Šonedēļ no Salaspils kodolreaktora uz Krieviju Federāciju tika izvesti vairāk kā 14 kg augsti bagāta urāna lietotās kodoldegvielas veidā. Pašlaik šī krava sekmīgi ir nonākusi Krievijas Federācijas kodoldegvielas pārstrādes rūpnīcā Čeļabinskas apgabalā, preses brīfingā informēja Vides ministrs Raimonds Vējonis.

R.Vējonis uzsvēra šī notikuma nozīmību, norādot, ka pašlaik Latvija ir no lietotās kodoldegvielas brīva valsts. Tāpat viņš norādīja, ka tas ir Latvijas valdības un Vides ministrijas panākums, ka ir izvestas lietotās augsti radioaktīvās kodoldegvielas 77 kasetes, kuru pārstrādes rezultātā radušies radioaktīvie atkritumi satur ilgi dzīvojošus radionuklīdus, kuri tiek atstāti Krievijas Federācijā. Atbilstoši līguma nosacījumiem Krievijas Federācija šo kodoldegvielu var izmantot tikai un vienīgi miera vajadzībām.

Pēc radioaktivitātes apjoma, izvestā kodoldegviela ir līdzvērtīga ~ 5 radioaktīvo atkritumu glabātavām Radons.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Šī gada 1. janvārī stājās spēkā steidzamā kārtā pieņemtie grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kā arī saistītie Ministru kabineta noteikumi Nr. 495 «Likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanas kārtība».

Liela daļa nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāju jau ir saņēmuši paziņojumu par 2010. gadā maksājamo nodokli, tomēr joprojām nav skaidrs, kā likumā ietvertās normas būtu interpretējamas.

Nodoklis dzīvojamām ēkām

Saskaņā ar NĪN likumu progresīvās likmes (0,1%, 0,2% un 0,3%) piemērojamas vienģimenes un divģimenes dzīvojamām mājām (tai skaitā, vasarnīcām, dārza mājām, rindu un dvīņu mājām), daudzdzīvokļu mājām un to daļām (neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos), nedzīvojamo ēku daļām, ja to funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un ja tās netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā. Progresīvās likmes tiek piemērotas šādi: 0,1% likme tiek piemērota kadastrālās vērtības (KV) daļai līdz LVL 40 000, 0,2% – KV daļai no LVL 40 000 līdz LVL 75 000, bet 0,3% – KV daļai virs LVL 75 000. Tomēr skaidri nav norādīts tas, kā progresīvās likmes būtu jāpiemēro. Tādēļ šobrīd NĪN likumu var interpretēt dažādi:

Starptautiski uzņēmumi ir dāsnāki papildus labumu nodrošināšanā saviem darbiniekiem, turklāt starptautisko uzņēmumu darbinieki vidēji saņem ievērojami augstāku darba samaksu, liecina SIA KOMIN sadarbībā ar darba meklēšanas vortālu www.e-darbs.lv un aptauju sistēmu www.webropol.lv veiktā aptauja.

Vairāk nekā pusei uzņēmumu vadītāju atalgojums ir līdz 699 LVL neto mēnesī. Šā rādītāja samazinājums ir uz vietējo uzņēmumu vadītāju rēķina, jo 50% aptaujāto starptautisku uzņēmumu vadītāju atalgojums bija līdz 1099 LVL neto, otrai pusei – 50% virs 1099 LVL neto. Vairāk kā pusei valsts iestāžu un vietējo uzņēmumu darbinieku atalgojums ir līdz 399 LVL neto mēnesī, savukārt vairāk nekā pusei aptaujāto starptautisko uzņēmumu darbiniekiem atalgojums ir līdz 499 LVL.

Gandrīz 1/3 uzņēmumu vadītāju atalgojums ir virs 1000 LVL neto mēnesī. Savukārt gandrīz ¼ daļai ierindas darbinieku atalgojums ir zem 200 LVL neto mēnesī. Vadītāju ar 11 padotiem un vairāk atalgojums ir līdz 599 LVL , vadītāju ar 4 – 11 padotajiem atalgojums ir līdz 499 LVL, vadītāju ar 1 – 3 padotajiem līdz 499 LVL. Gandrīz pusei speciālistu atalgojums ir līdz 399 LVL neto , savukārt lielākai daļai ierindas darbinieku - līdz 299 LVL neto mēnesī.

Patlaban amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas «virs ūdens» un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks.

Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu - amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi, ziņo Diena.

Artis Kampars (no kreisās), Valentīna Andrējeva, Ilmārs Rimšēvičs, Gunārs Kūtris, Kārlis Šadurskis, Oskars KastēnsIlmārs Rimšēvičs. (Foto: Db)Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

Kredīts: ap 440 000 LVL;

Ikmēneša maksājums: ap 2 500 LVL;

Alga: ap 5 500 LVL (uz rokas).

Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) plāno sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju atomelektrostacijas būvniecībā un ekspluatācijā, teikts KEM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā.

Tāpat plānots vērtēt šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa un potenciālās izmaksas.

KEM norāda, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekts (NEKP) paredz Latvijai sasniegt 57% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas gala patēriņā līdz 2030.gadam. Eiropas Savienība (ES) un Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies sasniegt klimatneitralitāti 2050.gadā.

Šobrīd Latvijas energoapgādē elektroenerģijas bāzes jaudu nodrošina AS "Latvenergo" piederošās spēkstacijas - termoelektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2 ar kopējo jaudu 1039 megavati (MW) un Daugavas hidroelektrostaciju kaskāde, kuras kopējā uzstādītā jauda ir 1558 MW un kuras stacijas darbojas ar pilnu jaudu galvenokārt pavasarī, kad Daugavā ir pietiekami liela ūdens pietece.

Ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumiem deviņu novadu veidojošajām pašvaldībām piešķirti 4.64 miljoni LVL infrastruktūras attīstībai, ko pilsētas un pagasti paredzējuši izmantot izglītības iestāžu, kultūras un sporta būvju, siltumapgādes un kanalizācijas sistēmu un citu iedzīvotājiem nepieciešamu objektu sakārtošanā, kā arī autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai, informē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

1.6 miljoni LVL ar ministra rīkojumiem piešķirti Ogres novadu veidojošajām pašvaldībām. Ķeipenes pagasts valsts atbalstu izmantos apkures sistēmu un ūdenssaimniecības infrastruktūras sakārtošanai, pamatskolas renovācijai un tautas nama rekonstrukcijai. Lauberes pagasts finansējumu ieguldīs pamatskolas un pagasta padomes ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, sociālās iestādes durvju un logu nomaiņai, kā arī kultūras nama renovācijai un ūdensapgādes sistēmas attīstībai. Madlienas pagasts līdzekļus ieguldīs pirmsskolas izglītības iestādes un vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Mazozolu pagasts – ūdensapgādes sistēmas renovācijā. Meņģeles pagasts valsts atbalstu izmantos pamatskolas un pirmsskolas izglītības energoefektivitātes paaugstināšanai, pagasta padomes un tautas nama renovācijai. Ogres novads nolēmis valsts atbalstu izmantot Meža prospekta rekonstrukcijai, Suntažu pagasts – vidusskolas energoefektivitātes paaugstināšanai, bet Taurupes pagasts – vidusskolas rekonstrukcijai un bibliotēkas remontam.

Nodarbinātajiem, kas šobrīd uz rokas saņem, piemēram, 720 latus, pēc progresīvā nodokļa ieviešanas un neapliekamā minimuma samazināšanas, alga varētu sarukt līdz 590 latiem.

Šādas izmaiņas varētu stāties spēkā, ja tiks ieviesta viena no Finanšu ministrijas piedāvātajām reformām, iekasējot progresīvu Iedzīvotāju ienākuma nodokli virs bruto algas 400 lati, par katriem 100 latiem likmi palielinot par 2 %, vēsta Diena.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju FM izstrādājusi trīs progresīvā nodokļa ieviešanas mehānismus; dramatiskākais no tiem paredz progresīvo nodokli ieviest jau no 300 latu bruto algas.

Lietuvas Ārlietu ministrija piektdien iesniegusi Baltkrievijai protesta notu, kurā asi nosoda kaimiņvalstī uzsākto kodoldegvielas ielādēšanu Lietuvas robežas tuvumā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas (AES) reaktorā.

Kā teikts notā, Baltkrievija ar šādu rīcību pārkāpusi atklātuma, caurskatāmības un labu kaimiņattiecību principus. Dokumentā norādīts, ka šīs spēkstacijas darbība rada tiešu apdraudējumu Lietuvas nacionālajai drošībai, videi un iedzīvotājiem, ņemot vērā tās atrašanos Lietuvas galvaspilsētas Viļņas tuvumā, neatrisinātās kodoldrošības problēmas un negarantēto būvdarbu procesa drošumu.

Lietuva aicina Baltkrieviju pārtraukt Astravjecas AES iedarbināšanu, iekams nav izpildītas Eiropas Savienības (ES) stresa testu rekomendācijas, un sadarboties ar Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupu, Eiropas Komisiju un citām starptautiskajām organizācijām.

"Kodoldrošības standartu un vides prasību ievērošana ir būtiska gan Lietuvai, gan pašai Baltkrievijai. Tā ir ne tikai divpusēja, bet arī reģionāla un ES mēroga problēma, kā to ne vienreiz vien uzsvēruši ES vadītāji. Šajos jautājumos nav vietas kompromisiem, un mēs neskatām iespēju vienoties ar Baltkrieviju," notā uzsvēris Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

2007. gads Nordea bankai esot bijis straujas izaugsmes gads, liecina sniegtā informācija medijiem. Nordea vadītājs Valdis Siksnis: ''2007. gads ir bijis veiksmīgākais Nordea Latvijas filiāles pastāvēšanas vēsturē."

Nordea darbības rādītāji:

·Kopējie ieņēmumi LVL 37m (LVL 20,8m, 2006.g.), pieaugums par 77,5%

·Kopējie izdevumi LVL 13,3m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 49%

·Uzkrājumi nedrošiem kredītiem LVL 0,3m

·Operacionālā peļņa LVL 23,3m (LVL 11,7m, 2006.g), pieaugums par 98,9%

·Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 17,6m (LVL 8,9m, 2006.g), pieaugums par 97%

·Izdevumu attiecība pret ienākumiem 36% (Cost/Income ratio)

·Kopējie aktīvi LVL 1,727 miljardi (LVL 974m, 2006.g), pieaugums par 77%

·Izsniegtie kredīti LVL 1,554 miljardi (LVL 848m, 2006.g), pieaugums pa 83%

·Piesaistītie noguldījumi LVL 359 (LVL 261m, 2006.g), pieaugums pa 37,6%

·3 jaunas filiāles, 2 būtiski paplašinātas

Hansabankas pētījums par uzkrāšanas paradumiem rāda, ka divām trešdaļām Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekami uzkrājumi, tai pašā laikā uz uzkrāto līdzekļu apjomu nākotnē cilvēki skatās optimistiski.

Patlaban gandrīz 70% respondentu kopējais uzkrājumu apjoms ir mazāks par 500 LVL. Tas nozīmē, ka vairums cilvēku dzīvo no mēnešalgas, un ar uzkrāto naudas apjomu var segt tikai aptuveni viena mēneša sadzīves izdevumus.

Tai paša laikā katrs piektais Latvijas vīrietis plāno, ka pēc 10 gadiem viņa uzkrājumu apjoms būs lielāks par 50 000 LVL.

Pētījuma dati apliecina, ka vēl joprojām visbiežāk izmantotais Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veids ir konts. 53% Latvijas iedzīvotāju izmanto kontu bankā, otrajā vietā ir līdzekļu uzkrāšana pensiju fondos, bet trešajā vietā ar 19% ir krājkonta izmantošana. Jo augstāki ienākumi, jo vairāk līdzekļus iegulda dažādos finanšu instrumentos – pensiju fondos, izvēlas depozītnoguldījumu, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, krājkontu vai fondus. Gandrīz puse (48%) cilvēku ar augstiem ienākumiem ir dalībnieki pensijas 2. vai 3. līmenī, līdzekļu uzkrāšanai izvēlas kontu (31%), uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu (27%) vai depozītu (24%). Cilvēki ar zemiem ienākumiem līdz 250 LVL mēnesī līdzekļu uzkrāšanai galvenokārt izmanto tikai bankas kontu (69%), bet mazāk pensiju fondus (22%), krājkontu (16%) vai depozītu (1%).

Pētījumu kompāniju TNS sadarbībā ar Eiropas Komisiju veikusi Flash Eirobarometra pētījumu, kurā noskaidrota ES dalībvalstu pilsoņu attieksme pret lietotu preču iegādi. Lielākā daļa eiropiešu atzīst, ka iegādātos lietotas grāmatas, kompaktdiskus (CD), DVD un videospēles (72%). Līdzīgi vairāk nekā puse eiropiešu iegādātos lietotas mēbeles (55%).

Lietotu grāmatu, kompaktdisku, DVD un videospēļu iegādi salīdzinoši visbiežāk apsvērtu Zviedrijas un Apvienotās Karalistes (81%), kā arī Somijas (79%) un Vācijas (78%) pilsoņi. Tomēr būtiski, ka šī ir biežāk norādītā atbilde visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidū, izņemot Igauniju, kuras pilsoņi salīdzinoši biežāk apsvērtu tekstilizstrādājumu iegādi: šādu atbildi norādījuši 63% Igaunijas pilsoņu, kamēr lietotas grāmatas, kompaktdiskus, DVD un videospēles apsvērtu iegādāties 53% igauņu.

TNS sabiedrības uzvedības pētījumu eksperte Alise Lāce komentē - interesanti, ka salīdzinoši biežāk lietotu preču iegādi apsver vidēji gados jaunāki eiropieši, kamēr sievietes salīdzinoši biežāk norādījušas, ka iegādātos tekstilizstrādājumus (apģērbu, gultasveļu, aizkarus u.tml.).

Turpinot palielināt gan kredītportfeli, gan arī noguldījumu apjomus, 2008. gada pirmajā pusgadā Nordea ir būtiski apsteigusi finanšu sektora vidējos izaugsmes rādītājus.

Nordea bankas Latvijas filiāles rezultāti par 2008. gada pirmajiem sešiem mēnešiem:

• Kopējie ieņēmumi LVL 22.3 miljoni (LVL 16.0m, 2007. gada pirmajā pusgadā), pieaugums par 38.7%;

• Kopējie izdevumi LVL 8.3 miljoni (LVL 5.9m), pieaugums par 40.0%;

• Operacionālā peļņa LVL 13.1 miljoni (LVL 10.1 m), pieaugums par 30.0% ;

• Peļņa pēc nodokļu samaksas LVL 9.7 miljoni (LVL 7.5 m), pieaugums par 28.7%*;

• Izsniegtie kredīti LVL 1.83 miljardi (LVL 1.16 miljardi), pieaugums par 57.2%;

• Piesaistītie noguldījumi LVL 394 miljardi (LVL 323 miljardi), pieaugums par 22.0%;

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Transportlīdzekļu ikgadējā nodeva par automašīnu, kuras pilna masa nepārsniedz 1500 kg, no nākamā gada 1. janvāra būs 20 Ls līdzšinējo 12 Ls vietā, bet par vieglo automašīnu, kuras pilna masa ir no 1501 kg līdz 1800 kg, tā būs 40 Ls līdzšinējo 24 Ls vietā.

To paredz 2010. gada budžeta paketē iekļautajās izmaiņas likumā, kas nosaka nodevas, kuru jāmaksā, izejot ikgadējo tehnisko apskati, jaunās likmes.

Db.lv jau ziņoja, ka, palielinot nodevu, valsts budžetā nākamgad paredzēts gūt papildu ieņēmumus 15 milj. Ls apmērā.

Nodeva tiks palielināta tieši vieglajām pasažieru automašīnām, savukārt kravas transportlīdzekļiem un autobusiem tā netiks celta, uzsver premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks).

Krājbankas grupas neauditēta peļņa pēc nodokļiem 2007. gada 31. decembrī sasniedza 4 954 tūkst. LVL, liecina Latvijas Krājbanka neauditētais finanšu pārskats par 2007. gadu.

Latvijas Krājbankas peļņa ir par 913 tūkstošiem LVL jeb 22.59% lielāka nekā 2006. gada 31. decembrī.

Grupas aktīvu apjoms 2007. gada 31. decembrī sasniedza 671 miljonus LVL, kas salīdzinājumā ar gada sākumu ir pieaudzis par 266 miljoniem LVL jeb 65.7%. Grupas resursu bāzes pieaugumu pamatā veidoja ne-MFI noguldījumi, kuri 2007. gada 12 mēnešos auga par 260 milj. LVL jeb 79.7%, sasniedzot 586 milj. LVL apjomu.

Šāds būtisks resursu pieaugums veicināja bankas ne-MFI kredītu atlikumu pieaugumu atskaites periodā, kas sastādīja 107 miljonus LVL jeb 55.9%, perioda beigās sasniedzot 298 miljonus LVL atlikumu. Būtiskus augšanas apjomus uzrādīja arī tāda aktīvu pozīcija, kā prasības pret kredītiestādēm – pieaugums par 175 miljoniem LVL jeb 176.1%, gada beigās uzrādot atlikumu 275 miljonus LVL.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča ienākumi pērn bijuši 126 696,61 LVL, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā datubāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2007.gadu.

Latvijas bankas maksātā alga un pabalsti pērn bijuši 120 008,68 LVL, HSBC Bank maksātie depozīta procenti bijis viens USD, Latvijas Hipotēku un zemes banka izmaksājusi 6 538,97 LVL lielus depozītu procentus, bet Nordea Bank Finland Latvijas filiāle samaksājusi 148,96 LVL depozītu procentus.

Kā darījumi, kuru vērtība pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, I. Rimšēvičs norādījis trīs darījumus: līgumsaistību atmaksa - 15 000 LVL, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas iemaksas - 20 000 latu, pārskaitījums uz kredītiestādi - 20 720 LVL un mēbeļu iegāde - 2 769,90 LVL.

Baltkrievijā pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā, ceturtdien paziņojis šīs valsts Ārkārtējo situāciju ministrijas Kodoldrošības un radiācijas drošības departaments ("Gosatomnadzor").

Kā norādījis šā departamenta Kodoldrošības regulēšanas nodaļas vadītājs Vigens Maruhjans, reaktorā ielādētas 163 kodoldegvielas kasetes un tālāk jāseko tā dēvētajiem aukstajiem izmēģinājumiem - hidrauliskajai pārbaudei apstākļos, kad temperatūra reaktora iekārtā nepārsniedz 130 grādus, bet pēc tam arī "karsto izmēģinājumu" fāzei, kad temperatūra tiek paaugstināta virs šīs atzīmes.

Pēc viņa teiktā, nākamais solis ceļā uz spēkstacijas fizisku iedarbināšanu tiks ieplānots pēc tam, kad no Astravjecas AES būs saņemts apliecinājums, ka tā ir gatava hidrauliskajiem izmēģinājumiem.

Kā ziņots, par kodoldegvielas ielādi reaktorā pirms divām nedēļām pavēstīja AES būvnieks - Krievijas valsts atomenerģētikas korporācija "Rosatom".

Žurnāls Kas Jauns veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kuras bija ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Sekojot 1994. gadā tapušās Vudija Allena filmas Lodes pār Brodveju panākumiem visā pasaulē, režisors Dž. Dž. Džilindžers uz Dailes teātra lielās skatuves iestudēja Pjotra Rozenfelda lugu, kas veidota pēc V. Allena scenārija motīviem. Šo izrādi 2008. gadā noskatījās 16 397 skatītāju un teātra kasē ienesa 152 000 LVL

Jāatzīmē, ka pirmā desmitnieka izrādes 2008. gada laikā spējušas kopā nopelnīt miljonu un 100 tūkstošus LVL.

Ienesīgākās izrādes Latvijā 2008. gadā.

Konkurences padome uzlikusi naudas sodu SIA GSK auto, SIA BB Transports, SIA Vērsis Ro, AS Mārupes Komunāliepakalpojumi, SIA Vibro AV, Mārupes meliorācijas Biedrība un SIA AL Autotrans.

Lieta ierosināta, pēc izmeklēšanas rezultātā iegūtās informācijas par Mārupes pagasta cenu aptaujām, kas tika rīkotas Mārupes pašvaldības iepirkumiem ceļu būvniecības un uzturēšanas jomā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

Konkurences padome konstatējusi, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku cenu piedāvājumos minētajās cenu aptaujās ir noteiktas sakritības.

Konkurences padome uzskata, ka šīs sakritības radušās kontaktu, kas vērsti uz informācijas apmaiņu, starp tirgus dalībniekiem rezultātā. Apstāklis, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku piedāvājumos kļūdas ir identiskas ar citu tirgus dalībnieku kļūdām un pazīmēm, nepastāvot tirgus dalībnieku savstarpējiem kontaktiem, ir pretrunā ar jebkuru loģikas un varbūtības principu, kā arī ar jebkuru pieredzi komercdarbībā.

Gata Saknīša ģimenei piederošos zemes īpašumus pārdod izsolē.

Nekustamais īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala 1.36 ha (13 605m²) un tas novērtēts par LVL 12 000. Savukārt trešdien, 27. augustā pulksten 10.00, rīko G. Saknīša mātei Agrai Saknītei piederošā nekustamā īpašuma Ādažos Pasta ielā 1A, pirmo izsoli. Nekustamais īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala 0.2184 ha (2 184m²) platībā un novērtēts par summu - LVL 50 000. Trešdien izsolīs arī A. Saknītes SIA NGE piederošo nekustamo īpašumu Indras, Ropažu pagastā. Nekustamais īpašums sastāv no neapbūvēta zemes gabala 7.8 ha platībā un tas novērtēts uz LVL 14 000.

Valsts kontroliere Inguna Sudraba par darbu Valsts kontrolē pērn saņēmusi 38 308,35 LVL, liecina viņas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā datubāzē pieejamā valsts amatpersonas deklarācija par 2007.gadu.

Kā darījumus, kuru vērtība pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, Sudraba deklarējusi Latvijas valdības vērtspapīru dzēšanu 30 000 LVL apmērā un ALB Finance LV vērtspapīru pirkšanu par 49 118 EUR.

Ingunas Sudrabas piederošās kapitāla daļas, akcijas un vērtspapīri.

Ferrari ir pirmā komanda, kura prezentējusi savu jauno 2009. gada formulu, ziņo BBC.

Prezentācija Ferrrari formulai, kura sauksies F60, notikusi komandas mājas bāzē, Itālijā.

Jaunā sezona solās būt ļoti interesanta, jo FIA Pasaules motoru sporta padome (WMSC) ar mērķi samazināt izmaksas lēma par būtiskām izmaiņām Formula 1 noteikumos.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»