Jaunākais izdevums

Atbilstoši SIA Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušā gada laikā reģistrēti 13 500 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 11 gadu laikā. Turklāt tas ir par 22,63% vairāk nekā 2005. gadā (11 009).

Visu, vairāk kā 50,000 uzņēmumu kopējā peļņa 2005. gadā pārsniedza zaudējumus un sasniedza 1 miljardu latu, kas, savukārt, ļāva šo peļņu atgriezt tautsaimniecībā 2006. gadā. Šie un vairāki citi rādītāji ļauj uzskatīt 2006. gadu par dinamiskāko un finansiāli veiksmīgāko atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā - 6270.

Būtiskākie iemesli jaunu uzņēmumu reģistrācijai:

-un uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj pašiem uzņēmējiem pašiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;

-komercsabiedrību reģistrācijas procedūru optimizācija Uzņēmumu reģistrā, pirmkārt, jau parakstu apliecināšana pašā UR, kas pusgada laikā izmantota jau 3411 reizes. Tiesiskie un reģistrācijas sistēmas tehniskie uzlabojumi ļauj komercsabiedrību nodibināt pat dažu stundu laikā un tas ir viens labākajiem rādītājiem pasaulē;

-nodokļu sistēmas sakārtošana, kas samazina iespēju darboties ar nereģistrētiem subjektiem;

-iestāšanās Eiropas Savienībā (uzņēmumi tika reorganizēti fondu apguvei)

-ārvalstu uzņēmumu ienākšana Latvijā. Īpaši aktīvas 2006. gadā bijušas tuvākās kaimiņvalstis, piemēram, Igaunijas uzņēmumi pēc uzņēmumu skaita un investīcijām sasniedza 3. vietu, bet pēc tiešajām investīcijām gada vidū bija pat pirmajā vietā. Uzņēmumu skaits, kurās ir ES valstu, īpaši kaimiņvalstu investīcijas pamatkapitālā, pagājušā gadā palielinājies par vairāk kā 30%

-vietējo finansu resursu pieejamība - 2005. gadā 51,646 Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa pārsniedza 900 miljonus latu;

-deformējošu ietekmi joprojām atstāj nesakārtotā nodokļu likumdošana nekustamo īpašumu nodokļu jomā, jo to pārdošana kā uzņēmumu daļas joprojām ir populāra. Spekulācijas ar nekustamiem īpašumiem joprojām ir vienīgais valsts īpaši atbalstītais komercdarbības veids, jo atšķirībā no citiem komercdarbības veidiem tas neprasa nekādus netiek aplikts ne ar pievienotās vērtības, nedz ienākumu nodokli.

Paredzams, ka šajā gadā jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi paliks iepriekšējā līmenī vai pat samazināsies, turklāt palielināsies uzņēmumu apvienošanās vai pārpirkšanas tendences. Būtisku palielināt komersantu skaitu, lai tas tuvotos ES valstu līmenim varētu vienkāršojot nodokļu aprēķinu kārtību mazajiem uzņēmējiem, kuri nenodarbina citus strādājošos, visdrīzāk nosakot ikgadēju fiksētu maksu dažu procentu robežās (1-2%), ja apgrozījums gadā nepārsniedz 10-15 tūkstošus latu. Otrs būtisks uzlabojums Latvijas uzņēmumu konkurentspējas palielināšanai pasaulē varētu būt tālāka nodokļu sistēmas optimizācija visiem uzņēmējiem. Pirmkārt,- atteikšanās no priekšnodokļiem, jo šobrīd uzņēmēji ir spiesti valsti kreditēt, maksājot nodokļus avansā, pašiem nereti maksājot kredītprocentus bankās. Tā to praktiski nedara nekur attīstītajā pasaulē, tieši pretēji, ekonomiski attīstītajās valstīs ar likumu ir noteikta valsts funkcija nekavējoties atskaitīt uzņēmumam nodokļu pārmaksu, pretējā gadījumā tai ir jāmaksā procenti uzņēmējam par tā līdzekļu izmantošanu. Otrkārt,- ar ienākumu nodokli nebūtu apliekama uzņēmumā reinvestētās peļņas daļa (līdzīgi kā Igaunijā), jo tas būtiski palielinātu līdzekļu daļu, ko uzņēmēji atstātu uzņēmuma attīstībā, nevis izņemtu kā dividendes.

Protams, līdzīgi kā ar paredzamo iedzīvotāju ienākuma likmes samazināšanu uz 15% paralēli jādomā par alternatīvu sociālo iemaksu sistēmu, visdrīzāk- popularizējot privātos pensiju un privātos obligātās veselības apdrošināšanas fondus, jo sociālā nodokļa iemaksas ievērojami samazināsies, turklāt valsts nav radījusi strādājošos iedzīvotājos uzticību valsts fondu sistēmai.

Vairāk informācijas un ik dienas atjaunotas bezmaksas statistikas atskaites atrodamas: http://www.lursoft.lv/stat/

83,7% no jaundibinātiem komersantiem- sabiedrības ar ierobežotu atbildību

Līdz 2007. gada janvārim Latvijā kopumā ir reģistrēti 210,093 uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un komersanti (komercsabiedrības). No tām likvidētas 57448 sabiedrības un uzņēmumi.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, visbiežāk reģistrētais komersanta veids ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (11,231, jeb 83,7% no visiem jaundibinātiem), bet otrs populārākais ir individuālie komersanti (1,746). Pagājušā gadā Latvijā ir reģistrēta (reorganizēta uz) arī pirmā Eiropas komercsabiedrība (SE).

Lai gan ievērojami mazāk, tomēr arī pagājušā gada laikā dibinātas jaunas zemnieku (162, jeb mazākais skaits LR vēsturē) un neviena zvejnieku saimniecība. Šis samazinājums ir vairākiem faktoriem- pirmkārt jau nodokļu (15% un 25%) likmju atšķirībās, neskaidrajā atbildības juridiskajā konstrukcijā (zemnieku saimniecība ir juridiska persona, kura atbild ar visu zemnieka- fiziskās personas mantu), neskaidrībā par šīs juridiskās formas nākotni. Zemnieku darbību ietekmē arī deformējošā nodokļu politika nekustamo īpašumu tirgū, kas netiek aplikta ne ar kādiem nodokļiem, pretstatā ZS 25% maksātajiem tikai ienākuma nodokļa u.c. nodokļiem, un padarot praktiski neiespējamu lauksaimniecības zemju nomu vai iegādi šim mērķim lauksaimniecībai piemērotākos Latvijas centrālajos rajonos.

Vairāk informācijas un ik dienas atjaunotas bezmaksas statistikas atskaites atrodamas: http://www.lursoft.lv/stat/udf.html

Mazāk uzņēmumu likvidācijas un maksātnespējas procesu

Vienlaikus ar jaunu uzņēmumu reģistrāciju, pagājušā gadā UR ir veicis 3,377 darbību izbeigušo uzņēmumu likvidāciju. Tas ir vairāk kā 2 reizes mazāk kā 2005. gadā (8,644), bet galvenais iemesls ir saistīts ar lielo kreditoru prasību apjomu- pret 12593 darbību izbeigušiem uzņēmumiem līdz šodienai ir iesniegtas kreditoru prasības 60,47 miljonu latu apjomā. Tā kā lēmumu pieņemšanas process par uzņēmumu darbības izbeigšanu praktiski ir noslēgts, kreditoru prasības tiks pieņemtas vēl tikai līdz aprīlim. Atbilstoši valdības lemtajam norakstīt kreditoru prasības, kuras ir mazākas par 5000 latiem, ja kreditors ir valsts, paredzams, ka 2007. gadā UR varēs likvidēt ap 9000 darbību izbeigušo uzņēmumu. Lursoft atgādina, ka kreditori var iesniegt UR savas prasības gan elektroniskā veidā (noslēdzot par to atsevišķu līgumu, sīkāk skat. http://www.lursoft.lv/kredis/), gan arī pieteikt prasības parastajā kārtībā, t.i. iesniedzot dokumentus UR.

Lai arī Komerclikums nosaka daudz stingrākas prasības maksātnespējas procesa tiesiskajā regulējumā, attiecībā gan pret uzņēmuma valdi, gan pret citām institūcijām, pagājušā gada laikā ievērojami samazinājies maksātnespējas procesā iesaistīto uzņēmumu skaits (654). Tas ir par 6% mazāk nekā 2005. gadā (686) un ir zemākais rādītājs pēdējo 11 gadu laikā.

Pagājušā gadā arī aktivizējies kontrolējošo iestāžu, īpaši Valsts ieņēmumu dienesta darbs attiecībā uz nodrošinājumu līdzekļu piemērošanu attiecībā pret uzņēmumiem. Aizliegumi pārreģistrācijai 2006. gadā uzlikti 3,677 uzņēmumiem, kas ir par 6,6% vairāk kā 2005. gadā.

Vairāk: http://www.lursoft.lv/stat/insolv.html

Jaunu komercsabiedrību veidošanās valsts reģionos notiek nevienmērīgi

Atšķirībā no 2005. gada, kad Latvijā tika likvidēti 8,644 darbību izbeigušie uzņēmumi, un vairākos rajonos uzņēmumu kopskaits samazinājās, 2006. gadā visos rajonos un pilsētās absolūtais uzņēmumu skaits ir pieaudzis (likvidēti mazāk uzņēmumu, nekā nodibināti no jauna).

Jaundibināto uzņēmumu skaits visā valstī pagājušā gadā ir pieaudzis par 22.63%, diemžēl jākonstatē, ka skaita atšķirības jaunu uzņēmumu reģionos nevis samazinās, bet palielinās. Rīgā un Rīgas rajonā kuros atrodas 52,2% visu Latvijas uzņēmumu, 2006. gadā nodibinātas 70.7% no visām valstī reģistrētajām jauno komercsabiedrību. Uz 1/1/2007 Rīgas un Rīgas rajonu uzņēmumi ir piesaistījuši arī 87,8% (jeb 1,4 miljardi latu) no tiešajām ārvalstu investīcijām sabiedrību pamatkapitālos, kā arī šeit koncentrēti 77,6% no visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāla (4,43 miljardi latu).

Lai analizētu tendences 2006. gadā visur tālāk tekstā tiek apskatīts nevis absolūtais nodibināto uzņēmumu skaits rajonā, bet jaundibināto attiecībā pret 2005. gadu.

Skatoties no jaundibināto komercsabiedrību pieauguma viedokļa un salīdzinot ar 2005. gadu, rajonus var sadalīt vairākās grupās- pirmkārt rajoni ar strauju jaundibināto uzņēmumu skaita pieaugumu, kurā ietilpst arī Rīga un rajons (par 24,7% salīdzinot ar 2005. gadu, kopā 9519 jaunas komercsabiedrības).

Jaundibināto uzņēmumu skaits īpaši strauji salīdzinot ar gadu iepriekš- par 90,7% pieaudzis Jēkabpilī un Jēkabpils rajonā. Kopā šeit reģistrēti 164 jauni uzņēmumi (86 – 2005. gadā). Šajā rajonu grupā ar strauju jaundibināto uzņēmumu skaitu ietilpst arī citi „Daugavas baseina” rajoni- Ogres (52,3%) , Rēzeknes (26,3%), Daugavpils (22,6%) , Aizkraukles (8,6%) rajoni un pilsētas, kā arī rajoni, kuros arī iepriekš ir bijusi attīstīta rūpniecība un un/ vai infrastruktūra (ceļi, izglītots darbaspēks u.c.)- Jelgavas (40,4%), Bauskas (37,9%), Liepājas (23,3%), Valmieras (17,6%).

Diemžēl jākonstatē, ka 10 rajonos un pilsētās jaunu uzņēmumu dibināšanas pieauguma tempi attiecībā pret 2005. gadu mērāmi ar mīnus zīmi, respektīvi, 2006. gadā šajos rajonos ir nodibināts mazāk uzņēmumu kā 2005. gadā.

Jaundibināto skaita ievērojams samazinājums 2006. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, diemžēl vērojams gandrīz visos Austrumu pierobežas rajonos, izņemot Alūksni, kas izskaidrojams gan ar attīstītas ražošanas un infrastruktūras trūkumu, gan ar masveida iedzīvotāju izbraukšanu uz ārzemēm. Krāslavas rajonā nodibināts par 29% mazāk uzņēmumu nekā 2005. gadā, tāpat arī citos vērojams negatīvs pieaugums: Ludzas (-17,4%), Gulbenes (-14,9%), Balvu (-14,3%), Valkas (-13,3%).

Trešā rajonu grupa, kurā arī vērojama stagnācija uzņēmumu dibināšanas jomā vai pat neliels jaundibināto uzņēmumu samazinājums pret 2005. gadu, ģeogrāfiski ir izvietoti ap Latvijas „centrālo asi” (Rīga- Jelgava). Aktivitāte nav pieaugusi Tukuma, Limbažu, Dobeles, Talsu rajonos.

Šeit jaunu uzņēmumu dibināšanas aktivitātes samazinājumu var skaidrot pamatā ar Rīgas un Jelgavas tuvumu, kurās vērojams kvalificēta darbaspēka (tātad arī tāda, kurš spētu uzsākt komercdarbību) trūkums, tādēļ iespējams, ka šo rajonu iedzīvotāji vieglāk atrod darbu Rīgā jau esošos uzņēmumos vai izbrauc uz ārzemēm, nevis paši uzsāk komercdarbību.

Uz 2007. gada 1. janvāri valstī vidēji ir 66.3 juridiski nelikvidēti uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. „Visaktīvākie” ir Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotāji, bet vismazāk aktīvi komercdarbībā iesaistās Rēzeknes un Rēzeknes rajona iedzīvotāji (Skat. tabulu„Nelikvidēto komercsabiedrību skaits uz 1000 iedzīvotājiem”).

Lai raksturotu reālo iedzīvotāju iesaisti komercdarbībā, gan jāņem vērā, ka koeficients ir ievērojami mazāks, iespējams, ka pat uz pusi (28,5-35), jo nav precīzu datu par zemnieku saimniecību darbību, kā arī vairāk kā 20 000 juridiski nelikvidētu SIA ir izbeigušas darbību, iesaistītas maksātnespējas procesos, vai to darbībai uzlikti VId vai tiesas aizliegumi.

Bezmaksas pamatinformāciju par jebkuru Latvijā reģistrētu uzņēmumu tiešsaistes režīmā ikviens interesents var iegūt UR un Lursoft mājas lapās: http://www.ur.gov.lv un http://www.lursoft.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Endziņš: bomžu izmantošana biznesā - joprojām aktuāla problēma

, 06.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā interviju ar Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru Jāni Endziņu, kā arī dažus no visu laiku interesantākajiem uzņēmumu nosaukumiem.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste.

- Kā vērtējat jaundibināto uzņēmumu skaitu Latvijā - vai to var uzskatīt par pietiekamu, ņemot vērā valsts ekonomikas attīstību? Reģistrēto uzņēmumu skaits pērn sasniedza rekordu - kādas ir prognozes nākotnei?

Jaunu uzņēmumu skaits kopš 2003.gada Latvijā pieaug katru gadu. Pēdējo četru gadu laikā tas ir pat dubultojies - ja mēs 2002.gadā reģistrējām apmēram sešus tūkstošus jaunu uzņēmumu, tad pagājušogad - jau vairāk nekā 13 tūkstošus. Skatoties šā gada pirmo mēnešu statistiku, redzams, ka tendence saglabājas - reģistrēto uzņēmumu skaits ir lielāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā laika posmā. Tā kā pēdējos gados Latvijā jaundibināto uzņēmumu reģistrācijas līkne pastāvīgi iet uz augšu, tad es ar diezgan lielu pārliecību varu teikt, ka arī šogad jaundibināto uzņēmumu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu pieaugs vismaz par 10%. Ja runājam par ilgāku termiņu, nākotnē šim skaitam vajadzētu izlīdzināties. Tas augs tik ilgi, kamēr mēs sasniegsim Eiropas Savienības vidējo līmeni. Šobrīd vēl atpaliekam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā, tāpat kā 2016. un arī tālajā 1997. un 1998. gadā, jauni uzņēmumi dzimuši mazāk nekā nomiruši, likvidācijas cunami rezultātā 2017. gadā kopējā kompāniju bilance ir negatīva, jo kopējais skaits sarucis par 6269, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Tas rāda, ka valstī samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto. Pērn reģistrēts zemākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2009. gada, savukārt likvidēto uzņēmumu rādītājs uzrāda absolūto rekordu, jo likvidēts visu laiku lielākais uzņēmumu skaits.

Gada laikā likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 34,8%, pagājušajā gadā sasniedzot jau 16 479 uzņēmumus. 2017. gads vēsturē ieies ar zemāko jauno uzņēmumu skaitu kopš 2009. gada, bet lielāko likvidēto uzņēmumu skaitu Latvijas vēsturē.

Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot 2016. gadu, šāda situācija, ka likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedza jaundibināto, bija vērojama pirms 20 gadiem. Proti, 1997. un 1998. gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu (SIA no 100 Ls (142 eiro) līdz 2000 Ls (2840 eiro)), ko neizdarot, tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas defolts, kas ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Ir gan kāda nianse, proti, savulaik likvidācija notika likuma prasību neizpildes dēļ, savukārt pērn un aizpērn – biznesa lēmuma un tukšo uzņēmumu «izslēgšanas» dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūdzību skaits par domēnu sagrābšanu (cybersquatting) pērn sasniedzis rekordu, paziņojusi Pasaules Intelektuālā Īpašuma Asociācija (WIPO), vēsta Wired.

Pēdējo desmit gadu laikā WIPO redzeslokā nonākuši 14 663 domēnu sagrābšanas gadījumi, kuros iesaistīti 26 262 domēni.

WIPO atklājis, ka 30 % gadījumu tika atrisināti bez būtiskas WIPO iejaukšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā, tāpat kā 2017., 2016. un arī tālajā 1997. un 1998. gadā, jauni uzņēmumi «dzimuši» mazāk nekā «nomiruši».

Turklāt likvidēto skaits pirmo reizi Latvijas vēsturē gada laikā pārsniedzis 20 000, kas ir tikai nedaudz mazāk nekā jaunreģistrēto skaits 2017. un 2018. gadā.

To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Pētījums rāda, ka saskaņā ar kopējo tendenci valstī salīdzinājumā ar 2017. gadu jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pieaudzis par 4,41%, savukārt likvidēto – par 25,89%. Gada laikā likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies, sasniedzot jau 20 746, un tas ir lielākais valstī pēdējo 28 gadu laikā. Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot 2017. un 2016. gadu, šāda situācija, kad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedza jaundibināto skaitu, bija vērojama pirms 19-20 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā

Db.lv, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai būtu jāsamazina akcīzes nodoklis alum. Tā norādījusi Lielbritānijas Alus un krogu asociācija pēc tam, kad industrija piedzīvojusi rekordlielu pārdošanas apjomu kritumu, ziņo BBC.

Asociācija uzskata, ka galvenokārt pārdošanas apjomu kritumam pie vainas ir pērn par 18% palielinātais akcīzes nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redzēt plašāk – arī to, kas aiz Covid-19 priekškara

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 06.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fokusēšanās uz visu, kas saistās ar Covid-19, protams, ir saprotama un svarīga, taču šajā situācijā nedrīkst ignorēt citus procesus, kas ietekmē mūsu dzīvi gan tagad, gan arī ietekmēs ilgtermiņā, tostarp atlabšanas no šīs krīzes periodā.

Viens no šādiem tematiem ir ekonomiskā aktivitāte. Te jaušams problēmu komplekss. Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks šajās dienās intervijā TVNET pauda, ka ir visai augsts risks, ka pēc krīzes cilvēki dažādu iemeslu dēļ varētu aizbraukt no Latvijas. Tam iemesls varētu būt Latvijā pašreiz valdošais noskaņojums, kā arī pastāvošā nenoteiktība. Kad tiks atvērtas robežas, Latvijai būs ļoti grūti šos cilvēkus noturēt. Saprotams, ka runa ir ne jau par pensionāriem, bet par cilvēkiem darbaspējīgā vecumā. Tātad brīdī, kad arī mūsu ekonomiku būs atļauts darbināt pilnā apmērā, mums pietrūks paša galvenā – strādāt gribošu, savās jomās profesionālu vai ar izaugsmes potenciālu apveltītu cilvēku. Jo citur viņi jutīsies gaidītāki, vairāk novērtēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada oktobrī, laikā, kad pasaules finanšu krīze vairākas valstīs sasniedza savu virsotni, tīrais ārvalstu kapitāla pieplūdums ASV veidoja 286.3 miljardus ASV dolāru, ziņo Market Watch.

Salīdzinājumam, šī gada septembrī ASV bija vērojams 142.6 miljardu ASV dolāru liels ārvalstu kapitāla pieplūdums, augustā - 17.1 miljards ASV dolāru. Savukārt šī gada jūlijā no ASV ārvalstu kapitāls aizplūda 25 miljardu dolāru apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Suns un pirksts, Andra malka un Zelta teļš jeb smieklīgākie uzņēmumu nosaukumi pērn

, 01.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Firmas.lv apkopojis interesantākos 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu un organizāciju nosaukumus, starp kuriem minēti arī Cerība resnīšiem, Suns un pirksts un Galvenais, lai cilvēks labs.

Starp pērn dibinātajiem uzņēmumiem ar jautrākajiem vai īpatnējākajiem nosaukumiem vairākos izmantoti cipari, piemēram, 2 Klauni, 3 frikadeles, 4.vara bez korupcijas un 7 prāts.

Tāpat visai atraktīvā veidā uzņēmumu nosaukumos ievīti personvārdi, piemēram, Amber Jeļena, Andra malka, Annas klints, DzirnavUģis, Guntiņas midziņa, Ineses skapis, Jaunie Jēkabi, Dancis ar Arnoldu u.c.

Salīdzinoši bieži uzņēmumu nosaukumus jautrus padara, tajos minot kādu dzīvnieku vai zvēru, piemēram, Suns un pirksts, Jautrie zirgi, Lāči lido,Laimīgie zirgi Zāģeros, Lauvas mājas u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan 2021. gadā visā pasaulē, tostarp arī Latvijā, turpinājās Covid-19 pandēmija, un uzņēmējdarbību bremzēja dažādi ierobežojošie pasākumi, jauno uzņēmumu skaits pērn nedaudz palielinājies.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 2021. gadā Latvijā reģistrēti 9227 jauni uzņēmumi, kas ir par 288 vairāk nekā gadu iepriekš.

Lursoft pētījis, kurās pašvaldībās jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pērn palielinājies visstraujāk, kā arī skatījis, kā mainījies likvidēto uzņēmumu skaits sadalījumā pa pašvaldībām.

Līdz ar jaunreģistrēto uzņēmumu dinamikas līknes augšupeju, jaunu uzņēmumu skaits 2021. gadā audzis vairāk nekā pusē no visām pašvaldībām. Lursoft izpētījis, ka pērn, salīdzinot ar 2020.gadu, vairāk jaunu uzņēmumu reģistrēts 28 pašvaldībās, savukārt Gulbenes novadā jaunreģistrēto uzņēmumu skaits saglabājies nemainīgs, jo gan 2021., gan arī 2022. gadā reģistrēti 70 jauni uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: iedzīvotāji uzsāk uzņēmējdarbību, jo neredz citu iespēju nopelnīt

Elīna Pankovska, 17.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz katrs piektais Latvijas iedzīvotājs iesaistījies uzņēmējdarbībā, liecina Eurobarometre Uzņēmējdarbības vides pētījuma rezultāti. Aptuveni puse uzņēmēju izvēlējušies sākt savu uzņēmējdarbību, jo tā ir bijusi dzīves nepieciešamība.

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā ir viens no augstākajiem gados jaunu uzņēmēju īpatsvariem – apmēram puse no uzņēmējiem ir vecumā līdz 30 gadiem, DB informēja SEB bankas pārstāve Sandra Purviņa.

Kā liecina pētījuma rezultāti, uzņēmēji kā būtiskākos faktorus biznesa uzsākšanai min labu biznesa ideja, uzticamus biznesa partnerus un finansiālo atbalstu. Līdzīgās domās par biznesa uzsākšanu ir arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji.

Latvijā iedzīvotāji, uzsākot biznesu, galvenokārt satraucas par iespēju bankrotēt un pazaudēt īpašumu, tāpat viņus satrauc iespēja zaudēt pastāvīgus ienākumus. Interesanti, ka Lietuvā, atšķirībā no Latvijas un Igaunijas, iedzīvotājus satrauc arī personīgās neveiksmes iespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā jau likvidēts vairāk uzņēmumu nekā jebkad iepriekš visa gada garumā, vienlaikus turpina sarukt jaunu uzņēmumu reģistrācija, rezultātā uzņēmumu kopējā bilance ir negatīva.

To liecina pēc Uzņēmumu reģistra ziņām veiktais SIA Lursoft pētījums. Tajā secināts, ka saskaņā ar kopējo tendenci valstī samazinājies no jauna reģistrēto uzņēmumu skaits un pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits. Lursoft dati rāda, ka 2015.gadā likvidēto uzņēmumu skaits audzis par 57,3%, sasniedzot 10 070, turpmāk tam ik gadu pieaugot, līdz visbeidzot pagājušajā gadā to skaits sasniedza jau 16 480 uzņēmumus. Pēdējos divos gados likvidēto uzņēmumu skaits bijis lielāks nekā jaunreģistrēto, un arī pašreizējie dati par situāciju 2018.gadā neliecina par krasām izmaiņām – līdz 15.oktobrim šogad likvidēti jau 16 750 uzņēmumi, kamēr no jauna reģistrēti tikai 8 587.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Katram desmitajam uzņēmumam vēl nav definēti biznesa mērķi šim gadam

Žanete Hāka, 10.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot jaunu gadu, uzņēmēji definē sasniedzamos mērķus savā uzņēmumā, iezīmējot arī konkrētu plānu to sasniegšanai. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā mazo un vidējo uzņēmēju aptauja, lielākajai daļai jeb 58% uzņēmumu ir izvirzīti mērķi 2017.gadam.

Savukārt ceturtā daļa (26%) uzņēmēju vēl tikai definē šogad sasniedzamos rezultātus. Taču zīmīgākais – katram desmitajam uzņēmumam nav definēti biznesa mērķi šim gadam.

Aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka, nosakot uzņēmuma kopējos darbības mērķus, visbiežāk iesaista arī savus darbiniekus (60%). Taču pretēja aina paveras, ja raugās uz jaundibināto uzņēmumu stratēģiju – no tiem lielākā daļa jeb 65% darbiniekus mērķu noteikšanā neiesaista. Tāpat jaundibināto uzņēmumu vidū reti kuram darbiniekam (vien 18%) ir noteikti individuāli sasniedzamie mērķi. Lai gan to iespējams saistīt ar mazo darbinieku skaitu, taču arī mazajiem uzņēmumiem ir būtiski iesaistīt visus komandas dalībniekus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu ieguldījumu uzņēmuma mērķu definēšanā un sasniegšanā. Darbinieku individuālo mērķu noteikšanā ne mazāk kūtri ir arī jau strādājošie uzņēmumi - iezīmējas ievērojami liels skaits jeb 62% uzņēmumi, kuri nav definējuši individuāli sasniedzamos mērķus, kas vērtējams kritiski, un pastāv risks, ka tieši šis faktors ietekmēs kopējo uzņēmuma rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo aplikāciju vilnis pasaulē ir tikai sācies, jo arvien vairāk galda datora un klēpjdatora funkciju spēj izpildīt viedtālruņi un citas mobilās ierīces, tādēļ ir saprotams, ka arī Latvijas jaundibinātie uzņēmumi darbojas šajā nozarē, teica informācijas tehnoloģiju (IT) jaundibināto uzņēmumu kopdarbības organizācijas TechHub Riga vadītājs Andris Bērziņš.

Bērziņs atzina, ka, no malas skatoties, var likties - IT jauniesācēji aizraujas ar mobilo aplikāciju ražošanu tirgū, kur to ir jau desmitiem tūkstošu, taču tas nenozīmē, ka saražotais atbilst tirgus pieprasījumam.

«Pasaulē jau dažus gadus ir miljoniem iPhone telefonu, un varētu domāt, ka tiem ir pienācīga adrešu un kontaktu aplikācija. Taču izrādās, ka nav, tādēļ ir veicies Cobook, kas aizpildīja šo trūkumu. Redzam arī attīstību mobilo e-pasta risinājumu jomā. Tas, ka pieaug cilvēku skaits ar viedtālruņiem, kas faktiski ir datori viņu rokās, mainīs visu, un esam tikai šo pārmaiņu sākumā,» Bērziņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Zviedrijā aktīvāk dibina jaunus uzņēmumus

Lelde Petrāne, 02.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušajā gadā, par 17,6% pieaudzis jaundibināto uzņēmumu skaits, ziņo thelocal.se.

Kopš janvāra reģistrēti 32 687 jauni uzņēmumi. Tajā pašā laika posmā iepriekšējā gadā tika reģistrēti 27 786 jauni uzņēmumi.

Spēcīgais jaundibināto uzņēmumu skaita pieaugums liecinot, ka iepriekš izteiktā prognoze par 60 tūkstošiem jaundibinātu uzņēmumu 2010.gadā kopumā, visticamāk, tiks pārsniegta.

Jūnijā vien reģistrēti 5594 jauni uzņēmumi. Salīdzinājumam - 2009.gada jūnijā Zviedrijā tika reģistrēti 4503 jauni uzņēmumi, kas liecina par 24,2% pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 02.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem, kas gan nodarbina cilvēkus, gan maksā nodokļus.

Politiķi nodokļu ieņēmumus nerada, bet tikai un vienīgi pārdala – veselībai, izglītībai, drošībai, kultūrai, ceļiem un daudz kam citam. Mazāk uzņēmumu, mazāk naudas, ko pārdalīt.

Prioritāte – lai nodokļi būtu

Sabiedrības uzmanība bieži vien tiek piekalta nodokļu pārdalītāju runām un secinājumiem, jo visiem vajag un visiem vienmēr nepietiek. Pārdales tirgus kņada bieži vien nomāc un novārtā atstāj tos, kuri ar savu darbu visus pēdējos 30 gadus un arī pašreizējos nemierīgajos laikos rada naudu, kas nodokļu veidā ieplūst valsts makā. Tieši uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus gan pašmāju, gan arī ārvalstu tirgiem, ir tā vieta, kur rodas «nauda» nodokļiem. Nereti iestādes lepojas ar samaksāto nodokļu apjomu, tomēr būtībā tās vispirms no uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem saņem naudu, no kuras attiecīgu daļu samaksā nodokļos vēlreiz. Patēriņa – akcīzes un pievienotās vērtības – nodokļi rodas tāpēc, ka uzņēmumi maksā algas saviem darbiniekiem un nodokļus, kurus valsts pārdala. Tālāk, saņemot pensiju, iedzīvotāji var doties un iegādāties sev nepieciešamās preces un pakalpojumus, un atkal ir nodokļu ieņēmumi. Šo valsts labklājības algoritmu nedrīkst ignorēt, jo uzņēmumi ir valsts dzīvības asinsrite! Proti, prioritāte ir, lai nodokļu ieņēmumi vispār būtu un tikai pēc tam notiktu pārdale.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts gadiem ilgi nespēj sakārtot ierēdniecības aparāta atalgojuma sistēmu

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 26.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2003. gada sākumā tika solīts, ka pēc Andra Šķēles valdības laikā pieņemtajiem noteikumiem par tā sauktajiem vadības līgumiem valsts pārvaldes aparāta darbinieki dzīvos tikai līdz 2004. gada 1. janvārim.

"Sakārto" jau astoņus gadus

Jau 2000. gada janvārī A. Šķēles vadītais Ministru kabinets akceptēja koncepciju par valsts budžeta iestāžu darbinieku darba samaksas sistēmām un uzdeva Finanšu ministrijai līdz nākamā gada decembrim izstrādāt noteikumu projektu par darba samaksas sistēmu valsts iestāžu darbiniekiem. Taču 2002. gada februārī jau Andra Bērziņa vadītajai valdībai nācās secināt, ka divu gadu laikā Finanšu ministrija uzdevumu nav veikusi.

Pati Gundara Bērziņa vadītā Finanšu ministrija skaidroja, ka "noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts iestād��s strādājošajiem jeb darba samaksas reformas otrais posms un noteikumu projekts par darba samaksas sistēmu valsts pārvaldes iestādēs strādājošajiem jeb darba samaksas reformas pirmais posms ir aplūkojami kompleksi, to izpilde ir savstarpēji saistīta".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dvēseļu puteni nedēļas nogalē noskatījušies 25 305 skatītāji

Lelde Petrāne, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāmu «Dvēseļu putenis» tās pirmajā demonstrēšanas nedēļas nogalē no 8. līdz 10. novembrim ir noskatījies rekordliels skatītāju skaits - 25 305. Visvairāk skatītāju – 16 160 – apmeklējuši filmas seansus Rīgā, bet arī reģionos bijusi vērojama liela skatītāju aktivitāte: ārpus galvaspilsētas «Dvēseļu puteni» paguvuši noskatīties 9 145 skatītāju, informē filmas veidotāji un tās izplatītājs Latvijā «Uz kino».

Uz Aleksandra Grīna romāna motīviem balstīto filmu «Dvēseļu putenis» visu novembri un decembri demonstrēs ne tikai kinoteātros lielākajās Latvijas pilsētās, bet arī novadu kultūras un tautas namos Latgalē, Sēlijā, Kurzemē, un Vidzemē.

Filma «Dvēseļu putenis», kas pirmizrādi piedzīvoja 8. novembrī, skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Krīzes laikā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES sasniedz rekordu

Gunta Kursiša, 25.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad Eiropas Savienību (ES) skārusi krīze, pērn ES viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir sasniedzis rekordu – 1,6 miljardus, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2010. gadā, turklāt visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir pieaudzis Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējās desmitgades laikā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvalstīs ir gan pieaudzis, gan samazinājies. 2003. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits bija sasniedzis zemāko punktu, bet turpmākos četrus gadus pēc kārtas tas pieauga. 2008. un 2009. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvasltīs samazinājās, bet 2010. gadā sāka pamazām atkopties, 2011. gadā sasniedzot jaunu rekordu kā rezidentu, tā nerezidentu viesnīcās pavadīto nakšu skaitā.

Viesnīcās pavadīto nakšu skaits pērn pieaudzis visās 27 ES valstīs, izņemot Itāliju. 2011. gadā visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu ir bijis Spānijā (288 miljons nakšu, kas ir 7,8% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu), Itālijā (249 miljoni nakšu, kas ir par 1,2% mazāk nekā gadu iepriekš), Vācijā, Francijā un Lielbritānijā. Šajās piecās ES dalībvalstīs pavadīto nakšu skaits apjoma ziņā veido 70% no kopējā viesnīcās pavadīto nakšu skaita visās ES dalībvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 10 mēnešos oficiāli «mirušo» uzņēmumu skaits sasniedzis augstāko līmeni ceturtdaļgadsimta laikā – iemesli šādai izmiršanai esot jāmeklē ne tik daudz ekonomiskā, cik juridiskā vidē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Lursoft apkopotie dati (pēc Uzņēmumu reģistra datiem) rāda, ka šā gada 10 mēnešos jau ir likvidēti 13 208 uzņēmumi, kas ir par 1000 vairāk nekā visā 2016. gadā. Turklāt ar vidējo likvidācijas tempu aptuveni 1100 uzņēmumu ik mēnesi 2017. gadā kopumā likvidēto skaits pārsniegs 15 000 atzīmi. Vienlaikus jaundibināto uzņēmumu skaits šā gada desmit mēnešos bija 8550, kas nozīmē – viens «jaundzimušais» uz 1,5 oficiāli «nomirušajiem», tādējādi kopējais dzīvo uzņēmumu skaits sarūk.

Vairāki DB aptaujātie uzskata, ka uzņēmumu skaita samazināšanās ir saistīta ar neaktīvo uzņēmumu likvidāciju, ko cita starpā veicinājis 50 eiro noteiktais nodoklis par tukšu uzņēmumu. Proti, šo kompāniju īpašnieki, samaksājuši minēto 50 eiro nodokli, dodas uz Uzņēmumu reģistru un iesniedz pieteikumu savu uzņēmumu likvidācijai. Tomēr tas neesot uzskatāms par vienīgo iemeslu, jo daudz būtiskāks esot tirgus sarukums un patērētāju mazā pirktspēja, īpaši ārpus Rīgas un Pierīgas. Proti, ja patērētāju skaits Latvijā kopumā sarūk, tad arī loģiski, ka tirgotājiem pieaug konkurence un kāds to nespēj izturēt. Savukārt tas, kurš pārdzīvojis konkurenta nāvi, nevar būt drošs par rītdienu, jo potenciālo pircēju skaits sarūk un perspektīvā šis process turpināšoties.

Komentāri

Pievienot komentāru