Latvijas Satversmē – vissvarīgākajā un svētākajā dokumentā – ir apliecināts, ka «ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta».

Tas pierāda, ka cilvēka nevainība ir vērtējama augstāk par visu. Nevainība ir viņa lielākais lepnums, kuru, atšķirībā no goda, vīrišķības, bagātības un citām pasaulīgām lietām, nedrīkst tā vienkārši apšaubīt. Šo nevainības plīvuru drīkst noraut tikai pilnvarotas personas ļoti īpašos apstākļos.

Varēja arī gadīties, ka kāda no iesaistītajām pusēm nav spējīga garantēt partnera likumīgo interešu apmierināšanu. Tādā variantā klāt stāvētājas kalpoja par lieciniecēm šķiršanās procesā, ko nekavējoties ierosināja turpat uz karstiem palagiem. Ja bija pārkāptas vīra tiesības uz nevainīgu dzīvesbiedri, tad sievieti parasti izdzina no ciema. (Runā, ka tā darīja arī Latgalē.) Bet, ja vīrs nespēja nodrošināt savas sievas tiesības uz pilnvērtīgiem laulātās dzīves priekiem, tad sieviete saņēma atļauju meklēt jaunu vīru. Lai neatgadītos šādi nesmukumi un ģimenei netiktu nodarīts kauns, dažādas tautas meklēja dažādus risinājumus. Runā, ka Turcijā (baumas klīst arī par Latgali, bet pilnīgi droši to nevar apgalvot) vīrietim pirms precēšanās ir jāapliecina sava varēšana. Bet tā kā topošās sievas un viņas tēva klātbūtnē ar citu sievieti darboties būtu samērā nepieklājīgi, tiek izmantotas ēzeļmātītes. Savukārt dažās Klusā okeāna salu tautās ierasta lieta ir topošo ģimenes cilvēku apmācība tuvības noslēpumos. To veic pieredzējuši speciālisti, kas ik pa laikam savācas no tuvējās apkaimes un notur tādas kā meistarklases, ko pavada vīna lietošana un mūzikas instrumentu spēlēšana visas nakts garumā. Pirmajiem Rietumu ieceļotājiem šādas nodarbības bija kas šokējoši neredzēts, un savās dienasgrāmatās viņi tās aprakstīja kā «barbariskas orģijas, kur tēvs kopojas ar meitu, brālis – ar māsu». Tomēr par spīti balto cilvēku skepsei, laikam jau tas darbojas, jo šajā kultūrā laulību šķiršanas problēma tikpat kā nepastāv. Iespējams, iedvesmojoties no šī piemēra, Bērnu un ģimenes lietu ministrija piedāvā Jaunlaulāto kursus arī Latvijas iedzīvotājiem. Klīst gan ziņas, ka to saturs esot vairāk runāšana, nekā darīšana, un varbūt tieši tādēļ nekādu vērā ņemamu interesi par šiem kursiem jaunie pāri nav izrādījuši.

Būt bijušajam čekistam ir slikti - tas nu katram ir skaidrs. Ar čeku jeb PSRS laika iekšlietu iestādi, Valsts Drošības komiteju (VDK) asociējas padomju laikā veiktās represijas Stūra mājā pret režīmam nepaklausīgajiem un citādi domājošajiem, tautiešu izsūtīšanas uz Sibīriju, cietumi, moku kambari utt. Attiecīgi, personas, kuru vārds kaut kāda veidā tiek saistīts ar VDK, gribi negribi, bet asociējas ar iepriekš minētajām darbībām.

Laba slava un cienījama cilvēka reputācija ir svarīga ikvienam – gan politiķim, gan uzņēmējam. Pirms dažām dienām atkal tika publiskotas atsevišķas ziņas iz čekas maisiem un virkne sabiedrībā zināmu cilvēku saņēma dubļu šalti tieši sejā. Jo tā paredz likums. Tas nekas, ka likums un tā pieņēmēji 20 gadu garumā nav varējuši tikt skaidrībā, ko darīt ar VDK atstāto dokumentu mantojumu. Tomēr ir saglabāta norma, kas paredz atsevišķu maisu satura daļu publiskošanu pie zināmiem apstākļiem.

Notikušais ir labākais piemērs iz dzīves kā var, ja ne samaitāt, tad mest nopietnu ēnu uz indivīda reputāciju, vienā piegājienā. Tu vari būt profesionālis, labs un visādi citādi jauks cilvēks, bet, ja būs spēkā likums, kas pie kādiem apstākļiem (piem. kandidēšanas uz Saeimu šodien, bet rīt varbūt pie biļetes iegādes uz kino) liks publiskot tava vārda esamību vai neesamību kādos mistiskos čekas maisos, ar tevi vairs nebūs tik labi. Nevainības prezumpcija paredz, ka esmu nevainīgs, kamēr nav pierādīts pretējais. Vēlēšanu likums šķiet ir vienīgais, kas nedraudzējas ar nevainības prezumpciju.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē. Viņš uzskata, ka ideālā gadījumā mūzika un kultūra ļauj nopelnīt un ir svarīgi atbalstīt tos projektus, kam tas neizdodas, jo mūsdienu straujajā dzīves un darba ritmā kultūra cilvēkiem ļauj kaut uz brīdi aizbēgt no realitātes, gūt atelpu. Vairāk par to, kāpēc pirms vairāk nekā desmit gadiem aizbrauca no Latvijas, kā analizējis dzīvi ieslodzījumā, kas ir virtuālie mūzikas instrumenti, un to, kādu destrukciju viņš atbalsta, Dāvids stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, bet sākotnēji iecerētā skaidras naudas darījumu sliekšņa pazemināšana no 7200 eiro līdz 3000 eiro nenotiks

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, būs spēkā esošie nosacījumi līdz 2019. gada 31. decembrim. Bet 2020. gada 1. janvārī arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Legālā prezumpcija

Attiecībā par skaidras naudas ierobežošanu parlamentā izvērtās liela polemika, kurā iesaistījās gan valdošās koalīcijas, gan opozīcijas deputāti. Iemesls tam bija sākotnējā iecere skaidras naudas darījumu slieksni pazemināt no 7200 eiro līdz 3000 eiro, turklāt darījumos ar transportlīdzekļiem šo skaidras naudas limitu noteikt tikai 1500 eiro apmērā. Tomēr diskusiju rezultātā šādi darījumu griesti netika akceptēti. «Sākoties debatēm, sabijos, ko esam sastrādājuši, aizlieguši skaidrās naudas apriti. Izrādās, ka nekas tāds nav noticis. Ir norma, kas paredz, – ja ir darījums virs kaut kādas noteiktas summas, tad līdz nākamā mēneša 15. datumam VID ir jāiesniedz deklarācija par šo darījumu,» polemikā iesaistījās arī finanšu ministrs Jānis Reirs.

«AS Sadales tīkls iet līdzi laikam un dara to, ko dara sadales tīklu operatori visās attīstītajās valstīs,» to intervijā DB teic enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Kāda ir elektrotīkla vēsturiskās struktūras mantojuma ietekme uz pašreizējo situāciju, proti, elektrotīkls ar lielām jaudām reģionos, cilvēku skaita izmaiņas reģionos, mūsdienu tehnoloģiskie uzlabojumi, lauksaimnieciskās ražošanas efektivitātes pieaugums – kā visi šie faktori ietekmē energoapgādes efektivitāti un elektrotīkla noslodzi?

Nav noslēpums, ka elektrotīkla vēsturiskais mantojums šodien ir neapšaubāma problēma, ar ko saskaras sadales tīkla operators Latvijā. Saimnieciskajai aktivitātei samazinoties, uz kādreizējām ražošanas vietām joprojām tiek nodrošinātas noteiktas elektroenerģijas jaudas un augstākas jaudas līnijas, nekā tas objektīvi ir nepieciešams. Lai nodrošinātu, ka noteikta jauda kādā līnijā visu laiku ir klātesoša, visu laiku kādam šī enerģija ir jāražo. Ja ir līnijas, kurās jauda ir lielāka, nekā nepieciešams, tas nozīmē, ka mēs esam spiesti uzturēt darba kārtībā jaudīgākas iekārtas, kas savukārt prasa lielākus ieguldījumus, jo ir jāuztur augstāks spriegums. Tas, neapšaubāmi, rada izmaksas gan ražotājam, gan sadales tīklam. Mēs tērējam liekus resursus. Ir aizvērušies ne tikai daudzi bijušie kolhozu centri, ir aizvērušās arī mežrūpniecības saimniecības, gateri, kuros savulaik elektrības jaudas bija nepieciešamas. Pabraukājot pa laukiem, var redzēt, ka stāv vidējā sprieguma transformatora ietaises, bet gateris jau labu laiku nedarbojas, jo tuvākajā apkārtnē meži ir izzāģēti un aktivitāte tagad ir apsīkusi.

Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (Tautas partija) atbalstījis 231 tūkstoša latu atņemšanu Rīgas kultūras aģentūrai, kuras Konsultatīvo padomi vada viņa partijas biedrene Sarmīte Pīka.

Tieši Andrim Ārgalim piederēja izšķirošā balss, lemjot par opozīcijas deputātes Maijas Stefanes priekšlikumu atņemt Rīgas kultūras aģentūrai 231 tūkstoti latu, jo 30 deputāti bija par naudas pārdali, 29 pret vai atturējās. Rīgas kultūras aģentūrai atņemtā nauda tiks piešķirta pašdarbības kolektīvu vadītāju atalgojumam. Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājas Helmī Staltes (TB/LNNK) un Rīgas Kultūras aģentūras Konsultatīvās padomes vadītājas Sarmītes Pīkas (TP) paziņojumā presei abas deputātes pauda neizpratni par M.Stefanes rīcību: «Jāuzsver, ka, domes sēdē balsojot, deputātei labvēlīgais iznākums tika panākts piesaistot galēji kreisās opozīcijas deputātu balsis.» Taču paziņojumā nav minēts, ka Rīgas kultūras aģentūru faktiski iegāza A.Ārgalis un vēl viena valdošas koalīcijas pārstāve - LSDSP frakcijā ietilpstošā Marika Žuravļova.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja, Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas locekle Sarmīte Pīka ir neizpratnē par Satiksmes departamenta rīcību, Šmerļa ielas rekonstrukcijas gaitā pārceļot autobusu pieturvietu no Latvijas Valsts kinofotodokumentu arhīva uz „Renemaņa privātklīniku – Šmerļa slimnīcu”.

„Biju saņēmusi Latvijas Valsts kinofotodokumentu arhīva iesniegumu ar lūgumu sakarā ar Šmerļa ielas rekonstrukciju mainīt autobusa pieturas nosaukumu „Slimnīca” uz nosaukumu „Valsts arhīvs”. Lūgums pamatots ar to, ka pieturvieta ielas rekonstrukcijas rezultātā ir pārvietota tiešā Valsts kinofotodokumentu arhīva tuvumā. Nosūtīju attiecīgo ierosinājumu (deputāta pieprasījumu) Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājam Andrejam Požarnovam. Viņš, cik man zināms, to pāradresēja Satiksmes departamenta direktoram Edgaram Strodam. Rezultātā pieturvieta aizvirzīta no arhīva prom”, saka S. Pīka.

„Valsts kinofotodokumentu arhīvs ir ne tikai nacionālas, bet arī starptautiskas nozīmes kultūras un zinātnes centrs, kuru diendienā apmeklē daudzi cilvēki, savukārt privātā slimnīca ir lokāla, šauri specializēta medicīniska iestāde. Pārceļot pieturvietu, lai tomēr paturētu slimnīcas vārdu, arhīvam tiek izrādīta klaja necieņa. Protams, cilvēki, kuri dodas atsūknēt liekos taukus, parasti ir krietni maksātspējīgāki par kultūras un vēstures pētniekiem, studentiem, žurnālistiem... Tomēr tas nav iemesls šādai rīcībai. Piebildīšu, ka uz savu deputāta pieprasījumu tā arī neesmu saņēmusi atbildi – šķiet, ka Satiksmes departamenta direktoram ir jāieklausās citos, viņam svarīgākos viedokļos,” savu sašutumu pauž S. Pīka.

Hanzas šķērsojuma priekšizpētes dēļ Andrejsalā un 20 zemes gabalos Ķīpsalā un Daugavgrīvas ielas rajonā, iespējams, tiks noteikts būvniecības moratorijs uz 2 gadiem.

Pēc Andrejsalas detālplānojuma pieņemšanas Pilsētas attīstības departaments sagatavos lēmumprojektu, kas paredz noteikt būvniecības moratoriju teritorijām iespējamā tilta trasē abos Daugavas krastos. Zemes īpašnieku vidū ir gan divas ministrijas, gan Rīgas dome, kas vairākus zemes gabalus iznomā. Vairāki zemes gabali ir privātīpašumi, kurus pilsētai nāksies atpirkt, ja tiks lemts par labu tiltam. Ļoti iespējams, ka vismaz daži īpašnieki prasīs kompensācijas par piespiedu dīkstāvi moratorija laikā. Speciālisti arī norāda, ka zemā tilta būvniecības gadījumā apdraudēta būs kruīza kuģu un jahtu biznesa attīstība.

Konferencē “Bankas mainīgajā pasaulē” pirmo reizi, kopš tika izsludināts Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, juristi un ekonomisti Latvijas universitātes Lielajā aulā runāja tieši un atklāti par pieļautajām kļūdām finanšu sektora kārtošanā.

Konferenci 29.septembrī ievadīja Latvijas prezidenta Egila Levita uzruna, kurā viņš ne tikai uzteica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu valstī, bet arī atzina, ka bankām ir jāmēģina vadīt riskus. Faktiski šo pašu viedokli jau komplicētākā juridiskā valodā atspoguļoja Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns, apgalvojot, ka Latvijas izmeklētāji un amatpersonas ir pietiekami kompetenti un “spēs likumus piemērot pēc to jēgas, ne tikai burta.” Abas valsts amatpersonas pēc būtības norādīja, ka izmaiņas nepieciešamas banku pieejā, nevis likumdošanā.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas, profesores Innas Šteinbukas uzrunu var dēvēt par tādu kā startu kļūdu novērtējumam, jo viņa salīdzinot Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus 2019. gadā, 2020. gada sākumā un Covid19 krīzes laikā, skaidri parādīja, ka mūsu ekonomika jau 2019. gadā ir cietusi no finanšu sektora “kapitālā remonta” ietekmes un turpina ciest arī šobrīd, norādot, ka nav iespējams izmērīt sekas, kad klientiem tiek liegts atvērt kontu Latvijā vai arī, ka tas tiek slēgts cilvēkiem neizprotamu iemeslu dēļ.

Aivars Lembergs nevar atbildēt par iepriekšējo sasaukumu pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem - tāda ir Ventspils pilsētas domes sagatavotā atbilde vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam uz viņa 12. oktobrī atsūtīto vēstuli Par paskaidrojumu sniegšanu.

Vēstulē, ko parakstījis Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele, norādīts, ka Aivars Lembergs par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts ar 2009. gada 1.jūlija Ventspils pilsētas domes lēmumu Nr. 103, atbilstoši A.Lemberga pilnvaru termiņš beidzas 2013. gada jūnijā. Līdz ar to ministrs E.Sprūdžs nav tiesīgs prasīt paskaidrojumus par laika periodu pirms 2009. gada 1. jūlija, kas nav šo pilnvaru termiņa ietvaros.

Tāpat vēstulē norādīts, ka, izvērtējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E.Sprūdža pieprasījumu Par paskaidrojumu sniegšanu, secināms, ka tas ir pārrakstīts no Ģenerālprokuratūras apsūdzībā minētajiem apgalvojumiem. Dome informē Sprūdžu, ka jau četrus gadus notiek tiesvedība, un par apgalvojumiem, kuri minēti ministra E.Sprūdža vēstulē, nav notiesājoša sprieduma, ar kuru būtu nostiprināta apsūdzētā vaina. Pamatojoties uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Satversmē nostiprinātajiem principiem, attiecībā pret apsūdzēto darbojas nevainības prezumpcija. Dome norāda, ka 2009.gadā ievēlētajai domei atbildēt par 11 gadu veciem, citas domes pieņemtajiem lēmumiem ir nelikumīgi.

Rezumējot iepriekšēja gada notikumus konkurences tiesību jomā nevar neatzīmēt vienu no būtiskākiem Konkurences padomes (KP) lēmumiem, kas viennozīmīgi ietekmēs arī turpmāko praksi Konkurences likuma (KL) normu piemērošanā.

KP lēmums SIA Terra Serviss/ SIA Preiss Agro¹ lietā ir ievērojams, jo šajā lēmumā sods par KL pārkāpumu tika piemērots ne tikai uzņēmumam, kas tieši bija iesaistīts KL pārkāpumā, bet arī mātes sabiedrībai, tādējādi attiecinot atbildības pienākumu uz uzņēmumu, kas realizē 100% kontroli pār uzņēmumu-pārkāpēju. Jānorāda, ka mātes sabiedrības atbildības pienākums tiek plaši piemērots Eiropas līmenī jau vairāku gadu laikā, taču Latvijā KP šādu pieeju ir piemērojusi pirmo reizi. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas (EK) praksi, KP lēmumā ir norādījusi, ka «mātes sabiedrības atbildība izriet (..) no tā, ka abi tirgus dalībnieki (mātes sabiedrība un meitas sabiedrība) ir uzskatāmi par vienu tirgus dalībnieku [KL 1.panta 9.punkta izpratnē²] un meitas sabiedrība savu rīcību nenosaka patstāvīgi».

Piemērojot sodu pēc tam, kad pārkāpums fiksēts ar fotoradaru, var tikt pārkāpti tiesību pamatprincipi un aizskartas personas cilvēktiesības, atzinis Tiesībsargs.

Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) ir paredzēta atbildība par braukšanas ātruma neievērošanu, bet Ceļu satiksmes likumā (CSL) noteikts: «Ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, par to bez transportlīdzekļa vadītāja klātbūtnes tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols — lēmums.» Trīs dienu laikā protokolu nosūta transportlīdzekļa īpašniekam vai reģistrācijas apliecībā norādītajam auto turētājam.

Tiesībsargs uzskata, ka šāds formulējums nav saskaņā ar vispārējiem cilvēktiesību principiem. Valsts policijas (VP) darbiniekam, konstatējot, ka ar fotoradaru fiksēts pārkāpums, ir pienākums noskaidrot pārkāpumu izdarījušo personu. Neveicot izmeklēšanu, objektīvi nav iespējams konstatēt pārkāpumu izdarījušo personu, tādējādi iespējami gadījumi, kad tiek pārkāpta nevainīguma prezumpcija — par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu sodīta persona, kas pārkāpumu nav izdarījusi, teikts tiesībsarga atzinumā.

Latvijas mediju publiskajā telpā pāris nedēļas plosījās strīds par nepieciešamību atklāt vai neatklāt patiesā labuma guvējus. Ar pārsteidzošu vienprātību Saeima nolēma, ka patiesā labuma guvēji ir jāatklāj un atliek vairs tikai saprast, kādas sekas ir ieviestajam Komerclikuma 17.1 pantam.

Esmu iecerējis šo bloga ierakstu sadalīt divās daļās. Pirmajā daļā apskatīšu principus, kuri tagad regulēs patiesā labuma guvēju atklāšanu. Otrajā daļā pieskaršos problēmjautājumiem, kurus jau tagad sāk uzdot komersanti.

Jaunais regulējums ir attiecināms uz kapitālsabiedrību dalībniekiem (akcionāriem) un personālsabiedrību biedriem. Ērtības labad tālāk tekstā tiks lietots «kapitālsabiedrības» un «dalībnieki». Pirmais jautājums, uz kuru ir jāatbild, lai noteiktu iespējamās juridiskās un praktiskās sekas, ir, vai dalībnieks ir fiziska vai juridiska persona?

Dalībnieks - fiziska persona

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Ja cilvēks Latvijā atļaujas kaut kam iebilst, viņam daudz kas var tikt piekabināts – stagnāts, pārāk vecs, ieguvis sliktu izglītību, bijušais komunists, čekists, Ventspils atbalstītājs… Tā uzskata kādreizējais izmeklētājs, uzņēmējs un Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs.

Savulaik viņš bija pazīstams kā viens no latviešiem, kuri tika iekļauti PSRS slavenajā Gdļjana – Ivanova grupā. Neatkarības gados, pārtraucot darbu valsts struktūrās, Aivars Borovkovs pievērsās jurista karjerai, kā arī uzņēmējdarbībai. Viņš faktiski vienmēr atļāvies, kā pats saka, palaist muti, pauzdams viedokli par valstī notiekošajiem procesiem, turklāt tādu, kas nereti ir pretējs valdošajam. Borovkovs pat lepojas ar to, ka publiski viņa izglītotības pakāpi apšaubījusi kādreizējā Valsts prezidente.

Somijas elektroenerģijas patērētāji decembrī no tirgotājiem saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties elektrības pārrāvumu gadījumā; Latvijā izsūtīt šāda veida ziņojumus pagaidām nav plānots.

Vēstulēs, kas izplatītas Tamperes pilsētā, teikts, ka šajā ziemā konkrētais reģions krīzes situācijā varētu saskarties ar pārrāvumiem, kas ilgtu līdz divām stundām. Tajā pašā laikā paziņojumā norādīts, ka šis scenārijs gan varētu tikt īstenots tikai kritiska enerģijas jaudu trūkuma gadījumā. Instrukcijā apkopoti dažādi padomi, kā rīkoties, ja piedzīvots elektrības pārrāvums un kā šādai situācijai vislabāk sagatavoties, tajā skaitā ieteikts izslēgt elektroierīces, nelietot silto ūdeni, ja mājā ir centralizētā apkure, kā arī laikus nodrošināties ar pārnēsājamajām uzlādes ierīcēm, svecēm, atbilstošiem pārtikas krājumiem, degvielu un skaidru naudu.

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Būvniecības izmaksas šobrīd ir lielākais nekustamā īpašuma tirgus izaicinājums, jo, tām augot, mājokļu pieejamība samazinās, taču iedzīvotāju pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja «Bonava Latvija» valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

«Pirktspēja aug lēnāk nekā būvniecības izmaksas, tādēļ jādomā un jāveic pasākumi, lai samazinātu mājokļu pašizmaksu. Te saredzu vairākas lietas, ko valsts no savas puses varētu izdarīt salīdzinoši ātri, lai mazinātu mājokļu pašizmaksu,» stāstīja Kļaviņš.

Piemēram, norādīja Kļaviņš, būtu nepieciešams sakārtot Dzīvokļa īpašuma likumu, lai varētu dalīt dzīvokļu īpašumos vairāk nekā vienu ēku.

Kļaviņš sacīja, ka Nacionālā nekustamo īpašumu attīstītāju alianse ir iesniegusi priekšlikumu, kuru ir atbalstījušas gan ministrijas, gan Valsts Zemes dienests, gan būvvaldes, bet tas ir «iesprūdis» Saeimā.

«Jaunais likums dotu iespēju efektīvāk izmantot zemes gabalu. Piemēram, ja dzīvojamais projekts sastāv no trim mājām, tad jaunais likums ļautu veidot vienu rotaļlaukumu šīm mājām pa vidu, nevis trīs bērnu rotaļu laukumus - katrai mājai savu, kā to paredz esošā likuma redakcija. Tas nevajadzīgi sadārdzina mājokļa izmaksas, kuras gala rezultātā sedz neviens cits kā dzīvokļu pircēji. Ja apzināmies, ka zemes izmaksas veido 10% no kopējām izmaksām, tad šādā veidā var samazināt mājokļu pašizmaksu. Turklāt mūsu priekšlikums ļautu risināt arī problēmas, kuras ir parādījušās ar privatizētajām daudzdzīvokļu ēkām. Tas ir svarīgi arī no apsaimniekošanas viedokļa, jo apsaimniekojot lielāku ēku kompleksu, var piedāvāt zemāku cenu,» skaidroja Kļaviņš.

Iestājoties aukstajam laikam gada sākumā, janvāra vidējais dienas patēriņš Latvijas elektroenerģijas sistēmā ir pieaudzis par 5% pret decembri, sasniedzot 21,58 GWH, liecina Nord Pool dati.

Vakar, 4.janvārī, Latvijas patēriņš pieauga līdz 24,17 GWH, sasniedzot sistēmas slodzes maksimumu pēdējā gada laikā. Latvijas energosistēma ir gatava šādām pīķa slodzēm, apliecina Latvijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls". Aukstā laika veicināts elektroenerģijas pieprasījuma pieaugumus šonedēļ sasniedzis šajā ziemā augstāko līmeni visās Baltijas un Skandināvijas valstīs, kopumā radot cenu pieaugumu.

Baltijas valstīs un Somijā elektroenerģijas cenas šobrīd ir augstākas, nekā citās Eiropas valstīs, jo paaugstinātā patēriņa segšanai tiek izmantotas dārgākas termoelektrostacijas. Vidējais dienas patēriņš janvāra sākumā Somijā pieaudzis par 23% pret decembri un sasniedza 331 GWH. Elektroenerģijas biržas Nord Pool dati liecina, ka tā ietekmē no 1.janvāra mainījusies Baltijas elektroenerģijas importa - eksporta struktūra. Ja ierasti elektroenerģijas plūsma ir no Ziemeļiem uz Dienvidiem - no Somijas uz Igauniju un tālāk uz Latviju un Lietuvu, tad patlaban tā ir pretēja - Somija importē elektroenerģiju no Baltijas.

Laikam ejot, mainās ikdienas apstākļi, iespējas un paradumi – īpaši straujajā tehnoloģiju laikmetā. Mūsdienās uzticamais ikdienas sabiedrotais ir viedtālrunis, ar kura palīdzību varam gan jebkurā brīdī sazvanīties, gan sazināties dažādās lietotnēs, gan lietot internetu.

Taču vēl tikai pirms 15 gadiem bija podziņu telefonu laiki, kad zvanus un īsziņas strikti ierobežoja kredīta daudzums un ierasta darbība bija "uzpīkstināt", lai sarunu biedrs atzvana, jo kredīts iet uz beigām. Arī elektroapgādes sistēma, gluži kā mobilie sakari, ar katru gadu attīstās, piedāvājot jaunas, arvien neierobežotākas iespējas un veidojot iepriekš nebijušus sistēmas lietotāju paradumus. Šobrīd ikviens var kļūt par elektroenerģijas ražotāju, uzstādot uz mājas jumta saules paneļus, ražot elektroenerģiju pašpatēriņam vai ar to dalīties, veidojot energokopienas.

Vispārzināms kļuvis arī fakts, ka bez atjaunīgās enerģijas ražošanas plašas attīstības ne Eiropai, ne Latvijai neizdosies sasniegt pašu uzstādītos ambiciozos klimatneitralitātes mērķus, jo enerģētikas nozare ir atbildīga par vairāk nekā 80% Eiropas Savienībā (ES) saražoto siltumnīcefekta gāzu emisiju kopapjoma . ES 2018. gada Tīrās enerģijas pakotnē ir definējusi vīziju par nākotnes enerģētiku, kur ne tikai tradicionālie nozares dalībnieki, bet iedzīvotāji un sabiedrība kopumā uzņemas arvien lielāku lomu pārejā uz aktīvu zaļās, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, iesaistoties kopējā enerģētikas tirgus darbībā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludinājusi lēmumu lietā "Rimšēvičs pret Latviju", izbeidzot tiesvedību šajā lietā.

Savā 2018.gada 26.jūnija iesniegumā Tiesai iesniedzējs, atsaucoties uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta 2.punktu (nevainīguma prezumpcija), apgalvoja, ka vairākas valsts augstākās amatpersonas ir pārkāpušas viņa nevainīguma prezumpciju, publiski izsakoties un komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pret iesniedzēju ierosināto kriminālprocesu.

Vispirms Tiesa noraidīja valdības izvirzīto argumentu, ka iesniedzēja sūdzība bija ārpus Konvencijas 6.panta 2.punkta materiāltiesiskā tvēruma, jo sūdzības iesniegšanas laikā kriminālprocess pret iesniedzēju bija pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nevis tiesā, kas varētu lemt par iesniedzējam izvirzītās apsūdzības pamatotību. Tiesa atzīmēja, ka Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertais jēdziens "persona, kas apsūdzēta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā" Konvencijas izpratnē ir autonoms un ir attiecināms arī uz situācijām, kad personas stāvokli būtiski ietekmē tiesībsargājošo iestāžu darbības, kas ir saistītas ar aizdomām pret šo personu. Tiesa uzskatīja, ka šajā lietā iesniedzēja stāvokli būtiski ietekmēja pret viņu uzsāktais kriminālprocess, aizturēšana un piemērotie drošības līdzekļi. Līdz ar to Tiesa secināja, ka uz iesniedzēju bija attiecināma Konvencijas 6.panta 2.punktā ietvertā aizsardzība.

Būt zaļam ir modē. Uzņēmumu mārketinga komunikācijā redzam saukļus, kuros ņirb tādi jēdzieni, kā “zaļš”, “ekoloģisks”, “klimata neitrāls”, “videi draudzīgs” un tamlīdzīgi.

Līdz šim par šādu korporatīvās reputācijas un produktu mārketinga stiprināšanu mēdzām līdzjūtīgi pasmaidīt, bet šobrīd uzņēmējiem būtu jāapzinās, – par maldinošām darbībām ilgtspējas jomā būs jāatbild. Pasaulē pieaug t.s. zaļmaldināšanas (no angļu greenwashing) gadījumu skaits, kad uzņēmējiem jāpiedzīvo finansiāli un reputācijas zaudējumi dēļ piemelošanas savā publiskajā komunikācijā. Ņemot vērā ilgtspējas pieaugošo nozīmi, Eiropas Savienība ir izvirzījusi kā prioritāti stingrāku zaļmaldināšanas kontroli, paredzot lielākus sodus par patērētāju maldināšanu un manipulācijām.

Ko tas nozīmē?

Zaļmaldināšana ir jauns jēdziens Latvijā, kas apzīmē manipulatīvus, nepatiesus apgalvojumus un rīcību saistībā ar uzņēmuma darbībām ilgtspējas jomā (vides, korporatīvās pārvaldības un sociālie jautājumi), šādi gūstot konkurences priekšrocības vai radot sev labvēlīgākus apstākļus. Īsi sakot, – runa ir par uzņēmumiem, kuri sabiedrībā aktuālo ilgtspējas tēmu iekļauj savā mārketinga stratēģijā, taču realitātē nekādas iniciatīvas vai darbības, lai kļūtu ilgtspējīgāki, tie faktiski neveic vai veic jau šķietami nepietiekoši.

Imunizācijas valsts padome (IVP) kopumā atbalsta bērnu vakcināciju pret Covid-19 vecuma grupā no 5 līdz 11 gadiem, taču atkārtoti uzsver, ka joprojām būtiskākā ir senioru un riska grupu vakcinēšana, pēc kārtējās IVP sēdes informēja tās vadītāja, profesore Dace Zavadska.

Viņa uzsver, ka senioru un riska grupu cilvēku vakcinēšana ir prioritāte gan primārajā, gan balstvakcinācijā.

Ņemot vērā patlaban pieejamo zinātnisko un uz pierādījumiem balstīto informāciju, IVP kopumā atbalsta bērnu vecumā no 5 līdz 11 gadiem vakcināciju pret Covid-19, taču pašlaik īpaši to rekomendē sākt visiem tiem bērniem, kas ietilpst kādā no riska grupām nopietnai Covid-19 gaitai. Tie, piemēram, ir bērni ar onkoloģiskām slimībām, aptaukošanos, cukura diabētu, kardiovaskulārām fona slimībām un citām hroniskām orgānu slimībām, skaidro profesore.

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir reģistrējusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnu lietošanai bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem. Tas veikts, pamatojoties uz izvērtējumu no pētījuma datiem, kur šajā populācijā ieguvumi no Covid-19 vakcinācijas pārsniedz risku. Pētījumā piedalījušies 3082 bērni.

Ženēvā oktobrī darbu uzsāka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecība, kuras uzdevums būs nodrošināt saikni starp Eiropas Kodolpētniecības organizāciju (CERN) Latvijas uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām. Jaunā pārstāvniecība darbosies saskaņā ar Latvijas CERN stratēģiju.

“Šveice ir valsts ar ļoti augstu attīstības līmeni inovāciju un tehnoloģiju jomā, tādēļ, plānojot LIAA pārstāvniecību tīklu, tieši šo valsti izvirzījām kā vienu no prioritātēm. Būtiskākais faktors bija Latvijas pievienošanās CERN, jo pašlaik virzāmies uz pilnas dalībvalsts statusu un vēlamies stiprināt CERN sadarbību ar Latvijas uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām,” stāsta LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.

Latvija kopš 2021. gada ir CERN asociētā dalībvalsts un mūsu mērķis ir tuvāko gadu laikā kļūt par pilntiesīgu šīs organizācijas dalībvalsti. Daudzi mūsu zinātnieki jau šobrīd aktīvi sadarbojas ar šo organizāciju, piedaloties kopīgos pētījumos. Latvija ir ieguvusi tiesības piedalīties CERN zinātniskajā programmā, kā arī visās CERN mācību un izglītības programmās, bet mūsu skolēni un skolotāji var doties uz CERN un piedalīties centra izglītības programmās, paplašinot savas zināšanas par daļiņu fiziku un jaunākajām tehnoloģijām.

Saskaņā ar Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru novērtējumu, Baltijas un Skandināvijas reģionā 14., 15. un 16. decembrī elektroenerģijas ražošanas jaudu rezerves būs ļoti mazas, informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Tas var izsaukt elektroenerģijas cenu pieaugumu biržā. Elektroapgādes ierobežojumi ir maz ticami, tomēr to iespējamība pilnībā nav izslēdzama, ja energosistēmā notiktu neplānoti incidenti - elektrostaciju vai starpsavienojumu neplānotas atteices.

Patērētāji tiek aicināti iespēju robežās taupīt elektroenerģiju pīķa patēriņa stundās, kas parasti ir no 8:00 līdz 12:00 un no 15:00 līdz 19:00.

"Šonedēļ Ziemeļeiropā kļūst aukstāks un tas būs pirmais ziemas izaicinājums energosistēmai. Saspringta situācija izveidojusies Zviedrijas dienvidos un Somijā, kur pieaugošs patēriņš mijas ar atsevišķu atomelektrostaciju nepieejamību. Situācija Baltijā ir salīdzinoši laba, tomēr elektroapgādes jaudu iespējamais deficīts Zviedrijā un Somijā, no kurām Baltijas valstis saņem elektroenerģiju, var ietekmēt Baltijas energosistēmu", norāda AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Gatis Junghāns, atsaucoties uz Baltijas valstu pārvades sistēmas operatoru kopīgā reģionālā koordinācijas centra sniegto analīzi.