Samazināt aviobiļešu cenas, sekojot naftas cenu kritumam, daudzām aviosabiedrībām neļauj iepriekš par dārgu naudu iepirktā degviela, raksta laikraksts Dienas bizness.

Kā liecina Db neoficiālā informācija, krietna daļa aviosabiedrību, baidoties no solītā degvielas cenu pieauguma šī gada beigās, šovasar iepirka ievērojamus degvielas krājumus, kas savukārt, ņemot vērā reālo šodienas degvielas cenu, ir dārgi pirkts prieks un neļauj pazemināt aviobiļešu cenu, sekojot aktuālajam degvielas cenu kritumam. Kā Db.lv jau rakstīja, šī gada jūlijā naftas cena sasniedza savu maksimumu - 147 ASV dolārus par barelu. Taču šodien, par spīti iepriekšējām biedinošajām prognozēm, ka gada beigās būs jāmaksā jau 200 dolāri par barelu, ir vērojams naftas cenas samazinājums vairāk nekā uz pusi, sasniedzot 63.15 ASV dolārus par barelu. Tā kā ar naftas cenu ir saistīta arī degvielas cena, kas savukārt tiešā veidā atsaucas, piemēram, uz aviobiļešu cenu, par lētākiem lidojumiem no šī gada 20. oktobra paziņoja vācu sabiedrība Lufthansa, kas Eiropas lidojumiem uz degvielas rēķina sola 3 eiro atlaidi, degvielas izmaksām viena lidojuma biļetē sasniedzot 24 eiro, bet garajiem lidojumiem - 5 eiro atlaidi, ierēķinot 92 eiro degvielas izmaksām vienvirziena biļetē.

Kopš svētdienas, 1. jūnija visu lidsabiedrību aviobiļetes iespējams iegādāties elektroniski, taču daudzi Latvijas iedzīvotāji to nevar izdarīt, jo aviokompānijas neakceptē lielāko daļu no bankas kartēm, kas ir iedzīvotāju rīcībā.

Lai iegādātos biļetes cilvēkiem jāmeklē starpniekus, jo daudzas aviokompānijas, izņemot airBaltic, Ryannair un Easyjet, tās nepārdod, šodien raksta nra.lv.

Kā minēts laikrakstā, starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) lēmums ar 1. jūniju pāriet no papīra biļetēm uz elektroniskajām balstīts uz aplēsēm, ka arī līdz šim lielākā daļa aviobiļešu tiek pirktas internetā, elektroniskā biļete izmaksā lētāk un, atsakoties no papīra biļetēm, tiek saudzēta daba.

Pēc IATA aplēsēm, elektronisko aviobiļešu priekšrocības ir acīmredzamas. Tās pasūta un apmaksā internetā. Apstiprinājums tiek nosūtīts pa faksu, pa pastu, pa elektronisko pastu vai saņemts no attiecīgās aviokompānijas tieši lidostā. Papīra aviobiļete ir vidēji par deviņiem dolāriem (4.50 latiem) dārgāka nekā elektroniskā.

Šogad starptautiskajai aviobiļešu tirdzniecības platformai ASAP Tickets aprit 20 gadi, un pēdējos piecus gadus to tehniski attīsta, uztur un popularizē Latvijas uzņēmums Dynatech, kas specializējas IT, mārketinga, projektu vadīšanas, dizaina un citu biznesa atbalsta pakalpojumu sniegšanā. Kopš Latvijas uzņēmums Dynatech uztur platformu ASAP Tickets, tā klientu skaists ir gandrīz trīskāršojies. Pēdējo piecu gadu laikā ASAP Tickets ir piesaistījis 32,200,242 jaunus platformas lietotājus un pārdevis 1,128,301 biļešu uz tādiem populāriem galamērķiem kā Filipīnas, Amerikas Savienotās Valstis un Itālija.

Latvijas uzņēmums Dynatech ir viens no divpadsmit starptautiskās DYNINNO grupas birojiem visā pasaulē. Tas darbojas kā kompetenču centrs un palīdz grupas uzņēmumiem attīstīt produktus un pakalpojumus ceļošanas, finanšu tehnoloģiju un izklaides jomā, nodrošinot pašu izstrādātās IT tehnoloģijas un kompetences mārketingā, projektu vadībā, dizaina risinājumos u.c.

“Kopš Dynatech dibināšanas esam pārņēmuši ASAP Tickets pilnveidošanu un uzturēšanu, lai centralizēti nodrošinātu platformas attīstību. Ikdienā mēs sniedzam tādus pakalpojumus kā publisko un iekšējo aplikāciju arhitektūras plānošanu, izstrādi un uzturēšanu, lai nodrošinātu stabilu un efektīvu sistēmas darbību, kā arī uzlabotu lietotāju pieredzi, izmantojot mūsu aplikācijas. Līdz ar pandēmijas sākumu un biznesa modeļa maiņu mums īsā laikā nācās aplikācijās ieviest jaunus algoritmus un tehniskos risinājumus, lai spētu nodrošināt efektīvu darbu mūsu 1500 cilvēku lielajai pārdošanas komandai visā pasaulē,” stāsta Dynatech tehniskais direktors (CTO) Mareks Reppo.

Lietuvas uzņēmums Interneto Partneris, kam pieder arī aviobiļešu tirdzniecības portāls FlySiesta.lv Latvijā, kļuvis par tiešsaistes aviobiļešu pārdošanas tirgus līderi Baltijā, apsteidzot vairākus lokālos portālus.

Pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 11 miljonu eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2006. gadā. Apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar strauju ekspansiju ārvalstu tirgos un klientu servisā ieviestajām inovācijām, Db.lv informē FlySiesta.lv mediju attiecību konsultante Zane Bojāre.

2007. gadā kompānija Interneto Partneris Baltijas valstīs internetā pārdevusi vairāk nekā 42 220 aviobiļetes, tādējādi kļūstot par lielāko tiešsaistes aviobiļešu tirdzniecības kompāniju Baltijas valstīs. Latvijas mērogā apsteigti tādi aviobiļešu tirdzniecības portāli kā lidot.lv, avio.lv, Airtravel.lv, aviobiletes.lv un citi. Papildus Baltijas tirgum pagājušajā gadā uzņēmums aptvēra arī Lielbritānijas, Polijas, Ukrainas un Krievijas tirgus, izveidojot portālus FlySiesta.com, FlySiesta.pl, Aviagid.com.ua un FlySiesta.ru. 2008. gadā Interneto Partneris iegādājās igauņu uzņēmumu bookinghouse.ee, strauji apgūstot arī Igaunijas tirgu.

Aviobiļešu portāla Lidot.lv apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 1.2 miljonus latu, kas ir par 91 % vairāk nekā šai pašā laika posmā 2006.gadā.

Paredzams, ka līdz gada beigām apgrozījums varētu pieaugt līdz 3 milj. latu

"Neskatoties uz straujo aviobiļešu interneta pārdošanas attīstību un daudzu jaunu spēlētāju ienākšanu Latvijas tirgū, mūsu portāls salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem piedzīvojis ievērojamu izaugsmi. Tas ir iespējams, jo uzmanīgi sekojam nozares attīstībai pasaulē un cenšamies saviem klientiem piedāvāt arvien jaunus tehnoloģiskus risinājumus", norāda portāla projektu vadītājs Kaspars Lācis.

Ar panākumiem darbu kopš šī gada maija ir uzsākusi Lidot.lvIgaunijas versija Lendama.ee.

Šodien uzņēmuma airBaltic vadītājs Bertolts Martins Fliks esot saņēmis flyLAL Group ģenerāldirektora Lina Dovīdena (Linas Dovydėnas) vēstuli, kurā Latvijas uzņēmums tiek aicināts ņemt vērā situāciju tirgū un, sekojot flyLAL-Lithuanian Airlines piemēram, samazināt aviobiļešu cenas, liecina sniegtā informācija medijiem.

flyLAL Group ģenerāldirektors Lins Dovīdens vēstulē uzsver, ka, viņaprāt, konkurence starp flyLAL-Lithuanian Airlines un airBaltic Baltijas valstu tirgū ir ļoti izdevīga klientiem, valstīm un aviācijas attīstībai.

"Tomēr pats svarīgākais ir tas, ka Latvijas un Lietuvas pasažieriem tiek sniegtas plašākas iespējas apskatīt pasauli – viņi tagad var doties lidojumos dažādos virzienos lētāk un biežāk. Tas būtiski paplašinās Lietuvas un Latvijas iedzīvotāju pasaules skatījumu un ļaus viņiem ceļot un iepazīt citas valstis. Turklāt šādā veidā tiek radīti papildu ienākumi abās valstīs," vēstulē norāda L. Dovīdens.

No savas puses flyLAL Group esot pievērsusi vislielāko uzmanību uzņēmumu attīstībai 2005.-2008. gadā. Šobrīd uzņēmums esot gatavs palielināt lidojumu apjomu 4-5 reizes. Šobrīd tiekot paplašināta lidmašīnu flote, un tiekot plānots, ka jau 2008. gada ziemā būs vairāk par 20 lidmašīnām. Pamatojoties uz 2008. gada vasaras lidojumu sarakstu, flyLAL-Lithuanian Airlines izmantos 16 lidmašīnas.

Degvielas cenas pieaugums un izmaiņas likumdošanā gādās par to, lai 2 stundu lidojums nemaksātu mazāk par 200 eiro.

Savu prognozi attiecībā uz tuvākajās dienās Eiropas Parlamentā (EP) skatāmajiem jautājumiem pauda Latvijas EP deputāts Aldis Kušķis. «Demokrātisks solis ir aviācijas atzīšana par līdzvērtīgu industrijas veidu, kas tāpat piesārņo gaisu ar CO2 izmešiem kā rūpnīcas, taču līdz šim tik lielo pietāti pret aviokompānijām var skaidrot ar to, ka valdībām tās nacionālās aviokompānijas ir gluži vai kā svētās govis. Tas tā ir Vācijai ar Lufthansa, Francijai ar Air France un Latvijai ar airBaltic. Tāpēc tām ir tik daudz atļauts, piemēram, papildus biļešu cenai norādīt vēl arī drošības vai degvielas izmaksas. Iedomājaties, kas būtu, ja alus ražotājs veikalā blakus alus pudeles cenai norādītu vēl arī transporta izmaksas?» tā A.Kušķis.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Vairākas aviokompānijas jau drīzumā varētu celt aviobiļešu cenas un sākt ieviest degvielas piemaksas lidojumos no Rīgas.

To Db prognozē vairāki avionozares eksperti, uzsverot, ka cenas varētu celt t.s. klasiskās aviokompānijas. Galvenais iemesls šādai rīcībai ir strauji augošās naftas cenas pasaulē, kas pēdējā gada laikā vairāk nekā divas reizes ir sadārdzinājušas avio degvielas cenu. Pērnajā gadā aviokompānijas par tonnu aviodegvielas vēl maksājušas 700 ASV dolārus, bet šobrīd cena ir pieaugusi līdz 1450.

Pirmās - klasiskās

Pirmās aviokompānijas, kas varētu ieviest degvielas piemaksas un celt biļešu cenas, būšot t.s. klasiskās aviokompānijas - pirmkārt cenas celšoties tālajos lidojumos un starpkontinentālajos reisos, kuros garāku lidojumu dēļ degviela veido daudz būtiskāku izmaksu daļu nekā tuvajos un reģionālajos reisos. Pirmā aviokompānija jau ir zināma, kas ievieš degvielas piemaksas - Db rīcībā no lasītāja nonākusi Nīderlandes aviokompānijas KLM elektroniskā vēstule, kurā tā informē klientu, ka no 10. jūlija ievieš lielas degvielas piemaksas vidējos un tālajos lidojumos. Db, kā potenciālais ceļotājs, piezvanot uz tūrisma kompānijas T.U.I biļešu rezervācijas centru, saņēma apstiprinājumu KLM nodevas ieviešanai, kas palielinās aviobiļešu cenu vidēji par 120 eiro (jeb 84 Ls). Ar citām klasiskajām avio- kompānijām, kas lido uz Rīgu, Db sazināties neizdevās, tomēr sagaidāms, ka arī tās drīzumā varētu rīkoties līdzīgi. Tādējādi biļešu cenas daudzos tālajos lidojumos varētu pieaugt pat par vairākiem simtiem eiro.

Kā galvenais vaininieks aviobiļešu pieaugumam tiek minēts aviodegvielas cenas pieaugums. Pēdējo mēnešu laikā aviodegvielas cena palielinājusies par 30%, ziņo tltTimes.ru.

Kā raksta tltTimes, tad tik liels aviodegvielas cenu pieauguma temps neesot bijis pat degvielas krīzes laikā, kas bija 2004 - 2005. gadā, kad cena pieauga divas - trīs reizes.

Aeroflot pārstāvis norādījis, ka aviobiļešu cenas palielināsies par 20%, kas nav tik liels kāpums kā aviodegvielai. Aeroflot ģenerāldirektors Vladimirs Spiridonovs uzskata, ka kāpums tik un tā ir pa lielu. Aeroflot ir aprēķinājis, ka 15 lielākajām Krievijas aviokompānijām kopā degvielas izmaksas gada laikā pieaugs par 10 miljardiem RUB.

Latvijas tūrisma firmas izstrādā specpiedāvājumus trešo valstu tūristiem, lai piesaistītu lielāko daļu Šengenas zonas apmeklētāju.

Pašreizējā Latvijas tūrisma industrijas vīzija ir piesaistīt lielu daļu potenciālo NVS un Āzijas valstu ceļotgribētāju uz Latviju kā sava ceļojuma sākumpunktu. Galvenais «ierocis» cīņā par tūristiem varētu kļūt Rīgas lidosta un aviobiļešu piedāvātās cenas. Tiesa, šobrīd problēmas var radīt augošās cenas, kas neatbilst tūrisma pakalpojumu kvalitātei.

Strādā kopīgi

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters uzsver, ka gan airBaltic, gan lidosta, gan Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) plāno strādāt kopīgi, lai mērķus realizētu. TAVA direktors Uldis Vītoliņš, kura vadītā organizācija šobrīd uzņemoties tādas kā koordinatora funkcijas un mudina tūrisma nozarē iesaistītās kompānijas sadarboties un piedāvāt dažādus specpakalpojumus potenciālajiem NVS tūristiem, norāda, ka bez airBaltic specpasākumus un koordinētas darbības veic arī kuģošanas kompānija Tallink, viesnīcu ķēdes u.c. tūrisma nozarē iesaistītas kompānijas un struktūras. «Vīzija ir tāda, ka mēs vēlamies izveidot Latviju par tūrisma centru, no kura tālāk plānot un doties ceļojumā pa visu reģionu,» uzsver U. Vītoliņš. Latvijas pirmais mērķis šobrīd esot aizsteigties priekšā kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai un nodrošināt labākās pozīcijas NVS valstu tūristu piesaistīšanai, jo arī mūsu kaimiņvalstīm iestāšanās Šengenā sniegs līdzīgas priekšrocības cīņā par tūristiem. «Mums arī tīri ģeogrāfiski ir priekšrocības - esam Baltijas reģiona pašā vidū un Rīga ir kā radīta, lai kļūtu par tūrisma plūsmas centru,» uzsver U.Vītoliņš.

Neskatoties uz kopējo cenu kāpumu Latvijā, pasažieriem ceļojums ar aviokompāniju airBaltic šogad izmaksā vidēji par 50% lētāk nekā pirms pieciem gadiem - 2002. gadā, akcentē aviokompānija

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Mēs priecājamies, ka pretstatā vispārējai cenu pieauguma tendencei Latvijā, airBaltic piedāvā pasažieriem aizvien labākas cenas. Tas liecina, ka aviācija ir viena no nedaudzajām pakalpojumu nozarēm, kas pēdējo gadu laikā būtiski uzlabojusi efektivitātes rādītājus. Neskatoties uz degvielas un algu izmaksu pieaugumu, iesākto cenu samazināšanas politiku turpināsim un zemas aviobiļešu cenas piedāvāsim gan esošajos, gan jaunajos maršrutos."

50% izmaksu ietaupījums pasažieriem noteikts, salīdzinot vidējās aviobiļešu cenas 2002. gadā un 2007 .gadā, aprēķinā ņemot vērā arī inflācijas rādītājus. Šajā pašā periodā degvielas izmaksas, kas veido ievērojamu airBaltic izdevumu daļu, palielinājušās 2,6 reizes, skaidro aviokompānija.

Rīga. Neskatoties uz kopējo cenu kāpumu Latvijā, pasažieriem ceļojums ar aviokompāniju airBaltic šogad izmaksā vidēji par 50% lētāk nekā pirms pieciem gadiem - 2002. gadā.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Mēs priecājamies, ka pretstatā vispārējai cenu pieauguma tendencei Latvijā, airBaltic piedāvā pasažieriem aizvien labākas cenas. Tas liecina, ka aviācija ir viena no nedaudzajām pakalpojumu nozarēm, kas pēdējo gadu laikā būtiski uzlabojusi efektivitātes rādītājus. Neskatoties uz degvielas un algu izmaksu pieaugumu, iesākto cenu samazināšanas politiku turpināsim un zemas aviobiļešu cenas piedāvāsim gan esošajos, gan jaunajos maršrutos."

50% izmaksu ietaupījums pasažieriem noteikts, salīdzinot vidējās aviobiļešu cenas 2002. gadā un 2007 .gadā, aprēķinā ņemot vērā arī inflācijas rādītājus. Šajā pašā periodā degvielas izmaksas, kas veido ievērojamu airBaltic izdevumu daļu, palielinājušās 2,6 reizes.

No nākamā gada Krievijā samazināsies avioreisi, kā rezultātā biļešu cena palielināsies par 20% līdz 40%, atsaucoties uz Rosaviacija vadītāja Jevgēņija Bačurina sniegto informāciju, ziņo comstol.ru.

Viņš arī norādīja, ka Krievijas lidmašīnas ir nokalpojušas savu laiku un, lai atjaunotu avioparku, ir nepieciešami milzīgi līdzekļi. Kā vienīgo izeju J. Bačurins redz aviobiļešu cenas palielinājumu.

"Aviobiļešu cenas nākamajā gadā var pieaugt līdz pat 40%, ja vien netiks atrisināts avioparka jautājums," paziņoja J. Bačurins.

Pēc Krievijas Sabiedriskās domas izpētes centra datiem 80% Krievijas iedzīvotāju bail lidot, un kā galveno iemeslu viņi min vecās lidmašīnas.

No šodienas, 18.februāra, Latvijas aviosabiedrības airBaltic biļetes zemākajās cenu klasēs (e-deserta biļetes) varēs iegādāties arī aviobiļešu tirdzniecības vietās, tūrisma aģentūrās un ceļojumu portālos, liecina aviokompānijas sniegtā informācija medijiem. Līdz šim tās bija pieejamas vienīgi kompānijas interneta mājaslapā www.airbaltic.com.

"Biļešu tirdzniecība ar tūrisma aģentūru un citu izplatīšanas sistēmu starpniecību ir dārgāka, nekā to tiešā pārdošana aviokompānijas interneta mājaslapā. Tādēļ aviobiļešu cenas tiek pārstrukturētas tā, lai biļetes airBaltic interneta mājaslapā katrā cenu klasē būtu par līdz pat LVL 7 (EUR 10) lētākas nekā citos to izplatīšanas kanālos," skaidro aviokompānija.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks: "Ar šo cenu pārstrukturēšanu mēs vēlreiz vēlamies uzsvērt, ka internets ir ne tikai ērtākais, bet arī lētākais biļešu iegādes veids."

airBaltic biļešu cenu nosakot pieprasījums – jo laicīgāk iegādāta biļete un mazāk izpirktu vietu lidmašīnā, jo lētāks lidojums.

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Eiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina patērētājus par problēmām, kas saistītas ar aviobiļešu iegādi UAB Skrydziai LT, kas darbojas interneta vietnē 24fly.com, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane.

Lietuvas Ekonomikas ministrijas Tūrisma departaments ziņo, ka Lietuvas tūrisma operators UAB Travelonline Baltics (UAB Skrydziai LT mātes kompānija) nav informējis par uzņēmuma finansiālo stāvokli.

Šī iemesla dēļ Lietuvas Ekonomikas ministrijas Tūrisma departaments ir apturējis UAB Travelonline Baltics licenci. «Pastāv risks, ka aviobiļešu iegādes vietnes uzturētājam UAB Skrydziai LT ir radušās finansiālas problēmas, tāpēc ieteikts neiegādāties aviobiļetes interneta vietnē 24fly.com,» teikts paziņojumā.

UAB Skrydziai LT pašlaik vēl joprojām darbojas, tomēr, ja patērētājiem ir radušās problēmas, jāvēršas pie komersanta, ja tas neatbild vai nerisina radušos problēmu, aicinām vērsties pēc palīdzības Eiropas Patērētāju informēšanas centrā Latvijā.

Uzbekistānas nacionālā aviokompānija Uzbekistānas Aviolīnijas (Узбекистон хаво йуллари) informē, ka šī gada pirmajā pusgadā maršrutā Taškenta – Rīga – Ņujorka kompānija pārvadājusi 7420 pasažierus.

Neskatoties uz to, ka šogad aviokompānijas lidojumi no Taškentas caur Rīgu uz Ņujorku tiek veikti tikai reizi nedēļā, salīdzinot ar divām reizēm nedēļā pagājušajā gadā, procentuāli pasažieru skaits vienā lidojumā ir pieaudzis, Db.lv informē kompānijas pārstāvis Latvijā Azizs Makhamadinovs, kurš norāda, ka joprojām aviokompānija ir vienīgā, kas piedāvā savienojuma reisus uz Dienvidaustrumu Āziju, Indiju un Ņujorku caur Rīgu un Taškentu.

„Rīga ir un paliek stratēģisks virziens mūsu kompānijai, jo tūristiem no Vidusāzijas joprojām pievilcīga ir kūrortpilsēta Jūrmala, tajā notiekošie pasākumi, piemēram, jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis. Pateicoties Šengenas vīzai Rīga ir interesanta Āzijas uzņēmējiem un tūristiem, lai plānotu tālāk braucienus uz Eiropas pilsētām”, papildina aviokompānijas pārstāvis.

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tā piesakot sevi Baltijas tirgū, informē uzņēmumā.

Otravo ir Vliegtickets.nl mātes uzņēmums, kam pieder vairākas tiešsaistes ceļojumu aģentūras. Kopš investīciju uzņēmuma Waterland kļūšanas par Otravo lielāko akcionāru, šī jau ir trešā reize, kad uzņēmums paplašinās un pārpērk citus uzņēmums. Iepriekš par Otravo uzņēmuma daļu kļuva Flygstolen un Vakantie Discounter, kas ir tiešsaistes ceļojumu aģentūras.

Interneto Partneris ir jauna Lietuvas kompānija, kas aktīvi darbojas 23 valstīs, uzņēmums pārstāv dažādus zīmolus, tajā skaitā Greitai, Flyhi, Flysiesta un Bookinghouse, kas nodarbojas ar tiešsaistes aviobiļešu pārdošanu. Tiek prognozēts, ka Interneto Partneris 2017. gadā realizēs gada apgrozījumu vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā.

Kompānija eLong, kas ir interneta ceļojumu pakalpojumu piegādātāja Ķīnā, ir informējusi par otrā ceturkšņa rezultātiem, kuri uzrāda pieaugumu 55% apmērā. Kompānija ziņoja, ka tīrie zaudējumi 2005.gada otrajā ceturksnī sastādīja 396 000 ASV dolārus, salīdzinoši tajā pašā periodā pirms gada kompānija cieta zaudējumus 1,3 miljons ASV dolāru apmērā. ELong pārstāvji ziņo, ka otrā ceturkšņa rezultāti parāda jūtamu finansiālo un operatīvo rezultātu progresu. Šobrīd kompānija darbojas, lai nostiprinātu piedāvātos pakalpojumus un veidotu aizvien pieaugošu lojālu klientu bāzi. Ceturkšņa laikā kompānijas ienākumi no ceļojumu biznesa pieauga par 59%. Ienākumi no viesnīcām pieauga par 37% jeb 4,5 miljoniem dolāru, kamēr aviobiļešu tirdzniecība palielinājās par 122% sasniedzot ieņēmumus 604 000 dolāru apjomā. Aviobiļešu tirdzniecība sastāda 10% no kopējiem otrā ceturkšņa ieņēmumiem. Kompānijas Fortune Trip pārņemšana rāda, ka eLong investē “online” ceļojumu tirgus iespēju paplašināšanā. Šajā ceturksnī eLong ir noslēguši vienošanos arī par kompānijas Shanghai Xinwang Computer Technology Co un tās filiāles Bravado Investments Limited pārņemšanu. Papildus parakstīts stratēģiskās reklāmas sadarbības vienošanās ar Ķīnas interneta portālu SINA Corporation. 2005.gada III ceturksnī eLong prognozē ieņēmumus 6,5-7,2 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir par 39-53% vairāk nekā 2004.gada III ceturksnī.

Sākot no šī gada 1. jūnija Starptautiskajā lidostā Rīga tiks samazināta maksa par lidmašīnas nosēšanos un pacelšanos, kas veidos 3,9 ASV dolārus par tonnu jeb samazinājums vidēji būs par 30% lidojumiem ārpus Baltijas valstīm. Savukārt lidojumiem uz Baltijas valstīm šo izmaksu samazinājums ir lielāks, tāpēc airBaltic apsver iespējas biļešu cenu pazemināšanai šajos maršrutos. Komentējot šī lēmuma ietekmi uz aviobiļešu cenām airBaltic prezidents Bertolts Fliks pauž: "Patlaban mēs neredzam pamatu ļoti lielam optimismam, jo minēto maksu samazinājums būtībā ir mazāks pat par 1 latu uz pasažieri. Tas nozīmē, ka nevaram cerēt arī uz īpašu biļešu cenu samazinājumu. Turklāt iespējamie ietaupījumi, kas radīsies sakarā ar šo nelielo izmaksu samazinājumu, ir nepietiekami investīcijām, kas nepieciešamas aviosabiedrības attīstībai." Kopējais lidostas nodevu grozs, ko pasažieri maksā papildus aviobiļešu cenai (to nosaka aviosabiedrība) veidojas no vairākām komponentēm. Maksai par lidmašīnas nosēšanos un pacelšanos lidostā ir tikai neliels īpatsvars kopējā nodevu grozā, tāpēc šo izmaksu samazinājums ir nebūtisks.

AS "Latvijas gāze" dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām no 2021.gada 1.jūlija atkarībā no patēriņa apmēra pieaugs robežās no 25% līdz 43,1%, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais tirdzniecības gala tarifs ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) un akcīzes nodokli 2021.gada otrajam pusgadam pieaugs par 43,1% - no 0,49949 eiro par kubikmetru līdz 0,71472 eiro par kubikmetru, bet mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, gala tarifs kāps par 25% - no 0,46328 eiro par kubikmetru līdz 0,57912 eiro par kubikmetru.

Vienlaikus mājsaimniecībām, kuras patērē no 500 līdz 25 000 kubikmetru dabasgāzes gadā, gala tarifs palielināsies par 38,5% - no 0,30084 eiro kubikmetrā līdz 0,41668 eiro kubikmetrā.

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem 

Jaunie dabasgāzes sadales tarifi palielinās fiksēto, bet samazinās mainīgo tarifu daļu, kas ieguvumus...

Tāpat pieaugs sadales sistēmas pakalpojuma tarifa fiksētā daļa, atkarībā no atļautās slodzes tai palielinoties robežās no 11,9% līdz 52,8%.

Proti, sadales pakalpojuma fiksētā maksa ar PVN par atļauto slodzi līdz sešiem kubikmetriem stundā pieaugs par 52,8% - no 2,14 eiro mēnesī līdz 3,27 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 6,1 līdz 10 kubikmetriem stundā palielināsies par 12,1% - no 8,02 eiro mēnesī līdz 8,99 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 10,1 līdz 16 kubikmetriem stundā augs par 11,9% - no 12,83 eiro mēnesī līdz 14,36 eiro mēnesī, maksa par atļauto slodzi no 16,1 līdz 25 kubikmetriem stundā augs par 12% - no 19,57 eiro mēnesī līdz 21,91 eiro mēnesī, kā arī par atļauto slodzi no 25,1 līdz 40 kubikmetriem stundā maksa palielināsies par 12% - no 29,06 eiro mēnesī līdz 32,55 eiro mēnesī.

"Latvijas gāzes" pārstāvji atzīmēja, ka 2021.gada otrajā pusgadā dabasgāzes tirdzniecības gala tarifi mājsaimniecībām atkarībā no patēriņa pieaugs par 1-2 centiem par katru patērēto kilovatstundu (kWh), iekļaujot PVN un akcīzes nodokli, ja dabasgāze tiek izmantota kā kurināmais.

Izmaiņas ir saistītas gan ar dabasgāzes cenu pieaugumu globālajos tirgos, gan ar sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pakalpojumu tarifa grozījumiem, kurus šogad 30.aprīlī apstiprināja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Šāds tarifu paaugstinājums uzņēmumam nepieciešams, lai turpinātu modernizēt infrastruktūru.

"Dabasgāzes cenas nosaka brīvais tirgus, proti, cenas svārstās atkarībā no globālās situācijas. Tirgotāji seko tām līdzi un atbilstoši veido savu cenas politiku. Savukārt "Latvijas gāze" kā publiskais tirgotājs mājsaimniecībām pārskata cenas divas reizes gadā atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai," minēja "Latvijas gāzes" vairumtirdzniecības departamenta vadītājs Jānis Kalējs.

Kompānijā arī norādīja - ja 2020.gada vasarā "Latvijas gāze", pamatojoties uz minēto metodiku un tirgus situāciju, varēja samazināt dabasgāzes cenas līdz pēdējos 12 gados zemākajam līmenim, tad šogad cenas pieaugs. Pēdējos 12 mēnešos dabasgāzes cenas par megavatstundu starptautiskajā tirgū pieaugušas aptuveni četras reizes, sasniedzot gandrīz 25 eiro par megavatstundu. Vienlaikus "Latvijas gāze" ir spējusi saglabāt mājsaimniecībām dabasgāzes cenu 20,25 eiro par megavatstundu līmenī, kas ir par apmēram 20% zemāka nekā šā brīža faktiskā iepirkuma cena.

"Latvijas gāzes" pārstāvji arī norādīja, ka dabasgāzes cenas pieaugums starptautiskajos tirgos saistīts ar vairākiem notikumiem Eiropā. Pēdējā ziema visā Eiropā bija salīdzinoši aukstāka nekā citus gadus, tāpēc pieauga gāzes patēriņš. Turklāt arī pavasaris nebija tik silts. Līdz ar to pašlaik Eiropas gāzes krātuvēs ir novērojams zemākais dabasgāzes līmenis pēdējos trijos gados, kas rada pastiprinātu pieprasījumu pēc dabasgāzes iesūknēšanas ziemas sezonai, palielinot pieprasījumu un attiecīgi arī dabasgāzes cenas. Dabasgāzes tirgu ietekmē arī ģeopolitiskā situācija.

"Ņemot vērā šīs pārmaiņas vairākās maksājuma komponentēs, "Latvijas gāze" saviem aptuveni 400 000 klientu - mājsaimniecībām - no jūlija līdz septembrim izsūtīs vēstules ar jaunām izlīdzinātā maksājuma summām. Tā mēs informēsim klientus, kā rīkoties, lai neveidotos būtiskas starpības starp aprēķināto un samaksāto summu, saņemot nākamo gada pārskatu," piebilda kompānijas Mājsaimniecību departamenta vadītāja Diana Tivča.

Kopējo dabasgāzes maksājumu mājsaimniecībām veido piecas komponentes - dabasgāzes cena, ko ietekmē resursa cenas svārstības pasaules tirgos un kas tiek aprēķināta atbilstoši SPRK apstiprinātajai metodikai, maksa par pārvades pakalpojumiem, ko aprēķina un ar SPRK saskaņo AS "Conexus Baltic Grid", sadales operatora pakalpojumi, kur tarifus aprēķina un ar SPRK skaņo "Gaso", kā arī akcīzes un pievienotās vērtības nodoklis, ko regulē valsts.

Dabasgāzes lietotājiem ar gada patēriņu līdz 25 000 kubikmetru tarifi mainās divas reizes gadā - 1.janvārī un 1.jūlijā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Pēdējo divu gadu laikā naftas cena pasaules tirgos ir nozīmīgi samazinājusies. To savos maciņos izjutuši arī Latvijas patērētāji. Vai drīkstam pie šīs sajūtas pierast vai tomēr jāgatavojas naftas cenu kāpumam?

2015. gadā naftas cenas kritums sasniedza 47%, samazinājumu, tam turpinoties arī 2016. gada sākumā. Savukārt 2016. gadā beigās - pēc sarunām starp nozīmīgākajiem spēlētājiem starptautiskajā naftas tirgū - iezīmējās naftas cenas kāpuma tendence. Šādas naftas cenas pārmaiņas atstāj ietekmi uz Latvijas inflācijas līmeni divos veidos:

tiešā veidā (mainot degvielas cenu, kā arī dabasgāzes un siltumenerģijas tarifus);

netiešā veidā (paaugstinot/samazinot preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas un tādējādi arī to cenas).

Tiešā veidā radīto ietekmi Latvijas patērētāji izjūt diezgan ātri (piemēram, 85% no naftas cenas palielinājuma/samazinājuma benzīna un dīzeļdegvielas cenās atspoguļojas apmēram divu mēnešu laikā). Taču preču un pakalpojumu cenu korekcija var aizņemt noteiktu laiku, kamēr uzņēmēji pārnes enerģijas cenu izmaiņas uz pārdošanas cenām.