Līdz 2030. gadam Eiropas transpota tīkla (TEN-T) projektiem nepieciešami 700 miljardi eiro; finansējuma avoti – neskaidri, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvija saviem infrastruktūras attīstības projektiem sarēķinājusi 5,55 miljardus eiro.

Vēlamības izteiksmē

2014. gada laikā Eiropas Komisijas (EK) pasūtītie deviņu TEN-T pamattīkla koridoru pētījumos uzskaitītie (simtiem) projekti vairāk ir vēlmju saraksts, kuru apmierināšana radītu pilnīgu transporta infrastruktūru, DB norāda aptaujātie eksperti. Pētījumos gan nav nekā unikāli jauna, lielā mērā tie ir iesaistīto pušu, tostarp valstu, sniegtās informācijas apkopojums, norāda transporta eksperts Tālis Linkaits. Tas ir vajadzību apkopojums, lai transporta koridori spīdētu un laistītos, bet dzīvē šāda ideāla situācija nav iespējama, un līdzekļi tādos apjomos nebūs atrodami. Tas ir vēlmju saraksts, ko paredz izveidot TEN-T regula, nosakot prioritāros koridorus, kas jāattīsta ātrāk nekā cita infrastruktūra, piekrīt Satiksmes ministrijas (SM) Tranzītpolitikas departamenta direktors Andris Maldups. Tas nozīmē, ka ne visi projekti tiks realizēti, jo diezin vai valsts varēs tos atļauties. Tā kā skaidri finansējuma avoti visiem projektiem nav paredzēti, pētījums drīzāk kalpos kā informatīvs apkopojums par koridoru efektīvai darbībai nepieciešamajām investīcijām, piebilst SM valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča.

Esošās infrastruktūras optimizāciju paredzēts panākt, cita starpā izmantojot inteliģentās transporta sistēmas, efektīvu pārvaldību un uz nākotni vērsta mazāk piesārņojoša transporta risinājumus, kā arī novēršot traucēkļus pasažieru un kravu plūsmām. Tā kā TEN-T tīkls ir izšķirošs, lai Eiropas Savienībā (ES) būtu izaugsme, vairāk darbavietu un pieaugtu tās konkurētspēja, jāgādā, lai pamattīkls pilnībā darbotos līdz 2030. gadam, norādījusi ES transporta komisāre Violeta Bulka. Tas jāpanāk, investējot TEN-T projektos un gūstot maksimālo labumu no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF; 14,95 miljardi eiro transporta nozarei līdz 2020. g.) un Junkera investīciju plāna. Pētījumu rezultāti tiks ņemti vērā, lemjot par minēto līdzekļu piešķiršanu konkrētiem projektiem. Šā gada pavasarī katra koridora koordinatoram jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un EK darba plāns, kas būs pamats koridoru tālākai attīstībai.

Visu rakstu Piegriež ideālo Eiropas uzvalku lasiet 12. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra