Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Šodien ar Ministru kabineta rīkojumu Tieslietu ministrijai (turpmāk - TM) tika atļauts noslēgt līgumu ar SIA Arbor Medical Korporācija par Latvijas Cietumu slimnīcas Olaines cietumā aprīkošanu ar medicīniskām iekārtām, saimniecības inventāru un autotransportu par summu Ls 691 138, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Kā teikts TM sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, pēdējos gados saņemta nopietna starptautisko institūciju kritika un kategoriski norādījumi par Latvijas Cietumu slimnīcas nekavējošu slēgšanu. Arī Veselības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija (turpmāk - MADEKKI) regulāri apsekojusi Latvijas Cietumu slimnīcu un pēdējo gadu laikā saņemti vairāki brīdinājumi par tās slēgšanu sakarā ar neatbilstību noteiktajām prasībām. 2006. gada martā MADEKKI pieņēma lēmumu, ar kuru noteica, ka Latvijas Cietumu slimnīca tiks slēgta 2007. gada 7. aprīlī, ja līdz tam netiks nodrošināta tās darbība atbilstošās telpās.

Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns devies uz Igauniju, lai apmeklētu Viru cietumu, jo, kā zināms,Latvijas pusei ir jāizvērtē, vai veidot savu būvprojektu jaunajam cietumam, vai arī iegādāties Igaunijas izstrādāto.

Pēc tieslietu ministra teiktā vizītes mērķis esot ne tikai jaunu cietumu būvniecība, bet arī cietumu reforma, kas padarīšot soda izpildes sistēmu efektīvāku un valstij ekonomiski izdevīgāku, jo samazināsies ieslodzīto skaits un izdevumi sodu izpildes sistēmas uzturēšanai ilgtermiņā.

Tieslietu ministrija ir ņēmumsi vērā Igaunijas pieredzi jauno cietumu būvniecībā izstrādājot Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepciju. Jāatgādina, ka Minitsru kabinets ir atbalstījis šo koncepciju, apstiprinot arī budžetu 55,49 milj. Ls apmērā jauna cietuma celtniecībai Olainē, kas varētu sākties 2015.gadā.

Igaunijā šobrīd ir četri cietumi - Murru un Harku apvienotais cietums, Tallinas, Tartu un Viru cietums. Tā rezultātā tuvākajā laikā Igaunijā būs pilnībā pabeigta cietumu sistēmas reforma, būtiski samazinot cietumu skaitu.

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniegušas divas Latvijas kompānijas - Re&Re un UPB, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Kopumā konkursa dokumentāciju izņēma astoņas kompānijas. Kā atgādināja ministrijā, Liepājas cietums saskaņā ar likumu ir klasificēts kā valsts noslēpumu saturošs būvprojekts, tādēļ papildus pieredzei un finanšu rādītājiem kā viena no prasībām pretendentiem tika piemērots industriālās drošības sertifikāts, kas apliecina kompānijas uzņēmējdarbības prakses caurspīdīgumu un konfidenciālas informācijas glabāšanas drošumu.

"Interese par Liepājas ieslodzījuma vietas iepirkumu bija ļoti liela. Bija interese arī no ārvalstīm, piemēram, no Īrijas un Lietuvas. Zinām, ka par konkursu interesējās arī starptautisku kompāniju meitas uzņēmumi Latvijā. Pretendentiem, ņemot vērā projekta sarežģītības pakāpi, bija vairāki precizējoši jautājumi, lai varētu sagatavot iespējami kvalitatīvāku piedāvājumu. Esam gandarīti, ka iepirkuma pirmā daļa ir sekmīgi noslēgusies un esam saņēmuši divus nopietnus piedāvājumus. Tas norāda, ka iepirkuma konkursa nolikuma sagatavošana bijusi atbilstošā profesionālā līmenī," informēja iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Agris Balodis.

Liepāja līdz ar Daugavpili un Olaini šobrīd tiek vērtēta kā viena no iespējamām vietām, kur tuvāko gadu laikā Tieslietu ministrija plāno celt pirmo jauno un moderno cietumu, trešdien, tiekoties ar Liepājas pilsētas domes vadību, apliecināja tieslietu ministre Baiba Broka.

Viesojoties Liepājas domē, B. Broka apliecināja, ka valdībā apstiprinātā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija paredz vairāku jaunu cietumu būvniecību Latvijā, no kuriem viens varētu atrasties arī Liepājā. Tāpat jauni cietumi plānoti arī Daugavpilī un Olainē, taču vēl neesot pieņemts lēmums par to, kurā no minētajām vietām tiks celts pirmais no jaunajiem cietumiem.

B. Broka uzsver, ka, ņemot vērā, ka jauno cietumu būvniecībā plānots pārņemt Igaunijas kolēģu pieredzi, šobrīd valdībā ir pieņemts lēmums slēgt līgumu ar ekspertiem no Igaunijas, kas izvērtēs visas trīs piedāvātās iespējamās jaunā cietuma atrašanās vietas, un eksperti būs tie, kas pieņems lēmumu, kura no šīm vietām būs atbilstošākā un piemērotākā izmaksu ziņā.

"Tiekoties ar ieslodzītajiem, es sajutu, ka daudzi alkst strādāt. Diemžēl, sabiedrībā joprojām valda vēl PSRS laikos ieviesusies attieksme pret notiesātajiem – ja cilvēks ir pastrādājis noziegumu un notiesāts, tad viņam jāizcieš sods tik briesmīgos apstākļos, lai viņam vairs nebūtu vēlēšanās atgriezties ieslodzījuma vietā," norāda tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Noslēdzot iepazīšanos ar ieslodzījuma vietām pirms tiek pabeigts darbs pie Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas izstrādes, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte 31.janvārī apmeklēja divus Daugavpilī izvietotos cietumus - Daugavpils cietumu un Grīvas cietumu.

"Situācijas ieslodzījuma vietās izpēte manī ir nostiprinājusi pārliecību, ka pastāvošās problēmas jārisina nekavējoties un kompleksi, ja mēs patiešām vēlamies samazināt atkārtotu noziegumu skaitu un, līdz ar to, ietaupīt nodokļu maksātāju naudu," paziņoja G.Bērziņš. "Tiekoties ar ieslodzītajiem, es sajutu, ka daudzi alkst strādāt. Diemžēl, sabiedrībā joprojām valda vēl PSRS laikos ieviesusies attieksme pret notiesātajiem – ja cilvēks ir pastrādājis noziegumu un notiesāts, tad viņam jāizcieš sods tik briesmīgos apstākļos, lai viņam vairs nebūtu vēlēšanās atgriezties ieslodzījuma vietā. Taču tas tā nav – pašlaik ne viens vien, kas izcietis sodu un atgriezies brīvībā, pēc kāda laika atkal nostājas uz noziegumu ceļa. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ir jāmaina attieksme un ieslodzījuma vietai jākļūst par pirmo posmu cilvēka ceļā uz atgriešanos civilizētā sabiedrībā, kurā cilvēks gūst ienākumus ar savu darbu, nevis veicot noziegumus."

Aizvadītajā tūrisma sezonā Liepājas Karostas cietumu apmeklēja vairāk nekā 3000 cilvēku no Lietuvas. Vairākas Lietuvas tūrisma firmas jau kļuvušas par Karostas cietuma pastāvīgiem sadarbības partneriem, bieži tiek rīkoti korporatīvie pasākumi Lietuvas uzņēmējiem, informē Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB).

Visciešākā sadarbība izveidojusies ar tūrisma aģentūrām no Viļņas, Šauļiem un Kelmes. Lielākā daļa lietuviešu, atbraukuši uz Liepāju, izvēlas aktivitātes cietumā, kā arī pasūta ekskursijas pa Liepājas centru, Karostu un ekskursiju ar lāpām pa Ziemeļu fortiem. Ir arī tādas grupas, kas savā maršrutā Karostas cietumu izvēlējušās par vienīgo pieturvietu Liepājā un tūlīt pēc izrādes Aiz restēm dodas tālāk uz citām Latvijas pilsētām.

Šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem pastiprinātu interesi par Karostas cietumu izrādījuši ļaudis no Krievijas un Baltkrievijas. Arī Krievijas mediji ieinteresējušies par cietumu. Nesen sagatavots vizuālais materiāls par Karostas cietumu un pēc izdevēja pieprasījuma nosūtīts publicēšanai Aeroflot Style Magazine. Karostas Glābšanas biedrība (KGB), kas apsaimnieko Karostas cietumu, plāno nākamajā sezonā vairākas jaunas mārketinga aktivitātes, ar kuru palīdzību mēģinās piesaistīt vēl vairāk tūristu no Lietuvas un Krievijas. Karostas cietums gatavojas piedalīties Starptautiskajā tūrisma izstādē VIVATTUR 2009, kas notiek Viļņā 2009. gada februāra beigās.

«Nāk pirkt gardumus, kā jau sievietes, grib sevi palutināt ar konfektēm, cepumiem, šokolādēm. Saldējums labi iet - veidu mums daudz,» pārcilājot Tio un Ekselences kārbiņas, laikrakstam Diena stāstījusi Iļģuciema sieviešu cietuma veikala Mego pārdevēja Vita (vārds mainīts, jo atklāt īsto viņa nav vēlējusies).

Tirgotāja novērojusi, ka pirkumā ieslodzītās parasti iekļauj kafiju, vairāku veidu tējas, divu veidu desas vai kādu citu gaļas izstrādājumu, saldumus, veļas pulveri un tualetes papīru. Smēķētājas - arī cigaretes, taču nedēļā nedrīkst iegādāties vairāk par desmit paciņām.

Vita laikrakstam atklājusi, ka vispieprasītāko preču topa augšgalā visos divpadsmit Latvijā esošo cietumu veikalos ir žāvēti cūku vaigi, kas maksā 3,83 eiro kilogramā. «Tie ir lēti, trekni, smaržo pēc kūpinājuma un lietojami dažādos veidos - gan uz maizes, gan cepot, gan sasaldējot ilgākai lietošanai,» piebildusi Iļģuciema sieviešu cietuma priekšnieces vietniece Regīna Martinova.

VAS Tiesu namu aģentūra (TNA) atkārtoti izsludinājusi atklātu konkursu jaunā Liepājas cietuma pārprojektēšanai, autoruzraudzībai un būvniecībai, kas paredz būvniecības apjomu samazinājumu salīdzinājumā ar sākotnējo būvprojektu, informē TNA.

Liepājas cietums būs pirmā ieslodzījuma vieta, kas no jauna tiks uzbūvēta Latvijā pēc neatkarības atgūšanas, un to iecerēts pabeigt līdz 2023. gada 31. martam.

Valdība 2017. gada 8. septembra sēdē nolēma atlikt Liepājas cietuma būvniecības procesu līdz 2020. gadam. Lai samazinātu būvizmaksas, TNA kā konkursa organizētājs sadarbībā ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi vienojās par izmaiņām būvprojektā, kuras iespējams veikt, saglabājot ēkas funkcionalitātes, drošības un ekspluatācijas efektivitātes prasības.

Santa Sausiņa, TNA valdes locekle: «Ceram, ka Liepājas cietuma projekta apjomu pārskatīšana un design&build metodes izmantošana, apvienojot vienā iepirkumā projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, ļaus izvairīties no iespējamām papildu izmaksām būvdarbu veikšanas laikā, gan arī nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu izpildi, prasot no uzvarētāja pilnu atbildību par projekta būvniecības realizēšanu.»

Lai optimizētu finanšu resursu izmantošanu, plānots apvienot Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā esošos Centrālcietumu un Matīsa cietumu. Cietumu apvienošana ir iespējama, jo abi cietumi atrodas blakus un tiem ir vienots ārējais perimetrs, informēja Tieslietu ministrija.

Cietumi tiek apvienoti, lai efektīvāk organizētu kadru politiku un ieekonomētu līdzekļus, samazinot administratīvos izdevumus. Ietaupītie līdzekļi tiks novirzīti cietuma infrastruktūras un drošības tehnisko līdzekļu stāvokļa uzlabošanai. Cietumu apvienošanu plānots īstenot 2009. gada sākumā un apvienotais cietums tiks saukts par Centrālcietumu.

Pašlaik Latvijas cietumos trūkst aptuveni 400 darbinieku, no kuriem lielākā daļa ir cietumu uzraugi un apsargi. Vislielākais darbinieku trūkums ir Rīgā izvietotajās ieslodzījuma vietās.

Pašlaik Ieslodzījuma vietu pārvaldes pakļautībā atrodas 14 cietumi un Cēsu audzināšanas iestāde. 2002. gadā tika atzīmēta Centrālcietuma pastāvēšanas simtgade.

Ministru Kabineta komiteja atbalstījusi jaunās Latvijas cietumu sistēmas izveidi, kas 30 gadu periodā paredz valsts un privātās partnerības ietvaros ieguldīt cietumu sistēmā vairāk nekā 394 miljonus latu, no kuriem 2010.—2012.g. periodā jau būtu jāiegulda 3.7 milj. Ls.

Pirmais solis būtu Olaines 1200 vietu cietuma izbūves pilotprojekts līdz 2014. gadam, savukārt Brasas, Pārlielupes un Iļģuciema sieviešu cietumi sakarā ar jauno cietumu tiktu slēgti. Par jaunā cietuma būvniecību savu interesi jau izrādījušas tādas būvniecības firmas kā Re&Re, Arčers, Skonto būve, NCC un Merks. Ieslodzījuma vietu sistēmas restrukturizācija paredz to vienmērīgu sadalījumu pa visu Latvijas teritoriju (pašlaik, piemēram, Kurzemē ir tikai 1 cietums) kā arī cietumu pielāgošanu mūsdienu prasībām. Daļa Latvijas cietuma ēku ir būvētas 19. gadsimtā un pārējās padomju laikā.

Muzeju naktī Karostas cietumu apmeklējuši vairāk nekā 1500 cilvēku, un interesentu skaits krietni pārsniedzis cietuma iespējas.

Šāda interese par Karostas cietumu bija liels pārsteigums pat pašiem cietuma darbiniekiem, apgalvo Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Monta Krafte. Lielākā daļa apmeklētāju bija liepājnieki. Karostas cietuma pirmajos darbības gados to visbiežāk apmeklēja ārzemju tūristi. Daudzi no tiem bija atbraukuši uz Liepāju tikai tādēļ, lai apskatītu Karostas cietumu, turpretī liepājnieki Karostas cietuma apmeklētāju vidū bija retums, stāsta M. Krafte. Karostas cietumā šogad nebija sagatavota nekāda īpaša Muzeja nakts programma, piedāvājot tūristiem domātu standarta apmeklējuma programmu. Apmeklētājiem bija iespēja noskatīties filmu Karosta, apskatīt cietumu, paviesoties padomju laika bufetē, ietērpties un nofotografēties dažādos militāros tērpos, uzzināt par jaunās sezonas piedāvājumiem.

Par vienu no Liepājas atraktīvākajiem tūrisma piedāvājumiem - Karostas cietumu - turpina interesēties ārvalstu žurnālisti, informē KGB – Karostas cietuma apsaimniekotāji. Pēdējā mēneša laikā par cietumu interesējušies un rakstījuši BBC Maskavas žurnālisti, žurnālisti no „Moscov Times” un no lielākā Lielbritānijas nedēļas laikraksta „Sunday Times”, kā arī vairāku vācu preses izdevumu pārstāvji. Par cietumā iekārtotajām naktsmītnēm vēlējās uzzināt spāņu žurnāls „Hoteles”. Plaša fotoreportāža par Karostas cietumu publicēta kādā Honkongas laikrakstā. 21. janvārī, neraugoties uz lielo salu un stipro vēju, Karostas cietumā viesojās Francijas Internacionālā radio žurnāliste. Karostas cietums pēc aktīvās tūrisma sezonas beigām sācis veiksmīgu sadarbību ar Lietuvas tūrisma firmām. Pērnā gada nogalē un šī gada janvārī vien Karostas cietumu apmeklējušas sešu dažādu Lietuvas tūrfirmu organizētas tūristu grupas. Lai piesaistītu vēl vairāk tūristus no Lietuvas, Karostas cietums šogad izdevis bukletu lietuviešu valodā. Arī atjaunotajā cietuma interneta mājas lapā lietuvieši varēs iepazīties ar informāciju savā dzimtajā valodā.

Db.lv publicē deklarāciju par Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību.

"Latvijā – valstī ar straujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā – ir radīti apstākļi un vide, kurā paplašinās sabiedrības vidusslānis, strauji pieaug cilvēku ienākumi, mājokļu iegāde un būvniecība, turpina pieaugt ārvalstu investīciju un ES fondu ieplūšana Latvijā, panākts būtisks progress Latvijas starptautiskās lomas un vietas pieaugumā ES, kļūstot par pilntiesīgu Šengenas zonas valsti, ar noslēgto Latvijas – Krievijas robežlīgumu radīti nosacījumi būtiskai ekonomisko attiecību attīstībai.

Straujā ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, mājokļu tirgus attīstības izraisītais hipotekārās kreditēšanas bums radījis strauju inflācijas lēcienu, finanšu resursu ieplūdi spekulatīvajā, neražojošā sfērā, izraisot disproporcionālu ražojošo un pakalpojumu nozaru attīstību. Demogrāfisko procesu un Latvijas darbaspēka emigrācijas uz attīstītākām ES valstīm ietekmē daudzās tautsaimniecības nozarēs sāk pietrūkt darba roku, sadrumstalotā administratīvi teritoriālā struktūra veicinājusi nevienmērīgu Latvijas reģionu attīstību.

Kad valstij nav naudas, bet infrastruktūrā ar katru gadu robi kļūst arvien lielāki, ar steigu jāmeklē iespējas, kas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) Latvijas virzienā pavērtā maciņa kapacitāti un jaudas. Izdarīt to ir visai vienkārši - atliek meklēt pasaules praksi. Jau šodien lielākie pasaules autoceļu, dzelzceļu, skolu, slimnīcu, tiltu, cietumu un citu infrastruktūras objektu projekti eksistē pateicoties privāto kompāniju un valsts aģentūru sadarbībai.

Līderi - Lielbritānija, Austrālija, Īrija

Ne tikai pie mums, arī ļoti attīstītās valstīs pieaug prasības pret valdību pārziņā esošās infrastruktūras kvalitāti un pieejamību, ko nosaka gan ekonomiskā attīstība un ar to saistītais apjomu pieaugums, gan cilvēku vēlme dzīvot pēc iespējas labākos apstākļos. Līdz ar to valdības arvien lielāku uzmanību pievērš alternatīvām iespējām, ko sniedz VPP.

Līderis šajā jomā ir Lielbritānija, kur šobrīd 10-13% no visām valsts investīcijām infrastruktūrā tiek finansētas ar partnerības palīdzību. Tai seko Austrālija un Īrija. Kopumā šādu praksi pasaulē pielieto vismaz 30 valstis. Latvija šobrīd atrodas šī saraksta pašā apakšā, taču tā ir priekšā ļoti daudzām citām valstīm, kurās virzība vispār nav sākusies.

Latvijā iecerētā jaunā cietuma projekts, kuru mūsu valsts iecerējusi pārņemt no Igaunijas, liek šaubīties, vai tas tiešām kalpos notiesāto integrācijai sabiedrībai, šādu viedokli paudis arhitekts, Rīgas domes kukuļdošanas lietā apsūdzētais Pēteris Strancis.

Strancis, kurš pēc četriem gadiem cietumā pirms diviem mēnešiem tika atbrīvots no ieslodzījuma, ticis pieaicināts par žurnāla Latvijas Architektūra jaunākā numura viesredaktoru un izdevumā aprakstījis Eiropas pieredzi cietumu būvniecībā. Strancis apskatījis divus jaunus cietumus Igaunijā, kā arī salīdzinoši nesen Austrijas pilsētā Lēbenē un Norvēģijas pilsētā Haldenā tapušās ieslodzījuma vietas.

Arhitekts atgādina, ka Latvijā tiek domāts celt jaunu cietumu, jo esošās ieslodzījuma vietas neatbilst Eiropas standartiem. Viņš uzsver, ka, ceļot jaunu cietumu, ļoti būtisks faktors ir ne tikai būves arhitektūra, bet arī progresīva pieeja ieslodzīto personu sociālajai rehabilitācijai un integrācijai.

Ministru kabinets šodien izskatīja Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) informatīvo ziņojumu par politikas plānošanas dokumentu projektiem ieslodzījuma vietu darbības uzlabošanai, kuru īstenošanas uzsākšana 2008. gadā nebūs iespējama.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, TM 2007. gadā veikusi vairākus pasākumus, lai novērstu neatliekamās problēmas ieslodzījuma vietās. Visaktuālākā problēma bija ieslodzīto veselības aprūpes apstākļi Latvijas Cietumu slimnīcā, par kuriem Latvija saņēmusi starptautisko institūciju un Veselības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija kritiku.

Ministru kabinets 2006. gada septembrī pieņēma lēmumu par Valsts investīciju programmas projektu "Tuberkulozes slimnīcas ar 450 vietām izveide Olaines cietumā" maiņu uz "Latvijas Cietumu slimnīca Olaines cietumā". Latvijas Cietumu slimnīca tika nodota ekspluatācijā šā gada 30. jūlijā, un tādējādi ieslodzīto veselības aprūpes apstākļu neatbilstības problēma normatīvajos aktos noteiktajām prasībām tika novērsta.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) darbinieku un arodbiedrības protesta akciju gadījumā var tikt apdraudēta sabiedrības drošība, intervijā Latvijas radio norāda IeVP vadītājs Visvaldis Puķīte.

Līdz ar to V.Puķīte neizslēdz, ka varētu atcelt rīkojumu par desmit dienu piespiedu bezalgas atvaļinājumu cietumu darbiniekiem. Patlaban IeVP un darbinieku arodbiedrība mēģinās vienoties, lai netiktu neapstādinātas cietumu funkciju izpilde. Tomēr tas vai lēmums par piespiedu atvaļinājumu tiks atcelts ir atkarīgs no tā, cik daudz būšot līdzekļu.

Tuvākajā laikā V.Puķīte tiksies un runās ar gan ar darbinieku arodbiedrību, gan valdību, lai atrastu papildus līdzekļus. Jāatgādina, ka lai IeVP pietiktu finanšu līdzekļu funkciju nodrošināšanai līdz šā gada beigām, 23.martā izdots rīkojums, kas paredz darbiniekiem desmit dienas doties piespiedu bezalgas atvaļinājumā.

No 2. līdz 6. februārim Karostas cietumā viesosies Spoku mednieki - Ghost Hunters International.

Tā ir starptautiska pētnieku komanda, kas amerikāņu TV zinātniskās fantastikas raidījumu cikla „Ghost Hunters ” vajadzībām pēta dažādas paranormālas parādības visā pasaulē. Pētnieki izmanto zinātniskas metodes un speciālas ierīces, lai izpētītu mistiskās parādības, intervē vietējos cilvēkus, kas saskārušies ar paranormālajām parādībām, kā arī dokumentē savus pētījumus un veido populāru raidījumu ASV. Starptautiskā Spoku mednieku komanda savas filmas ir veidojusi slavenās Anglijas un Skotijas pilīs, Peru, Singapūrā, Zviedrijā, Filipīnās un citur. Ghost Hunters International producenti un veidotāji ir ieradušies no Kalifornijas, un Liepājas Karostas cietums ir vienīgā vieta Baltijā, kas iekļauta viņu projektā.

Pirmais jaunais cietums Latvijā tiks celts par valsts līdzekļiem, nepiesaistot privātu partneri, kā tas tika domāts sākumā.

Jau gadiem runāts, ka Latvijā akūti nepieciešami jauni cietumi, jo veco, kuru ēkas lielākoties ir būvētas XIX gadsimtā, iekšējais plānojums ir nepraktisks, kamerās atrodas pat līdz 70 ieslodzītajiem, arī infrastruktūra ir novecojusi, tāpēc nepieciešams papildu personāls, kas attiecīgi rada arī lielākas izmaksas. Šie ir tikai daži no iemesliem, kas nosaukti.

Tomēr visus šos gadus valsts nespēja atlicināt naudu jaunu cietumu būvniecībai, tāpēc vienīgais risinājums, ko redzēja speciālisti, ir privāto investoru piesaiste, kuriem valsts pēc tam daudzu gadu desmitu laikā ik gadu maksātu par to izmantošanu. Tomēr šobrīd Tieslietu ministrija (TM) ir izvēlējusies modeli, kas paredz cietumu būvēt par valsts naudu, nepiesaistot privātos partnerus.

Līdz 2016. gada beigām tiks izsludināts būvniecības iepirkums jaunajam cietuma kompleksam Liepājā, informē Tieslietu ministrija.

Plānots, ka būvniecība tiks uzsākta līdz 2017. gada nogalei. Liepājas cietums ir pēdējās desmitgades nozīmīgākais infrastruktūras objekts drošākas sabiedrības un ieslodzīto resocializācijas īstenošanas jomā.

«Liepājas cietums ir viens no svarīgākajiem sabiedriski nozīmīgajiem būvniecības objektiem pēdējā desmitgadē. Tas iezīmē atbildīgas sociālās politikas īstenošanu Latvijā, ilgtermiņā rūpējoties par drošāku sabiedrību. Tā būs mūsdienu prasībām atbilstoša ieslodzījuma vieta, kas nodrošinās maksimālu drošību gan darbiniekiem, gan sabiedrībai, gan arī pašiem ieslodzītajiem. Ir svarīgi ne tikai sodīt, bet arī nodrošināt šo cilvēku sekmīgu un visiem drošu atgriešanos sabiedrībā. Arī finansiāli ilgtermiņā valsts iegūs, jo tiks slēgti trīs novecojuši cietumi, kuru uzturēšanai un drošības nodrošināšanai ik gadu tērējam milzīgus līdzekļus,» norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Latvijā divām ieslodzījuma vietām tika veikti energoauditi – novērtēts to esošais stāvoklis un sniegtas rekomendācijas iestāžu energoefektivitātes paaugstināšanai un ilgtspējas veicināšanai. Energoauditu rezultāti liecina par augstu energoefektivitātes potenciālu, secinājis energoauditu veicēja, uzņēmuma Ekodoma eksperti.

Minētā projekta ietvaros bija paredzēts veikt apmācības tikai Rīgas un Jēkabpils cietumu energopārvaldniekiem, tomēr pēc Ieslodzījumu vietu pārvaldes vadības ierosinājuma mācību kursi tika veikti visu Latvijas ieslodzījuma vietu energopārvaldniekiem.

Tādējādi 2012. gada beigās un 2013. gada sākumā Latvijā tika uzsāktas apmācības, lai paaugstinātu cietumu energopārvaldnieku zināšanas un izpratni par ilgtspējīgu un energoefektīvu energopārvaldību, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

Ieslodzījuma vietu energopārvaldniekiem tika stāstīts par atjaunojamiem energoresursiem, enerģijas patēriņa analīzi, energoefektivitātes pasākumiem ēkās (apskatot gan īstermiņa pasākumus, kuros iespējams samazināt enerģijas patēriņu, mainot tikai darbinieku paradumus, gan ilgtermiņa pasākumus, kuru īstenošanai nepieciešamas lielākas investīcijas) u.c.

Igaunijas uzņēmums Riigi Kinnisvara AS izsludinājis iepirkumu, lai uzsāktu Liepājas cietuma projektēšanas darbus, informē Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Laura Majevska.

Starptautiskais publiskais iepirkums izsludināts, lai atrastu partneri, kas izstrādās projektu pirmajam modernajam cietumam Latvijā, kā arī tā infrastruktūru.

Kā norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs uzsver, ka kopš valsts atjaunošanas šī ir pirmā reize, kad Latvijā tiks būvēts mūsdienu prasībām atbilstošs cietums. Jaunā ieslodzījuma vieta paaugstinās drošību ieslodzījuma vietās un sabiedrībā kopumā, kā arī samazinās Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriesto kompensāciju apjomu ieslodzītajiem par neatbilstošiem ieslodzījuma apstākļiem, viņš norāda.

Jaunais cietums tiks būvēts 1200 ieslodzītajiem, un tas būs pirmais šāda tipa cietums Latvijā, tāpat tas radīs darbavietas ap 450 darbiniekiem. Jaunā cietuma būvniecība jāpabeidz līdz 2018. gadam.

20. jūlijā ASV vēstniece Latvijā Toda Beilija iepazīšanās vizītē apmeklēs Iļģuciema Sieviešu cietumu. Viņu pavadīs Ieslodzījuma vietu administrācijas direktora pienākumu izpildītājs Sergejs Zlatoustovs un pārstāvji no Tieslietu ministrijas un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas. „2001. gadā es nodibināju labdarības organizāciju „Operation Open Arms”. Tā rūpējas par bērniem, kuru mātes ir ieslodzījumā. Balstoties uz manu personisko pieredzi, strādājot šajā organizācijā ASV un aizsargājot to bērnu, kuru mātes ir ieslodzījumā, veselību un labklājību, man ir īpaša interese par sieviešu cietumu šeit Latvijā un es novērtēju to darbu, ko tas veic, lai rūpētos par šo bērnu labklājību,” saka ASV vēstniece. Pēc tikšanās ar mātēm un bērniem, vēstniece dāvinās vairākas grāmatas cietuma bibliotēkai par ASV vēsturi, mākslu, kultūru, kā arī bērnu grāmatas.