Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Ja Latvijā vajadzētu izveidot polittehnologu-ciniķu galeriju, Jurģis Liepnieks tajā ierakstītos pirmajās rindās. Katrā ziņā viņš bija viens no tiem cilvēkiem, kas savulaik radīja Tautas partijas tēlu. Šobrīd viņš atļaujas visai neglaimojoši izteikties par mūsu valsts politiķiem, viņu izredzēm vēlēšanās, kā arī skaidri norāda — gaidāmā komunikācija ar sabiedrību ir tizla.

Kādu redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?

Tā ir neskaidra. Vēl jau nevar zināt, kā tas viss beigsies. Tautas partija (TP) un ZZS saprata, ka ja viņi vēl tādā garā paturpinās visu ko samazināt, viņi var iet mājās. Līdz ar to lēmums gāzt Ivara Godmaņa valdību un ļaut to taisīt Jaunajam laikam (JL) ir izcili pareizs. TP tagad ir dabūjusi ārkārtīgi reprezentablus un krīzes laikam ļoti piemērotus amatus, izņemot Veselības ministriju, bet tur viņiem ir vienīgais sakarīgais ministrs. Jāatzīst, ka neko gan es nevaru pateikt par Dāldera kungu – varbūt viņš izrādīsies ļoti spēcīgs kultūras ministrs. Jautājums ir par to, vai TP turpmāk mācēs šo situāciju izmantot. Viņiem ir jāpārvar psiholoģiska vēlme vienkārši gūt prieku no tām grūtībām, kādās tagad ir JL – tā var izrādīties viņu galvenā problēma. Vismaz pirmā Valda Dombrovska valdības nedēļa liecina, ka TP ļauj JL strādāt pēc principa – lai jau tie trakie to visu dara. Labākais piemērs bija brīdī, kad tika lemts par valdes locekļu algām valsts akciju sabiedrībās, Aigars Kalvītis un vēl daži vienkārši izgāja no telpas. Faktiski tika pieņemts lēmums dažiem vadošajiem menedžeriem samazināt algas, kas, protams, ir pilnīgs populisms – bezjēdzība.

Latvijas elite ir zaudējusi spēju ietekmēt procesus valstī, prezidenta funkcijas pilda gadījuma cilvēks, bet politiķus sabiedrība uzskata par muļķiem un zagļiem. Tā situāciju valstī raksturo par vienu no ciniskākajiem, taču spīdošākajiem politiskā PR ekspertiem atzītais Mārcis Bendiks.Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijāmKādu jūs redzat pašreizējo politisko situāciju Latvijā?Mārcis Bendiks: Tikai divas partijas man nav maksājušas par konsultācijām

Manuprāt, visa tā raustīšanās un visa veida neskaidrība, kas staro no lielās Latvijas politikas, ir atvasinājums no mūsu valsts elites krīzes – gan politiskās, gan ekonomiskās, gan arī intelektuālās. Šī elite pēdējo desmit gadu laikā ir zaudējusi jebkādu spēju ietekmēt procesus valstī.

Saeimas vadītāja un Vienotības valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa netika pārvēlēta Saeimā tādēļ, ka tautas sašutumu izraisīja viņas mersedesa un to pavadošā apsardzes džipa «maukšana» pa šoseju pilnīgā «bezjēgā» ar ātrumu, kas pārsniedz 150 km/h, padzenot malā pārbiedētos valsts iedzīvotājus, konkrēti sievieti ar diviem bērniem, kas «vilkās» apmēram uz 100 km/h. Pēc tam melošana un izlocīšanās, piesedzoties ar valsts noslēpumu un Drošības policiju.

Vēl pēc tam bija ūjināšana pensionāriem un citas ar emocionālo inteliģenci nesavienojamas lietas. Tomēr kritums no augstākā punkta Solvitas karjerā sākās tieši pēc šī bēdīgā gadījuma uz Rīgas un Bauskas šosejas. Malā, «lumpeņi», kungi brauc! Apmēram tāda bija mediju reakcija, tā to uztvēra valsts iedzīvotāji. Jā, arī Solvitai Āboltiņai bija «šeptīgs» vīrs, arī viņa tika dēvēta par vienu no ietekmīgākajiem «pelēkajiem kardināliem» Latvijā. Taču nevis valdošās politikas fiasko, interešu konflikti, vai milzu emigrācija nepareizas valsts politikas rezultātā bija tas, kas nogāza Vienotības līderi. Viņu nogāza augstprātība, kas uz āru izlauzās «ūjināšanā» un ātrā braukšanā ar eskortu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) neatbalsta Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu pilnīgu atcelšanu, vienlaikus ierosinot Saeimai izvērtēt nepieciešamību noteikt adekvātu iespējamo priekšvēlēšanu izdevumu summu, biznesa portālu Db.lv informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Tādējādi tiks nodrošināts minētā likuma mērķis, kas nosaka partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai, norāda KNAB.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājam Mārim Krastiņam nosūtītajā vēstulē KNAB atzīst, ka priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi ir nepieciešami, lai ierobežotu partiju atkarību no lielu finanšu līdzekļu piesaistes priekšvēlēšanu kampaņu nodrošināšanai. Tādējādi 2004.gadā likumā ieviestās likuma normas mērķis un jēga ir mazināt partiju atkarību no ziedotājiem un censties nodrošināt lielāku vienlīdzību finanšu nodrošinājuma ziņā partiju starpā priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 10.pantā ietvertās normas nosaka atbildību par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, kā arī politisko organizāciju (partiju) pienākumus, pārsniedzot noteikto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru.

Par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām koalīcija lems pēc pašvaldību vēlēšanām, pirmdien pēc valdošās koalīcijas sanāksmes paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers piedāvājis partneriem pagaidām apturēt sarunas, tās atsākot 7.jūnijā pēc pašvaldību vēlēšanām.

Pēc sadarbības sanāksmes sēdes Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka koalīcijas partneri vienojušies pēc pašvaldību vēlēšanām atvērt sarunas par iespējamām sadarbības līguma izmaiņām un "atsvaidzināt valdības darba plānu".

"Priekšvēlēšanu aģitācijas un kampaņu laiks nav īstais, kad veikt tik nozīmīgas sarunas. Tagad ir sakāpināta gaisotne," pauda premjers.

Komentējot izskanējušo informāciju, ka atbilstošas koalīcijas vienošanās gadījumā Jaunā konservatīvā partija (JKP) ekonomikas un finanšu ministru amatiem piedāvātu Saeimas deputāta Gata Eglīša kandidatūru, Kariņš norādīja, ka savus ekonomikas ministra amata kandidātus ir pieteikuši trīs koalīcijas partneri, kas skaidri parādot to, ka gaidāmās koalīcijas sarunas nebūs vienkāršas.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ja mums kas sāp, meklējam speciālista palīdzību. Ja esam apmaldījušies svešā vietā, ceļa karti taujājam tiem, kuri mums var pateikt labāko maršrutu, bet, ja nezinām, kā izbraukt trasē virāžu, vislabāk palīdzēs tie, kuri trasi braukuši simtiem reižu. Konsultācijas, iesaiste un līdzatbildība ir ne vien demokrātijas nepieciešamība, bet būtiski nosacījumi, lai sasniegtu ilgtermiņā konkurētspējīgus rezultātus.

Savukārt valstiski svarīgiem lēmumiem jābūt izsvērtiem, ar sabiedrības interesēm salāgotiem un stratēģiski pārdomātiem. Ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez atbildīgas sabiedrības līdzdalības, savukārt sabiedrības iesaistei nepieciešams sekmīgs dialogs.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), apkopojot biedru – Latvijas lielāko darba devēju un uzņēmēju ieteikumus – izstrādājušas rekomendācijas politiskajām partijām par septiņām tautsaimniecībām būtiskām jomām ar 26 uzdevumiem, tajā skaitā, par IESAISTI.

Latvijas Darba devēju konfederācija ir valdības sociālais partneris kopš 1993. gada. Mūsu biedri nodarbina 45% Latvijas darba ņēmēju, kas sniedz plašu pārstāvniecību ikdienas konsultācijās ar valdību, Saeimu un citiem partneriem. Šajos gados piedzīvota dažāda pieredze – bijusi gan absolūta vienprātība, gan viedokļu atšķirības, meklējot labākos risinājumus sociālekonomiski attīstītai kopienai.

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 6. jūnijā, jau reģistrēti 8 politisko partiju iesniegti kandidātu saraksti, no kuriem uz ievēlēšanu EP kandidē 108 kandidāti.

Pirmdien Centrālā vēlēšanu komisija EP vēlēšanām reģistrējusi Pilsoniskās savienības, Jaunā laika, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, Sabiedrības citai politikai, Tautas partijas un partijas Par Dzimteni! deputātu kandidātu sarakstus.

Jau iepriekš EP vēlēšanām reģistrēti arī Zaļo un zemnieku savienības un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK iesniegtie EP deputātu kandidātu saraksti. Šonedēļ kandidātu sarakstus EP vēlēšanām jau iesniegušas vēl divas partijas – Latvijas Atdzimšanas partija un Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš.

Politiskās partijas savus sarakstus EP vēlēšanām var iesniegt līdz 2. aprīlim.

Šā gada pašvaldību vēlēšanās uz vienu deputāta vietu kandidēs vidēji seši deputātu kandidāti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā statistika par pašvaldību vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem.

Pavisam šā gada pašvaldību vēlēšanām republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijās reģistrēti 737 deputātu kandidātu saraksti, kuros uz 1765 pašvaldības deputātu vietām pieteikti 11210 deputātu kandidāti. Salīdzinot ar 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, konkurence uz vienu deputāta vietu pieaugusi gandrīz divas reizes. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bija jāievēl 4179 deputāti, un vēlēšanām tika reģistrēti 15682 deputātu kandidāti jeb vidēji četri deputātu kandidāti uz vienu deputāta vietu.

Šā gada pašvaldību vēlēšanām iesniegtajos kandidātu sarakstos deputātu kandidātu vidū nedaudz vairāk – 58 procenti – ir vīrieši, bet 42 procenti – sievietes. No visiem deputātu kandidātiem divām trešdaļām jeb 64 procentiem kandidātu ir augstākā izglītība, 35 procentiem – vidējā izglītība, bet vienam procentam jeb 180 deputātu kandidātiem ir pamata izglītība.

Paredzēts, ka e-paraksta īpašnieki nākamo Saeimu varēs vēlēt jau internetā. Par to vienojās Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts un Ministru kabinets.

E-vēlēšanu norise būtu sekojoša: e-paraksta īpašnieks vēlēšanu dienā piereģistrējas speciāli vēlēšanām izveidotā mājas lapā, saņem pieejas kodu un tad sistēmā var izdarīt savu izvēli no jebkura datora, kam ir interneta pieslēgums.

Tā kā projekts jāuztaisa pilnīgi no nulles un jāievēro visdzelžainākie drošības principi, līdz 2009. gada Pašvaldību vēlēšanām tas nav paspējams, tā projektā iesaistītās puses secināja Ministru kabineta komitejas sēdē. Daudz vēl arī neatbildētu jautājumu, piemēram, vai tikai no sistēmas administratora godaprāta būs atkarīga balsošanas rezultātu anonimitāte?

Kā pārāk dārgs tika noraidīts arī Īpašo uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta priekšlikums, līdz e-vēlēšanām ieviest ID kartes, kas arī kalpotu autorizācijai vēlēšanām internetā.

Ministru kabinets šodien, 12.februārī, uzdevis nozaru ministrijām sagatavot priekšlikumus grozījumiem 104 likumos, lai nodrošinātu sekmīgu novadu pašvaldību darbību pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, liecina sniegtā informācija medijiem.

Līdz šā gada 1.maijam ministrijām valdībā jāiesniedz priekšlikumi grozījumiem 30 likumos, precizējot un pilnveidojot tiesisko regulējumu, kas nosaka vietējo pašvaldību, to institūciju kompetenci, kā arī pašvaldību darba organizāciju.

Piemēram, ir nepieciešami grozījumi Teritorijas plānošanas likumā, lai noregulētu jautājumu par teritorijas plānošanas sistēmas darbību, ņemot vērā to, ka rajona pašvaldību pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām nebūs, taču rajonu padomju apstiprinātie teritorijas plānojumi šobrīd veido vienu no teritorijas plānošanas līmeņiem.

Tāpat ir nepieciešami grozījumi Izglītības likumā, lai noregulētu jautājumu par rajona pašvaldību kompetences turpmāko izpildi pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām. Būtiski grozījumi nepieciešami Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā, lai noregulētu jautājumu par rajona pašvaldību kompetences turpmāko izpildi pēc 2009.gada vietējo pašvaldību vēlēšanām, sabiedriskā transporta satiksmes organizāciju, ņemot vērā jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Viens mēnesis — tieši tik daudz laika ir atlicis līdz jūnijā gaidāmajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Jau tagad jāteic — to rezultāti ir tik neprognozējami, ka var izrādīties viens no interesantākajiem notikumiem visa šā gada griezumā.

Turklāt katrām no šīm abām vēlēšanām liktenis var būt pietiekami atšķirīgs. Runājot par pašvaldību vēlēšanām, pirmām kārtām ir tradicionālais jautājums par to, cik daudz balsstiesīgo iedzīvotāju uz tām aizies vai neaizies.

Katram no šiem izvēles variantiem ir savi argumenti. Lai aizietu… Pēdējais laiks iedzīvotājiem ir bijis ne tikai ekonomiski smags — tas saistās arī ar pamatīgu politiskās uzticības krīzi. Jēdziens «politiķis» ir kaut kas ļoti līdzīgs parupjam lamuvārdam. Tas var likt doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai nobalsotu par kādu, kurš vēl nav bijis pie varas. Vēl to mēdz saukt par protesta balsojumu. Lai neietu… Nav izslēgts, ka daudziem vēlētājiem ir iestājies kaut kas līdzīgs politiskajai apātijai, kad sāk šķist — balso, par ko gribi, vienalga jau labāk nekas nebūs. Savukārt līdz šim apzinīgajiem vēlētājiem izvēles izdarīšanu būtiski apgrūtinās vēlēšanu sistēmu maiņa, būtiski samazinot vēlēto pašvaldību skaitu. Ja līdz šim cilvēki, it īpaši lauku rajonos, balsoja ne tik daudz par sarakstu nosaukumiem kā par konkrētām personām, tad šoreiz daudzos gadījumos šāda iespēja atkrīt, jo tālāk no pagastu centriem dzīvojošajiem kandidātu vārdi nereti vairs neko īpašu neizsaka. Šā paša iemesla dēļ var izveidoties situācija, kad cilvēki izdara izvēli par labu tiem sarakstiem, kuru pirmajās rindās ir izbīdīti tautā slaveni mūziķi, aktieri utt. Atsevišķš stāsts ir par Rīgu, kur vēlēšanām politiķi parasti ir gatavojušies gluži kā Staļingradas kaujai, taču šoreiz arī tas vismaz pagaidām izpaliek — vienīgais, kurš līdz šim ir izvērsis reālu pašslavināšanas kampaņu, ir «Šlesers, kurš gan cits».

Visi uz vēlēšanām! Šāds sauklis savulaik padomju gados tika plaši skandēts pirms Augstākās Padomes vēlēšanām. Toreiz daudzi uz to noraudzījās ar vieglu smīnu, jo tāpat jau bija skaidrs, kāds būs rezultāts. Šobrīd, pirms rīt notiekošajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām situācija ir citāda.

Protams, par ko balsot, jāizlemj katram balsotājam pašam, kaut vai vienkārši izvēloties mazāko no nelaimēm. Un, domājams, arī vēlētāju aktivitāte varētu būt visai augsta. Taču dažas interesantas nianses tomēr šajā sakarā jāmin. Pirmkārt, lielākās politiķu cīņas neapšaubāmi notiek par varu pilsētā, ko var dēvēt par valsti valstī — par Rīgu. Turklāt, domājams, lielu lomu tieši šajā pašvaldībā nospēlēs pēdējo dažu nedēļu laikā realizētās dažu sarakstu agresīvās reklāmas kampaņas. Otrkārt, jāņem vērā, ka gadījumā, ja Rīgas domes deputātu un arī jaunās koalīcijas sastāvs būs krasi atšķirīgs no pašreizējā, tas var radīt zināmu nestabilitāti arī valdībā. Ne velti šobrīd jau tiek saukti divi (nevis kā vēl pirms neilga laika — viens) datumi, kad galējā lasījumā varētu tikt pieņemti grozījumi šā gada valsts budžetā. Treškārt, interesanta situācija veidosies Latvijas reģionos, kur šoreiz vēlēšanas notiks atbilstoši jaunizveidotajam novadu principam. Tas nozīmē, ka mazo pilsētiņu, kas reformas rezultātā tika pievienotas lielākiem centriem, iedzīvotāji daudzos gadījumos pat lāgā nezina, par ko balsot — sarakstos esošie vārdi viņiem ir sveši. Savukārt, ja arī var atpazīt kādu no sava miesta «varoņiem», tad attiecīgais cilvēks ir atrodams saraksta apakšējā daļā, un viņam tāpat ir mazas izredzes tikt ievēlētam jaunās domes sastāvā.

Eirobarometra pētījums par Eiropas Parlamenta (PP) vēlēšanām liecina, ka divdesmit seši procenti Latvijas iedzīvotāju izteikuši gatavību balsot nākamajās EP vēlēšanās. Pētījuma dalībnieki Latvijā inflāciju un pirktspēju izvirza kā primārās tēmas saistībā ar vēlēšanām.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, par 4% pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits (salīdzinot ar 2007.gada rudeni), kas zina, ka EP vēlēšanas notiks 2009. gadā - tā atbildējuši 10% aptaujāto. Tomēr lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nosauca vai nu citu laiku, vai nespēja atbildēt uz šo jautājumu. Situācija visā ES ir līdzīga - caurmērā 75 procenti aptaujāto nav spējuši atbildēt, kad būs nākošās EP vēlēšanas.

Atbildot uz jautājumu par to, cik liela ir aptaujāto interese par EP vēlēšanām, tikai viena piektdaļa Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem ir ļoti liela vai drīzāk liela interese. Vidējais ES rezultāts ir vairāk nekā divreiz lielāks - gandrīz pusei (46 procentiem) ES iedzīvotāju liela interese par gaidāmajām vēlēšanām.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ceturtdien iesniedzis Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam demisijas rakstu, līdz ar to oficiāli kritusi Latvijas vēsturē trešā īsākā valdība, kuru gan vadījis otrais ilglaicīgākais premjers.

Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, Kariņa otrās valdības mūžs bijis trešais īsākais neatkarīgās Latvijas vēsturē. Tai izdevies nostrādāt kopumā 246 dienas - no 2022.gada 14.decembra līdz šodienai.

Īsāku termiņu nostrādāja vien Viļa Krištopana (LPV) valdība, kas strādāja no 1998.gada 26.novembra līdz 1999.gada 16.jūlijam, tādējādi valdībai noturoties 232 dienas, kā arī Andra Šķēles otrā valdība, kas, strādājot kopumā vien 175 dienas, eksistēja no 1997.gada 13.februāra līdz 1997.gada 7.augustam.

Tikai nedaudz ilgāk par Kariņa otro valdību savulaik nostrādāja Induļa Emša vadītais Ministru kabinets - sākot strādāt 2004.gada 9.martā, tas krita pēc 268 dienām 2004.gada 2.decembrī.

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Ar šo numuru DB uzsāk Saeimā iekļuvušo partiju programmu analīzi. Šodien 4.-5. lpp publicētais materiāls ir pirmais vairāku publikāciju ciklā, kas tiešā veidā ir saisīts ar 6. oktobrī gaidāmajām 13. Saeimas vēlēšanām. Kamēr uz 13. Saeimu kandidējošo partiju saraksti un 4000 zīmju programmas vēl tiek tikai gaidītas, DB izanalizēja, ko ir solījušas un realizējušas 12. Saeimā iekļuvušās sešas partijas.

Atbilstoši DB specializācijai, mēs šajā un arī nākamajos ar Saeimas vēlēšanām saistītajos materiālos galveno vērību veltām tieši ar ekonomiku, biznesu un nodokļiem saistītajiem jautājumiem un solījumiem. Jāatzīst, ka partijas savās priekšvēlēšanu programmās labprāt ir lietojušas apaļas un mazizsakošas frāzes, kas sākas ar vārdiem - veicināsim, nodrošināsim, turpināsim u.tml., tā teikt, lai pēc iespējas mazāk kāds pēc četriem Saeimas krēslos pavadītajiem gadiem varētu tām piesieties un bāzt degunā kaut kādus tukšus solījumus. Tomēr ir arī konkrētas lietas, piemēram, skaidri nodefinēts progresīvais princips iedzīvotāju ienākumu nodoklī (kas arī ir izpildīts), ir atrodams Nacionālās apvienības programmā.

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām valsts finansējumu saņems septiņas parlamentā iekļuvušās un vēl trīs «aiz strīpas» palikušās partijas, kas savā starpā sadalīs aptuveni 583 000 eiro, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija, apkopojot balsis no visiem 1078 vēlēšanu iecirkņiem.

Politisko organizāciju finansēšanas likums paredz, ka valsts budžeta finansējumus tiek piešķirts politiskajai organizācijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Šīm partijām kalendārā gada laikā no valsts budžeta tiek piešķirts 0,71 eiro par katru iegūto balsi. Tā kā uz vēlēšanām šogad aizgāja mazāk cilvēku nekā pirms četriem gadiem, tad mazāka varētu kļūt arī no valsts kases partijām kopumā izmaksājamā summa.

Pēc CVK datiem par nobalsojušo skaitu, «Saskaņa» iegūs valsts finansējumu 118 653 eiro apmērā, «KPV LV» - 85 387 eiro, Jaunā konservatīvā partija - 81 432 eiro, bet partiju apvienība «Attīstībai/Par!» - 72 196 eiro.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods kārtējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās 26. janvārī, taču šoreiz pa Rīgas ielām neredz braukājam autobusus ar kandidātu sejām uz sāniem. Šoreiz autobusi pat bez īpaša marķējuma ir kā baļķis acī, kurš novērš uzmanību no Eiroparlamenta vēlēšanām.

Gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas notikumi kopš gada sākuma ir bijuši skaļāki par Eiroparlamenta kandidātu uzrunām. Jau priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākums bija gandrīz vienlaicīgs ar ilgi gaidītās valdības apstiprināšanu. 23. janvārī Saeima apstiprināja Kariņa valdību, un zem sabiedrības lupas nomāca jaunie ministri, nevis ziņas par partiju sarakstiem, kuri mērķē uz Eiroparlamentu.

Savukārt ārpolitikā visa Eiropa sekoja un joprojām seko līdzi Brexit attīstībai, un tā atlikšana iedzīvotāju noskaņojumu doties uz vēlēšanām, iespējams, ietekmē pozitīvi. Proti, Brexit nenotikšana rada iespaidu, ka joprojām esam liela ģimene, nevis šķirta. Kopumā šogad var apgalvot tieši to pašu ko 2014. gadā – vēl nekad EP vēlēšanas nav notikušas uz šāda krīzes, pesimisma un eiroskepticisma fona.

Rīgas domi līdz ārkārtas vēlēšanām vadīs no civildienesta pārstāvjiem veidota administrācija, šodien žurnālistiem pastāstīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Jau vēstīts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi rosināt Rīgas domes atlaišanu, jo ministrijas ieskatā vietvara jau otro reizi nav spējusi izpildīt vienu no pašvaldības autonomajām funkcijām - nodrošināt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Ministrijas sagatavotajā lēmumprojektā pašvaldības ārkārtas vēlēšanas patlaban plānotas 2020.gada 29.februārī, taču Saeimai ir tiesības šo datumu arī mainīt.

Dome būs uzskatāma par atlaistu brīdī, kad par to nobalsos Saeima. Pūce sprieda, ka valdība par šo jautājumu varētu lemt 17.decembrī, taču kurā brīdī jautājums nonāks Saeimā, viņš patlaban neprognozēja. Vienlaikus viņš norādīja, ka no domes atlaišanas brīža pilsētu vadīs administrācija, kurā būs tikai civildienesta pārstāvji, nevis politiķi. Administrācijas sastāvs tiks izraudzīts tuvāko nedēļu laikā un to iecels Saeima. Kandidātus Saeimai piedāvās Ministru kabinets.