Jaunākais izdevums

Rīgā ar Lady Taxi vārdu braukā nelicencēti taksometri ar nelegāliem skaitītājiem, prasot par nobraukto kilometru 70 santīmus atļauto 50 santīmu vietā.

Pēc saņemtās sūdzības ar slēpto kameru pārkāpumus nofilmējis LNT raidījums Degpunktā. Izsauktais busiņš bijis ar parastām numura zīmēm, lai arī marķēts ar Lady Taxi vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: 25% Latvijas iedzīvotāju vismaz daļu darba algas saņem «aploksnē»

Lelde Petrāne, 09.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vismaz 25% strādājošo daļu darba algas saņem neoficiāli, Igaunijā šīs rādītājs ir 20% līmenī, bet Lietuvā nelegālus ienākumus saņem vismaz 29% nodarbināto, liecina speciālistu darba portāla Cvmarket.lv veiktais pētījums.

Aptaujā no visiem Latvijas nelegālo ienākumu saņēmējiem 9% atzina, ka pilnīgi visa alga viņiem tiek maksāta neoficiāli, bet 8% - ka aploksnē saņem algas mazāko daļu un atlikušie 8% - ka algas lielākā daļa tiek izmaksāta, nesamaksājot valstij nodokļus.

Aptaujā, kas divu nedēļu laikā tika veikta visās trīs Baltijas valstīs portālos cvmarket.lv, cvkeskus.ee un cvmarket.lt, 7% procenti Lietuvas respondentu atzina, ka pilnīgi visu algu saņem aploksnē, 12% - ka algas lielākā daļa tiek saņemta oficiāli, bet 10% lielāko ienākumu daļu veido neoficiālā aplokšņu alga. Savukārt Igaunijā 13% respondentu atzina, ka saņem tikai nelegālus ienākumus, bet atlikušie 7% apliecināja, ka algu saņem gan oficiāli, gan arī aploksnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pērnās vasaras, kad Autotransporta direkcijā (ATD) izveidots Taksometru vadītāju reģistrs, tajā reģistrējušies teju 6000 šoferu, bet mašīnas reģistrētas 30 reizes mazāk, apgalvo ATD

«Licenču kartīšu skaits, kas komersantiem tiek izsniegtas uz katru vieglo automobili, ir aptuveni 30 reizes mazāks nekā reģistrēto autovadītāju skaits. Tas norāda uz nepieciešamību pastiprināt kontroles pasākumus. Jau no 1. septembra visām tīmekļa vietnēm, ar kuru starpniecību var izsaukt pārvadājumu pakalpojumu, būs jābūt reģistrētām vienotā reģistrā,» Dienas Biznesu informēja ATD sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, ka ne visas vieglās automašīnas, kas pārvadā pasažierus, mūsu valstī ir uzskatāmas par taksometriem. Īstos taksometrus no citiem pasažieru pārvadātājiem iespējams atšķirt pēc numuriem. Taksometriem numuri ir dzelteni, bet pasažieru pārvadātājiem balti. Reāli pasažierim tas neko neizsaka, jo visi viņu ir gatavi aizvest līdz galamērķim par kaut kādu samaksu. Atšķirības ir izveidojušās birokrātiskajās cīņās par nodevu ieņēmumiem, precīzāk – pašvaldībām arī no kaut kā jādzīvo. Proti, vēsturiskajiem taksometriem licences izsniedz plānošanas reģioni un republikas nozīmes pilsētas. Taksometrus, kas ir taksometri ne tikai pēc savas eksistences jēgas, bet arī pēc likuma burta, stingrāk pieskata. Piemēram, uz taksometriem noteikti ir jābūt pazīšanās zīmēm, gaismas kontrolsignāliem, jābūt īpašai taksometra numurzīmei, kas ir dzeltena. Arī licencēšana ir skarbāka – ir jāsaņem licence uzņēmumam un licence mašīnai katrā plānošanas reģionā vai republikas nozīmes pilsētā, kurā tiek veikti pārvadājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus lūdzis Lietuvas Konkurences padomei izmeklēt, vai taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» reklāma atbilst likumiem un vai tā nemaldina patērētājus.

Lietuvas galvaspilsētas pašvaldība paziņojusi, ka «Yandex.Taxi» reklāmā, kas tiek izplatīta pa dažādiem kanāliem, teikts, ka kompānija piedāvā taksometru pakalpojumus, un par to liecina arī uzņēmuma nosaukums, taču «Yandex.Taxi» vēl līdz šim Viļņas pašvaldībā nav lūdzis atļauju pārvadāt pasažierus ar vieglajām automašīnām.

«Mēs lūdzam sākt izmeklēšanu par iespējamu reklāmas likuma piektā panta pārkāpumu, kā arī pieņemt lēmumu par pagaidu pasākumu - noteikt par pienākumu pārtraukt publicēt reklāmu, kas neatbilst noteiktajām prasībām,» sacīts Viļņas mēra iesniegumā Konkurences padomei.

Mērs arī informējis Konkurences padomi, ka kompānijas «ETN Baltic» reklāmas stendos pilsētas ielās no trešdienas plānots izvietot «Yandex.Taxi» reklāmu, kas pēc pašvaldības domām, ir maldinoša. Pašvaldība kompāniju par to jau ir brīdinājusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Papildināta - Kriminālpolicija aizturējusi Riga Taxi šoferus; uzņēmums gandarīts par reidu

Jānis Rancāns, 26.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par iespējamu klientu krāpšanu Rīgas Kriminālpolicijas aizturētie taksometru šoferi braukuši ar Rīga Taxi piederošām automašīnām, apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs, norādot, ka ir gandarīts par to, ka policija ķērusies pie negodīgu šoferu tvarstīšanas, jo paša spēkiem tas neesot iespējams, un ka līdzīgas problēmas ir arī citās taksometru kompānijās.

Valsts policija kopumā pārbaudīja septiņus taksometrus dažādās vietās Rīgā. Četros no šiem taksometriem tika atklāti pārkāpumi - taksometros bija ierīkotas speciāli pielāgotas palīgierīces, lai sagrozītu taksometra skaitītāju rādījumus. Pēc brauciena taksisti šos rādījumus uzdeva par īstiem un pieprasīja paaugstinātu maksu par sniegto pakalpojumu, informēja policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Par notikušo Kriminālpolicijas darbinieki sākuši četrus kriminālprocesus par pircēju un pasūtītāju apkrāpšanu, ja tā izdarīta, izmantojot speciāli pielāgotus mērinstrumentus. Par šādu noziedzīgu nodarījumu likuma paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskācija, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs: Yandex.Taxi sūta datus uz Krievijas interneta adresēm

LETA, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru tiešsaistes pakalpojumu operatora «Yandex.Taxi» lietotne sūta datus uz Krievijas interneta adresēm, piektdien paziņoja Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs, kas ir pakļauts Aizsardzības ministrijai.

«Veicot analīzi, Nacionālais kiberdrošības centrs konstatēja, ka lietotne pa šifrētu sakaru kanāliem regulāri pieslēdzas un uztur aktīvu savienojumu ar 11 unikālām IP adresēm, no kurām 10 pieder Krievijas Federācijai. Datu nodošana notiek cikliski,» teikts Nacionālā kiberdrošības centra ziņojumā.

Nacionālais kiberdrošības centrs joprojām iesaka Lietuvas iedzīvotājiem neizmantot šo lietotni.

Lietuvas Nacionālais kiberdrošības centrs norādījis, ka «Yandex.Taxi» lietotne pieprasa piekļuvi lielam daudzumam konfidenciālu lietotāju datu un atļaujas ierīces funkciju izmantošanai.

Analīzē secināts, ka lietotne ir kvalitatīva, tā ir labi optimizēta, datu nodošanai tiek izmantoti šifrēti kanāli.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ļenganai politikai nošļukušas prioritātes

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 13.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz rezultātu vērsta cīņa ar pelēko ekonomiku nav tas pats, kas pompozu mērķu svinīga nospraušana tās apkarošanai

Virzīt vai norakt? Kā intervijā DB stāsta Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pametusī ģenerāldirektore Ināra Pētersone, viņa bieži nolikta pie ratiem, jo priekšlikumi, ko gatavojusi dažādām instancēm, kaut kur izčibējuši, bet nodokļu administrēšanas izmaiņas paradoksālā kārtā vispār apspriestas vien politiķu un viņus apkalpojošās ierēdniecības vidū bez nodokļu administrācijas piedalīšanās.

Līdz ar to Pētersone apšauba ēnu ekonomikas apkarošanas pūliņu sagaidāmos rezultātus par valdības optimistiski pieprasīto 1,5 miljardu eiro izsmelšanu no ēnu ekonomikas purva piecu gadu laikā. Ar šādu mērķi apkarošanas pasākumu intensitātei jābūt turpat trešdaļmiljardam eiro ik gadu. «Ar pašreizējiem instrumentiem», kā Pētersone norāda, 300 miljonu eiro pārdale par labu baltajai ekonomikai paliks tikai uz papīra. Arī pieticīgākie 100 miljoni eiro paliks uz papīra, ja cīņa ar pelēko ekonomiku netiks pasludināta par prioritāti numur viens ne tikai vārdos, bet arī un jo īpaši darbos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kategoriski pret eiro ieviešanu ir 37% Latvijas iedzīvotāju, un biežāk tie ir cilvēki ar pamata vai nepabeigtu vidējo izglītību. Vairāk nekā puse iedzīvotāju (56%) ar nepabeigtu vidējo izglītību ir uzskatāmi par izteiktiem eiro noliedzējiem, kamēr cilvēku ar vidējo vai augstāko izglītību vidū izteiktu eiro noliedzēju ir būtiski mazāk (attiecīgi 35% un 33%).

To atklāj šā gada rudenī aģentūras TNS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, no kuras secināms, ka palielinoties izglītības līmenim, pieaug atbalsts eiro ieviešanai.

Eiro ieviešanu Latvijā caurmērā atbalsta trešā daļa jeb 35% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. To skaitā 10% iedzīvotāju uzskata, ka eiro jāievieš pēc iespējas ātrāk, un vēl 25% iedzīvotāju atbalsta eiro ieviešanu, bet ne tuvākajos gados.

Par eiro ieviešanu pozitīvi noskaņoto iedzīvotāju populārākie argumenti ir:

- norēķinu ērtība Eiropā;

- vieglāka ceļošana un ērtāki starpvalstu norēķini;

- jo nav jāmaina valūta;

- Latvijas piederība Eiropai – ja jau mēs esam Eiropā, tad ir jābūt arī vienotai Eiropas valūtai;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aptauja: Teju trešdaļa par vērtīgāko savā mājoklī uzskata sadzīves tehniku un elektroniku

Dienas Bizness, 13.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju (55%) par lielāko vērtību savā mājoklī uzskata personīgas lietas, kurām ir ne tik daudz materiāla, cik emocionāla vērtība. Savukārt teju katrs trešais (27%) respondents uzskata, ka lielākā vērtība viņa mājoklī ir tajā esošajai sadzīves tehnikai un elektronikai, rāda Swedbank aptaujas dati.

5% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka mājoklī vērtīgākās lietas ir ģimenes relikvijas. Turpretī salīdzinoši neliels respondentu skaits (2%) par vērtīgāko savā mājoklī uzskata apģērbus un kažokādas, vai arī savas kolekcijas priekšmetus. Tikai 1% aptaujāto kā vērtīgāko savā mājoklī minējuši mēbeles un gleznas vai vērtslietas.

Swedbank apkopotā informācija par apdrošināšanas gadījumiem liecina, ka visbiežāk (72% gadījumu) zaudējumus un mājoklī esošo vērtību bojājumu vai pat zudumu rada ar ūdens noplūdēm saistīti negadījumi – cauruļvadu noplūdes, ūdens iekļūšana mājoklī caur tā konstrukcijām un tamlīdzīgi. Turpretī finansiāli lielākos zaudējumus rada uguns nelaimes – gan cilvēku, gan laikapstākļu izraisītas (piemēram, zibens spērieni). Zādzības ir trešais nozīmīgākais iemesls mājoklī esošo vērtību bojājumam vai zudumam. Taču 7 no 10 gadījumiem bojājumus mājoklī rada tieši ūdens noplūdes. Kā liecina Swedbank apkopotā informācija, ūdens noplūžu vai zādzību rezultātā radušies zaudējumi parasti ir 600 līdz 1000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Viens solis starp paļaušanos un vilšanos

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No «vienkāršās tautas» pēršanas ar sociālo iemaksu žagariem ieguvēji varētu būt tādi politiķi, kas saka tikai to, ko sabiedrība grib dzirdēt

Valsts lēmumi uzskatāmi parāda to, ka noris elites attālināšanās no tā saucamās vienkāršās tautas un arī mazā biznesa, bet, neņemot vērā šīs intereses, vēlēšanu rezultāti var nest pārsteigumus. Tā kā aizmetņi šādam nošķirtības procesam vērojami arī pašu mājās, nav lielas vajadzības kārtējo reizi piesaukt ASV prezidenta vēlēšanas un tajās uzvarējušo Donaldu Trampu, kura galvenais ierocis priekšvēlēšanu tribīnē bija izdabāšana plašām tautas masām, «šaujot» pa tautu ar nekad nepiepildāmiem solījumiem. ASV prezidenta vēlēšanas nodemonstrēja, ka Amerikas sabiedrība ir izslāpusi pēc «tiešās līnijas» ar valsts pārvaldi. To, ka arī Latvijā «mazais cilvēks» un arī mazais bizness netiek pietiekami saklausīts, apliecina jezga par mikrouzņēmumu režīma un socnodokļa maksāšanas izmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dizainere Ieva Petkune radījusi interaktīvu Zvaigžņu segu bērniem, kas tiek vadīta ar mobilās lietotnes palīdzību, izmantojot bluetooth, teikts paziņojumā medijiem.

Tajā ir ietverti 10 dzejoļi par 10 zvaigznāju nosaukumiem, katrs zvaigznājs ir veltīts vienam dzīvniekam: lielajam sunim, gulbim, ķirzakai, lauvai, zaķim, vilkam, čūskai, lielajam lācim, mazajam lācim un lapsiņai. Vakarā, pirms gulētiešanas, bērns viens pats vai kopā ar vecākiem mobilajā lietotnē var izvēlēties vienu no segā attēlotajiem zvaigznājiem un iedegt zvaigznes, kuras iemirdzas segā. Bērnam šīs zvaigznes ir jāatrod un jāatver. Pēc dzejoļu lasīšanas, gaisma paliek arvien blāvāka, līdz automātiski 30 minūšu laikā izdziest pavisam.

«Ideja par šāda produkta izveidi radās, studējot Erasmus apmaiņas programmā Lielbritānijā, kur iepazinu emocionāli noturīga dizaina konceptu. Domājot, kam un kādu produktu izstrādāt, apstājos pie bērniem, kuriem pirmajos dzīves gados pieķeršanās lietām ir ļoti izteikta. Tā radās Zvaigžņu sega jeb iespējamais risinājums problēmai, ar kuru saskaras ļoti daudzi bērni, – bailēm no tumsas,» stāsta I.Petkune.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samsung Gear S sērijas trešais modelis izskatās prestiži un piedāvā vairāk iespēju, nekā vidusmēra lietotājam nepieciešams

Tehnoloģiju uzņēmumu degsme bez mitas radīt aizvien jaunus produktus ir apbrīnojama. Gluži tāpat kā labākās viedtālruņu sērijas Samsung tagad ik gadu atjauno arī viedpulksteņus. Pērn novembrī saules gaismu ieraudzīja nu jau piektais korejiešu giganta mēģinājums radīt nevainojamu, uz rokas nēsājamu papildinājumu viedajam sakaru līdzeklim – Gear S3.

Tas pieejams divās versijās – Classic un Frontier. Pirmā, atbilstoši nosaukumam, ir klasiska un vairāk līdzinās glauniem vīriešu rokas pulksteņiem, bet otram modelim piemīt sportiskāks izskats. DB bija iespēja iepazīties ar biznesa aprindām piemērotāko Classic versiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pētījums: Uzņēmējus nesatrauc nodokļu nemaksāšanas sekas

LETA, 18.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējus potenciālās nodokļu nemaksāšanas sekas un risks tikt pieķertiem īpaši nesatrauc, veicot pētījumu, secinājis Rīgas Ekonomikas augstskolas pasniedzējs profesors Arnis Sauka.

Piemēram, paužot attieksmi par iespējamo sodu bardzību, vairāk nekā 60% aptaujāto uzņēmēju atzinuši, ka vienīgais, ar ko jārēķinās, tiekot pieķertiem nodokļu nemaksāšanā, var būt uzņēmuma peļņas rādītāju samazināšanās, kā rezultātā uzņēmums tik un tā varēs turpināt darbību.

22% gadījumu uzņēmēji uzskata, ka pieķeršana nodokļu nemaksāšanā var potenciāli radīt situāciju, kad ir jādomā par biznesa slēgšanu, bet tikai mazāk par 6% apzinās, ka, tiekot pieķertiem, būs bizness jāslēdz.

Saukas skatījumā, nosacīti labā ziņa uz šī fona ir, ka salīdzinoši lielākā Latvijas uzņēmēju daļa tomēr uzskata, ka šmaukšanās ar nodokļiem, ja pastāv tāda iespēja, nav attaisnojama.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Lai novērstu prastu zagšanu, nav jāiedarbina spiegošanas mašīna

Dienas Bizness, 02.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(376).jpg

Laikā, kad tika panākta vienošanās par ES fiskālās disciplīnas līgumu, jautājumu, kas perspektīvā materiāli var skart lielāko Eiropas daļu, šis aspekts neieguva tik lielu sabiedrības uzmanību kā ziņa par iespējamo ACTA (Anti-Counterfeiting Trade Agreement) ratificēšanu.

Vieni uzskata, ka šis nolīgums ir pamatīgs ierobežojums katra indivīda personiskajai brīvībai, otri - ka Latvijai tas ir jāratificē, lai gan nekādas izmaiņas mūsu valstij, tās iedzīvotājiem šāds solis jebkurā gadījumā neradīšot. Tiesa, pēdējais apgalvojums nekādi neiztur kritiku - ja jau reiz kāds līgums valstī nerada nekādas izmaiņas, nav skaidrs, kāda velna pēc tas vispār būtu jāparaksta.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Cīņa ar kontrabandu līdzinās Pirra uzvarai

Egons Mudulis, DB žurnālists, 01.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godīgie uzņēmēji cieš zaudējumus, ietekme uz budžetu nav aplēsta, bet ieguvēji būs kaimiņvalstu ostas

«Vēl viena tāda uzvara, un mūsu vairs nebūs,» pēc uzvaras divās kaujās pār romiešiem teicis grieķu karavadonis Pirrs, pats ciezdams milzīgus zaudējumus. Vēl pāris Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciētas izmaiņas saistībā ar tranzīta kravu nosūtīšanu cauri Latvijai, un nozarei tiks nodarīti neatgriezeniski zaudējumi. Šādi patlaban varētu raksturot uzņēmēju noskaņojumu, nu jau trīs nedēļas uz savas ādas piedzīvojot skrūvju piegriešanu tranzīta procedūras piemērošanā. Pēc komersantu teiktā, kravu apkalpošanas (konteineru izvešanas) ātrums Rīgas brīvostā samazinājies trīs līdz piecas reizes. Tas nozīmē arī mazākus ieņēmumus loģistikas kompānijām un valsts budžetam. Atsevišķi muitas brokeri atsakās izmantot t. s. atzītā nosūtītāja (kas paredz vairākas privilēģijas) statusu, baidoties nokļūdīties un tā rezultātā saņemt VID sodu. Šo situāciju, kuru komersanti apraksta kā

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: PVN likme pārtikai kā Sīzifa riņķadancis

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākkārt atsildītajai zupai jeb iecerei pārtikai vai atsevišķām produktu grupām piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokli trūkst vajadzīgā asumiņa – politiskās gribas

Līdz šim valdība vienmēr noraidījusi ieceri piemērot samazinātu PVN pārtikai vai kādām preču grupām. Lai gan zemkopības ministrs Jānis Dūklavs allaž intervijās par šo iespēju izsakās cerīgi, viņa priekštece amatā, vēlākā ministru prezidente un pašlaik Saeimas deputāte Laimdota Straujuma bija pret ilgi muļļāto ideju, atsaucoties uz Finanšu ministrijas aplēsēm. Ministrija biedināja ar aprēķiniem, ka, samazinot likmi pārtikai līdz 12%, valsts budžetā rastos zaudējumi 200 miljonu eiro apmērā. Tomēr toreizējās valdības vadītājas pieķeršanos šiem aprēķiniem varētu nosaukt arī par subjektīvu skatījumu uz problēmu, ņemot vērā, ka bija arī citi pētītāji un rēķinātāji, kas uzrādīja arī pozitīvu efektu, izmaiņām atvieglojot iedzīvotāju trauksmes līmeni par iztikas nodrošinājumu (piemēram, daļēji kompensējot elektrības rēķinu sadārdzināšanos). Var jau teikt, ka PVN samazināšana pārtikai būtu kā pārlieku palīdzīga roka lauksaimnieku un pārtikas rūpnieku nedienās un šādas palīdzības efekts būs īslaicīgs attiecībā pret ēdēju, tirgotājam pārtikas produktu cenas ātri vien uzceļot iepriekšējā līmenī. Tomēr ārpus Latvijas, kur likme ir zemāka vai tiek diferencēta pa produktu grupām, acīmredzot valstis tiek galā ar šo kalambūru, kas varbūt ir pat lielākais bažu avots – nokritīs pārtikas cenas proporcionāli likmes samazināšanai vai tomēr nē. Pretējā gadījumā efekta, ko sagaida ārvalstu lētās produkcijas nomāktie Latvijas lauksaimnieki, nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas viedoklis: ar sodu palielināšanu vien šo problēmu nav iespējams atrisināt

Redakcija, 19.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka Latvijā ir ēnu jeb nelegālā ekonomika, šaubu nav. Šķēpi tiek lauzti tikai par to, cik liela tā ir. A. T. Kearney lēš, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā sasniedzis 39,4%.

Citi atsaucas uz statistiku, kas liecinot, ka nelegālās ekonomikas īpatsvars varētu būt aptuveni 12%, vēl kāds min 20%. Ēnu ekonomikas patieso apmēru noskaidrošana varētu būt viens no pirmajiem nupat izveidotās darba grupas uzdevumiem. Šai darba grupai, kuru vadīs Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, uzticēts svarīgs, taču sarežģīts uzdevums – izstrādāt priekšlikumus ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai. Uzdevuma sarežģītību apliecina jau tas vien, cik ļoti atšķiras dažādos aprēķinos minētie skaitļi par nelegālās ekonomikas īpatsvaru. Vienotas izpratnes par to, ko īsti nozīmē ēnu ekonomika, sabiedrībā nav. Arī godprātīgu nodokļu maksātāju vidū atradīsies ne mazums nelegālās ekonomikas atbalstītāju, kuri, iespējams, pat neaizdomājas, ka, izmantojot iespēju lētāk nokrāsot matus pie frizieres, kura klientus pieņem dzīvoklī, viņi ir atbalstījuši ēnu ekonomiku. Sakarība starp zemāku pakalpojuma cenu un nodokļu nemaksāšanu viņiem vienkārši neienāk prātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas lielbagātniekiem pienācis maksājumu laiks savam lēņa kungam. No premjerministra (2000.‒2004.) par opozicionāru kļuvušais Mihails Kasjanovs, prezidenta Borisa Jeļcina ēras politiskās elites smagsvars, Associated Press komentē, ka prezidents saviem uzņēmējiem vienkārši ir uzlicis sava veida Soču nodokli. «Ja gribi turpināt darboties Krievijā, šeit ir nodoklis, kas tev jāmaksā – tāds nodoklis, kādu nu viņš [Vladimirs Putins] grib, lai tu maksā.»

Tas attiecas, piemēram, uz tādiem ar metālu industriju oligarhiem kā Vladimirs Potaņins un Oļegs Deripaska. Sevišķi tāpēc, ka, «no dubļiem par kņaziem» kļuvuši 1990. gadu privatizācijas laikā, viņiem tikusi dota iespēja bagātību paturēt un vairot arī V. Putina dažādās varas laikā ‒ privilēģija, ko nebūt ne visi sākumā izveicīgie ir baudījuši.

Pašu uzņēmēju retorika ir duāla. Atkarībā no situācijas viņi gan žēlojas par projektu, kuros ir ierauti, acīmredzamo nerentablumu un Kremļa apetītes augšanu pāri sākumā nolīgtajam, gan dievojas, ka tas viss ir tīrākais bizness.

Viens no O. Deripaskas investīciju kapitāla pārvaldītājiem Andrejs Elinsons apgalvo, ka Soču projekti ir plānoti kā rentabli. Viņu Basic Element tur būvē olimpisko ciematu, jūras ostu un pārbūvē lidostu – kopumā par 1,4 miljardiem dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pūļa finansējuma vietnē iecerēts savākt 3300 eiro grāmatai par Latvijas pierobežas iedzīvotājiem

Dienas Bizness, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējuma vietnē Projektu banka uzsākta līdzekļu vākšana fotogrāfes Elīnas Kursītes un publicistes Elīnas Kolātes grāmatai Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi, kurā tiks apkopoti Latvijas pierobežas ciemos dzīvojošo cilvēku stāsti un fotogrāfijas.

Līdzekļi grāmatas Latvijas pierobežas pēdējie mohikāņi izdošanai tiek vākti Latvijas pūļa finansējuma vietnē projektubanka.lv. 40 dienu laikā iecerēts savākt 3300 eiro grāmatas ražošanas izmaksu segšanai, savukārt apmaiņā pret ieguldījumu varēs saņemt pašu grāmatu un citus labumus. Grāmatas izdošana paredzēta nākamajā gadā.

Topošās grāmatas autores uzsāka ceļojumus gar Latvijas sauszemes robežu šī gada maijā. Pierobežas ciemos abas autores meklē nedaudzos atlikušos iedzīvotājus, uzklausa viņu stāstus un iemūžina fotogrāfijās. Lielākā daļa ceļa veikta vasaras mēnešos, bet kopumā iecerēts apmeklēt aptuveni 60 pierobežas ciemus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ceļu policistus rotēs un aizliegs viņiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro

LETA, 20.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pavēle par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām paredz arī policistu rotāciju un liegumu policistiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro.

Ķuzis pagājušā piektdienā VP gada pārskata sanāksmē īsi paziņoja, ka šogad būtiski tiek mainīta Ceļu policijas darba organizācija, proti, tās ekipāžu galvenie divi uzdevumi būs satiksmes negadījumu formēšana un atrašanās vietās, kurās izveidojušies sastrēgumi. Saskaņā ar jauno kārtību ātruma kontrole vairāk tiks veikta ar fotoradariem un netrafaretajām automašīnām.

VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka VP priekšnieka pavēle patiesībā ir daudz plašāka un tā attiecas uz diviem jautājumiem - ceļu policijas un patruļdienesta darba organizāciju un pretkorupcijas risku mazināšanu šajās struktūrās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikroautobusu izmantotājs Andrejs vairākas reizes saskāries ar situāciju, kad šoferis neizdod biļeti. Pieredzētais liek domāt, ka tādējādi šoferi naudu par braucienu iebāž kabatā un tas notiek ar priekšniecības akceptu.

«Es daudzreiz braukāju uz Purvciemu, no desmit reizēm varbūt tikai divas reizes šoferis izsniedz biļeti, atlikušās reizes pat nemēģina izsniegt. Jauna parādība, ka biļetes šoferim ir noplēstas un piespraustas kaut kur pie mašīnas paneļa, bet izsniegtas netiek,» LNT raidījumam Tautas balss sacīja Andrejs.

Piedzīvotais Andrejam licis aizdomāties, ka šoferi nedod biļeti ar priekšniecības akceptu, jo savādāk mikroautobusu vadītāji tik droši, nebaidoties no kontroles nebrauktu. Novērojumu Andrejam liek domāt, ka tā ir apzināta zagšana, kurā piedalās ne tikai šoferis, bet nauda aiziet kaut kādiem «cēliem» mērķiem. Andrejs ievērojis, ka biļetes pasažieriem nedod 280. maršruta šoferi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neērtā patiesība ārstniecības nozarē ir liela ēnu ekonomika un korupcijas elementi, kas veselības aprūpes sistēmu grauž no iekšpuses

Tā DB Uzņēmēju kluba biedriem atraktīvā uzstāšanās reizē teic SIA Veselības centrs 4 un Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Veselībai tiek novirzīti līdzekļi, kas ir zem 10% no kopējā valsts budžeta. «Normālā civilizētā valstī tie būtu kā minimums 12%. Tai pašā laikā pilnīgi iespējams, ka atsevišķas tautsaimniecības nozares ir pārfinansētas, piemēram, izglītība,» spriež M. Rēvalds. Viņš klāsta, ka problēmu sakne meklējama jau tālajā pirmo neatkarības gadu budžeta plānošanas laikā, kad sabiedrības un valdības dubultmorāles rezultātā iedibināts allaž skandētais princips, ka ārsti paši sevi pabaros. Tā tas arī notika. «Jau padomju laikā ārstiem nesa konjaku, kafiju, deva «cēnerīti». Pacienti tajā laikā sameta vēl divas algas. Plus vēl gaļa, olas, medus… Tā ārsts izdzīvoja. Tātad valsts deva mazu budžetu, bet pievēra acis uz medicīnas personāla šeptēšanos līdz brīdim, kad tā tika kriminalizēta. Un laiku pa laikam kādu arī pieķer. Bet deviņdesmitajos gados sistēmiski iestrādātā izsniegtā indulģence kopumā vēl joprojām grauj nozari. Turklāt arī slimnīcu vadībai ir jāpiever acis, lai ārsti pavisam neaizbēgtu prom laikā, kad pati lielākā problēma valstī ir cilvēkresursu aizplūšana,» secina M. Rēvalds. Kā uzskatāmu korupcijas elementu viņš min «slimības lapu pārdošanas biznesiņu, ar ko piepelnās kolēģi. No tā ciešat arī jūs – uzņēmēji».

Komentāri

Pievienot komentāru