Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma STATS Invest Mārketinga direktori Gunu Ozoliņu, kura stāsta par STATS grupas uzņēmumu īpašumā esošās bijušās VEF teritorijas daļas līdzšinējo un plānoto attīstību. Pievienots arī nekustamo īpašumu kompāniju Colliers International, Balsts un Tokarev Invest šīs teritorijas vērtējums.

- Lūdzu, īsumā pastāstiet par STATS grupas uzņēmumiem. Vai tie visi izvietojušies jaunajā STATS grupas biroja ēkā bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, Bērzaunes ielā 11a?

STATS grupā ir apvienoti vairāki uzņēmumi, kas savstarpēji sadarbojoties, nodrošina pilnu pakalpojumu spektru - nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu, projektēšanu, būvniecību, būvtehnikas nomu un tirdzniecību, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Latvijā un citās valstīs.

Jaunajā STATS grupas biroja ēkā, kas atrodas Bērzaunes ielā 11a, ir izvietojies mātes uzņēmus SIA STATS Invest, kas sniedz visiem meitas uzņēmumiem administratīvos un vadības pakalpojumus - personāls, mārketings, finanses, IT u.c.. Jaunajā STATS ēkā mitinās arī vissenākais grupas uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, kas nodarbojas ar būvniecību un rekonstrukciju. Būvuzņēmums STATS veica arī šīs ēkas rekonstrukciju. Vēl no grupas uzņēmumiem Bērzaunes 11a atrodas arī SIA STATS Projekts, kas nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, SIA Forburga, kas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītājs, kā arī SIA Labo Namu Aģentūra, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu un apsaimnieko arī jauno STATS ēku.

Jūlija beigās apstiprināts STATS grupas uzņēmumu konsolidētais finanšu pārskats, kas liecina, ka grupas apgrozījums 2006.gadā bijis 14 628 686 LVL. Konsolidētā sabiedrību peļņa 2006.gadā bijusi 1 503 956 LVL, tās lielākā daļa tikšot novirzīta STATS grupas uzņēmumu attīstībai.

STATS grupas mātes uzņēmuma SIA STATS Invest valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs koncerna 2006.gada darbības rezultātus vērtē kā labus. "2006.gadā tika veikta mātes un meitas uzņēmumu struktūras pilnveidošana un optimizācija, lai nodrošinātu labāku sadarbību grupas ietvaros un izmantotu sinerģijas principu labāku kopējo rezultātu sasniegšanai. Tāpat turpinājās sagatavošanas darbi un situācijas apzināšana, lai novērtētu iespējas sākt darbu ārvalstu tirgos", teica J.Skvarnovičs.

2006.gadā plānotie ieņēmumi netika sasniegti vienīgi uzņēmumā SIA STATS Ceļi, galvenokārt tāpēc, ka dibinot uzņēmumu nepietiekami esot izvērtēti biznesa riski ceļu būves nozarē, kas saistīti ar valsts pasūtījumu saņemšanu. 2006.gada beigās tika likvidēts arī viens no STATS grupas uzņēmumiem SIA Kelmera Tērauds, jo uzņēmums neesot bijis konkurētspējīgs. Pašlaik ir apturēta arī SIA STATS Ceļi darbība, kas, iespējams, tiks atjaunota tiklīdz akcionāri uzskatīs, ka ir atbilstoša tirgus situācija.

38,52 miljoni LVL - tik liels ir 54 uzņēmumu (kuru parāds pārsniedz 300 000 LVL) kopējais parāds valstij līdz šā gada 1.augustam, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija.

Vislielākais viena uzņēmuma parāds valstij ir 5,75 miljoni LVL, ko ir piemirsis valstij samaksāt SIA Centra ekspedīcija. Šim uzņēmumam seko SIA Baltijas mežu eksports ar 2,2 miljoniem LVL parāda, un trešajā vietā ir Agris Krūze ar 1,9 miljoniem LVL.

Parādnieku saraksta pirmais desmitnieks valstij parādā ir 17,47 miljonus LVL.

Parādnieku saraksta TOP 25 (valstij parādā ir vismaz 500 000 LVL):

1. SIA Centra Ekspedīcija - 5 750 660 LVL;

2. SIA Baltijas mežu eksports - 2 206 700 LVL;

3. Agris Krūze - 1 907 640 LVL;

4. SIA KORNA V - 1 632 200 LVL;

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

No šī gada 4. jūlija daudzdzīvokļu dzīvojamo namu un biroju kompleksu "Ziedoņdārza mājas" apsaimnieko SIA "Labo Namu Aģentūra". Tiesības apsaimniekot kompleksu uzņēmums guva pēc uzvaras projekta attīstītāja SIA "Dommo" izsludinātajā konkursā.

"Labo Namu Aģentūra" ir dibināta 2004. gadā un šobrīd uzņēmumā strādā 30 darbinieki. Patlaban "Labo Namu Aģentūra" apkalpo ap 400 dažādus klientu, kā juridiskas, tā fiziskas personas. Apsaimniekoto objektu loks - sākot no daudzdzīvokļu namiem un biroju ēkām, līdz pat ražotnēm un noliktavām.

Apsaimniekošanas tirgū "Labo Namu Aģentūra" izceļas ar kompetenci, profesionalitāti un individuālu pieeju katram klientam, nodrošinot katrai ēkai savu pārvaldnieku, kas atbild uz iedzīvotāju jautājumiem, reaģē uz vajadzībām un nāk klajā ar piemērotākajiem apsaimniekotā objekta attīstīšanas risinājumiem. Ir izveidots uzņēmuma tehniskais dienests un ir pieejams plašs tehnikas klāsts.

Ar būvniecību saistīto uzņēmumu grupa "Stats grupa" ir radījusi pilnībā izplānotu, tiražējamu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas projektu "Harmony Home", kas paredzēts gan eksportam, gan vietējam tirgum, informē "Stats grupas" pārstāvji.

Ziemeļeiropas tirgum radītais projekts risina būvniecības procesa problēmas - būvmateriālu un darbaspēka pieejamību un izmaksu pieaugumu, kā arī veicina būvniecības procesa paredzamību un kvalitātes kontroli. Tas attīstītājiem ļauj par 25% samazināt būvniecības laiku un par 30% samazināt darbaspēka izmaksas, vienlaikus nodrošinot izcilu ēkas kvalitāti un ilgtspēju.

Pirmā pēc “Harmony Home” projekta veidotā māja ir Rīgā, Teikā, kas top sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju “Realto”. Ēkas būvniecība un dzīvokļu rezervācija tiks uzsākta jau šovasar, ekspluatācijā to plānots nodot pēc gada.

““Harmony Home” kā produkts ir veidots eksporta tirgum, balstoties uz Ziemeļeiropas augstajām prasībām pret būvniecības un telpas kvalitāti, arhitektūru, būvfiziku. Projekts ļauj attīstītājam optimizēt izmaksas un laiku,” teic “STATS grupas” dibinātājs Māris Alberts.

Rīt, 11. augustā notiks Priekules vidusskolas daudzfunkcionālās sporta halles spāru svētki. Spāru svētkos pulcēsies projekta pasūtītāji Priekules pilsētas dome, skolas vadība, arhitektu biroja "STATS Projekts" autori un objekta būvnieki - A/S "UPB".

Kā pastāstīja Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska, līdz šim vidusskolai nebija sava sporta zāle, sporta stundas notika ārā, skolas gaiteņos un aktu zālē. "Jaunā sporta halle ir nozīmīga skolai, pilsētai un reģionam kopumā. Halle dos iespēju attīstīt bērnu un jauniešu talantus sportā, uzlabos iedzīvotāju dzīves kvalitāti un iespējas pavadīt brīvo laiku veselīgi. Šajā hallē notiks nodarbības arī sociālā riska jauniešiem un bērniem ar īpašām vajadzībām no Purmsātu speciālās skolas. Un, protams, visiem prieks arī par halles veiksmīgo projektu, kas tik labi iekļaujas ainavā," pastāstīja V. Jablonska.

Priekules vidusskolas daudzfunkcionālās sporta halles autors Vladimirs Krivovs darbu pie projekta sāka 2006. gada janvārī un beidza jūnijā. Rīt, mazliet vairāk kā gadu vēlāk, tiks svinēti trijstāvu ēkas spāru svētki. Halles apbūves laukums ir 2580 m2, kopējā platība 3369, 7 m2. Ēkas apkure ierīkota no esošās skola siltummezgla, ūdensapgāde un kanalizācija no pilsētas tīkla, ieviesta piespiedu ventilācijas sistēma. Elektroapgādei tiks projektēts transformators no 50m attālumā esošās elektropārvades līnijas. Ēkas nesošās konstrukcijas un pārsegumi celti no dzelzsbetona kolonnām un metāla kopnēm. Sienu konstrukcijas veidotas no betona blokiem ar daļēju profilēta skārda apdari. Galvenā vestibila telpa tiks veidota no stiklotām sienām.

Piektdien, 17. augustā notika Saldus pilsētas sporta skolas halles spāru svētki. Jaunā sporta kompleksa pasūtītājs ir Saldus pilsētas dome, to būvē SIA "Būvuzņēmums STATS", bet projekta autori ir SIA "STATS Projekts" arhitekti.

Kā pastāstīja pilsētas domes priekšsēdētājs Didzis Konuševskis, pēc reģionālās reformas Saldus novadā ietilps vēl seši kaimiņos esošie pagasti, kas pilsētai nozīmēs izteiktas novada centra funkcijas. Tāpēc tiek domāts par jauniem, mūsdienīgiem sabiedriskiem centriem. Pirmā jaunā būve - sporta halle - kalpos saldenieku veselajai miesai, bet vēlāk varētu tapt būves arī veselam garam, piemēram, kultūras centrs. Tāpat iespējams, ka jaunā halle kalpos ne tikai sporta skolas vajadzībām, bet arī koncertiem.

"Būvuzņēmums STATS" valdes priekšsēdētājs Aldis Ermansons topošo halli vērtēja kā patiesi augstvērtīgu būvi, kurā pasūtītājs, pirmkārt, ieinteresēts kvalitātē. Viņš pauda atzinību arī projektā iesaistītajai komandai - "Būvuzņēmums STATS" Kurzemes reģionālās būvniecības vadītājam Naurim Asarītim, Saldus sporta skolas halles projekta vadītājam Valdim Leitim un būvnieku brigādei. Paredzēts, ka jaunā ēka tiks pabeigta šī gada oktobrī.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

No šā gada 4. jūlija daudzdzīvokļu dzīvojamo namu un biroju kompleksu Ziedoņdārza mājas apsaimnieko SIA Labo Namu Aģentūra, liecina STATS Invest sniegtā informācija. Tiesības apsaimniekot kompleksu uzņēmums guva pēc uzvaras projekta attīstītāja SIA Dommo izsludinātajā konkursā.

Pēc konkursa rezultātiem kompleksam Ziedoņdārza mājas dzīvokļu apsaimniekošanas maksa noteikta 0,48 LVL m2, bet biroju platībām 0,80 LVL m2. Samaksā ietilpst kāpņu telpu un apkārt esošās teritorijas uzkopšana, diennakts avārijas dienests, diennakts dežurantu serviss, kopīpašuma apdrošināšana un nama uzkrājumu fonds. Par papildu samaksu iedzīvotājiem tiks piedāvāta dzīvokļu uzkopšana un citi pakalpojumi. Mājas nodrošinātas ar visiem komunālajiem pakalpojumiem, siltumenerģijas piegādi veic A/S Rīgas Siltums.

SIA Labo Namu Aģentūra ir viens no STATS grupas uzņēmumiem. Vēl STATS grupā ietilpst arhitektūras un projektēšanas uzņēmums SIA STATS Projekts, būvtehnikas un elektroinstrumentu nomas un tirdzniecības uzņēmums SIA STATS Serviss, celtniecības uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA Forburga un mātes uzņēmums SIA STATS Invest, kurš grupas uzņēmumiem nodrošina stratēģisko vadību un administratīvos pakalpojumus. Kopējais STATS grupas uzņēmumu apgrozījums 2006.gadā pārsniedza 21,8 miljonus latu.

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Krājbankas grupas neauditētā peļņa pēc nodokļiem 2007. gada 30.jūnijā sasniegusi 2 049 tūkst. LVL, kas ir par 498 tūkst. LVL jeb 32% vairāk nekā 2006. gada 30.jūnijā, liecina kredītiestādes mājaslapā publicētā informācija.

Grupas aktīvu apjoms 2007. gada 30.jūnijā sasniedzis 499,24 milj. LVL, kas pieaugums salīdzinājumā ar gada sākumu par 94,11 milj. LVL jeb 23,2%. Noguldījumu atlikumu pieaugums 2007.gada 1.pusgadā veidoja 60,37 milj. LVL jeb 18,5% (no 326,14 milj. LVL līdz 386,51 milj. LVL), bet izsniegto kredītu atlikumu pieaugums bija 47,90 milj. LVL jeb 25% (no 190,92 milj. LVL līdz 238,81 milj. LVL).

Krājbankas grupas peļņas pieaugumu 2007. gada 1.pusgadā veicinājis tīro procentu ienākumu pieaugums par 2 342 tūkst. LVL jeb par 49,8% (salīdzinot ar 2006. gada 1.pusgadu) un tīro komisijas naudas ienākumu pieaugums par 267 tūkst. LVL jeb par 11,2%.

Patēriņa kredītu portfelis kopš gada sākuma pieaudzis par 49%, savukārt hipotekāro kredītu pieaugums bijis 25%. 2007.gada 30.jūnijā hipotekārā kredīta portfeļa lielums bija 73 miljoni LVL. Biznesa kreditēšanas jomā portfeļa lielums sasniedzis 88 miljonus LVL. Salīdzinot ar gada sākumu, tas ir pieaugums par 18%.

Lai noslēgtu savas ražotnes būvniecības procesu Karostas industriālajā parkā, STATS grupas uzņēmums SIA “EB Liepāja” piesaistījis līdzfinansējumu 2,8 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

Būvniecības veidņu paneļu ražotnes un biroja ēkas celtniecība tika uzsākta pērnā gada maijā ar STATS grupas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, bet laika gaitā izdevies piesaistīt arī līdzfinansējumu teju 3 miljonu eiro apmērā no bankas Citadele.

“Neskatoties uz to, ka ir neliela aizkavēšanās, kas saistīta ar Austrijas partneru iespējām tehnoloģiskās ražošanas līnijas nodrošināšanā, plānojam, ka ražotni 5000 kvadrātmetru platībā varēsim nodot ekspluatācijā līdz šī gada beigām,” atklāj “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons. “Ēkas energoefektivitāte atbilst likumdošanas prasībām, bet ilgtspējas principus palīdzēs sekmēt saules kolektoru izvietošana uz rūpnīcas jumta.”

Nodarbinātajiem, kas šobrīd uz rokas saņem, piemēram, 720 latus, pēc progresīvā nodokļa ieviešanas un neapliekamā minimuma samazināšanas, alga varētu sarukt līdz 590 latiem.

Šādas izmaiņas varētu stāties spēkā, ja tiks ieviesta viena no Finanšu ministrijas piedāvātajām reformām, iekasējot progresīvu Iedzīvotāju ienākuma nodokli virs bruto algas 400 lati, par katriem 100 latiem likmi palielinot par 2 %, vēsta Diena.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju FM izstrādājusi trīs progresīvā nodokļa ieviešanas mehānismus; dramatiskākais no tiem paredz progresīvo nodokli ieviest jau no 300 latu bruto algas.

Ar spāru svētkiem noslēgusies pirmās tiražējamā projekta “Harmony Home” ēkas būvkarkasa izbūve.

Projektu “Harmony Home Teika” Rīgā, Ķeguma ielā īsteno “STATS grupa” un finansē “Bigbank Latvija” - bankas aizdevums sedz divas trešdaļas no kopējām projekta īstenošanas izmaksām.

“Esam gandarīti, ka, neskatoties uz straujo izejmateriālu cenu kāpumu, kas ietekmējis cenas visā jauno projektu segmentā, mums nav bijusi vajadzība paaugstināt cenas jau iegādātajiem dzīvokļiem. Tas ir izdevies pateicoties VST būvniecības tehnoloģijas priekšrocībām, kas sniedz iespēju ļoti precīzi izplānot visu projektu un rada salīdzinoši mazāku atkarību no dažādiem piegādātājiem un citiem ārējiem apstākļiem” skaidro STATS grupas dibinātājs Māris Alberts.

Austrijā patentētā VST (paliekošo veidņu) tehnoloģija paredz visu būvkonstrukciju izgatavošanu rūpnīcā ar rūpniecisku precizitāti līdz milimetram. Būvlaukumā veidņi tiek montēti un piepildīti ar betonu, kas veido monolītu izcilas kvalitātes ilgmūžīgu, izturīgu un energoefektīvu būvi. Pēc Skandināvijā plaši izplatītās pieredzes, inženierkomunikācijas tiek montētas un iebetonētas nesošajās sienās un pārsegumos, optimizējot būvdarbu laiku un efektivizējot pieejamo dzīvojamo platību.

2007. gads Nordea bankai esot bijis straujas izaugsmes gads, liecina sniegtā informācija medijiem. Nordea vadītājs Valdis Siksnis: ''2007. gads ir bijis veiksmīgākais Nordea Latvijas filiāles pastāvēšanas vēsturē."

Nordea darbības rādītāji:

·Kopējie ieņēmumi LVL 37m (LVL 20,8m, 2006.g.), pieaugums par 77,5%

·Kopējie izdevumi LVL 13,3m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 49%

·Uzkrājumi nedrošiem kredītiem LVL 0,3m

·Operacionālā peļņa LVL 23,3m (LVL 11,7m, 2006.g), pieaugums par 98,9%

·Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 17,6m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 97%

·Izdevumu attiecība pret ienākumiem 36% (Cost/Income ratio)

·Kopējie aktīvi LVL 1,727 miljardi (LVL 974m, 2006.g), pieaugums par 77%

·Izsniegtie kredīti LVL 1,554 miljardi (LVL 848m, 2006.g), pieaugums pa 83%

·Piesaistītie noguldījumi LVL 359 (LVL 261m, 2006.g), pieaugums pa 37,6%

·3 jaunas filiāles, 2 būtiski paplašinātas

Otrdien, 4 septembrī Baltijas fondu biržā ar Tallink Grupp akcijām veikts otrs lielākais darījums (pēc apgrozījuma), kas arī ir līdzējis 4. septembri ierakstīt Baltijas fondu biržas vēsturē kā dienu kurā veikts otrs lielākais apgrozījumus.

Pirmajā vietā pēc apgrozījuma vēl joprojām ir 2006. gada 14. decembrī veiktais Mažeiķu naftas darījums, kad tika tirgoti 380 miljoni akciju par 790,5 miljoniem LVL.

Otrdien (4. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Panevevežio statybos trestas, kuras akciju cena palielinājās par 5,17%, sasniedzot 4,35 LVL par vienu akciju. Savukārt visliel��kais kritums bija a/s Grindeks, kuras akciju cena samazinājās par 2,74% un sl��gšanas brīdī bija 7,80 LVL.

A/S SAF Tehnika konsolidētais starpziņojums par 2007./08. finanšu gada pirmo 6 mēnešu periodu (no 2007. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 31. decembrim) liecina, ka grupas konsolidētais neauditētais apgrozījums 2007./08. finanšu gada otrajā ceturksnī ir 2 481 219 LVL (3 530 457 EUR).

Tas sastāda 64% salīdzinājumā ar iepriekšējā finanšu gada tādu pašu periodu un lielākoties saistīts ar zemākiem pārdošanas ieņēmumiem Āzijā, Tuvos Austrumos un Eiropā. Ķīnas un dažu Eiropas valstu zemākie kā plānots rezultāti pamatojami ar to, ka nerealizējās iepriekš plānotie pasūtījumi. Visos pārējos reģionos pārdošanas apjomi saglabājušies iepriekšējā gada līmenī. Vislielākais pārdošanas apjomu pieaugums bija Nigērijā un Argentīnā.

Grupas konsolidētais neauditētais apgrozījums 2007./08. finanšu gada pirmajā pusgadā ir 5 638 086 LVL (8 022 274 EUR). Tas sastāda 72% salīdzinājumā ar iepriekšējā finanšu gada tādu pašu periodu un lielākoties saistīts ar zemākiem pārdošanas ieņēmumiem lielākajos reģionos: Āzijā un Eiropā. Visos pārējos reģionos pārdošanas ieņēmumu pieaugums ir neliels. Kaut gan arī lielākie pārdošanas ieņēmumi nāk no Āzijas un NVS (arī Krievijas).

Krājbankas grupas neauditēta peļņa pēc nodokļiem 2007. gada 31. decembrī sasniedza 4 954 tūkst. LVL, liecina Latvijas Krājbanka neauditētais finanšu pārskats par 2007. gadu.

Latvijas Krājbankas peļņa ir par 913 tūkstošiem LVL jeb 22.59% lielāka nekā 2006. gada 31. decembrī.

Grupas aktīvu apjoms 2007. gada 31. decembrī sasniedza 671 miljonus LVL, kas salīdzinājumā ar gada sākumu ir pieaudzis par 266 miljoniem LVL jeb 65.7%. Grupas resursu bāzes pieaugumu pamatā veidoja ne-MFI noguldījumi, kuri 2007. gada 12 mēnešos auga par 260 milj. LVL jeb 79.7%, sasniedzot 586 milj. LVL apjomu.

Šāds būtisks resursu pieaugums veicināja bankas ne-MFI kredītu atlikumu pieaugumu atskaites periodā, kas sastādīja 107 miljonus LVL jeb 55.9%, perioda beigās sasniedzot 298 miljonus LVL atlikumu. Būtiskus augšanas apjomus uzrādīja arī tāda aktīvu pozīcija, kā prasības pret kredītiestādēm – pieaugums par 175 miljoniem LVL jeb 176.1%, gada beigās uzrādot atlikumu 275 miljonus LVL.

Ceturtdien (26. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Trigon Property Development, kura akciju cena palielinājās par 10,82%, sasniedzot 1,80 LVL par akciju. Savukārt vislielāko akciju cenas kritumu piedzīvoja SAF Tehnika, kuras akciju cena samazinājās par 2,28% un slēgšanas brīdī bija 3,85 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 27. septembrī kopumā veikti 836 darījumi un tirgotas 1 057 752 akcijas, veidojot 3 149 882,84 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja uzņēmums Siguldas CMAS, kura akciju cena palielinājās par 7,78%. Savukārt vislielākais kritums bija uzņēmumam Lietuvos elektrine, kura akciju cena samazinājās par 2,29% un slēgšanas brīdī bija 1,30 LVL.

27. septembrī Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā visielākais apgrozījums, kā arī visvairāk darījumi (74) tika veikti ar uzņēmuma Lietuvos energija akcijām - pērkot un pārdodot 53 187 akcijas 57 926,45 LVL apjomā.

Trešdien (5. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Silvano Fashion Group, kuras akciju cena palielinājās par 4,15%, sasniedzot 3,88 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Arco Vara, kuras akciju cena samazinājās par 2,01% un slēgšanas brīdī bija 1,37 LVL.

Ar a/s Ūkio bankas akcijām tika veikti visvairāk darījumi (119) - pērkot un pārdodot 200 430 akcijas 197 426,45 LVL apjomā. Savukārt vislielākais apgrozījums BFB oficiālajā sarakstā bija ar Tallink Grupp akcijām - 3 133 323,93 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 5. septembrī kopumā veikti 856 darījumi un tirgotas 5 886 717 akcijas, veidojot 7 548 751,45 LVL apgrozījumu.

Pirmdien (10. septembrī) Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Snaige, kuras akciju cena palielinājās par 3,45%, sasniedzot 1,83 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Vilniaus baldai, kuras akciju cena samazinājās par 4,50% un slēgšanas brīdī bija 4,28 LVL.

Baltijas fondu biržas oficiālajā sarakstā 10. septembrī kopumā veikti 861 darījumi un tirgotas 1 036 150 akcijas, veidojot 2 207 789,36 LVL apgrozījumu.

Baltijas fondu biržas otrajā sarakstā vislielāko akciju cenu pieaugumu piedzīvoja Linas, kurai akciju cena palielinājās par 2,5%, sasniedzot 0,08 LVL par vienu akciju. Savukārt vislielākais kritums bija a/s Rīgas raugs, kuras akciju cena samazinājās par 8,70% un slēgšanas brīdī bija 2,31 LVL.

Turpinot palielināt gan kredītportfeli, gan arī noguldījumu apjomus, 2008. gada pirmajā pusgadā Nordea ir būtiski apsteigusi finanšu sektora vidējos izaugsmes rādītājus.

Nordea bankas Latvijas filiāles rezultāti par 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem:

• Kopējie ieņēmumi LVL 22.3 miljoni (LVL 16.0m, 2007. gada pirmajā pusgadā), pieaugums par 38.7%;

• Kopējie izdevumi LVL 8.3 miljoni (LVL 5.9m), pieaugums par 40.0%;

• Operacionālā peļņa LVL 13.1 miljoni (LVL 10.1 m), pieaugums par 30.0% ;

• Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 9.7 miljoni (LVL 7.5 m), pieaugums par 28.7%*;

• Izsniegtie kredīti LVL 1.83 miljardi (LVL 1.16 miljardi), pieaugums par 57.2%;

• Piesaistītie noguldījumi LVL 394 miljardi (LVL 323 miljardi), pieaugums par 22.0%;

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.