Informējot par militāro konfliktu Gruzijā, salīdzinoši lielāka spēja ietekmēt savu auditoriju Latvijā ir bijusi Krievijas masu medijiem (prese, TV, internets un radio) – šai mediju grupai ir lielāka ietekme salīdzinot gan ar latviešu, gan Latvijas krieviski rakstošiem un raidošiem masu saziņas līdzekļiem. Savukārt citu ārvalstu medijiem saistībā ar notikumiem Gruzijā nav bijusi gandrīz nekāda ietekme uz Latvijas sabiedrisko domu.
Par to liecina mārketinga pētījumu kompānijas Factum veiktais pētījums, kurā notikumi Gruzijā tika izvērtēti, galveno uzmanību veltot masu mediju iespējamajai ietekmei uz sabiedrības viedokļa veidošanu.
„Augstāks saistību (korelācijas) rādītājs starp Krievijas masu mediju izmantošanu un attieksmi pret kādiem notikumiem un to vērtējumu norāda uz Krievijas masu mediju pārākumu spējā uzrunāt savu auditoriju salīdzinājumā ar Latvijas medijiem. Tas ir būtiski, analizējot arī viedokļus par konfliktu Gruzijā, jo lielākā vai mazākā mērā iedzīvotāju viedokļi par šiem notikumiem tika balstīti tieši uz Latvijas un Krievijas mediju sniegtajām ziņām,” atzīst pētniecisko aģentūru tīkla Factum Group vadītājs Aldis Pauliņš.
Izvērtējot mediju veidus atsevišķi, vislielākā ietekme uz auditoriju ir bijusi tieši Krievijas televīzijas kanāliem (ietekmes indekss 330 punkti). Gandrīz uz pusi zemāks šis rādītājs ir vietējiem masu saziņas līdzekļiem – Latvijas krievu presei (187 punkti), latviešu preses izdevumiem (181 punkti) un interneta portāliem latviešu valodā (178 punkti). Tālāk pēc ietekmes seko Latvijā pieejamie Krievijas preses izdevumi (173 punkti), interneta portāli krievu valodā (170 punkti), un sarakstu noslēdz Latvijas televīzijas kanāli (146 punkti).
Citiem pētījumā ietvertajiem mediju veidiem – starptautiskiem televīzijas kanāliem, interneta portāliem un presei, kā arī ārvalstu un vietējām radiostacijām – netika konstatēta statistiski nozīmīga saistība (korelācija) starp šo mediju izmantošanu un iedzīvotāju viedokli. Tas ļauj secināt, ka šiem informācijas avotiem nav bijusi būtiska loma veidojot Latvijas iedzīvotāju sabiedrisko domu.
„Pētījuma mērķis nebija izvērtēt atsevišķu mediju objektivitāti konkrētā konflikta atspoguļošanā vai izmantotos sabiedriskās domas ietekmēšanas paņēmienus, bet gan mediju salīdzinošo spēju veidot auditorijas attieksmi. Līdz šim Latvijā tiek runāts par divām informācijas telpām, vairāk saistot tās ar atšķirībām notikumu atspoguļojumā starp vietējiem latviešu un krievu medijiem. Tomēr laikā, kad mūsdienu masu saziņas līdzekļiem nacionālās robežas vairs nav šķērslis, arī ārvalstu mediji arvien noteiktāk sāk pretendēt uz savu informācijas telpas daļu. Šobrīd pie mums tie galvenokārt ir Krievijas mediji, kas pamatā orientēti uz krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, bet visai tuvā nākotnē nav grūti iedomāties, ka Latvijas informatīvajā telpā varētu ienākt kādi spēcīgi pārrobežu mediji, kas Latvijas iedzīvotājus ir gatavi uzrunāt arī latviešu valodā, turklāt ne vienmēr to mērķi sabiedriskās domas veidošanā var sakrist ar Latvijas interesēm. Vai tādā situācijā Latvijas vietējie mediji ar to sadrumstalotību, kvalitāti un pašreizējo ietekmēšanas spēju spēs līdzsvarot šādus ārējos iespaidus?” jautā A. Pauliņš.
Pētījumā analizēti latviski rakstošie mediji, krieviski rakstošie mediji Latvijā, Krievijas mediji un ārvalstu mediji. Ietekmes indekss ir veidots, izmantojot lineārās regresijas metodi, kas ļauj novērtēt, cik lielā mērā to vai citu mediju izmantošana nosaka un izskaidro viedokļu atšķirību variāciju. Analīzei izmantoti Factum Interactive sadarbībā ar SideWalk Express veiktās aptaujas dati. Aptauja notika no 22. līdz 25. augustam, un tajā piedalījās 225 Rīgas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji.