valsti šajā organizācijā pārstāv Civilās aviācijas aģentūra tās vadītāja Māra Gorodcova personā, taču LGS ir faktiskais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs (ANSP), kura uzdevums ir uzlabot gaisa pakalpojumu sniegšanu drošuma, vides saudzēšanas un ekonomiskās aktivitātes ziņā. Pēc viņa teiktā, EUC dalībvalstu vidū domas par to, vai tai būtu bijis jāpaliek tikai Eiropas organizācijai (uz ko norāda nosaukums) vai tomēr jāpaplašinās vēl vairāk nekā šobrīd, kad tās rindās jau ir Ukraina, Turcija un citas valstis, kas nav ES sastāvā, dalās. Šobrīd sarunas notiekot arī ar Ķīnu, Maroku un citām valstīm.

Latvijas Gaisa satiksmes (LGS) speciālisti ir uzsākuši lidostas gaismu vadības sistēmas testēšanu un validēšanu (derīguma noteikšanu) lidostā Rīga (projekts Follow-the-green), liecina medijiem sniegtā informācija.

Pēc jaunas gaismu sistēmas uzstādīšanas lidostā Rīga, kas notika šā gada martā, kā arī pēc gaismu automātiskās vadības sistēmas izstrādāšanas lidmašīnu pārvietošanās uz zemes tiks norādīta, vadot manevrēšanas ceļa ugunis.

Pašlaik lidmašīnu apkalpes informāciju par to, kuru maršrutu izvēlēties, saņem ar radioiekārtu palīdzību no dispečeriem. Ieviešot jauno sistēmu, manevrēšanas vadīšanai tiks izmantots ceļu apgaismojums. Katrs posms no manevrēšanas ceļa, kas ir nepieciešams, tiks ieslēgts, kamēr visi pārējie posmi paliks izslēgti.

Šo vadības sistēmu kontrolēs ar datorsistēmu, kas droši un precīzi ne tikai norādīs maršrutus lidmašīnām, bet arī tās vadīs pa lidlauka teritoriju, ņemot vērā citu lidmašīnu pacelšanos un nolaišanos, virszemes transporta pārvietošanos pa lidostu, dažādu negaidītu šķēršļu rašanos, meteoroloģiskos apstākļus un citus faktorus.

Aviācijas nozarei Latvijā ir būtiska nozīme valsts ilgtspējīgas attīstības veicināšanai. To apliecina līdz šim paveiktais lidostas «Rīga» infrastruktūras modernizācijas jomā, kā arī iezīmētie plāni turpmākai attīstībai.

Tomēr, nav šaubu, ka nozare Latvijā un visā Eiropā katru gadu saskaras ar jauniem izaicinājumiem, kas, no vienas puses, rada šķēršļus vienmērīgai attīstībai, no otras puses, pieprasa straujāku un efektīvāku rīcības plānu drošai gaisa transporta sistēmas nodrošināšanai.

2018. gadā rīkotais starptautiskais Rīgas Aviācijas forums sekmīgi iezīmēja esošo situāciju aviācijas nozarē Latvijā, ļaujot pieņemt turpmākos soļus par attīstību tālāk. Tika parakstīts aviācijas nozares uzņēmumus pārstāvošās Latvijas Aviācijas asociācijas un Satiksmes ministrijas sadarbības memorands.

Ir svarīgi turpināt uzsāktās sadarbības sarunas, veicināt Latvijas aviācijas nozares starptautisko atpazīstamību, veidot stabilu augošu un drošu vidi starptautiskajiem gaisa pārvadājumiem. Jau otro reizi «Dienas Bizness», Latvijas Aviācijas Asociācija un Civilās Aviācijas Aģentūra aicināja kā Latvijas, tā Eiropas līmeņa nozares pārstāvjus sniegt savu redzējumu par iespējām nozares attīstīšanai un aktualitātēm, kā jaunākās nozares tendences turpmākos gadus ietekmēs gaisa kuģu ražotāju, aviosabiedrību, bezpilota gaisa kuģu un aviācijas infrastruktūras attīstības iespējas Latvijā un Eiropas Savienībā, organizējot konferenci « Rīgas aviācijas forums 2019».

Gaisa piesārņojuma monitoringa dati par Rīgu liecina, ka pilsētas centrālajās ielās, kur ir visblīvākā satiksme, tiek pārsniegta slāpekļa dioksīda un gaisā suspendēto cieto daļiņu norma. Slāpekļa dioksīds ir autotransporta radīts piesārņojums. Vides speciālisti norāda – gaisa kvalitātes uzlabošanai efektīvi būtu ierobežot autotransporta intensitāti Rīgas centrā, taču būtiska nozīme ir arī Latvijā kopumā izmantotā autoparka tehniskajiem parametriem un vecumam, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Kā atzīst Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš, mūsu valstī ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropā, un, jo vecāks ir automobilis, jo videi nedraudzīgāks tas kļūst.

Pašlaik Latvijā uz autoceļiem un ielās ir mazliet vairāk par 600 tūkstošiem vieglo pasažieru un vieglo komercautomašīnu ar izietu tehnisko apskati un iegādātu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, lielākā daļa pieder privātpersonām vai arī privātpersonas ir to lietotājas.

«Uzņēmumi savus autoparkus cenšas uzturēt relatīvi jaunus tā iemesla dēļ, ka tikai jauns automobilis izmaksu ziņā var būt efektīvs. Līdz piecu gadu vecumam Latvijā ir 7–8% no visa autoparka, līdz 10 gadu vecumam – nepilni 30%, līdz 15 gadu vecumam – puse, un otra puse ir par 15 gadiem vecāki spēkrati,» stāsta Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš un turpina: «Eiropā līdzīga vecuma un struktūras autoparki ir arī attīstītajās valstīs, piemēram, Skandināvijā, it īpaši tās ziemeļos. Skandināvijā ir ļoti liels jaunu auto nodokļu spiediens, tāpēc autoparks ir relatīvi vecs. Taču atšķirībā no Skandināvijas mūsu vecais autoparks diemžēl tiek slikti uzturēts.»

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Īslandes vulkāna izvirduma pelnu dēļ Latvijā slēgta gaisa telpa. Tas nozīmē, ka starptautiskajā lidostā Rīga atcelti visi reisi no pusnakts līdz 16.aprīļa, plkst.18.

"Starptautiskā lidosta "Rīga" strādās, bet lidojumi nenotiks," informē lidostas pārstāvis Mārtiņš Langrāts.

Langrāts arī norādīja, ka patlaban vidēji dienas laikā lidosta "Rīga" apkalpo aptuveni 13 000 pasažieru. "Šodien jau tika atcelti ļoti daudzi reisi, un pārmērīga cilvēku drūzmēšanās lidostā "Rīga" nenotika. Svarīgākais ir tas, ka cilvēki par to ir informēti un savlaicīgi var pieņemt lēmumu pārcelt lidojumu rezervācijas uz citu laiku," norādīja Langrāts.

Viņš arī atzina, ka tik nopietni kā tagad aviosatiksme ne Latvijas, ne Eiropas mērogā pēdējo gadu laikā nav bijusi traucēta.

Civilās Aviācijas aģentūra (CAA) plāno neatvērt Latvijas gaisa telpu arī pēc plkst.18. Ierobežojumi tiks pagarināti vismaz līdz plkst.19 vai ilgāk. Īslandē notukšā vulkāna izvirduma pelni un izmeši joprojām atrodas virs Kurzemes, pretēji iepriekšējām prognozēm samazinās tā pārvietošanās ātrums.

CAA Aeronavigācijas daļas vadītājs Māris Čerņonoks informē, ka jaunākās prognozes un novērojumi tiks saņemti ap plkst.15, kad aģentūra izlems par nākamo ierobežojumu termiņu.

Pašlaik ir zināms, ka pēcpusdienā vulkāniskie izmeši pārklās visu Latvijas teritoriju, tādēļ iespējams, ka lidojumi no un uz Rīgu tik drīz neatsāksies.

Viņš skaidro, ka Igaunija lēmusi saglabāt ierobežojumus savā gaisa telpā līdz pusnaktij.

Kā ziņo ārvalstu mediji, piektdien pusdienlaikā atcelti ierobežojumi lielākajā daļā Īrijas gaisa telpas, bet pelnu mākonim pārvietojoties uz Austrumiem, tā slēgta Austrijā.

Parīzes Šarla de Golla lidosta paliks slēgta vismaz līdz plkst. 18 pēc vietējā laika, ziņo ārvalstu mediji.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Īslandes vulkāns, kura izvirdums negatīvi ietekmēja gaisa satiksmi visā Eiropā vairāk nekā mēnesi, pārtraucis izvirst, atsaucoties uz vadoša eksperta sniegto informāciju, vēsta euronews.

Magnus Gudmundsons (Magnus Gudmundsson) no Īslandes Universitātes stāstījis, ka uz šo brīdi no vulkāna ceļas tikai dūmi. Taču viņš piebildis, ka pagaidām ir pārāk agri prognozēt, vai vulkāns nomierināsies pavisam, vai tikai uz laiku.

Kā vēstīts, vulkāna izvirduma rezultātā gaisa satiksme Eiropā aprīļa vidū uz nedēļu būtībā tika paralizēta - tika atcelti lidojumi, kas ietekmēja gan miljoniem pasažieru, gan aviokompāniju ieņēmumus.

Vulkāns ik pa laikam turpināja radīt problēmas gaisa satiksmei līdz pat šim brīdim.

Līdz 1. maijam interesenti, kuri savu nākotni vēlas saistīt ar aviāciju un kļūt par gaisa satiksmes vadības dispečeriem, var pieteikties un iesniegt dokumentus VAS «Latvijas gaisa satiksme» (LGS), kas Latvijā nodrošina aeronavigācijas pakalpojumus un pašlaik komplektē 10 studentu grupu, informē LGS pārstāvis Arnis Lapiņš.

«Pašlaik ne tikai Eiropā, bet arī daudzviet citur pasaulē strauji palielinās aviolidojumu skaits. LGS pagājušajā gadā vadīja gandrīz par 9 procentiem vairāk lidojumu nekā gadu iepriekš. Arī šī gada pirmajos mēnešos lidojumu skaits palielinās, un līdz ar to aug arī dispečeru darba apjoms. Protams, ka tas reizē ar Latvijas lidostu, tajā skaitā reģionālo lidostu attīstību liek domāt par jaunu dispečeru sagatavošanu,» skaidro LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Paredzams, ka pēc studentu atlases mācības, kas notiks Helsinkos, sāksies jau augustā.

LGS topošajiem dispečeriem mācību laikā nodrošinās stipendijas un apmaksās dzīvošanas vietu, bet pēc mācību beigām garantē interesantu, labi apmaksātu darbu un sociālo garantiju paketi.

Starptautiskā lidostu padome Eiropā ("ACI Europe") brīdina par riskiem, ka vasarā ceļotājiem būs jāpavada ilgas stundas Eiropas lidostās Covid-19 pārbaužu dēļ.

Ņemot vērā jau esošos un arvien gaidāmos ceļošanas ierobežojumu atvieglojumus gan Eiropā, gan ārpus tās epidemioloģiskās situācijas uzlabošanās dēļ, Eiropas lidostas ar prieku gaida brīdi, kad cilvēki atsāks ceļošanu. Ir paredzams, ka pasažieru satiksme pieaugs gandrīz trīskārtīgi – no 47 miljoniem pasažieru jau šomēnes līdz 125 miljoniem augustā.

Lai gan šis rādītājs joprojām nebūs ne tuvu tam ceļošanas līmenim, kāds tas bija pirms pandēmijas 2019.gadā, tomēr šāda pasažieru plūsmas pieauguma pārvaldīšana radīs lidostām iepriekš nepieredzētus operatīvos sarežģījumus dažādu faktoru dēļ, skaidro "ACI Europe".

Starp šiem faktoriem "ACI Europe" min ierobežoto vietu lidostu telpās. Fiziskās distancēšanās ieviešana maksimāli visos lidostas procesos ir ierobežojusi cilvēkiem pieejamo telpu visos termināļos, ievērojami samazinot pieejamās fiziskās iespējas un palielinot pasažieru apkalpošanas laiku.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.