Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina – par brīvu darbavietu trūkumu valstī nevar sūdzēties. 2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darbavietu, kas ir par 33,4% vairāk nekā 2017. gadā. Turklāt pērn strauji pieaugušo brīvo darbavietu skaits nav saistāms ar pieaugošo darbaspēka aizbraukšanu no valsts, jo saskaņā ar CSP datiem pērn migrācija bijusi nulles līmenī, proti, no Latvijas uz ārvalstīm dzīvot pārcēlās apmēram tikpat iedzīvotāju, cik atgriezās Latvijā.

Visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 4 % no visām darbavietām šajā pamatgrupā, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – 3 %. Savukārt visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars kopējā darbavietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,9 %, būvniecības nozarē – 3,5 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 3,2 %, apstrādes rūpniecības nozarē – 2,9 %, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē – 2,8 %. Latvijā ir arī augstākais Baltijā brīvo darbavietu īpatsvars no visām darbavietām– 2,3%, kamēr Lietuvā – 1,3%, bet Igaunijā – 1,8%. Šī statistika liecina, ka uzņēmēju satraukumam par nespēju aizpildīt vakances ir nopietns pamats.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Pērn darba vietu pieaugumu galvenokārt noteica darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā, norāda eksperti, prognozējot, ka šajā gadā kāpums būs lēnāks.

«Brīvo darba vietu pieauguma tempi bija straujāki nekā aizņemto darbavietu pieaugums, kas zināmā mērā norāda uz uzņēmumu aizvien pieaugošajām grūtībām aizpildīt vakances,» norāda Ekonomikas ministrijas (EM) eksperti.

Ekonomisti piebilst, ka darbavietu pieaugumu galvenokārt ietekmēja darbaspēka pieprasījuma palielināšanās privātajā sektorā.

«Jau iepriekš gan darbaspēka apsekojuma, gan Valsts ieņēmumu dienesta dati liecināja, ka 2013.gads darba tirgū sākās ar spēcīgu kāpumu, bet gada 2.pusē situācija mainījās,» norāda DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka nav pamata teikt, ka situācija būtu slikta, jo aizvien runa ir par pieaugumu, tikai lēnāku. Aizņemto darbavietu skaits kopš 2009.gada beigām skaits ir pieaudzis par 94 tūkstošiem, kas gan joprojām par 169 tūkstošiem atpaliek no 2007.gada beigu līmeņa.

Šā gada trešā ceturkšņa beigās valstī bija 20,8 tūkst. brīvu darbvietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, brīvo darbvietu skaits valstī nav ievērojami mainījies.

Salīdzinot ar otrā ceturkšņa datiem, brīvo darbvietu skaits samazinājies par 0,6 tūkst. vietām jeb par 2,8%. Visvairāk šajā periodā tās samazinājušās apstrādes rūpniecībā – par 0,3 tūkst. vietām, veselības un sociālās aprūpes nozarē, kā arī būvniecībā – par 0,2 tūkst. vietām katrā nozarē.

Sabiedriskajā sektorā brīvās darbvietas pieaugušas par 0,3 tūkst, tai skaitā budžeta iestādēs tās samazinājušās par 0,3 tūkst, bet pieaugušas valsts un pašvaldību komercsabiedrībās – par 0,6 tūkst. Privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits, salīdzinot ar šī gada otrā ceturkšņa beigām, samazinājies par 1,0 tūkst.

Salīdzinot ar pērnā gada trešo ceturksni, brīvo darbvietu skaits valstī nav ievērojami mainījies. Tomēr jāatzīmē, ka sabiedriskajā sektorā tas pieaudzis par 1,7 tūkst. vietām jeb 18,0%, bet samazinājies privātajā sektorā – par 1,8 tūkst. vietām jeb 16,0%.

2007.gada I ceturkšņa beigās salīdzinājumā ar pērnā gada I ceturksni brīvo darbvietu skaits valstī pieaudzis par 26,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vislielākais brīvo darbvietu skaits ir valsts pārvaldē un aizsardzībā.

Lielāks brīvo darbvietu pieaugums šajā periodā bija privātajā sektorā – 29,9%, bet sabiedriskajā sektorā tas veidoja 22,1%.

Brīvo darbvietu skaits šī gada I ceturkšņa beigās valstī bija 21,6 tūkst., kas ir par 4,5 tūkst. vairāk nekā pirms gada. Brīvo darbvietu īpatsvars šajā periodā palielinājies no 1,8% līdz 2,1%.

Augstāks brīvo darbvietu īpatsvars 2007.gada I ceturkšņa beigās bija sabiedriskajā sektorā – 3,3% (10,8 tūkst. brīvo darbvietu), bet privātajā sektorā – 1,6% (10,8 tūkst.).

Vislielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā – 5,7% (4,8 tūkst. brīvo darbvietu), transportā, glabāšanā un sakaros – 2,9% (2,6 tūkst.) un apstrādes rūpniecībā – 2,7% (4,3 tūkst.).

Brīvo darbvietu skaits šā gada otrā ceturkšņa beigās Latvijā bija 21,4 tūkst., kas ir par 3,2 tūkst. jeb 17,4% vairāk nekā pirms gada. Lielāks brīvo darbvietu pieaugums šajā periodā bija sabiedriskajā sektorā – 22,1%, bet privātajā sektorā – 12,6%.

Vislielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā – 5,2% (4,6 tūkst. brīvo darbvietu), transportā, glabāšanā un sakaros – 2,9% (2,6 tūkst.), apstrādes rūpniecībā – 2,7% (4,4 tūkst.), veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,4% (1,4 tūkst.).

Brīvo darbvietu skaits šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada otro ceturksni, visvairāk pieaudzis valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā par 0,9 tūkst. vietām, operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā, datorpakalpojumos, zinātnē un citos komercpakalpojumos - par 0,6 tūkst. vietām, apstrādes rūpniecībā un izglītībā – par 0,4 tūkst. vietām katr�� nozarē, būvniecībā un tirdzniecībā – par 0,3 tūkst. vietām katrā nozarē.

Šā gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 12 800 brīvas darbvietas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar pirmā ceturkšņa beigām, to skaits samazinājies par 2 600 vietām, bet, salīdzinot ar pērnā gada otrā ceturkšņa beigām, – par 8 700 vietām.

Brīvo darbvietu īpatsvars krities no 2.0% pērnā gada jūnija beigās un 1.5% šā gada marta nogalē līdz 1.2% jūnija beigās.

Sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu īpatsvars samazinājies no 3.3% pērnā gada jūnija beigās līdz 2.3% šā gada jūnija nogalē, bet privātajā sektorā – attiecīgi no 1.4% līdz 0.7%.

Salīdzinot ar pērnā gada jūnija nogali, šā gada otrā ceturkšņa beigās valstī likvidētas 186.4 tūkst. darbvietu, kas aizņemto darbvietu skaitu samazināja par 18.0%.

Privātajā sektorā likvidētas 164.4 tūkst. darbvietu, bet sabiedriskajā sektorā – 22.0 tūkst., kā rezultātā aizņemto darbvietu skaits samazinājās attiecīgi par 23.4% un 6.6%. Pavisam Latvijā reģistrētas 848.3 tūkstoši aizņemtu darbavietu, kas ir par 18 % mazāk nekā 2008. g. II ceturkšņa beigās, kad to skaits bija 1034.7 tūkstoši. Aizņemto darbvietu skaits šā gada jūnija beigās, salīdzinot ar marta nogali, valstī samazinājies par 40.6 tūkst. jeb 4.6%. Privātajā sektorā tās saruka par 27.4 tūkst. jeb 4.8%, bet sabiedriskajā sektorā – par 13.2 tūkst. jeb par 4.1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šā gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 17.9 tūkst. brīvu darbavietu, kas ir par 4.6 % vairāk nekā 1. ceturkšņa beigās. Brīvās darbavietas veidoja 1.8 % no kopējā darbabietu skaita, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Praktiski viss brīvo darbavietu pieaugums ir novērots privātajā sektorā. Sabiedriskajā sektorā 2. ceturkšņa beigās bija 8.9 tūkst. brīvo darbavietu, kamēr privātajā sektorā — 9.0 tūkst. No nozarēm visvairāk brīvo darbavietu bija valsts pārvaldē un aizsardzībā — 3.7 tūkst, kā arī transportā, glabāšanā un sakaros — 2.5 tūkst. Brīvo darbavietu skaits ceturkšņa laikā visstraujāk pieaudzis apstrādes rūpniecībā (par 662 vietām), izglītībā (243) un būvniecībā (157). Visvairāk pietrūka kvalificētu strādnieku un amatnieku (3.3 tūkst.), vecāko speciālistu (3.3 tūkst.), kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru (2.6 tūkst.). Augstākais brīvo darbavietu īpatsvars 2. ceturkšņa beigās bija Rīgā un Pierīgas reģionā. Rīgā bija koncentrētas 11.9 tūkst. brīvās darbavietas jeb divas trešdaļas no kopējā vakanču skaita valstī.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka brīvo darbvietu skaits valstī 2006.gada IV ceturkšņa beigās, salīdzinot ar I ceturkšņa beigām, pieaudzis par 19,3% jeb 3,3 tūkst., tai skaitā sabiedriskajā sektorā – par 13,2% jeb 1,2 tūkst., bet privātajā sektorā – par 25,8% jeb 2,1 tūkst.

2006.gada beigās valstī bija 20,4 tūkst. brīvas darbvietas jeb 2,1% no kopējo darbvietu skaita.

Lielāks brīvo darbvietu īpatsvars bija sabiedriskajā sektorā – 3,1% (10,0 tūkst. brīvo darbvietu), bet mazāks privātajā sektorā – 1,6% (10,4 tūkst.).

Aplūkojot datus pa nozarēm, vislielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija tādās nozarēs kā valsts pārvalde un aizsardzība – 4,8% (3,9 tūkst. brīvo darbvietu), transports, glabāšana un sakari – 3,0% (2,6 tūkst.), veselība un sociālā aprūpe – 2,9% (1,7 tūkst.).

Profesiju pamatgrupās visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem – 3,1% (4,1 tūkst.), iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem – 3,0% (2,8 tūkst.), vecākiem speciālistiem – 2,3 % (3,6 tūkst.).

2020.gada 2. ceturkšņa beigās Latvijā bija 20 tūkstoši brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2019.gada 2. ceturksni, to skaits ir samazinājies par 10,4 tūkst. jeb 34,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 8,1 tūkst. brīvo darbvietu, bet privātajā - 11,9 tūkst. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits samazinājās par 10,0 tūkst. jeb 45,7%, bet sabiedriskajā - par 0,4 tūkst. jeb 4,7%.

Salīdzinot ar 2020.gada 1. ceturksni, brīvo darbvietu skaits palielinājās par 8,2% jeb 1,5 tūkst. Privātajā sektorā tas palielinājās par 11,8% jeb 1,3 tūkst., bet sabiedriskajā - par 3,3% jeb 0,3 tūkst. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā - 2,8%, bet privātajā sektorā - 1,9%.

Par 4,5% samazinājies aizņemto darbvietu skaits 2020.gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, aizņemto darbvietu skaits samazinājās par 41,6 tūkst. jeb 4,5%. Privātajā sektorā tas samazinājās par 35,7 tūkst. jeb 5,6%, savukārt sabiedriskajā - par 5,9 tūkst. jeb 2,0%.

2017. gada 1. ceturkšņa beigās visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,7 %, kam seko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare – 2,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas darbību nozares – 2,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozare – 2,1 %, apstrādes rūpniecībasun enerģētikas nozares – 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie uzņēmumu un iestāžu apsekojuma dati.

Tāpat kā gadu iepriekš arī 2017. gada 1. ceturksnī visvairāk vakanču tika piedāvātas dažādu nozaru speciālistu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, vecāko speciālistu un kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās. Salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, no minētajām profesiju pamatgrupām pieprasījums visstraujāk audzis pēc pakalpojumu un tirdzniecību darbiniekiem – par 15,6 % un vecākajiem speciālistiem – par 15,1%.

No pārējām profesiju pamatgrupām gada laikā straujāk brīvo darbvietu skaits audzis iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā. Savukārt mazāk vakanču šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada atbilstošo periodu tika piedāvātas kvalificētajiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem un kalpotājiem.

2018. gadā Latvijā vidēji bija 22,7 tūkst. brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2017. gadu, to skaits ir pieaudzis par 5,7 tūkst. jeb 33,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Sabiedriskajā sektorā bija 6,8 tūkst. brīvo darbvietu, privātajā – 15,9 tūkstoši. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājies par 5 tūkst. jeb 45,3 %, bet sabiedriskajā – par 0,7 tūkst. jeb 12%.

Saskaņā ar CSP metodoloģiju par brīvu darbvietu tiek uzskatīta no jauna radīta vai esošā algota darbvieta, kas ir atbrīvojusies vai atbrīvosies tuvākajā laikā, un darba devējs veic aktīvus soļus, lai atrastu piemērotu kandidātu ārpus sava uzņēmuma, un gatavs to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus. No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 2,4% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,3%, bet privātajā sektorā – 2,5%.

Šā gada pirmajā ceturksnī Igaunijas valsts institūcijās, organizācijās un privātos uzņēmumos kopumā bija aptuveni septiņi tūkstoši oficiālu vakanču, citējot Igaunijas statistikas biroju (Statistics Estonia), vēsta BBN.

Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, oficiālo darba piedāvājumu skaits Igaunijā ir sarucis par 1,1%, savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, tas ir pieaudzis par 5,6%.

Tādējādi brīvo darbavietu skaits Igaunijā pirmajā ceturksnī bija 1,3% no kopējā darbavietu skaita.

Lielākais vakanču īpatsvars Igaunijā bija pakalpojumu nozarē, piemēram, veļas mazgāšanā, uzkopšanā, skaistumkopšanā u.tml. Šajās jomās gada pirmajā ceturksnī Igaunijā brīvi bija 3,5% no kopējā darbavietu skaita nozarē.

Vismazākais vēl neaizņemto darbavietu īpatsvars bija izrakteņu ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē.

Straujākais vakanču skaita kāpums bija vērojams ūdensapgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijas darbos. Šajās jomās brīvo darbavietu skaits Igaunijā ir audzis par 1,4 procentpunktiem. Savukārt lielākais vakanču skaita palielinājums bija vērojams administratīvo pakalpojumu nozarē, kur gada laikā brīvo darbavietu skaits pieauga 1,6 reizes.

Kopš šā gada 23. jūnija aviokompānijas var lidot vienotā brīvo maršrutu gaisa telpā (Free Route Airspace jeb FRA) jau piecās Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs, informē Latvijas gaisa satiksme.

Iniciatīva ir īstenota, brīvo maršrutu gaisa telpas Igaunijā, Latvijā un Somijā savienojot ar Dāniju un Zviedriju un tā radot vienotu brīvo maršrutu gaisa telpu, kurā aviokompānijām vairs nav jāievēro gaisa trases, arī šķērsojot nacionālo gaisa telpu robežas.

Brīvo maršrutu gaisa telpu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, Ziemeļeiropas funkcionālā gaisa telpas bloka (North European Functional Airspace Block jeb NEFAB) valstis un to gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji ieviesa aizvadītajā gadā. Savukārt Dānijas un Zviedrijas pievienošanos NEFAB brīvo maršrutu gaisa telpai nodrošināja pasākumi, kas tika veikti, sadarbojoties ar Dānijas un Zviedrijas funkcionālo gaisa telpas bloku (DK/SE FAB).

Viens no aktuālākajiem tematiem pasaulē ekonomikas profesionāļu un politikas veidotāju vidū šobrīd ir digitalizācija un mākslīgais intelekts, kas dažkārt tiek saukts par ceturto industriālo revolūciju.

Arī Latvijā šis termins nav svešs, pēdējā laikā par to runā teju katrā nozares profesionāļu konferencē vai seminārā.

Šajā rakstā apskatīsim aktuālos viedokļus, kādas iespējas un izaicinājumus rada digitalizācija un tās sniegtās automatizācijas iespējas, īpaši saistībā ar produktivitāti un nodarbinātības izredzēm.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā daudzās attīstītajās pasaules valstīs produktivitātes pieauguma tempi bijuši pieticīgi. Arī Latvijā tie kļuvuši lēnāki nekā pirmskrīzes periodā, kad ekonomika gluži vai lidoja uz priekšu vēja spārniem. Pasaules līmenī to ietekmēja un arī turpmāk ietekmēs tādi faktori kā demogrāfijas izaicinājumi (sabiedrības novecošanās), pieaugošas valstu parādsaistības, kas «sasien rokas» pārmaiņas atbalstošas politikas īstenošanai, bet atsevišķi pētnieki pieļauj, ka daļu produktivitātes pieauguma esošās datu atspoguļošanas statistiskās metodes gluži vienkārši nav spējušas aptvert.

Šodien, 2015. gada 12. novembrī stājas spēkā būtiskas izmaiņas gaisa telpas struktūrā un gaisa satiksmes vadības sistēmās, kas ļauj gaisa telpas lietotājiem četrās valstīs - Igaunijā, Latvijā, Norvēģijā un Somijā - elastīgāk un izmaksu ziņā efektīvāk izmantot gaisa telpu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Brīvo maršrutu gaisa telpu - risinājumu, kas aviokompānijām ļauj pašām plānot un izmantot sev izdevīgus maršrutus atkarībā no dažādiem faktoriem, piemēram, valdošajiem vējiem, maršruta garuma vai ierobežojumiem gaisa telpā sakarā ar militārām mācībām, - ir izstrādājis un ievieš Ziemeļeiropas funkcionālais gaisa telpas bloks (NEFAB).

Šo izmaiņu galvenais rezultāts būs lidojuma laika, degvielas patēriņa un līdz ar to izmaksu samazinājums, kā arī mazāka ietekme uz vidi.

Brīvo maršrutu gaisa telpa ir daļa no NEFAB izstrādātā koncepta, kura mērķis ir palielināt operacionālo elastīgumu un radīt papildu priekšrocības gaisa telpas lietotājiem, kā arī uzlabot koordināciju starp gaisa satiksmes vadības centriem, tādējādi paaugstinot gaisa telpas kapacitāti un nodrošinot nemainīgi augstu drošuma līmeni.

Lielbritānijas finanšu ministra Džordža Osborna (George Osborne) taupības budžeta rezultātā nākamo piecu gadu laikā tiks zaudēti aptuveni 1,3 miljoni darbavietu, atsaucoties uz Valsts kases novērtējumu, ziņo Guardian.

Nepublicētās budžeta ietekmes aplēses rāda, ka valdība paredz - līdz 2015.gadam valsts sektorā tiks zaudēti 500 līdz 600 tūkstoši darbavietu, bet privātajā - no 600 līdz 700 tūkstošiem darbavietu.

Plānotais valsts izdevumu samazinājums ir lielākais kopš Otrā pasaules kara, norāda medijs.

Taču attiecībā uz gaismā nākušajām aplēsēm Dž. Osbornam ir arī labas ziņas. Valsts kase paredz, ka, samazinot Lielbritānijas apjomīgo budžeta deficītu, valdība pārliecinās finanšu tirgus, saglabās zemasprocentu likmes un palīdzēs privātajam sektoram radīt 2,5 miljonus darbavietu nākamo piecu gadu laikā.

Tas atsvēršot darbavietu zaudēšanu, ko radīs izdevumu samazināšana.

Lielākā daļa (60%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā jūtas droši par savu darbavietu (15% to ekonomiski aktīvo strādājošo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem jūtas droši par savu darbavietu, savukārt 45% - drīzāk jūtas droši par savu darbavietu).

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februāra sākumā veiktais pētījums.

Trešā daļa (32%) no tiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem, kuri šobrīd strādā algotu darbu, kopumā nejūtas droši par savu darbavietu (23% algotu darbu strādājošo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem drīzāk nejūtas droši par savu darbavietu, savukārt 9% - noteikti nejūtas droši par savu darbavietu).

8% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši biežāk droši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji no 18-29 gadu vecumam, kā arī iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Salīdzinoši biežāk nedroši par savu darbavietu jūtas iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem un nepilsoņi.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, brīvo darba vietu skaits sarucis par 11.7 tūkstošiem. Darba meklētāji gada pirmajos trijos mēnešos varēja izvēlēties no 3.7 tūkstošiem darba vietām.

Savukārt brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā sarucis no 1.5% pērnā gada pirmā ceturkšņa beigās līdz 0.4% šā gada pirmā ceturkšņa beigās.

Sabiedriskajā sektorā brīvo darbvietu īpatsvars samazinājies no 2.7% 2008.gada pirmā ceturkšņa beigās līdz 0.8% 2009.gada pirmā ceturkšņa beigās, bet privātajā sektorā – attiecīgi no 0.9% līdz 0.2%.

Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā krasi samazinās aizņemto darbvietu skaits. Salīdzinot ar pērnā gada decembra beigām, šā gada marta beigās to skaits valstī samazinājies par 83.8 tūkst. jeb 8.5%, tai skaitā privātajā sektorā – par 78.5 tūkst. jeb 12.0%, bet sabiedriskajā sektorā – par 5.3 tūkst. jeb par 1.6%. Kopā valstī vislielākais aizņemto darbvietu samazinājums šajā periodā ir būvniecībā – 20.5%, apstrādes rūpniecībā – 12.0% un tirdzniecībā – 11.3%.

Palēninoties ekonomiskajai attīstībai, strauji rūk brīvo darba vietu skaits un pamazām palielinās bezdarba līmenis.

Ieguvēji no šīm pārmaiņām ir darba devēji, kuriem samazinās konkurence par darbiniekiem. Tomēr ekonomikas eksperti norāda, ka situācija darba tirgū un nodarbinātībā nav atraujama no citiem ekonomiku raksturojošiem rādītājiem, kas ir visai satraucoši. Db jau rakstīja, ka iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu krasais samazinājums pērnā gada ceturtajā ceturksnī līdz 8% un februāra dramatiski augstā gada inflācija - 16,7% liecina par to, ka ekonomika ieiet krietni lēnākas attīstības un zemāka patēriņa ciklā.

Darba tirgus mainās

Nozaru pārstāvji norāda, ka kreditēšanas ierobežojumu dēļ palēninātā būvniecības un nekustamo īpašumu tirgus attīstība liek šo jomu uzņēmējiem samazināt darbinieku skaitu, kā rezultātā ražošanas un citu nozaru kompānijām rodas lielākas iespējas aizpildīt vakances. Martā darba devēju deklarētais brīvo darba vietu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 3199 vietām jeb 18,1%, kas ir straujākās vakanču skaita izmaiņas vismaz kopš pērnā gada sākuma. Šis kritums varētu liecināt par ilgstoši brīvo vakanču aizpildīšanu vai arī "samierināšanos ar neattīstību", pieļauj ekonomiste Raita Karnīte. Proti, tautsaimniecībā līdz šim valdījis liels optimisms, un uzņēmēji bija pārliecināti, ka tikpat rosīga darbība būs arī turpmāk, tādēļ bija nepieciešami arvien vairāk darbinieku. Sastopoties ar attīstības tempu palēnināšanos vai pat uzņēmumu slēgšanu, samazinās brīvo darba vietu skaits. Kopš pērnā gada beigām bezdarbnieku skaits audzis par 2,1%, bet brīvo darba vietu skaits sarucis par 19,4%.

Iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņas ir visaptverošākais ekonomiskās situācijas raksturotājs, taču tās nav perfekts mērinstruments, norāda DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Šeit nav runa par to, vai IKP pietiekami ņem ietekmi uz vides un sociālo kapitālu, kas svarīgi un populāri globālo diskusiju temati. IKP izmaiņas kļūs arvien mazāk informatīvas tieši par Latvijas tautsaimniecībā notiekošo, jo mūsu ekonomikā runāt par vidējo kļūst arvien grūtāk.

Vidējais pieauguma temps turpmākajos gados arvien mazāk raksturos to, kas notiek dažādās Latvijas ekonomiku veidojošajās daļās — reģionos un nozarēs.

Arvien krasāk nodalīsies veiksmīgie attīstības centri un pārējā teritorija. Ar attīstības centriem šeit pirmkārt ir domāta Rīga, bet ne tikai tā. Arī nozaru likteņstāsti būs ļoti atšķirīgi. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports baros strauju finanšu starpniecības, informācijas un sakaru, biznesa pakalpojumu attīstību. 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos

Latvijā darbavietu skaita samazinājums šogad ir būtiski mazāks nekā pērn, taču arī jaunas darbavietas rodas ļoti lēnām, norāda Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

«Darbavietu skaita samazinājums šogad ir būtiski mazāks nekā pērn, un kur nu vēl salīdzinoši ar 2009./2008.gadu. Piemēram, augustā ir pieteikts tikai 76 darbavietu samazinājums. Tas ir ļoti neliels skaits,» pastāstīja Paševica.

Viņa gan atzina, ka arī darbavietu skaita palielinājums nav liels. «Piemēram, augustā nav pieteikta neviena jauna darbavieta, savukārt jūlijā – 20, bet jūnijā – 128,» informēja NVA vadītāja, gan piebilstot, ka, salīdzinot ar pērnā gada septiņiem mēnešiem, jaunu darbavietu skaits šogad ir dubultojies.

«Darbavietu vēl pretī bezdarbam īsti nav. Taču ir vismaz stabilitāte, jo darbavietu skaits netiek būtiski samazināts,» teica Paševica.