Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji maz sūdzas ES Vispārējā tiesā, lai arī Eiropas regulējumi attiecināmi gandrīz uz visām dzīves sfērām, sākot no lauksaimniecības fondiem un pārtikas un beidzot ar pasažieru kompensācijām.

Par to, kas ir Eiropas Savienības Tiesa, kas ES Vispārējā tiesa, ko tām prasīt un ko tās spriež, Dienas Biznesa jautājumi ES Vispārējās tiesas tiesnesei Ingai Reinei.

Kas pēc būtības ir ES Vispārējā tiesa, kāds ir lietu tvērums, un kad tajā vēršas?

Tiesiskums ir viena no ES pamatvērtībām, tāpēc Eiropas Savienības Tiesas kā iestādes galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ES tiesības visās ES dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi. Eiropas Savienības Tiesa kā iestāde sastāv no divām tiesām: ES Tiesas (EU Court of Justice - EST) un ES Vispārējās tiesas (EU General Court). ES Vispārējā tiesa nodrošina tieši pieejamu tiesiskās aizsardzības līdzekli privātpersonām un uzņēmumiem, kas vēlas apstrīdēt kādu ES iestādes tiesību aktu, praktisko rīcību vai bezdarbību, kas tiem ir adresēts vai skar tiešā veidā. ES Vispārējā tiesa skata arī zaudējumu atlīdzības prasības par ES iestāžu prettiesiska tiesību akta, rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītu kaitējumu. ES Vispārējās tiesas kompetenci var salīdzināt ar Latvijas Administratīvo tiesu, vispārējās jurisdikcijas tiesu un Ekonomisko lietu tiesu kompetenci.

Piemēram, ja Latvijas Konkurences padome kaut ko nolemj, tad to skata ES Vispārējā tiesa?

Šajā gadījumā doma varētu būt mazliet citāda. Piemēram, nesen ES Vispārējā tiesa skatīja prasības pieteikumu no kāda uzņēmuma pret Eiropas Komisiju par atteikumu pārņemt savā paspārnē strīdu starp šo uzņēmumu un Polijas nacionālo konkurences iestādi par cita uzņēmuma konkurences kropļošanas prakses nesodīšanu. Prasītāja uzņēmums uzskatīja, ka Polijas nacionālās konkurences iestādes rīcība pārkāpa ES tiesības un nenodrošināja to pietiekami efektīvu aizsardzību nacionālajā līmenī. Savukārt Eiropas Komisija atteicās iesaistīties, jo uzskatīja, ka situācija neskāra ES iekšējo tirgu kopumā. ES Vispārējā tiesa atzina Eiropas Komisijas atteikumu iesaistīties lietā par pretlikumīgu, uzskatot, ka ES konkurences tiesībām jābūt nodrošinātām vienādi efektīvi neatkarīgi no tā, vai situācija ir ekskluzīvi nacionāla, vai arī skar ES tirgu kopumā.

Vai ar uzņēmējdarbību saistītās lietas daudz tiek izskatītas? Kas tās ir par lietām? Par ko turpina strīdēties ārpus Latvijas, kādēļ tomēr ir situācija, kad pārsūdz Latvijas tiesas lēmumus? Vai ir iespēja uzreiz vērsties EST?

Ir situācijas, ko skata EST (šajā gadījumā runājot par tiesu, nevis par iestādi kopumā). Proti, uzņēmēji vēršas Latvijas tiesās, un lietā rodas jautājums par to, kā varētu vai nevarētu piemērot ES tiesības. Tā kā Latvijas tiesneši ES tiesības daudzos gadījumos piemēro tieši, tad gadījumos, kad rodas neskaidrības, Latvijas tiesas pēc atbildēm vēršas EST ar prejudiciālu jautājumu. Varētu teikt, ka EST (un es uzsvēršu vēlreiz, ka šeit es runāju par tiesu, nevis par iestādi) ir kā visas ES konstitucionālā tiesa, kas pasaka, kādā veidā būtu saprotamas ES tiesību normas. Savukārt kā Latvijas uzņēmēji var tieši vērsties ES Vispārējā tiesā – tas ir cits jautājums. Tikko minētais Polijas piemērs paliek spēkā, kad uzņēmējs meklēja aizsardzību pret nacionālās iestādes ES tiesībām neatbilstošu praksi Eiropas Komisijā. Diemžēl Latvijas uzņēmēji ļoti kūtri vēršas ES Vispārējā tiesā. Tomēr tādi gadījumi ir. ES Vispārējai tiesai ir ļoti plašas kompetences konkurences tiesībās, valsts atbalsta gadījumos, banku un finanšu sektorā, lauksaimniecības fondu, kā arī vides un veselības aizsardzības jautājumos. ES Vispārējā tiesa skata arī jautājumus par intelektuālā īpašuma aizsardzību (ES preču zīmes). Jāteic, ka Latvijas uzņēmēji ļoti reti izmanto iespēju reģistrēt Eiropas preču zīmes, tādējādi nodrošinot savu intelektuālo tiesību aizsardzību. Tas sevišķi svarīgi ir gadījumos, kad uzņēmēji pārdod savas preces internetā, eksportē. ES preču zīme dod automātisku aizsardzību visā ES, kā arī daudzās ne-ES valstīs. ES preču zīmi reģistrē ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), kas atrodas Alikantē, Spānijā. Reģistrācijas process norit elektroniski. Ja EUIPO to nereģistrē, tad atteikumu var pārsūdzēt pie mums.

Tātad uzņēmējdarbības strīdēšanās vēlme ir jūsu darba lauciņš?Jā, ja ir runa par strīdiem starp uzņēmējiem un ES iestādēm, tad tos skata ES Vispārējā tiesa. Ja tie ir strīdi tikai nacionālajā līmenī, kas ir uzskatāmi par mazāka mēroga strīdiem, proti, neiziet ārpus Latvijas robežām, tad to pamatā skata Latvijas tiesneši, bet viņi savukārt var uzdot jautājumus EST, kā būtu jāsaprot ES tiesības. EST nodrošina, lai visi vienādi, tostarp arī ES Vispārējā tiesa, saprastu ES tiesības.

Visu rakstu lasiet 28.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB, 28.03.2023

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, nodokļi ir daudz augstāki, esam aprēķinājuši - ja mūsu tīkls būtu izveidots Lietuvā, pērn uz nodokļu rēķina vien mēs būtu ietaupījuši aptuveni 500 tūkstošus eiro. Tas rada lielu kārdinājumu izmēģināt savu veiksmi arī citās valstīs, taču mēs esam patrioti, atzīmē kafejnīcu tīkla Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.marta numurā lasi:

Statistika

Igaunijā par mežu saņem vairāk

Tēma

Klimata mērķi auto nozarē neizpildāmi

Aktuāli

Inženieru trūkums sākas pamatskolas matemātikā

Finanses

GIVEN ekspansijai izvēlas obligāciju emisiju

Pakalpojumi

Tikai kopā Latvijas projektētāji ir spēks

Tiesiskā aizsardzība

Pēdējais laiks apgūt strīdus Eiropas tiesās. ES Vispārējās tiesas tiesnese Inga Reine

Uzņēmējdarbība

Pieaudzis gada pārskatu neiesniedzēju skaits

Bankas

Ne-droši kā Šveices bankā

Komentāri

Pievienot komentāru