Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

2006.gadā kopumā valstī saražoti 17,8 miljoni litru absolūtā spirta, savukārt ievesti Latvijā turpat 6 miljoni litru absolūtā spirta, liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija.

Latvijā spirta aprite tiek stingri reglamentēta saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, kas paredz ierobežotu spirta apritē iesaistīto personu loku:

- etilspirta ražošana (tai skaitā arī apstrāde un pārstrāde) Latvijā 2006.gadā bija atļauta pieciem komersantiem, vienam komersantam septembrī par normatīvo aktu pārkāpumiem speciālā atļauja (licence) tika anulēta. Faktiski gada laikā etilspirta ražošanu veikuši divi komersanti, viens komersants uzsāka spirta ražošanas izmēģinājumus, savukārt cits komersants veica etilspirta pārstrādi;

- etilspirta ievešanu, tai skaitā importu, 2006.gadā veikuši deviņi akcīzes preču noliktavu turētāji, lielākoties - alkoholisko dzērienu ražotāji.

Sākot ar 2011. gada 1. janvāri komersantiem saražotā spirta daudzuma uzskaitei būs jālieto daudzuma skaitītāji.

To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi par alkoholisko dzērienu daudzuma noteikšanu, spirta uzskaiti un spirta daudzuma kontroles kārtību, kas otrdien tika apstiprināti Ministru kabineta (MK) sēdē.

Tāpat arī izveidota sadaļa, kurā iekļautas normas ar prasībām spirta uzskaitē, informācijas norādīšanai spirta uzskaites žurnālā vai datorprogrammā par komersanta saražoto, saņemto, izsniegto vai izlietoto spirtu.

Lai atvieglotu komersantam noteikto administratīvo slogu, noteikumi paredz par spirta apriti norīkot atbildīgo personu, nevis spirta pieņemšanas komisiju. Paredzēts, ka spirta uzskaite būs jāveic komersanta, nevis VID apstiprinātā (parakstītā, datētā un apzīmogotā) spirta uzskaites žurnālā vai datorprogrammā.

Kalsnavas spirta rūpnīca, kas ir pārdzīvojusi īpašnieku bankrotu un maksātnespēju, joprojām kārto saistības ar kreditoriem, pēc modernizācijas rūpnīcā sākta zaļā jeb bioloģiskas izcelsmes etilspirta ražošana, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Kalsnavas spirta rūpnīcā saimnieko SIA Biodegviela, kuras īpašnieki ir Kiprā reģistrēts ofšors. SIA Biodegviela, kas spirta rūpnīcas modernizācijā kopumā ir ieguldījusi 12 milj. eiro, ir uzsākusi biogāzes un bioetanola ražošanu, kā arī plāno sākt organiskas izcelsmes pārtikas ogļskābās gāzes tirdzniecību. Tuvākajā laikā plānots uzbūvēt graudu kalti, kuras izmaksas tiek lēstas ap 0,5 – 0,7 milj. eiro. Kalsnavas spirta rūpnīca sāka strādāt 1937. gadā, pašos pirmsākumos tā ražoja spirtu no kartupeļiem, kuru izmantoja kā degvielu automašīnām. Šobrīd Kalsnavas spirta rūpnīca ražo spirtu gan no kviešiem, gan no rudziem un piegādā spirtu lielākajiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem - a/s Grindeks un a/s Olainfarm.

Policijas darbiniekiem atklājot divas nelegāla spirta glabātuves, no melnā tirgus izņemtas vairāk nekā 30 tonnas spirta. Akcīzes nodoklī vien par šo partiju nav nomaksāti aptuveni 247 tūkstoši latu.

Lielākais ķēriens policistiem bijis kādā Salaspils uzņēmuma teritorijā, kur vairākās garāžās tika atrasti 24 rezervuāri ar spirtu, kuru kopējā masa pārsniedza 24 tonnas. Policija nelegālā spirta glabātuvē ieradās līdz ar kādu vīrieti, kas bija iecerējis iegādāties reibinošo šķidrumu.

Šobrīd ir uzsākts kriminālprocess un aizturētas trīs personas, tajā skaitā uzņēmuma īpašnieks.

Mazāks, bet arī vērā ņemams nelegālā spirta daudzums – 7 tonnas tika atrastas Ogres rajonā.

Ekonomikas policijas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis norādīja, ka šis atradums ir ļoti būtisks, jo šādu pašu daudzumu nelegālā spirta policija atradusi visā pagājušajā gadā.

Lai gan pagājušā gada nogalē Krievijas rublis piedzīvoja dramatisku kritumu, no kaimiņvalsts importējamā spirta cenu tas nav īpaši ietekmējis, atzina AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Izejvielas cenu ietekmēja divi faktori. Kad sākās rubļa vērtības lejupslīde, spirta cenas Krievijā sāka kāpt, vienlaikus, rubļus konvertējot eiro, spirta eksports izvērtās aizvien izdevīgāks. Savukārt šogad rublis ir stabilizējies, cena kļuvusi nedaudz lielāka, tomēr kopumā noticis izlīdzinājums un lielas atšķirības cenā nejūtam,» sacīja uzņēmuma vadītājs.

Viņš arī norādīja, ka Latvijas balzams iepērk vidēji 1,3 miljonus litru spirta mēnesī un izejviela vienādos daudzumos tiek pirkta Krievijā un Eiropas Savienībā, tomēr Krievijas spirts esot nedaudz dārgāks lielāko muitas nodevu dēļ.

«Tomēr šo proporciju nemainīsim, jo Krievijas spirtam ir izcili laba kvalitāte. To izmantojam atsevišķu premiālās klases dzērienu ražošanā, piemēram, Stolichnaya, Amber gold, Moskovskaya un citos,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Bioetanola, pārtikas spirta un alkoholisko dzērienu ražotājas SIA Jaunpagasts plus spirta rūpnīcai Iecavā otrajā izsolē ar lejupejošu soli izdevies atrast pircēju, pastāstīja uzņēmuma pārstāvis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā Jānis Maršāns.

Viņš sacīja, ka Jaunpagasts plus spirta rūpnīcu bija pieteikušies iegādāties līdz 20 pretendentu, kas ir liels skaits, taču precīzu pretendentu skaitu viņš nevarēja nosaukt. Pēc Maršāna teiktā, izsolē uzvarēja un tiesības iegādāties Jaunpagasts plus spirta rūpnīcu ieguva pretendents, kurš solīja augstāko cenu.

Jaunpagasts plus pārstāvis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā sacīja, ka minētajam pretendentam mēneša laikā ir jāsamaksā solītā cena. «Pircējam ir dots mēnesis samaksāt. Ja mēneša laikā tiks samaksāts, darījums notiks,» teica Maršāns, piebilstot, ka Jaunpagasts plus spirta rūpnīcas pircēju un darījuma summu būs iespējams atklāt, tiklīdz tas būs noslēdzies.

Būtisks cenu kāpums alkohola nozarē ietekmē galaproduktu cenu šogad.

Jau pērnā gada otrajā pusē būtiski cēlās cenas uz galvenajām izejvielām alkoholisko dzērienu ražotājiem – spirtu un vīnmateriālu, kas ietekmē gatavās produkcijas cenas. A/s Latvijas balzams (LB) loģistikas direktors Intars Geidāns informē, ka pagājušajā gadā diezgan būtiski kāpumu – par 30% uzrādīja spirta iepirkuma cenas Krievijā. Tas esot skaidrojams ar zināmu spirta deficītu, ko, savukārt, noteica sliktā graudaugu raža Krievijā un cenu kāpums, kā arī virkne Krievijas spirta ražotāju neizturēja licencēšanu.

Arī LB sajuta spirta iepirkuma cenas pieaugumu, jo tieši Krievijas alfa kvalitātes spirts tiek izmantots uzņēmuma portfelim ļoti būtiska dzēriena – degvīna Stolichnaya ražošanā. Pieprasījums pēc spirta Krievijā attiecīgi ietekmējis arī spirta cenas kāpumu Eiropā – cena vidēji augusi par 5-10% pērnā gada otrajā pusē. Pēc prognozēm spirta cenas varētu kāpt arī šogad, bet pašlaik ir grūti pateikt, cik liels varētu būt kāpums.

Valsts policija (VP) sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) izmeklēšanas rezultātā Jaunkalsnavā pieķērusi cilvēku grupu, kas SIA Biodegviela etilspirta ražotnē nodarbojusies ar nelegāla alkohola marķēšanu un izplatīšanu, preses konferencē pastāstīja VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš skaidroja, ka decembra sākumā Valsts policijas Vidzemes reģiona Kriminālpolicijas biroja darbinieki, balstoties uz izmeklēšanā iegūtiem pierādījumiem, veica transportlīdzekļa aizturēšanu Madonas novada Kalsnavas pagasta Jaunkalsnavā, pie uzņēmuma SIA Biodegviela teritorijas. Tika konstatēts, ka automobilī bez jebkādiem komercdokumentiem tiek pārvadāti 700 litri spirta.

Papildu kratīšanu laikā uzņēmuma teritorijā tika uzieti transportlīdzekļi, kuros tika konstatētas vairāk nekā 1,3 tonnas etilspirta un jau marķēti alkoholiski dzērieni, kas bija paredzēti nelegālai pārdošanai. Pēc VP pārstāvju domām, ar šādām darbībām uzņēmums nodarbojas jau aptuveni pusgadu.

Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, ko paredz rosinātie grozījumi likumā Par akcīzes nodokli.

Grozījumi paredz līdzšinējo nodokļa likmi no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielināt līdz 4,4 eiro, bet vīnam no 64,03 līdz 78 eiro.

Savukārt attiecībā uz raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi paredzēts diferencēt. Dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem plānots noteikt likmi 39 eiro, bet ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem – 78 eiro apmērā par 100 litriem. Patlaban nodokļa likme raudzētajiem dzērieniem ir 64,03 eiro par 100 litriem.

Šāda pieeja rosināta, lai akcīzes nodokļa likme vieglajiem raudzētajiem dzērieniem (sidriem) būtu konkurētspējīga Baltijas valstu starpā, kā arī, lai veicinātu šo dzērienu ražošanu no Latvijā audzētiem augļiem un ogām, uzsver likumprojekta autori.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 31.martā, konceptuāli atbalstīja akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholiskajiem dzērieniem, ko paredz rosinātie grozījumi likumā Par akcīzes nodokli.

Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz šī gada valsts budžeta likumu, un papildu finansējumu no akcīzes nodokļa ieņēmumiem paredzēts novirzīt izglītības jomai, galvenokārt brīvpusdienu nodrošināšanai 4.klašu skolēniem,» grozījumu nepieciešamību raksturoja Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Grozījumi paredz līdzšinējo nodokļa likmi no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielināt līdz 4,4 eiro, bet vīnam no 64,03 līdz 78 eiro.

Savukārt attiecībā uz raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi paredzēts diferencēt. Dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem plānots noteikt likmi 39 eiro, bet ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem – 78 eiro apmērā par 100 litriem. Patlaban nodokļa likme raudzētajiem dzērieniem ir 64,03 eiro par 100 litriem.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredz no šī gada 1.augusta paaugstināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem.

Par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis iepriekš atzīmēja, ka pieņemts lēmums nodokli pagaidām celt tikai šogad un, uzklausot nozares pārstāvjus, jauno likmi piemēros no augusta, nevis jūlija, kā bija plānots iepriekš. Savukārt par turpmākajām nodokļa izmaiņām, kas sākotnēji bija iecerētas arī nākamajos divos gados, tiks lemts vēlāk, iespējams, nākamā gada valsts budžeta izstrādes gaitā.

Saskaņā ar grozījumiem līdzšinējā nodokļa likme no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielināta līdz 3,8 eiro, bet vīnam no 64,03 līdz 70 eiro.

No 1. augusta paaugstinās akcīzes nodokļa likmes, kas sadārdzina alu un grādīgos dzērienus, bet valsts cer uz papildu miljoniem eiro , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Grozījumi akcīzes nodokļa likumā paredz dažādu akcīzes nodokļa kāpumu.

Līdzšinējā akcīzes nodokļa likmi no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielinās līdz 3,8 eiro, bet vīnam – no 64,03 līdz 70 eiro. Savukārt attiecībā uz raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi paredzēts diferencēt. Dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem plānots noteikt likmi 64 eiro, bet ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem – 70 eiro apmērā par 100 litriem. Patlaban nodokļa likme raudzētajiem dzērieniem ir 64,03 eiro par 100 litriem. Šī nodokļa likmi paredzēts palielināt starpproduktiem – par 100 litriem dzēriena ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem nodokļa likmi no līdzšinējiem 64,03 eiro plānots palielināt līdz 70 eiro, bet ar spirta saturu virs 15 tilpumprocentiem –no 99,6 līdz 110 eiro. Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likmi plānots palielināt līdz 1360 eiro par 100 litriem absolūtā spirta. Patlaban nodokļa likme ir 1337,5 eiro.

Akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem plānots paaugstināt no šī gada 1.augusta. To trešdien, 27.maijā, nolēma Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, virzot izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā grozījumus likumā Par akcīzes nodokli, informē Saeimas Preses centrs.

«Šodien pieņēmām lēmumu nodokli pagaidām celt tikai šogad, un, uzklausot nozares pārstāvjus, vienojāmies jauno likmi piemērot ar augustu, nevis jūliju, kā bija plānots iepriekš. Savukārt par turpmākajām nodokļa izmaiņām, kas sākotnēji bija iecerētas arī nākamajos divos gados, vienojāmies lemt vēlāk, iespējams, nākamā gada valsts budžeta izstrādes gaitā,» par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas pieņemtos lēmumus skaidro komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Grozījumi paredz līdzšinējo nodokļa likmi no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielināt līdz 3,8 eiro, bet vīnam no 64,03 līdz 70 eiro.

Aizvadītās nedēļas nogalē Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki aizdomās par spirta un tabakas kontrabandu no Krievijas Federācijas aizturējuši 9 personas, tostarp trīs muitas un divus robežsardzes darbiniekus, Db.lv informēja Valsts policija.

Šā gada 13.decembrī operatīvo pasākumu rezultātā Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) ONAP aizturēja deviņus vīriešus - iepriekš par slepkavību sodītu, 1969.gadā dzimušu vīrieti, kurš organizēja kontrabandas preču ievešanu Latvijā; 1970.gadā dzimušu Krievijas pilsoni, kurš iepriekš strādājis Krievijas muitā un Krievijā veica darbības saistībā ar spirta un cigarešu sagatavošanu ievešanai Latvijā; 1972.gadā dzimušu vīrieti un 1984.gadā dzimušu vīrieti, kuri, šķērsojot robežu ar automašīnām, ierīkotās slēptuvēs regulāri no Krievijas uz Latviju pārvadāja spirtu un cigaretes; trīs VID Latgales reģionālās iestādes muitas darbiniekus 1969.gadā dzimušu vīrieti, 1962.gadā dzimušu vīrieti un 1970.gadā dzimušu vīrieti (kurš 2005.gadā par līdzdalību kontrabandā tika nosacīti notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem, taču spriedums nav stājies spēkā, jo pārsūdzēts) un divus Valsts robežsardzes darbiniekus 1979.gadā dzimušu vīrieti un 1976.gadā dzimušu vīrieti, kuri, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, par naudas atlīdzību neveica transporta ldzekļu pārbaudi kuros atradās nelikumīgās preces, tādējādi ļaujot ievest Latvijā kontrabandas spirtu un cigaretes.

Saeimas vairākums šodien galīgajā lasījumā pieņēma partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas iesniegtos grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, paredzot lēnāku akcīzes nodokļa celšanu alkoholiskajiem dzērieniem.

Līdz ar grozījumiem likumā nolemts akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem 2020. un 2021.gadā paaugstināt vidēji par 5% gadā.

Tādējādi stiprā alkohola litra nodokļu daļa tiks paaugstināta par 0,38 eiro 2020.gadā un 0,4 eiro 2021.gadā, bet vīnam nodokļu daļa katrā gadā pieaugs par 0,06 eiro (par litru). Nodokļu daļa alum pieaugs par 0,03 eiro par litru.

Atbilstoši atbalstītajiem priekšlikumiem starpproduktiem (ar alkohola saturu virs 15%, bet līdz 22%) akcīzes nodoklis par 100 litriem augs no 168 uz 176 eiro, spirtam un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodoklis par 100 litriem absolūtā spirta no 1.marta augs no 1564 eiro uz 1642 eiro, bet pēc gada - 1724 eiro. Savukārt alum akcīzes nodoklis par katru absolūtā spirta tilpumprocentu par 100 litriem augs nedaudz straujāk nekā iepriekš paredzēts - nevis no 7,4 eiro uz 8,1 eiro par 100 litriem, bet gan uz 8,2 eiro.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka saskaņā ar likumu Par akcīzes nodokli 2015.gada 1.augustā tiek mainītas akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem, tādēļ uzņēmējiem, kas nodarbojas alkoholisko dzērienu tirdzniecību, ir jāveic inventarizācija un jāpārskaita akcīzes nodokļa starpība valsts budžetā.

Šī gada 18.jūnijā Saeimā ir pieņemti grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas stājas spēkā šī gada 1.augustā.

Līdz 2015.gada 17.augustam uzņēmējiem jāveic akcīzes nodokļa starpības aprēķins un jāiesniedz EDS inventarizācijas saraksts (-i) un nodokļa aprēķins ar valsts budžetā maksājamo nodokļa starpības summu par inventarizācijas rezultātā konstatētajiem alkoholisko dzērienu krājumiem.

Līdz 2015.gada 14.septembrim uzņēmējam jāiemaksā valsts budžetā aprēķinātā akcīzes nodokļa starpības summa.

Ja dienā, kad notiek nodokļa likmju maiņa, t.i., 2015.gada 1.augustā, uzskaitē vai faktiskā rīcībā nav alkoholisko dzērienu krājumu, to fiksē uzņēmuma sastādītajā inventarizācijas sarakstā.

Valsts ieņēmu dienesta (VID) Muitas policijas pārvaldē 2015.gada 23.decembrī tika uzsākts kriminālprocess par alkoholisko dzērienu nelikumīgu uzglabāšanu un pārvietošanu lielā apmērā (kopā 9560 litri), informē VID.

Pārbaudot informāciju par iespējamu nelikumīgu akcīzes preču pārvadāšanu, Muitas policijas pārvaldes amatpersonas 2015.gada 27.novembrī uz autoceļa Koknese-Rīga apturēja kravas automobili Renault Premium. Pretēji šofera teiktajam, ka automobiļa puspiekabē nekādas kravas nav, atverot kravas pārsegu, atklājās, ka puspiekabē atrodas 46 aptuveni 200 litru tilpuma mucas. Automobilis tika nogādāts tālākai pārbaudei – muitas kontroles teritorijā Rīgas brīvostā. Padziļinātās pārbaudes gaitā tika noskaidrots, ka visās 46 mucās ir bezkrāsains šķidrums ar spirtam raksturīgu smaržu. Tika konstatēts, ka kopējais spirta daudzums ir 9560 litri, un paņemti šķidruma paraugi tā sastāva un izcelsmes noskaidrošanai. Nelikumīgi pārvadātais spirts nogādāts Nodrošinājuma valsts aģentūrā.

Dubultdegvīns Dvoinaja belaja, kas izgatavots, izmantojot jaunu patentētu tehnoloģiju, sāk ieņemt savu vietu Latvijas veikalu plauktos.

Esam liecinieki modernu augstvērtīgu degvīnu ēras aizsākumam, kad to ražošanai tiek izmantotas jaunas zinātniski izstrādātas tehnoloģijas un senas klasiskās receptes. Šādas sinerģijas rezultātā iegūstami augstvērtīgi degvīni, turklāt – to cena nav augsta. Viens no lielākajiem alkoholisko dzērienu vairumtirgotājiem Latvijā SIA Latalko sākusi plašu sadarbību ar Krievijas valsts īpašumā esošo uzņēmumu Rosspirtprom, kam pieder vairāk nekā 70 alkohola ražotņu kontrolpaketes, kurās tiek saražoti vairāk nekā 40 % spirta un 16 % degvīna un liķieru produkcijas Krievijā. Šīs sadarbības rezultātā Latvijā veikalu plauktos jūnijā parādījušās divas jaunas degvīna markas – Dimka, kas izgatavota pēc klasiskas receptūras ar mūsdienu tehnoloģijām, un Dvoinaja belaja, kas izgatavota, izmantojot īpašo jauno patentēto dubultās sajaukšanas tehnoloģiju. Visi uzņēmuma Rosspirtprom saražotie degvīni atbilst augstiem Krievijas valsts noteiktajiem kvalitātes standartiem.

Latvijā gaidāmā akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholam labvēlīgi ietekmēs Igaunijas alkohola tirgus atveseļošanos un samazinās pārrobežu tirdzniecību starp abām valstīm, pavēstījusi Igaunijas Alkohola ražotāju un importētāju asociācija (ATML).

2021.gada martā pašreizējā starpība starp nodokļa likmēm abās valstīs dažiem dzērienu veidiem samazināsies par pusi, norādīts piektdien izplatītajā ATML paziņojumā.

Tā, piemēram, ja tagad akcīzes nodokļa starpība par puslitra pudeli dzēriena ar alkohola saturu 40% ir 0,63 eiro, tad no 2021.gada marta tā būs 0,31 eiro, sacīts paziņojumā. "Lielās starpības dēļ starp akcīzes nodokļa likmēm stiprais alkohols bija tā prece, kuras dēļ uz robežas ar Latviju sākās pārrobežu tirdzniecība. Rīgikogu pagājušā gada jūnija lēmumi un pašreizējie Latvijas valdības lēmumi palīdzēs vēl vairāk samazināt pārrobežu tirdzniecību starp abām valstīm," sacījusi ATML izpilddirektore Trīna Kutberga.

Stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 15% būs Latvijas atbilde uz Igaunijas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmes alum un alkoholam.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma akcīzes nodokļa likuma grozījumus virzīt izskatīšanai šodienas Saeimas plenārsēdē, lai tie varētu stāties spēkā jau šā gada jūlijā un ziemeļu kaimiņvalsts pircējiem joprojām būtu izdevīgi braukt iepirkt alkoholu Latvijā. Ar balsu vairākumu tika atbalstīts priekšlikums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem samazināt akcīzes nodokļa likmi no pašreizējiem 1840 eiro par 100 litriem līdz 1564 eiro, vienlaikus atsakoties no iecerētā – šīs likmes palielināšanas līdz 2025 eiro. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti neatbalstīja ideju par akcīzes nodokļa likmes samazināšanu alum. Jāatgādina, ka Igaunijas parlaments pieņēma lēmumu ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2508 eiro līdz 1881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Šo izmaiņu rezultātā būtiski samazināsies nodokļu daļas atšķirība starp Igauniju un Latviju – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tā samazināsies no 1,57 eiro līdz 0,06 eiro uz 0,5 l stiprā alkoholiskā dzēriena, bet alum no 0,30 eiro līdz 0,16 eiro par 0,5 litriem alus (ar alkohola saturu 5,2 tilpumprocenti). Turklāt pēc akcīzes nodokļa turpmākās paaugstināšanas Latvijā ar 2020. gada 1. martu nodokļu līmenis alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā būs zemāks nekā Latvijā, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Tādējādi Igaunijas lēmums būtiski samazināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un alum strauji radīs negatīvu ietekmi uz Latvijas alkoholisko dzērienu tirgu un līdz ar to arī uz valsts budžetu 2020. gadā aptuveni 92 milj. eiro apmērā.

Akcīzes nodokļa palielinājums no 1. februāra alkoholiskajiem dzērieniem, kafijai un alum var būtiski ietekmēt nozares uzņēmumus. Tā uzskata Db aptaujātie komersanti un ekonomikas eksperti. Uzņēmēji norāda - šis lēmums nav pārdomāts un var mazināt arī ieņēmumus valsts budžetā.

Kā Db jau vairākkārt vēstīja, akcīzes nodokļa celšanu valdība pamato ar nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus.

Augs cenas veikalos

Akcīzes nodokļa likmes pieauguma rezultātā pieaugs arī alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības cenas. Kā liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini, stiprajam alkoholam akcīzes likmes pieaugums dotu aptuveni 0.39 Ls sadārdzinājumu uz 0.5 l degvīna (ar 40 % alkohola) pudeli, bet alum - 0.04 Ls uz 0.5 l (5.2 % alkohola) pudeli. Savukārt 500 g kafijas akcīzes likmes kāpuma rezultātā varētu sadārdzināties par 0.25 Ls, lēš FM. Tiesa, tirgotāju aprēķini liecina, ka cenu kāpums vairumam preču būs lielāks.

Līdz ar vasaras svelmi un Saulgriežu tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo atspirdzinošie dzērieni, jo karstais laiks ļaudīm liek meklēt veldzējumu. Kvasam jau izsenis bijusi īpaša nozīme cilvēku ikdienas uzturā, un šis dzēriens ir populārs ne vien Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs.

Latvijas kvasa tirgu var iedalīt divās daļās – tiek piedāvāts gan raudzēts kvass, gan neraudzēts kvass, kas ražots, izmantojot iesala ekstraktu, atšķaidot to ar ūdeni un pievienojot krāsvielas un dažādus garšas aromatizētājus un mākslīgus saldinātājus.

Šobrīd Latvijā savu popularitāti atgūst kvass, ko gatavoto pēc senās, mūsdienām speciāli piemērotās iesala graudu raudzēšanas tehnoloģijas. Jau 20. gadsimta sākumā izstrādātā graudu apstrādes tehnoloģija ļauj iesalā saglabāt E vitamīnu un B grupas vitamīnus, minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kuras pārstrādes procesā pāriet kvasā un dod tam neaizmirstamu un neatkārtojamu garšu.

Finanšu ministrija (FM) rosina vēl straujāk celt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, liecina ministrijas sagatavotie priekšlikumi grozījumiem likumā par akcīzes nodokli, kas iesniegti apstiprināšanai galīgajā lasījumā.

FM skaidroja, ka tas nepieciešams, jo plānots piemērot lielākas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides ziedojumiem. Akcīzes nodokļa priekšlikuma būtība ir straujāka likmju celšana alkoholiskajiem dzērieniem, alum un cigaretēm, proti 2018.gadā tiks noteiktas tās likmes, kas bija paredzētas 2019.gadā, un attiecīgi 2019.gadā tās likmes, kas bija paredzētas 2020.gadā.

Ministrijas priekšlikums paredz no 2018.gada 1.jūlija akcīzes nodokļa likmi cigaretēm noteikt 78,7 eiro par 1000 cigaretēm iepriekš plānoto 70,7 eiro vietā.

Akcīzes nodokli alum iecerēts kāpināt līdz 6,8 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu iepriekš plānoto 5,6 eiro vietā.

Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli rosināts noteikt 1670 eiro par absolūtā spirta procentu iepriekš plānoto 1450 eiro vietā.