Rīgas osta mērķtiecīgi uzlabo ostas tehnisko ekipējumu, vispirms izveidojot velkoņu floti, tagad iegādājoties jaunu Igaunijā būvētu loču kuģi un mazliet vēlāk pērkot ledlauzi no Murmanskas, šodien loču kuģa Dina iesvētībās paziņoja ostas pārstāvji.

Tālākās nākotnes plānos esot ieceres iegādāties helikopteru, kas palīdzētu ločiem darbā sliktos laika apstākļos.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) atzina, ka ledlauzis Varma esot pietiekami vecs, un tā remontdarbi izmaksājot salīdzinošo dārgi, līdz ar to jauna ekipējuma iegāde esot nepieciešamība.

Rīgas ostas kapteinis Eduards Delvers savukārt neslēpa prieku, ka osta var atļauties iegādāties jaunāku tehniku. Delvers uzskata, ka vēl nepieciešams iegādāties arī helikopteru, kas sliktos laika apstākļos ļautu ločiem piekļūt kuģiem.

Ar paša loču kuģa Dina iesvētībām tik raiti negāja - pret kuģa bortu mestā šampanieša pudele saplīsa tikai ar trešo piegājienu.

Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Kultūras pieminekļu uzskaites komisija nolēmusi virzīt Ventspils Loču torni iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

«Tuvākajā laikā inspekcija iesniegs kultūras ministrei parakstīšanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta grozījumu projektu, sarakstu papildinot ar šo unikālo un Latvijā tipoloģiski reto objektu, kas pilnībā atbilst starptautiski definētiem autentiskuma principiem, kas sevī ietver gan būves formu un konstrukciju, gan materiālus, lietojumu, tradīcijas, paņēmienus, atrašanās vietu un apkārtni, kā arī raksturu un noskaņu,» informē VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece.

Pieteikumu par Loču torņa iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis nodeva VKPAI vadītājam Jurim Dambim Eiropas kultūras mantojuma dienu atklāšanā Ventspilī 7.septembrī. Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienās Ventspils Loču tornis bija atvērts apmeklētājiem un radīja lielu interesi.

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Ekonomiskā krīze Liepājā skaudri izpaužas nekustamo īpašumu tirgū, kur galvenokārt notiek sīki darījumi.

Daudz nekustamo īpašumu Liepājā pieder banku grupām, kas tos pienācīgi neapsaimnieko, bet pārdot šos īpašumus izdodas reti. Tiesu izpildītāju rīkotajās izsolēs dzīvokļu sākuma cenas ir ļoti zemas, taču pircēji ir galvenokārt nekustamo īpašumu firmas. Īpašumu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu vairākas reizes. Tikmēr jauno projektu apsaimniekotāji kā pagaidu risinājumu mēģina attīstīt īres tirgu.

Dominē bankas

Pirms pieciem gadiem vēl apdzīvotas, rekonstruētas daudzdzīvokļu un biroju ēkas, vēsturiskie īpašumi – gan rekonstruēti, gan avārijas stāvoklī – lielākoties pieder banku grupām. Par to liecina izkārtnes ar uzrakstu «Pārdod» un ar bankām saistīto nekustamo īpašumu uzņēmumu tālruņu numuriem. Piemēram, SIA Ektornet Management Latvia komercīpašumu un mājokļu portfelī Liepājā ir 33 īpašumi, no tiem 13 ir komercobjekti, 18 dzīvokļi un privātmājas, kā arī divi ievērojami investīciju objekti, DB atklāja SIA Ektornet Management Latvia valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks. Starp šiem īpašumiem ir vairākas vēsturiskas ēkas vecpilsētas centrā un Jūrmalas parka tuvumā. Jāpiezīmē, ka uzņēmuma īpašumā ir arī valsts nozīmes pieminekļi (Jāņa iela 1 un Bāriņu iela 12), kā arī vietējas nozīmes pieminekļi (Kungu iela 29, Republikas iela 13, Bāriņu iela 31). Ektornet portfelī ir arī četri lieli komercobjekti, tostarp vairāki jau minētie vēsturiskie īpašumi – piemēram, biroju centrs Roma plaza, nams Tirgoņu ielā, kā arī tirdzniecības nams Kurzeme. Astoņus īpašumus Liepājā tirgo DNB bankas grupas uzņēmums SIA Salvus, tostarp lielu dzīvokli M.P.Berči projektētā namā. Taču vēsturiskos īpašumus pārdod ne tikai banku meitasuzņēmumi. IK RS Hipo Liepājā tirgo ekskluzīvu namu – bijušo Liepājas teātra Mazo zāli, kurā pēdējos gados a/s Liepājas metalurgs akcionārs Sergejs Zaharjins bija izbūvējis augstas klases viesnīcu, bet īsi pirms Metalurga bankrota šo ēku uzdāvināja savam brālim. Ēka no pašvaldības tika pirkta 2003.gadā, par 1200 m2 zemes no pircēja tika prasīti 23 tūkstoši latu, 80 % maksājot sertifikātos, bet par ēku – 44 tūkst. latu, summu nomaksājot divu gadu laikā. Šobrīd īpašuma pārdošanas cena ir 900 tūkstoši eiro, liecina sludinājums portālā ss.lv. Pērn par to prasīja aptuveni tikpat latos.

Pēdējos 4-5 mēnešus Rīgā vērojams dzīvokļu īres maksu samazinājums vidēji par 10%, kurš visvairāk skāris mājokļus ar īres maksu 450 eiro un vairāk mēnesī. Iepriekš, līdz 2014. gada rudenim, īres cenas Rīgas dzīvokļiem vairākus gadus bija stabilas, pat ar pieaugumu 5-7% gadā. Uzņēmums Rent in Riga īres maksu samazinājumu skaidro ar vairākiem faktoriem: izmaiņām termiņuzturēšanas atļauju saņemšanas noteikumos, Latvijas ekonomikas izaugsmes procesu palēnināšanos, kā arī iedzīvotāju nevēlēšanos pārmaksāt par nekvalitatīviem īres mājokļiem.

Sakarā ar izmaiņām termiņuzturēšanas atļauju saņemšanas noteikumos, dzīvokļi, kuru īpašnieki tos nevar pārdot pircējiem no ārvalstīm, nonāk īres tirgū. Tādējādi rodas lielāka konkurence īres tirgū un dzīvokļu īpašnieki ir spiesti samazināt īres maksu.

Kā informē uzņēmuma Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša, novērots arī, ka kopš 2014. gada rudens dzīvokļu izīrēšanas process arvien biežāk ieilgst, jo izīrētāji pirms īrēšanas sākuma biežāk pārskata un lūdz samazināt īres maksu vai uzlabot izīrējamā dzīvokļa kvalitāti. Arvien biežāk novērojama arī tendence īrniekiem nevēlēties pārmaksāt par nekvalitatīviem īres mājokļiem, kuriem ir novecojusi un nolietota apdare, mēbeles un kuri atrodas nesakoptos, sliktā vizuālā stāvoklī esošos namīpašumos.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valde piešķīrusi speciālu ostas maksas atlaidi prāmjiem, nosakot 200 eiro lielu, pastāvīgu maksu par vienu Liepājas ostas apmeklējumu.

Šī maksa ietver kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas maksu (184 eiro) un sanitāro maksu (16 eiro). Lēmums pieņemts saistībā ar jaunas prāmju līnijas atvēršanu Liepājā, un šī maksa noteikta vienāda visiem prāmjiem – gan operatoram Alfastar, kas no jūnija vidus organizēs jaunu prāmju līniju Ustjluga – Liepāja – Zasnica, gan operatoram Stena Line, kas jau vairākus gadus nodrošina prāmju satiksmi starp Liepāju un Vāciju (Trāvemindi). DB rakstīja, ka Alfastar īpašnieki ir saistīti ar Krievijas dzelzceļu. Kravas un pasažieru prāmis Petersburg no Ustjlugas Krievijā izies trešdienās pulksten 12, bet Liepājā ienāks ceturtdienās pulksten 20. Pusnaktī prāmis izies no Liepājas ostas, bet Zasnicu Vācijā tas sasniegs sestdien pulksten 14, pirms tam piektdienās piestājot Baltijskas ostā Kaļiņingradas apgabalā. Liepājā prāmis atkal piestās pirmdien plkst.10 un pēc četrām stundām dosies ceļā uz Ustjlugu. Jau šā gada rudenī plānots maršrutā norīkot vēl vienu prāmi, DB iepriekš stāstīja prāmju apkalpojošā uzņēmuma Terrabalt valdes loceklis Āris Ozoliņš.

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Atsevišķi komersanti, pārdodot preces un pakalpojumus, kā arī piedāvājot par tiem norēķināties skaidrā naudā vai izmantojot konkrētus maksājumu instrumentus, tai skaitā norēķinu kartes vai internetbankas, pieprasa papildu maksu, tā secinājis Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot tirgus uzraudzību.

Piemēram, situācijā, kad pakalpojuma sniedzējs patērētājam piedāvā iespēju apmaksāt kārtējo rēķinu, no patērētāja papildu rēķinā norādītajai summai, pakalpojuma sniedzējs pieprasa arī «transakcijas maksu», «komisijas maksu» vai tml. par konkrētās internetbankas apmaksas veida izmantošanu.

Līdzīga situācija konstatēta internetveikalos, kur pārdevējs saistībā ar norēķināšanos par preces iegādi, patērētājam pieprasa «pirkuma apstrādes apkalpošanas maksu» vai tml. papildu maksu. Piemēram, norādot, ka «Pie pirkuma summas tiks pieskaitīta apstrādes apkalpošanas maksa 0,99 % apmērā.» Minētā papildu maksa tiek pieprasīta arī gadījumos, kad norēķins tiek veikts, tiešā veidā veicot pirkuma apmaksu pārdevējam un izmantojot skaidras naudas apmaksas veidu.

Vakar, 9.decembrī, Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

MK noteikumi paredz kārtību, kādā aprēķina maksu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Papildus iepriekš spēkā esošajiem MK noteikumiem, šie noteikumi paredz noteikt arī kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks sastāda dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu tāmi, paziņo dzīvokļu īpašniekiem par to maksu, paredzētajām mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksām, kā arī sagatavo ikgadēju atskaiti par naudas izlietošanu. Šie noteikumi būs piemērojami dzīvojamā mājā, kura nav nodota pārvaldīšanā un dzīvokļu īpašnieki nav lēmuši par pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību un maksu.

Noteikumi paredz, ka ikvienā dzīvojamā mājā organizējama zemesgabala sanitārā kopšana un labiekārtošana, mājas tehniskā apkope, remonta darbi, jānodrošina finanšu uzskaite un lietvedība.

Rīgas brīvosta par vairāk nekā 1,97 miljoniem eiro iegādājusies jaunu vienkorpusa loču kuteri Dina, Db.lv stāstīja Rīgas brīvostas pārstāve Anita Leiškalne.

Igaunijas kompānijā a/s Baltic Workboats buvētais kuteris ir 19,7 metrus garš, tā platums ir 5,1 metrs, savukārt kuģa ātrums var sasniegt 25 mezglus.

Rīgas brīvostas pārstāvji norāda, ka kuģa korpusa forma līdz minimumam samazina kutera vertikālu šūpošanos, ja kuģis brauc ar maksimālu ātrumu vētrainā jūrā, kā arī minimālu ūdens uzņemšanu uz klāja.

Pašlaik kuģis aprīkots ar visu nepieciešamo drošības aprīkojumu kuģa apkalpei, astoņu Rīgas ostas loču nogādei uz un no kuģiem Rīgas jūras līcī un ostas akvatorijā, norādīja A. Leiškalne.

Kuģis ieķīlāts pērn 7. februārī, bet nolaists ūdenī – 31. oktobrī.

Ventspils ostā spēcīgā vēja un lielo viļņu dēļ ir ierobežota lielo kuģu kustība, Db informēja Ventspils ostas uzraugs Zanders Balodis. Viņš prognozēja, ka nelabvēlīgie laka apstākļi varētu turpināties līdz ritdienas vakaram. Ostas uzraugs stāsta, ka stiprā vēja raditīe viļņi neļauj loču kuģiem iziet jūrā ārpus ostas un apgrūtina loču uzkāpšanu uz kuģiem. Un pašlaik reidā gaida divi lieltonnāžas kuģi. Savukārt vidējās tonnāžas kuģu kustība ostā ir atļauta, ja kuģa kapteinis uzņemas to darīt. Nelabvēligie laika apstākļi netraucē kursēt kravu pasažieru prāmjiem. To spēcīgie dzinēji ļauj veikt nepieciešamos manevrus un tie var iet bez velkoņu palīdzības.

Rīgas Brīvostas pārvalde noslēgusi iepirkumu konkursu par jauna, 1,978 milj. eiro jeb aptuveni 1,390 milj. Ls vērta loču kuģa iegādi.

Paredzēts, ka loču kuģi piegādās a/s Baltic Workboats, kas bija arī vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu piedāvājumu.

Jau vēstīts, ka šā gada pirmajos desmit mēnešos Rīgas Brīvostā pārkrauts par 2,16 miljoniem tonnu vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, sasniedzot 30,31 milj. tonnu atzīmi. Tradicionāli apgrozījuma pieagumu nodrošina straujais ogļu apjoma pieaugums. Rīgas Brīvostā šogad jau pārkrauts 12,52 milj. t ogļu, kas ir par 14,1% jeb 1,55 milj. t vairāk nekā 2011.gada 10 mēnešos. Savukārt minerālmēslu apgrozījums turpina kristies, šogad pārkraujot 1,17 milj. t, kas ir par 17% mazāk nekā pērn.

Somijas teritoriālajos ūdeņos ledū ir iestrēdzis pasažieru prāmis, kas devies uz Igauniju, informē lenta.ru.

Pēc izbraukšanas no Helsinku ostas, uzņēmumam Eckero Line piederošais prāmis Nordlandia iestrēga ledū Somijas līcī un vairs nespēj turpināt kustību. Somijas krasta apsardze informēja, ka kuģis ir iesprostots aptuveni 15 km attālumā no Helsinkiem, ceļā uz Talinu. Uz prāmja atrodas 847 cilvēki. Saskaņā ar Somijas apraides uzņēmuma YLE sniegto informāciju uz prāmja ir pieiekami daudz pārtikas un ūdens.

Somijas līča kuģu satiksmes vadītājs Esa Hurskainens (Esa Hurskainen) informēja, ka sākotnēji ledlauži bija aizņemti ar citiem kuģiem, tādēļ nevarēja sniegt tūlītēju palīdzību, tomēr šobrīd palīdzēt prāmim tikt ārā no ledus jau devies ledlauzis Voima.

Jaunajam prāmim uzņēmums devis vārdu Star, Db.lv informēja Tallink Grupp pārstāvis Peters Rūzs (Peter Roose). Jaunais prāmis sāks kursēt maršrutā Helsinki-Tallina 2007.gada pavasarī.

Atbilstoši Tallink Grupp sniegtajai informācijai, jaunais prāmis ir videi draudzīgāks nekā tie kuģi, kas darbojas patlaban. Star neradīšot tik lielus viļņus, kas ir vieni no galvenajiem krastu erozijas cēloņiem un jūras dzīvības traucētājiem. Arī motoru radītais trokšņu līmenis ir zemāks.

Star arī aprīkots ar jaunāko navigācijas sistēmu.

Jaunais prāmis ir ledus klases, līdz ar to tas kursēšot visu gadu. Prāmis ir mazāk jūtīgs pret vēju un ledu, kā rezultātā tas var darboties arī ziemas periodā.

Līdz ar jauno prāmi kompānija radījusi jaunu pakalpojumu, kas nodēvēts par Tallink Shuttle. Sākot ar 2007.gadu, pasažieri varēs izvēlēties no trim pārvietošanās veidiem: Tallink Shuttle, Tallink Express vai Tallink Cruise.

Kruīza prāmis M/S Festival, kas līdz šim nodrošināja satiksmi līnijā Stokholma – Turku, maršrutā Rīga – Stokholma sāks kursēt 2. augustā.

Prāmis M/S Festival nomainīs prāmi M/S Vana Tallinn un, sākot ar 2. augustu līnijā kursēs prāmji M/S Regina Baltica un M/S Festival, Db.lv informē Baiba Muceniece, AS Tallink Latvija, Tirdzniecības un mārketinga vadītāja.

Līdz šim M/S Festival nodrošināja satiksmi starp Stokholmu un Turku. 23. jūlijā līnijā Stokholma - Turku sāka kursēt prāmis M/S Galaxy, kuru maršrutā Tallinn – Helsinki nomainīja jaunais kruīza prāmis M/S Baltic Princess. Kruīza prāmis M/S Festival kursēs ar Latvijas karogu un Tallink zīmolu.

M/S Festival ir 171 m garš un 27.6 m plats. Uz M/S Festival ir 9 klāji un 588 kajītes. Prāmis var uzņemt 1750 pasažierus un transporta līdzekļus 885 līniju metru garumā. M/S Festival ir augstākā 1A Super ledus klase. Kursēšanas ātrums ir 22 mezgli. Uz M/S Festival ir dažādas atpūtas un izklaides iespējas: konferenču centrs ar 12 telpām, 4 restorāni un kafejnīcas, 3 veikali, bērnu rotaļu istaba un saunas komplekss ar baseinu.

Igauņu kompānija svinīgi atklāj Ziemeļvalstu dizainu atspoguļojošo 230 milj. eiro vērto prāmi Megastar, kas uzsāks kursēt starp Tallinu un Helsinkiem 29. janvārī.

Megastar pēc Tallink pasūtījuma nepilnu divu gadu laikā speciāli maršrutam Tallina‒Heelsinki izgatavoja somu kuģu būvētava Meyer Turku. Megastar ir 212 m garš ar 2800 pasažieru vietām. Prāmja bruto tonnāža ir 49 tūkst. t, bett ekonomiskais ātrums 27 mezgli. Megastar kā degvielu izmanto sašķidrināto dabasgāzi (LNG), tāpat to ir iespējams darbināt ar dīzeli. Megastar saņēmis līdzfinansējumu no Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta kā jūras maģistrāļu projekts.

Uz prāmja pieejamas trīs dažādas ceļošanas klases – standarta Star klasi, ar papildu ērtībām komforta klasi un biznesa klasi. Megastar ir septiņi restorāni un kafejnīcas, kā arī bērnu rotaļu centrs. Prāmim ir divu līmeņu auto piekļuve un supermārketa tipa autonovietnes garāža, kas pieejama visa ceļojuma laikā. Iepriekš Tallink solījis vidējo cenu Shuttle pakalpojumiem šajā maršrutā nemainīt. LNG prāmim Igaunijā piegādās AS Eesti Gaas, bet Somijā – Finland Skangas.

Lietuvas prāmju kompānija «Smiltynes perkela», kas no Klaipēdas pārvadā automobiļus un pasažierus uz Kuršu kāpām, gatavojas pirkt vēl vienu prāmi, pieļaujot, ka to varētu uzbūvēt tiklab pašā Lietuvā, kā arī kādā no tuvējām valstīm, piemēram, Latvijā.

Kā pastāstījis uzņēmuma vadītāja pienākumu izpildītājs Mindaugs Čaks, ja viss norisināsies gludi, jaunais prāmis varētu sākt kursēt pēc diviem gadiem.

Pēc viņa teiktā, jauns prāmis nepieciešams, lai sezonas karstumā samazinātu ceļotāju rindas. Paredzēts, ka tas darbosies Klaipēdas Jaunajā pārceltuvē, no kuras pāri Kuršu jomai tiek pārvadāti gan pasažieri, gan automašīnas, bet vajadzības gadījumā to varētu izmantot arī Vecajā pārceltuvē, kura apkalpo tikai kājāmgājējus un velobraucējus.

Šobrīd no Jaunās pārceltuves kursē trīs «Smiltynes perkela» prāmji.

Jaunajam prāmim būtu jāspēj uzņemt 600 pasažierus un 40 vieglos automobiļus, bet gadījumā, ja tas pārvadātu tikai pasažierus, tajā būtu jābūt 1000 vietām, turklāt prāmim būtu jābūt piemērotam darbam arī ziemas apstākļos.

Janvāra beigās savā pirmajā braucienā maršrutā Tallina – Helsinki dosies jaunuzbūvētais Tallink Group ātrgaitas prāmis Megastar. Tā interjerā dominē Ziemeļvalstu dizains.

Kuģa projektēšana tika uzsākta 2015. gada janvārī, un Megastar tika būvēts Meyer Turku kuģu būvētavā. Somu zināšanas un prasmes tika izmantotas šī dizaina realizēšanai. Piemēram, gaismas ķermeņi un mēbeles tika veidotas Turku.

Klientu vēlme bija, lai uz prāmja ir mazāk kajīšu un vairāk sēdvietu. No dizaina aspekta tas nozīmē vairāk telpas restorāniem. Uz kuģa šobrīd ir 2 800 sēdvietas un septiņi dažādi restorāni un kafejnīcas.

Papildu restorāniem un atpūtas telpām, kas pieejamas visiem ceļotājiem, prāmim ir divas premium klases atpūtas zonas – Comfort lounge un Business lounge.

Megastar interjera dizainu veidoja somu interjera dizaina uzņēmums dSign Vertti Kivi & Co.

Šodien, 12. decembrī, maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem atsāk kursēt kruīza prāmis Silja Europa, kura atjaunošana izmaksāja 16 miljonus eiro, savukārt prāmis Romantika, kas kursēja Tallina–Stokholma līnijā, atsāk kursēt maršrutā starp Rīgu un Stokholmu, informē Tallink Grupp.

Rīt, 13. decembrī, prāmis Baltic Queen pārtrauc kursēt Tallina–Helsinki līnijā un atsāk kursēt maršrutā starp Tallinu un Stokholmu.

Maršrutā starp Rīgu un Stokholmu turpmāk kursēs Romantika un Isabelle, nodrošinot regulāru ikdienas jūras satiksmi starp Latviju un Zviedriju. Ceļotājiem līdz ar to tiek piedāvāta vēl plašāka un interesantāka kruīza ceļojuma pieredze, kā arī tiek nodrošināta pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu jūras pārvadājumi starp Rīgu un Stokholmu katru dienu. 2017. gada sākumā arī prāmim Romantika būs plānotā tehniskā apkopē, kuras laikā tiks atjaunots restorāns-kafejnīca Fast Lane un tiks pārveidots Seaside bārs, nodrošinot plašāku bērnu spēļu telpu. Atjaunots tiks arī bufetes restorāns un šova zāle.

Pasažieru prāmim «Isabelle», kas cieta pagājušās nedēļas vētrā, pēc remonta saņēmis kuģošanas pagaidu atļauju un turpina kursēt starp Rīgu un Stokholmu. Taču pasažieri, kas pirmdien ar to atgriezās no Stokholmas, LNT Ziņām pauda bažas, ka prāmis, iespējams, cietis krietni vairāk nekā iepriekš izskanējis.

Rīgā no prāmja izkāpušais Gaitis Grūtups neslēpj satraukumu, jo atrodoties uz prāmja esot dzirdēti visdažādākie nostāsti, tostarp arī no prāmja personāla: «Tagad ir ļoti liels cilvēku pieplūdums no Lietuvas, Latvijas uz Skandināviju strādāt. Un kuģim apstāties un pateikt, ka neies…es jūtu, ka tas komerciālais spiediens ir liels, ka tam reisam ir jābūt.»

Latvijas Jūras administrācijā LNT ziņām skaidro, ka prāmim «Isabelle» vētras laikā cietis viļņlauzis. Taču aiz tā vēl atrodas durvis, kas hermētiski noslēdz kuģa auto klāju, līdz ar to viļņlauža bojājumi drošību neietekmē Sarma Kočāne, Latvijas Jūras administrācijas (LJA) pārstāve skaidro: «Viņš izskatās briesmīgāks, nekā ir patiesībā. Šis te priekšgals nenodrošina hermētiskumu, tas ir viļņu lauzējs, kas uztver viļņu sitienus un tas arī ir tā tiešais uzdevums. Taču kuģis būs jāremontē, mēs šobrīd esam devuši atļauju kuģi izmantot uz mēnesi.»

Saskaņā ar AS Tallink Grupp paziņojumu uzņēmums ir parakstījis līgumus ar sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādātajiem Igaunijā un Somijā par LNG piegādi uzņēmuma jaunās paaudzes jaunajam prāmim M/S Megastar, kas maršrutā Tallina–Helsinki uzsāks kursēt nākamā gada sākumā, informē uzņēmums.

Uzņēmuma partneri Igaunijā būs AS Eesti Gaas un Somijā – Finland Skangas.

AS Tallink Grupp kuģu pārvaldības vadītājs Kapteinis Tarvi-Carlos Tuulik pastāstīja, ka kopumā tika atrasti vairāki labi potenciālie sadarbības partneri pilnīgi jaunā nozarē.

«Eesti Gaas ir eksperts dabiskās gāzes biznesā Igaunijā. Mēs esam importējuši un piegādājuši dabisko gāzi vairākas desmitgades. Šodien mēs ieejam jaunā laikmetā, nodrošinot piegādi Tallink jaunajam prāmim M/S Megastar, kas ir mūsu pirmais lielais LNG projekts kuģniecības nozarē,» sacīja Eesti Gaas ģenerāldirektors Ants Nots.

«Katru gadu Ziemeļvalstīs mēs izpildām aptuveni 1000 LNG dabasgāzes uzpildīšanas operācijas. Mūsu sadarbība ar Tallink apliecina mūsu spēju nodrošināt piegādi saskaņā ar kuģniecības prasībām efektīvai, drošai un uzticamai LNG uzpildīšanai,» uzsver Skangas pārdošanas un mārketinga direktors Tommijs Matila.

No nākamā gada par 6,85% tiks palielinātas kravas un kanāla maksas; komersanti par šādu soli uzzina no DB, prognozējot savu pakalpojumu cenu celšanos .

Kaut gan Rīgas brīvostā ir vienas no augstākajām ostu maksām teju visiem kuģu tipiem salīdzinājumā ar konkurējošajām Baltijas jūras reģiona austrumu krasta ostām un pastāv risks, ka tranzītkravu plūsmas varētu tikt novirzītas uz konkurējošām ostām, brīvostas valde nolēmusi paaugstināt divas no sešām ostas maksām. Lēmumu neatbalstīja vienīgi valdē esošais Ekonomikas ministrijas pārstāvis Ģirts Greiškalns, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Rīgas brīvostā ir noteikta kravas maksa, kanāla maksa, sanitārā maksa, piestātnes maksa, pasažieru maksa un mazo kuģu maksa. Savukārt kanāla maksu neiekasē no kuģa, kas maksā kravas maksu, izņemot atsevišķus gadījumus.

Nākamā gada 7.janvārī stāsies spēkā jaunas Rīgas ostas maksas, liecina publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Turpmāk kuģiem vairs netiks piemērota kravas maksa, kas šobrīd tankkuģiem ir 0,962 eiro par kuģa bruto tilpības vienību (Gross Tonnage/GT), specializētajiem kuģiem - 0,427 eiro/GT, bet pārējiem kuģiem - 0,855 eiro/GT.

Kravas maksas arī patlaban neiekasē no konteinerkuģiem, ro-ro kuģiem, pasažieru kuģiem, refrižeratorkuģiem, kruīza kuģiem un kuģiem, kas ienāk un iziet no ostas, neveicot kravas operācijas.

Savukārt kanāla maksai atsevišķām kuģu kategorijām gaidāms neliels pieaugums, piemēram, konteinerkuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,7% - no 0,406 eiro/GT līdz 0,409 eiro/GT, bet refrižeratorkuģiem un ro-ro kuģiem kanāla maksa pieaugs par 0,5% - no 0,203 eiro/GT līdz 0,204 eiro/GT.

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.