Mūsdienu vadītāji atrodas nopietnu izaicinājumu priekšā, cīnoties ar ekonomikas krīzes sekām, kādas jebkad ir novērotas pēc Lielās depresijas periodā. Darbojoties pārmaiņu laikā ar augstu sarežģītības pakāpi, viņu ikdiena ir saistīta ar savas komforta zonas atstāšanu un nepieciešamību virzīties uz priekšu bez augošas ekonomikas vides radītām priekšrocībām. Vadītājiem trūkst skaidrības attiecībā uz vidēja un ilgtermiņa mērķiem, tie izjūt intelektuālā kapitāla trūkumu, ikdienas operatīvā darbība un stratēģija nonāk pretrunā. Tieši tāpēc līderība kā kompetence izaicinājumu pilnos laikos spēlē noteicošo lomu vadītāju kompetenču lokā. Atsaucoties uz jaunākiem pētījumiem divās pasaules vadošās biznesa skolas Carnegie Mellon un Hārvardas Biznesa Skolā (Harvard Business School), līderība kā kompetence ir absolventu panākumu pamatā 70-80% gadījumos. Aptaujājot 1600 vadītājus Eiropas valstīs, esam nonākuši pie secinājuma, ka līderība ir visvairāk pieprasītā kompetence visos vadības līmeņos.
Kas tad īsti ir līderība kā kompetence? Strādājot pie Eiropas Savienības projekta, kura ietvaros tiek izstrādātas vadlīnijas līderības kompetenču attīstībai uzņēmumos un biznesa skolās, nonācām pie secinājuma, ka līderība kā kompetence iekļauj sevī vairākas vadības prasmes (kopā aptuveni 20). Ja runājam par 3 svarīgākajām vadības prasmēm, tad tas būtu:
- Pamatprincipu/ fundamentu ievērošana uzņēmējdarbības stratēģijas veidošanā;
- Personīgo vērtību skalas izveidošana un šo vērtību piekopšana;
- Sevis apzināšanās (self-awarness) un nemitīga attīstība.
Vorens Bafets (Warren Buffett), viens no pasaules slavenākajiem investoriem, ir plaši pazīstams ar to, ka investē uzņēmumos, izvēloties tos pēc uzticamiem, bet mazāk populāriem investoru vidū kritērijiem, proti, uzņēmuma stratēģiskiem pamatprincipiem. Pēdējo desmit gadu laikā esam novērojuši tendenci, ka biznesa mērķi ar reālu un saprātīgu stratēģiju ir bijis retums. Tā vietā, vadītāji un investori piekopa «sekošana pūlim» stratēģiju un lielāku uzmanību veltīja personīgā tēla veidošanai, nevis biznesa mērķu analīzei, attiecīgi zaudējot modrību un pieņemot naivus lēmumus. Par fundamentālu tika uzskatīta agresīva stratēģija un viens vienīgs mērķis – peļņas maksimalizācija īstermiņā tika uzskatīta par veiksmīga biznesa pamatprincipiem, nepievēršot pienācīgu uzmanību vadītāju kompetenču attīstīšanai. Attiecīgi, gan biznesa skolas, gan apmācību uzņēmumi veidoja piedāvājumu, kurš atbalstītu agresīvā biznesa laikmetu. Skarbais fināls visiem ir zināms – kā jau ikvienas krīzēs apstākļos sekoja daudzu jo daudzu uzņēmumu bankrotu vilnis. Vadītāji aizdomājās, vai ar tām zināšanām un ambīcijām, kas man ir, pietiek, lai virzītos uz priekšu arī šodien?