Līdz ar stingrākām likuma normām, ko plānots ieviest nelegālo spirta tirgotāju apkarošanai, stingrāk jākontrolē arī nelegālā degvielas tirdzniecība. Tā uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA), kura plāno rakstīt vēstuli ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, lai vērstu uzmanību uz to, ka jāpaplašina likuma normas, kas skar arī nelegālās degvielas ievešanu un tirdzniecību, Db informēja LDTA valdes priekšsēdētājs Uldis Sakne.
Vēstule jau nosūtīta iekšlietu ministram Ivaram Godmanim. Atbilde gan pagaidām vēl neesot saņemta. Komentāru no I. Godmaņa Db diemžēl neizdevās iegūt.
Vismaz 500 automašīnu gada laikā regulāri šķērso Latvijas robežu, ievedot degvielu, kura pēc tam tiek nelegāli realizēta. LDTA ir aprēķinājusi, ka šādi gada laikā Latvijā tiek ievesti aptuveni 63 milj. litru degvielas. Nenomaksājot akcīzes un pievienotās vērtības nodokli vien, šāda nelegāla degvielas tirdzniecība valstij gada laikā rada vismaz 14 milj. latu zaudējumus.
Citādi aprēķini ir Finanšu ministrijai. "Teorētiski iespējamā, neiekasētā akcīzes nodokļa īpatsvars par iekšzemē patērēto (izlietoto) degvielu salīdzinājumā ar iekasēto akcīzes nodokļa summu, visticamāk, nepārsniedz 1 - 2%," Db informēja finanšu ministra padomnieks Modris Sprudzāns.
Neiekasēto summu, visticamk, varētu veidot fizisko personu atļautajā daudzumā ievestās ar nodokļiem neapliekamās degvielas un nelikumīgi, pieslēdzoties naftas transporta cauruļvadam, iegūtās degvielas realizēšana brīvajā tirgū. 2006. gada 9 mēnešos maksimāli iespējamais nenomaksātais akcīzes nodoklis, visticamāk, nevarētu pārsniegt 3,2 milj. latu, viņš skaidro. "Nelegālo degvielas tirgoņu dēļ degvielas uzpildes stacijas, kuras atrodas 50 - 60 km attālumā no robežas, strādā vai nu ar mīnusiem, vai ar ļoti niecīgu peļņu," tā Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības prezidents Jevgenijs Kisiels.
Jāpievērš uzmanība
LDTA ir vairākkārt vērsusies pie ministrijām. Neskatoties uz to, legālie degvielas tirgotāji pierobežas reģionos nejūt nekādas pozitīvas pārmaiņas, Db informēja U. Sakne. Viņš uzskata, ka līdz ar pastiprinātu uzmanības pievēršanu nelegālai alkohola tirdzniecībai jāizskauž arī nelegālie degvielas tirgoņi.
Sodi, kas paredzēti par nelegālu degvielas tirdzniecību, nebūt nav lieli. "Sods, kāds paredzēts par šādu nelegālu degvielas tirdzniecību, ir no 50 līdz 500 Ls, parasti gan šie tirgotāji tiek cauri ar 100 - 150 Ls sodu," tā Daugavpils Ekonomikas policijas nodaļas priekšnieks Arnis Trubiņš.
Sūdzības neiesniedz
"Aptuveni 60 automašīnu diennaktī vismaz trīs reizes šķērso Latvijas - Baltkrievijas robežu, lai bākās ievestu degvielu, kuru pēc tam Latvijā nelegāli tirgo," stāsta SIA Ingrid A direktors Aleksandrs Grahovskis.
Degvielas tirgotāji, kuriem nākas ciest no nelegālo tirgoņu aktīvās darbības, neslēpj izbrīnu par tiesībsargājošo iestāžu kūtro rīcību, lai atklātu un sauktu pie atbildības nelegālās degvielas tirgoņus. Tomēr, kā Db izdevās noskaidrot Ekonomikas ministrijā (EM), pagaidm neviena sūdzība par nelegālo degvielas tirgotāju kaitniecisko darbību no legālajiem degvielas tirgotājiem nav saņemta. "EM, protams, nosoda šādu nelegālu degvielas tirdzniecību, taču līdz ar to, ka nav saņemti nekādi signāli no Latvijas degvielas tirgotājiem, šī problēma pagaidām nav aktualizēta," skaidro EM pārstāvis Māris Priedītis.
"Iespējams, valdība nepieņem nopietnus mērus tādēļ, ka cilvēkiem, kas dzīvo pierobežas teritorijā, nelegāla tirdzniecība ir vienīgais ienākumu avots," pieļauj J. Kisiels.
Ģimenes bizness
Vietējās pašvaldības apstiprina, ka minētais rūpals vairākām ģimenēm ir bizness un galvenais ienākumu avots, ir pat ģimenes, kuras strādā maiņās, braukājot turp un atpakaļ pāri robežai. Krievijas pusē uzpērk degvielu, cigaretes un alkoholu un tālāk Latvijā tos realizē, Db pastāstīja Virši A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš, kuram pieder degvielas uzpildes stacijas Latgales pusē. Līdzīgu viedokli pauda arī kāds cits degvielas tirgotājs, kuram pieder degvielas uzpildes stacijas Latgales reģionā, viņš vēlējās palikt anonīms. Situācija, kāda valda pierobežā, ir dramatiska, un tā ļoti traucē legālajam biznesam, dažkārt pat ir novērojamas kravas automašīnas, kuras iebrauc no Krievijas un netālu no robežas brutāli tirgo degvielu, viņš piebilda. Degviela nelegāli visbiežāk tiek tirgota garāžās vai kooperatīvos zināmam kontingentam. Cena par nelegālās degvielas litru ir aptuveni 50 santīmu," stāsta A. Trubiņš.
Jāmeklē risinājumi
Degvielas tirgotāji un eksperti uzskata, ka situācijai jāmeklē risinājums. Kaut arī nelegāla degvielas tirdzniecība ir daudzu Latgales reģiona iedzīvotāju vienīgais ienākumu avots, tas nav attaisnojums valdības un tiesībsargājoo iestāžu kūtrumam. Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš ne tikai valdībai, izstrādājot stingrākus likumus, bet arī Ekonomikas policijai, kontrolējot šos pierobežu rajonus, kā arī muitai, nosakot apjomus, kādus drīkst ievest. "Problmu vajadzētu risināt, veicot pārrunas ar Baltkrieviju, kur arī notiek aktīva cīņa ar nelegālo degvielas tirdzniecību, un Krieviju," prāto A. Grahovskis. "Izbraucot cauri muitas kontroles punktam Vientuļi, aptuveni pēc 500 metriem atrodas divi degvielas uzpildes tanki, kas ir parodija par degvielas uzpildes staciju un paredzēti tieši Latvijas degvielas uzpircēju apkalpošanai," situāciju skaidro J. Riekstiņš. Virši A piederošajās pierobežu degvielas uzpildes stacijās ir novērots, ka gadījumos, ja rodas problēmas uz robežas, pārdošanas apjomi būtiski pieaug, viņš piebilst. "Vajadzētu ierobežot cilvēku klejošanu pāri robežai un pievērst pastiprinātu uzmanību tam, ka vairumam automašīnu, kas šķērso robežu vairākkārt diennaktī, ir speciāli pārbūvētas bākas ar lielāku ietilpību," lēš degvielas tirgotājs, kurš vēlējās palikt anonīms.
Ieved pārbūvētās tvertnēs
Kaut gan apjomīgs daudzums no nelegālai realizācijai paredzētās degvielas tiek konfiscēts uz robežas, tas problēmu neatrisina.
2006.gada 10 mēnešos speciāli nelegālai degvielas ievešanai pārbūvētas vai papildus uzstādītas bākas konstatētas 24 gadījumos, kā rezultātā tika sastādīti Administratīvo pārkāpumu protokoli un izņemti (konfiscēti) 8165 litri degvielas, Db informēja VID komunikāciju daļā. Savukārt Valsts robežsardze šī gada laikā konstatējusi sešus gadījumus, kad robežu mēģināts šķērsot, braucot gan ar vieglo, gan ar kravas automašīnu, kurai ir speciāli lielākai degvielas ietilpībai pārbūvētas bākas. Konfiscēti 2540 litri degvielas, Db informēja Valsts robežsardzē.
Neskatoties uz to, Valsts robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš neredz risinājumu esošajai problēmai un apgalvo, ka minētais jautājums neietilpst robežsardzes kompetencē un tas jākomentē muitai.
Bākas pārbūvē likumīgi
G. Dāboliņš pārliecināti skaidroja, ka bākas, kurās tiek ievesta degviela nelegālai tirdzniecībai, tiek pārbūvētas likumīgi ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas atļauju (CSDD). Personas, kuras vēlas veikt šo pārbūvi, CSDD parasti paskaidrojot, ka viņi dzīvo, piemēram, Ludzā un bieži dodas uz Krieviju, kur tirgotajai degvielai ir slikta kvalitāte, tādēļ nepieciešams pārbūvēt bāku, lai Latvijā iegādātā degviela pietiktu gan turp, gan atpakaļ ceļam.
Institūcijas nesaprotas
Par pilnīgām muļķībām G. Dāboliņa apgalvojumu nodēvēja CSDD transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas inspektors Ivars Gamuls. Viņš paskaidroja, ka jau kopš 2002. gada Latvijā vieglajām automašīnām nav atļautas nekādas papildu degvielas tvertnes un kopš tā paša laika, lai uzstādītu papildu degvielas tvertni kravas automašīnai, tas vispirms ir jāsaskaņo ar automašīnas izgatavotāju. Tikai tādā gadījumā, ja ražotājs ir norādījis, ka kādam kravas auto modelim iespējams uzstādīt arī degvielas tvertni, kura ir lielāka par esošo, CSDD izsniedz atļauju to darīt, atsaucoties uz Ministru kabineta noteikumiem, viņš norādīja. VID ir mēģinājis ieteikt, kā mainīt situāciju, lai ierobežotu autobraucēju "klejošanu" pāri robežai, taču neveiksmīgi, ieteikumi neguva atbalstu, piebilda I. Gamuls. Apstiprinājumu šādai informācijai Db izdevās noskaidrot VID komunikāciju daļā. Tik tiešām VID mēģināja piesaistīt uzmanību esošajai problēmai, taču pagaidām nav gūts atbalsts, jo normatīvie akti neparedz ierobežojumus fizisko personu robežas šķērsošanas skaitam diennakts laikā. Tādēļ fiziskās personas šķērso valsts robežu ar privātajiem transporta līdzekļiem, pilnām degvielas tvertnēm un 10 litru kannām vairākas reizes dienā un muitas ierēdņiem šobrīd nav tiesiska pamata ierobežot to kustību, situāciju skaidro VID.