Lai saņemtu kredītu bankā, no 10. jūlija vairumā gadījumu vispirms būs nepieciešams saņemt VID izziņu par nomaksātajiem nodokļiem. VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns intervijā Db norāda, ka valsts iejaukšanos kredītpolitikā ir atbalstījušas skandināvu bankas, kā arī atzīst, ka valsts likumdošanā ir būtiski robi attiecībā uz sodiem par "pateicību" naudas nedeklarēšanu.

Cik optimāls jūsu skatījumā ir lēmums tiem iedzīvotājiem, kuri grib ņemt kredītu vismaz 100 minimalo algu apmērā prasīt VID izziņas par nomaksātajiem nodokļiem?

Tas ir viens no valdības apstiprinātā inflācijas apkarošanas plāna punktiem, un tas ir orientēts uz to, lai ierobežotu naudas plūsmu, mazinot inflāciju, kā arī mazināt nodokļu nemaksāšanu, nelikumīgas naudas legalizēšanu. Manuprāt, tas ir nozīmīgs lēmums, būtisks pavērsiens, kas garākā laika posmā varētu nest arī augļus.

Minējāt, ka šo izziņu prasīšana ietilpst valdības apstiprinātajā inflācijas apkarošanas plānā. Taču ne viens vien eksperts ir norādījis, ka ar inflācijas apkarošanu šai prasībai nav nekāda sakara, ka tā ir versta uz "aplokšņu" algu izskaušanu…

Saeima ceturtdien, 16.februārī, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) valdības līgumu par sadarbību aizsardzības jomā.

Līgums nosaka ietvaru Latvijas un ASV sadarbībai aizsardzībā, kā arī detalizēti noteic ASV bruņoto spēku un tiem piederošo personu, kā arī līgumdarba izpildītāju tiesību un pienākumu apjomu, uzturoties Latvijā.

Latvijas aizsardzības interesēm sabiedroto spēku, tostarp ASV, militārā klātbūtne ir ļoti būtiska. ASV jau šobrīd sniedz ievērojamu atbalstu Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā, tajā skaitā īstenojot Eiropas valstu drošības atbalsta iniciatīvu un paredzot būtisku finansējumu aizsardzības infrastruktūras attīstīšanai. Pastāvīgas un paredzamas ASV bruņoto spēku un tam piederošo personu uzturēšanās tiesiskās bāzes izveidošana ir uzskatāma par priekšnosacījumu, lai turpinātu saņemt ASV sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas un nodrošinātu ASV spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā.

Pārāk daudzo neskaidrību un ministru jautājumu dēļ šodien Ministru kabineta komiteja nolēma nevirzīt tālāk Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izstrādāto Lobēšanas atklātības likumu.

Gan ministriem, gan arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) nešķita pārliecinoši KNAB argumenti par to, ka šis likums sakārtos lobēšanas jomu un būs iespēja uzzināt, ar ko ārpus komisijām tiekas Saeimas deputāti. Šāds arguments šķita absurds veselības ministrei Ingrīdai Circenei (V), kura bija neizpratnē - viņa arī piektdienās tiekas ar vēlētājiem, kuriem pat nezina vārdu, un vai tāpēc viņai katrs vēlētājs būs jāreģistrē.

Arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) pauda, ka neatbalsta šādu likumprojektu, jo arī viņi tiekas ar Latvijas uzņēmējiem un dažkārt pārstāv viņu intereses starptautiskajā arēnā.

Zviedrijai būtu grūtības sniegt palīdzību Baltijas valstīm un nodrošināt savu aizsardzību Krievijas militāras agresijas gadījumā, norāda Zviedrijas Karaliskās militāro zinātņu akadēmijas loceklis atvaļinātais Zviedrijas bruņoto spēku ģenerālmajors Kārlis Neretnieks.

Savā pētījumā Neretnieks norāda uz nepieciešamību uzlabot stratēģiski svarīgās Gotlandes salas aizsardzību, kā arī uzlabot valsts gaisa aizsardzību, lai varētu sniegt atbalstu NATO vadītai Baltijas valstu glābšanas misijai.

Ziņojumā analizēta Zviedrijas bruņoto spēku stratēģija pēc 2014.gada, vērtējot to pēc trim notikumu scenārijiem, kas saistīta ar Krievijas radītiem draudiem Baltijas valstīm.

Stratēģijas analīze iekļauta Neretnieka grāmatā Till Broders hjalp ("Palīdzība brāļiem"), ko izdevusi Zviedrijas Karaliskā militārā zinātņu akadēmija. Pētījumā apskatīti trīs iespējami notikumu scenāriji Baltijas valstīs.

Pirmais scenārijs apskata nemilitāru krīzi, līdzīgu kā Bronzas karavīra situāciju Tallinā 2007.gadā, kas noved pie salīdzinoši smagas politiskās krīzes starp Krieviju un Igauniju. Dokumentā norādīts, ka šāda situācija var skart vai nu Igauniju, vai Latviju, vai arī abas valstis.

11.novembra krastmalā notika Latvijas Republikas proklamēšanas 97.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

Parādē piedalījās vairāk nekā 1000 karavīru, zemessargu, robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un jaunsargu, komandēja Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts, bet to pieņēma valsts bruņotā spēka augstākais vadonis, Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļoja 1.kājnieku bataljona karavīri ar Latvijas armijas karogu, bet aiz tā triju Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas aizsardzības koledžas - karogu nesa tās klausītāju pārstāvji.

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir apstiprinājusi vairākus apdrošināšanas sektoram saistošus noteikumus, informē FKTK.

Normatīvie noteikumi par tehnisko rezervju aprēķināšanas pamatprincipiem izstrādāti, pamatojoties uz Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 101. panta otro daļu. Noteikumi ievieš Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes Pamatnostādnēs par tehnisko rezervju novērtēšanu noteiktās prasības.

Tie nosaka tehnisko rezervju aprēķināšanā izmantoto datu kvalitātes nodrošināšanas, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas saistību segmentēšanas un tehnisko rezervju aprēķina metodes izvēles minimālās prasības, kā arī apdrošināšanas un pārapdrošināšanas līgumu robežu noteikšanas principus.

Ceturtdien Lielvārdē notika Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauka atklāšana dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām - tas nozīmē, ka, saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem un neizmantojot papildu navigācijas sistēmas, Lielvārdes lidlaukā varēs nolaisties helikopteri un mazas un vidējas klases lidmašīnas, informē Aizsatrdzības ministrija.

Pēc lidlauka atklāšanas pirmo reizi Lielvārdes lidlauka skrejceļu skāra četras kaujas lidmašīnas - divas Portugāles F-16 un divas Kanādas CF-188.

«Šī ir liela diena bruņotajiem spēkiem, Gaisa spēku aviācijas bāzei, Latvijai un visai Aliansei – Lielvārdes lidlauks ir kļuvis militāri operacionāls to uzdevumu veikšanai, ko mēs esam noteikuši sev mūsu valsts aizsardzībai un ko mums ir noteikusi dalība Aliansē,» ar šādiem vārdiem Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauku atklāja NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Komandieris atgādināja, ka lidlauks jau ir pārbaudīts pirms trim nedēļām - septembra sākumā te notika mācības Steadfast Javelin II, kur nakts laikā vizuālās nosēšanās režīmā Lielvārdē nolaidās stratēģiskās transporta lidmašīnas no Ramšteinas, kas atveda uz Latviju bruņumašīnas. «Tas ir svarīgākais pierādījums mūsu un Alianses spējām nodrošināt strauju sabiedroto spēku ienākšanu Latvijas teritorijā, ja rastos tāda nepieciešamība. Kā mums māca Ukrainas krīze - laiks šādās situācijās ir izšķirošs - un iespēja uzņemt sabiedrotos pēc iespējas ātrāk ir ļoti nozīmīga aizsardzības spēja,» sacīja ģenerālleitnants R.Graube.

27. martā aizsardzības ministrs Atis Slakteris apbalvos kuģa Golden Sky glābšanas darbos iesaistītos Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus - Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieku jūras kapteini Hermani Černovu, Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Krasta apsardzes pārvaldes virsnieku kapteiņleitnantu Robertu Lakuču, Jūras spēku štāba vadības grupas preses un informācijas virsnieci militāro darbinieci Ivetu Krauli, Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas Helikopteru posma lidotāju kapteini Artjomu Nalbandjanu, Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas Helikopteru posma borttehniķi virsseržantu Kasparu Reihleru un Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas Glābšanas dienesta posma glābēju instruktoru kaprāli Andreju Maslobojevu.

Izsakot atzinību par ieguldīto darbu avarējušā kuģa Golden Sky glābšanas operācijā, A. Slakteris NBS pārstāvjus apbalvos ar aizsardzības ministra apbalvojumu Atzinības goda zīmi, Db.lv informēja Aizsardzības ministrija.

Šā gada 15. janvārī Kipras sauskravas kuģis Golden Sky, kas ar 25 000 tonnām minerālmēslu atradās ceļā no Ventspils uz Indiju, netālu no Staldzenes bākas uzsēdās uz sēkļa. NBS Jūras spēku un Gaisa spēku pārstāvji iesaistījās kuģa apkalpes glābšanas darbos un kuģa atbrīvošanā no kravas un naftas produktiem.

Rīt, 27. martā, aizsardzības ministrs Atis Slakteris apbalvos kuģa Golden Sky glābšanas darbos iesaistītos Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjus - Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta priekšnieku jūras kapteini Hermani Černovu, Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Krasta apsardzes pārvaldes virsnieku kapteiņleitnantu Robertu Lakuču, Jūras spēku štāba vadības grupas preses un informācijas virsnieci militāro darbinieci Ivetu Krauli, Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas Helikopteru posma lidotāju kapteini Artjomu Nalbandjanu, Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas Helikopteru posma borttehniķi virsseržantu Kasparu Reihleru un Gaisa spēku Aviācijas eskadriļas Glābšanas dienesta posma glābēju instruktoru kaprāli Andreju Maslobojevu. Izsakot atzinību par ieguldīto darbu avarējušā kuģa Golden Sky glābšanas operācijā, A. Slakteris NBS pārstāvjus apbalvos ar aizsardzības ministra apbalvojumu Atzinības goda zīmi.

Šā gada 15. janvārī Kipras sauskravas kuģis "Golden Sky", kas ar 25 000 tonnām minerālmēslu atradās ceļā no Ventspils uz Indiju, netālu no Staldzenes bākas uzsēdās uz sēkļa. NBS Jūras spēku un Gaisa spēku pārstāvji aktīvi iesaistījās kuģa apkalpes glābšanas darbos un kuģa atbrīvošanā no kravas un naftas produktiem.

Preses un citu informācijas līdzekļu ievērībai!

Aicinām jūs piedalīties apbalvošanas ceremonijā rīt, 27. martā, plkst. 16:00. Pieteikties AM Preses nodaļā pie vecākās referentes Vinetas Kleines - tālr. 7335062, 28325482.

Informāciju sagatavoja:

Vineta Kleine,

AM Sabiedrisko attiecību departamenta

Preses nodaļas vecākā referente.

Tālrunis: 7335062, 28325482

Svētdien, 18.novembrī, Rīgā, 11.novembra krastmalā, notiks Nacionālo bruņoto spēku vienību (NBS) parāde, kurā piedalīsies arī Valsts robežsardzes un Valsts policijas apakšvienības, liecina medijiem sniegtā informācija.

Parādi, kurā soļos vairāk nekā 700 karavīru, zemessargu, robežsargu un policistu, komandēs Zemessardzes komandieris, Rīgas garnizona priekšnieks pulkvedis Juris Bezzubovs, bet to pieņems valsts bruņotā spēka augstākais vadonis – Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 89.gadadienai Zemessardzes 17.pretgaisa aizsardzības bataljons veiks 21 salūta jeb Nāciju zalvi.

Bruņotos spēkus parādē pārstāvēs Militārā policija, Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, Mācību vadības pavēlniecības Instruktoru un Kājnieku skola, Sauszemes spēku 1. un 2.kājnieku bataljons, Jūras spēki, Gaisa spēki, kā arī triju Zemessardzes novadu apakšvienības.

Nedrīkst uzņēmējus sodīt, ka tie novembrī nav pildījuši MK noteikumus, kuru nebija, bet valdība to piemērošanu noteica ar atpakaļejošu datumu - 1.novembri.

Tā bizness vērtēja 30. novembra laikraksta Latvijas Vēstnesis numurā publicētos 21. novembrī valdības sēdē akceptētos noteikumus Likuma Par pievienotās vērtības nodokli normu piemērošanas kārtība, kuru normas piemērojamas ar šā gada 1. novembri.

"Tā ir nepieņemama prakse. Šādi precedenti neatbilst labas publiskās pārvaldes principiem," secina Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.

Pārkāptas robežas

"Tas ir skandāls, jo normatīvie akti nevar stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu," uzsver Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonda prezidents Imants Griķis. Viņaprāt, Latvijas valdība, nosakot noteikumu spēkā stāšanās termiņu ar atpakaļejošu datumu, ir pārkāpusi ne tikai ētiskas un morālas, bet starptautiskas normas. "Nebrīnīšos, ja par noteikumu normu ar atpakaļejošu spēku pārkāpšanu uzņēmēji tiks sodīti," norāda I. Griķis.

Vajag rīkoties atbilstoši likumam, nevis likumu pielāgot situācijai, un tā attiecas arī uz teritoriālo plānojumu. Tā intervijā laikrakstam Dienas bizness uzsver Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, norādot, ka Rīgas ostas plānojums nevar būt kā balta lapa.

Satversmes tiesa ir aizliegusi īstenot Rīgas pilsētas attīstības plānu ostas teritorijā. Kāpēc īsti tika uzskatīts, ka šā plāna realizācijas gadījumā netiks ievērota Satversme?

Ar šo spriedumu nav aizliegts attīstīt Rīgas ostu. Tajā ir teikts, ka Rīgas teritorijas plānā tā daļa, kas attiecas uz brīvostas teritoriju, un kuras izmantošana pēc būtības atšķiras no esošās situācijas, nedrīkst stāties spēkā. Un tam ir savi iemesli. Izskatot šo lietu, tika konstatēts, ka Rīgas pašvaldība, pieņemot šos saistošos noteikumus, izdarīja trīs būtiskus procesuālus pārkāpumus, kuru dēļ tie nedrīkstēja tikt pieņemti. Pirmie divi no tiem ir saistīti ar stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējumu. Pilsētas teritorijas plānojumā šis novērtējums tieši attiecībā uz ostas teritoriju nav veikts, un to var secināt no Vides pārraudzības valsts inspekcijas atzinuma, kur ir skaidri pateikts, ka diemžēl ir tikai iezīmēta ostas teritorija, bet nav noteikts nekas sīkāk. Tika arī pieļauts, ka šis novērtējums tiks iekļauts Rīgas ostas attīstības programmā, taču likumdošana nepieļauj to darīt. Jebkuras ostas attīstības programma nav ārējais normatīvais akts, bet trešajām personām ir saistoši tikai ārējie normatīvie akti. Piemēram, būvatļaujas var tikt izsniegtas tikai saskaņā ar teritorijas plānojumu, nevis ostas attīstības programu. Protams, ja otsas teritorijā tiks būvēta, piemēram, kāda rūpnīca, būs jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, taču ir jābūt arī kopējam strātēģiskajam ietekmes uz vidi novērtējumam.

Lietuvas Bruņoto spēku dežūrvienībās no svētdienas noteikta paaugstināta kaujas gatavība, reaģējot uz Krievijas militārajām aktivitātēm Baltijas valstu robežu tuvumā un Baltijas jūrā, kas pēdējo dienu laikā pastiprinājušās, pirmdien paziņojusi Aizsardzības ministrija.

Augstāka kaujas gatavība noteikta ātrās reaģēšanas spēkos un dažās mierlaika uzdevumu operāciju spēku vienībās.

Kā skaidrojis aizsardzības ministrs Jozs Oleks, runa ir par standartprocedūru, kāda viņa pilnvaru termiņa laikā vien noteikta jau trešo reizi. Tiesa gan, šis laikam esot pirmais gadījums, kad par to tiek informēta sabiedrība, vēsta portāls 15min.lt.

Tikmēr Lietuvas Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks, ātrās reaģēšanas spēku pavēlnieks Vilmants Tamošaitis pastāstījis, ka paaugstinātā kaujas gatavība būs spēkā, «kamēr to pieprasīs drošības situācija». Pēc viņa teiktā, kopš aizvadītās nedēļas nogales «vērojama pastiprināta Krievijas spēku aktivitāte Kaļiņingradas apgabalā un rietumdaļā».

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir apstiprinājusi vairākus jaunus normatīvos noteikumus, kas skar regulējumu Latvijas finanšu instrumentu tirgū, informē FKTK.

Normatīvie noteikumi par kārtību, kādā ziņo par Regulas Nr. 596/2014 faktiskajiem vai iespējamiem pārkāpumiem saistīti ar ziņošanu kompetentajām iestādēm par faktiskajiem vai iespējamajiem minētās regulas pārkāpumiem, tās kārtību, veidu un izskatīšanas procesu, kā arī paredz pienākumu FKTK noteikt atbildīgās personas par ziņojumu izskatīšanu.

Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās paziņojumiem par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu izmantojamās veidlapas apstiprināšanas normatīvie noteikumi nepieciešami, lai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) izstrādāto veidlapu paziņojumam par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu padarītu saistošu Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem.

No 27.septembra līdz 28.septembra rītam Liepājā pirmo reizi norisināsies radošu pasākumu kopums Akti naktī, liepājniekiem un pilsētas viesiem piedāvājot izbaudīt kultūras iestāžu darba augļus vēl līdz šim neredzētās vietās, kā arī neierastā laikā un formā.

Akti naktī mudinās skatītājus atklāt mūsdienu mākslas daudzveidību pilsētvidē, kā arī pašiem aktīvi iesaistīties mākslas procesos un mākslas tapšanā. Pasākumi domāti dažāda vecuma cilvēku grupām, sākot no maziem un lieliem bērniem radošajās darbnīcās pa dienu, turpinot ar atklāšanu Buduārā Rožu laukumā līdz ar saules rietu 19:08, pārsteigumiem pilsētvidē, noslēdzot ar mākslinieku muzikālām un vizuālām performancēm.

Ņemot vērā lielāko Eiropas pilsētu un Rīgas pieredzi, pasākums noritēs arī nakts melnumā.

Galvenās aktivitātes sāksies ap pulksten 19:45, kad ikviens varēs apmeklēt pasākumus Liepājas Leļļu teātrī, Liepājas teātrī, Liepājas vēstures muzejā, Liepājas muzeja filiālē - Liepājas okupācijas režīmos, Liepājas Centrālajā bibliotēkā, Liepājas Sv. Jāzepa katedrālē, ļauties Liepājas ielu vilinājumam, skatot Dzejas un bardu sētu, Vīziju sētu, Teātra spēles, Māja atmošanos un kino kaktu. Iespēja sasildīties ar karstu tēju tiks piedāvāta Liepājas Universitātes pirmā stāva foajē, kas pārtaps Tējotavā. Pulksten 2:00 tiks slēgtas visas kultūras iestādes un Akti Naktī būs izdzīvots.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Iecere par helikoptera nosēšanās laukumu uz daudzstāvu autostāvvietas jumta pašlaik tiek padziļināti pētīta, jo lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un varēs tikt pieņemti tikai pēc detalizētas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) priekšlikumu izvērtēšanas.

Secīgi pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par ES Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tādu pozīciju atbildēs uz Dienas Bizness jautājumiem pauž Veselības ministrijas (valsts kapitāldaļu turētāja valsts veselības aprūpes kapitālsabiedrībās) īpašumu un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Agnese Jurevica.

Db.lv jau vēstīja, ka, lai Gaiļezera ēku kompleksā integrētu Tuberkulozes un plaušu slimību centru, kā arī Latvijas Infektoloģijas centru, uzbūvējot atsevišķu ēku un attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiekot lēstas 127,0 milj. eiro apmērā, ko plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Šo ieceri, kā tika stāstīts Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, plānots īstenot vietā, kur pašlaik atrodas helikoptera nosēšanās laukums.

Vai šāda plānotā iecere joprojām ir spēkā? Ja jā, tad kad varētu sākties iecerētās daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera nolaišanās laukumu uz jumta projekta īstenošana?

Atbilstoši Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sniegtajai informācijai, šī iecere ir spēkā un pašlaik norit padziļināta izpēte, kuras ietvaros tiks detalizēti pētīti gan tehniskie risinājumi ēkai, gan projekta realizācijas termiņi, izmaksas un finansēšanas modeļi. Līdz ar to autostāvvietas infrastruktūras projekta realizācija paredzēta 2023.gadā. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka gala lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un lēmums tiks pieņemts tikai pēc detalizēta RAKUS priekšlikuma izvērtēšanas un pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

Vai ir izvēlēts privātais partneris?

Vēršu uzmanību, ka tiek veikta kopējā projekta finanšu ekonomisko aprēķinu izstrāde, tai skaitā - ieviešanas finansēšanas modeļa izvēle. Finanšu modeļi var būt dažādi - iespēja finansēt projektu no slimnīcas budžeta līdzekļiem, aizņemta kapitāla vai publiskās un privātās partnerības (PPP) formā. Šobrīd nav pieņemts lēmums par PPP projekta īstenošanu, bet atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veikta projekta izpēte, tai skaitā juridiskā un risku, kā arī ekonomiskā izpēte.

Jautājumus par PPP projekta uzsākšanu pēc būtības, risku sadalījumu un iespējamo formu, termiņiem, īpašuma tiesībām varēs izlemt tikai pēc aprēķinu veikšanas, saskaņošanas un normatīvos aktos noteiktā lēmuma par PPP projekta uzsākšanas pieņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajās institūcijās. Līdz ar to – nav notikusi privātās partnerības projekta izvēle. Lēmums par finanšu modeļa izvēli, izvērtējot to lietderību un efektivitāti, tiks izskatīts un pieņemts RAKUS Padomē, kā arī piesaistot Veselības ministriju kā RAKUS valsts kapitāla daļu turētāju.

Par helikoptera laukumu uz jumta pieprasa paskaidrojumus premjeram 

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot...

Cik ilgā laikā šo ieceri iecerēts materializēt?

Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju autostāvvietas infrastruktūras ieceres īstenošana varētu tikt realizēta 2023.gadā.

Vai Latvijā ir helikopteri slimnieku transportēšanai, kuri varēs nosēsties uz iecerētās daudzstāvu autostāvvietas jumta? Ja nav, tad kas tos iegādāsies (iznomās)?

Tehniskā risinājuma izstrādē paredzēts izmantot tādu helikopteru tehniskos parametrus, kas jau šobrīd tiek izmantoti pacientu transportēšanai. Šos helikopterus nodrošina gan Nacionālie bruņotie spēki, gan Valsts robežsardze. Vienlaikus jāņem vērā apstāklis, kad, piemēram, donoru orgānu apmaiņa notiek arī starpvalstu līmenī, tādēļ detalizācijas fāzē tiks ņemti vērā arī Lietuvas un Igaunijas izmantoto helikopteru tehniskie parametri.

Skride: Latvijai NMPD vajadzībām jāiegādājas medikopters 

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters,...

Projektā par helikoptera nolaišanās laukuma izveidi RAKUS konsultēsies arī ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbildīgajiem speciālistiem.

Kad plānots sākt būvēt jaunu integrētu tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru “Gaiļezers” ēku kompleksā? Kad to paredzēts nodot ekspluatācijā?

Jaunā ārstniecības korpusa būvdarbu izmaksas ir iekļautas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā, kā arī tiek plānotas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Detalizēti nosacījumi ārstniecības iestāžu attīstībai tiks iekļauti attiecīgā normatīvajā regulējumā par ES fondu un ANM atbalsta īstenošanas kārtību, līdz ar to ir paredzēta RAKUS sagatavotā priekšlikuma (projekta) detalizētāka izvērtēšana lēmuma pieņemšanai atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem.

RAKUS būvdarbus plānojusi uzsākt 2023.gadā un pabeigt - līdz 2026.gada vidum, nodrošinot jaunā korpusa pilnu funkcionalitāti 2026.gada 3.ceturksnī.

Desmit priekšlikumi, kā valsts ātri un bez lieliem ieguldījumiem var atvieglot dzīvi Latvijas uzņēmējiem.

1. Sistematizēt un padarīt normatīvos aktus viegli atrodamus internetā

Likumi ir jāievēro, taču ir grūti ievērot to, kas nav strukturēts un bieži mainās. Turklāt mainās gan nacionālā, gan ES līmenī.

Daudzu institūciju mājas lapās strukturētā veidā nav pieejami visas viņu pārraudzības jomas regulējošie normatīvie akti - dažās ir tikai atsevišķi normatīvie akti, citās ir tikai LR likumi vai MK noteikumi, citās ir informācija, kura vairs nav aktuāla. Bieži vien MK noteikumi ir jāmeklē vienā vietā, ES regulas - citā. Rezultātā uzņēmējam ir jātērē ļoti daudz laika, meklējot pašam, kādi likumi, noteikumi, regulas un direktīvas viņam ir jāievēro. Ne retums ir arī gadījumi, kad par jaunām prasībām uzņēmēji uzzina reizē ar inspekciju uzlikto sodu par to neievērošanu.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir noslēguši vispārīgo vienošanos un pasūtījuma līgumu ar Vācijas kompāniju Heckler & Koch GmbH par triecienšauteņu G-36 iegādi, informē Aizsardzības ministrijas pārstāve Mairita Senkevicina.

Papildus triecienšautenēm G-36, vispārīgā vienošanās un līgums paredz arī cita bruņojuma iegādi. Līgums ir noslēgts uz septiņiem gadiem un tas paredz ieroču iegādi Nacionālo bruņoto spēku un Valsts robežsardzes vajadzībām. Kopējā iepirkuma līguma summa veido vairāk nekā 13 miljonus eiro (bez PVN). Pirmās ieroču piegādes gan Nacionālo bruņoto spēku, gan Valsts robežsardzes vajadzībām ir plānotas 2018. gadā.

«Triecienšauteņu G-36 iegāde un pārējo līgumā iekļauto ieroču iegāde nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes karavīrus, kā arī robežsargus ar viena veida un modernākiem ieročiem. Tas ir vēl viens solis ciešākas sadarbības un attīstības virzienā, ko bijām apņēmušies pildīt un šobrīd pildām,» norāda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Tiem, kuri pēc 2017. gada vēlēsies mainīt personas kodu uz tādu, kas nesatur dzimšanas datumu, jārēķinās ar izmaksām , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Saeima otrajā lasījumā ir apstiprinājusi grozījumus Iedzīvotāju reģistra likumā, kas paredz, ka no 2017. gada ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš vēlēsies, varēs nomainīt personas kodu pret tādu, kas nesaturēs dzimšanas datu norādes. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie tiks automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. Savukārt tiem bērniem, kas dzims jau pēc tam, kad grozījumi būs stājušies spēkā, automātiski tiks piešķirts jaunais personas kods.

Iesaka izvērtēt

Personas kodu mainījušie varēs saņemt izziņu par to, ka ir notikusi maiņa. Iedzīvotāju reģistrā gan tiks saglabāta informācija par iepriekšējo personas kodu. Pēc koda maiņas būs jānomaina personu apliecinošie dokumenti, proti, pase vai ID karte, DB skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Jānis Citskovskis. Savukārt attiecībā uz citiem jau izdotiem dokumentiem tie būs jāmaina, ja to paredzēs normatīvie akti. Ceļu satiksmes un drošības direkcijas pārstāve Agnese Korbe, jautāta, vai pēc koda maiņas būs jāmaina autovadītāja apliecība, norādīja, ka, visticamāk, būs. Jau šobrīd normatīvie akti nosaka, ka autovadītāja apliecība 30 dienu laikā ir jāmaina, ja ir mainījušies personas dati. Līdz šim visbiežāk tas bija saistīts ar laulībām, kad tiek mainīts uzvārds. Līdz ar to, ja netiks mainīts normatīvajos aktos noteiktais, tad tā paliks arī attiecībā uz gadījumiem, kad tiks mainīts personas kods.

Ieviešot Eiropas Savienības direktīvas Par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi vairākus apdrošināšanas sektoram (apdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm, kā arī pārapdrošināšanas sabiedrībām) saistošus noteikumus.

Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi nosaka maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību saskaņā ar standarta formulu, kā arī kvalitatīvās prasības pašu kapitāla noteikšanai un iedalījumam līmeņos.

Apstiprināti arī Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspējas aprēķina normatīvie noteikumi; tie noteiks grupas maksātspējas noteikšanas vispārīgos principus, aprēķina metodes un to piemērošanas nosacījumus.

Tāpat apstiprināti Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju iekšējo modeļu normatīvie noteikumi, kas definē prasības, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir saistošas, ja tā maksātspējas kapitāla prasību aprēķina nevis ar standarta formulu, bet izmantojot iekšējo modeli.

Jaunajā autopārvadātāju sodīšanas sistēmā vēl daudz neatbildētu jautājumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To kuplā skaitā sanākušajiem Latvijas starptautisko autopārvadājumu veicējiem norādīja Krievijas juridiskās firmas Urvest vadošais partneris Romans Obrazcovs.

DB jau rakstījis, ka kaimiņvalstī šā gada 24. februārī stāsies spēkā grozījumi likumā «Par valsts kontroli pār starptautisko autopārvadājumu veikšanu un par atbildību par to kārtības noteikumu izpildi». Pēc viņa teiktā šobrīd pats svarīgākais saistībā ar šo likumu ir piemērojamo soda naudas apmēru izmaiņas. Savukārt likumam pakārtotie normatīvie akti vēl aizvien tiek izstrādāti, un tiem pagaidām nav juridiska spēka. Latvijas nozares pārstāvju skatījumā Krievija ar normatīvo aktu izmaiņām rada priekšrocības savas valsts pārvadātājiem un savam loģistikas koridoram.

Jaunais Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kuram būtu jāstājas spēkā jau nākamgad, paredz būtiskas izmaiņas attiecībās starp dzīvokļu īpašniekiem vai visiem kopīpašniekiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem.

Svarīgākais – būs iespējami tikai tiešie norēķini. Taču iecerētie normatīvie akti diemžēl nerisina seno un sasāpējušo problēmu – neatgūstamo parādu norakstīšanu.

Domājot par to, kā nākotnē veidosies attiecības ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, dzīvokļu īpašniekiem vai kopīpašniekiem ir jāatceras divi svarīgi aspekti.

Pirmkārt, par mājas uzturēšanu, apsaimniekošanu un saistību izpildi atbildība par mājas pienācīgu pārvaldīšanu būs jāuzņemas dzīvokļu īpašnieku kopībai vai visiem kopīpašniekiem. Tieši dzīvokļu īpašnieku kopība vai kopīpašnieki būs tie, kurai būs tiesības un pienākums kārtot attiecības visu dzīvokļu īpašnieku vai kopīpašnieku vārdā. Tostarp slēgt līgumus par ūdens, siltumenerģijas, u.c. pakalpojumu piegādi. Pārvaldnieka kā pārstāvja pienākums būs tikai noslēgt šos līgumus dzīvokļu īpašnieku kopības vai kopīpašnieku vārdā.

Izvērtējot Latvijas Universitātes (LU) rektora 2019. gada vēlēšanu norises dokumentus un veicot to padziļinātu izpēti, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) konstatējis procesuālus pārkāpumus.

Pārbaudes rezultāti norāda uz trūkumiem gan konkrētajā augstākās izglītības iestādē, gan arī iezīmē nepieciešamību veikt būtiskus uzlabojumus augstskolu pārvaldības sistēmā kopumā.

LU rektora vēlēšanu procesu nosaka Augstākās izglītības likums, LU Satversme un vairāki iekšējie normatīvie akti – LU Satversmes sapulces nolikums, Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu nolikums un Balsošanas procedūra vēlēšanām LU rektora amatā. IKVD pārbaudē secināts, ka gan 2019.gada 24.maija sēdē, gan 2019.gada 6.jūnija ārkārtas sēdē ir pārkāpti gan ārējie normatīvie akti, gan vairāki LU Satversmes sapulces nolikumā ietvertie nosacījumi par sēdes sasaukšanu, dalībnieku izvirzīšanu, balsošanas kārtību un rezultātu paziņošanu.