Kārtējais gads, kārtējās auto nodokļu izmaiņas. Šogad, pāršķirstot arhīva materiālus nācās fiksēt visai bezcerīgu ainu.

Jau no 2011. gada Auto Asociācija katru gadu ir vērsusi uzmanību uz to, ka auto nodokļu sistēmu ir jābeidz izmantot kā brutālu budžeta piepildīšanas rīku, bet to nepieciešams veidot kā stimulējošu mehānismu videi draudzīgu auto izvēlei, citādi mūsu auto parks neglābjami noveco, un ar katru gadu šo “izlieto ūdeni” savākt kļūs ar vien grūtāk. Diemžēl šis gads nav izņēmums.

2021. gada budžetā tika iekļautas, un arī pieņemtas izmaiņas transportlīdzekļu nodokļos. Uz transporta līdzekļiem tiek attiecināti divu veidu nodokļi. Transporta ekspluatācijas nodoklis (TEN), kuru reizi gadā maksā katrs reģistrētā transporta līdzekļa īpašnieks. Līdz 2009. gadam ražotiem auto šis nodoklis ir atkarīgs no masas vai masas, jaudas un tilpuma attiecības, pēc 2009. gada ražotajiem auto tas atkarīgs no CO2 izmešiem.

No 2021. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi Transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa (TEN) un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kas automobiļiem ar mazāku izmešu daudzumu nosaka mazāku nekā līdz šim nodokļa likmju piemērošanu. Savukārt automobiļiem ar lielāku izmešu daudzumu, nodokļa likmes būs augstākas nekā līdz šim, informē Satiksmes ministrija.

No 1.janvāra TEN likmes tiks samazinātas videi draudzīgākiem automobiļiem. Kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām, nodokļa likmes pielīdzinās vieglo automobiļu likmēm. Mazāk nekā līdz šim, būs jāmaksā par kravas automobiļiem un autobusiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām ar zemāko CO2 izmešu līmeni (EURO 6). Papildus tam, visiem automobiļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām, kas aprīkoti ar gāzes iekārtām, piemēros nodokļa likmju samazinājumu par 10%.

TEN likmes palielināsies kravas automobiļiem un autobusiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām ar augstāku CO2 izmešu līmeni (EURO 0-5).

Vieglajiem automobiļiem, kas Latvijā reģistrēti līdz 2020. gada beigām, TEN likmes netiek mainītas un tiks aprēķinātas tāpat kā līdz šim. Savukārt, vieglajiem automobiļiem, kas ražoti sākot ar 2021. gadu, TEN likmes piemēros atbilstoši jaunai starptautiski atzītai metodoloģijai.

Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas "Bauskas apvedceļš" īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas "Iecavas apvedceļš" īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar "Rail Baltica", paralēlo ceļu tīkls un citi).

Latvijas Transportlīdzekļu Tirdzniecības Asociācijas (LATTA) piedāvā ieviest transpotlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa (TEN) atlaides, neatkarīgi no tā vai tiek iegādāts jauns vai lietots automobilis, ja pircējs aizvieto esošo ar vismaz 5 gadus jaunāku auto.

"Šādā gadījumā aizvietojošā automobiļa īpašniekam tiktu piemērota TEN atlaide 50% apmērā uz tik pilniem gadiem, par cik ir jaunāks aizvietojošais transportlīdzeklis. Turklāt, ja nomainīto novecojušo transportlīdzekli tā īpašnieks pārdotu izvešanai no valsts (eksportā), TEN atlaide tiktu piemērota par vēl papildus 2 gadiem. Latvija nekļūtu par daudzu veco spēkratu pēdējo mājvietu, turklāt pieaugtu eksports, attīstītos tautsaimniecība," ideju skaidro LATTA direktors Jānis Ozoliņš.

Jauno auto tirgū straujš kritums 

Jauno auto tirgus ir viens no pirmajiem, kurā atspoguļojas valsts ekonomikas tendences....

Atsevišķām sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju kategorijām, tostarp daudzbērnu ģimenēm, personām ar invaliditāti, pensionāriem LATTA piedāvā iepriekšminēto TEN atlaides apmēru palielināt no 50 līdz 75 procentiem.

Atsakās no kritizētās idejas ieviest auto reģistrācijas nodokli 

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu...

LATTA ir transportlīdzekļu tirdzniecības nozares asociācija, kuras mērķis ir pilnveidot normatīvo aktu bāzi, sekmēt tās vienādu izpratni un interpretācijas praksi, veicināt vienlīdzīgu konkurenci. LATTA mērķis ir veicināt Latvijas tautsaimniecības attīstību transportlīdzekļu tirdzniecības jomā.

SIA Cozo plāno iekarot gan vietējo, gan eksporta tirgu ar lielizmēra interjera un eksterjera puķupodiem.

SIA Cozo dibinātājas un valdes locekles Alla Razumova un Natālija Volikova nākotnē veras optimistiski, solot drīzumā paplašināt produkcijas klāstu. Šoruden interesi par uzņēmuma ražoto produkciju – alumīnija, stiklplasta un cor–ten tērauda puķupodiem, dekoratīvajiem ekrāniem un paneļiem – izrādījuši starptautiskās mēbeļu, interjera un apgaismojuma izstādes Baltic Furniture 2018 apmeklētāji, tur saņemti arī pirmie pasūtījumi.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

A. Razumova ilgus gadus ir strādājusi metālapstrādes nozarē, veicot administratīvu darbu, bet N. Volikovas pamatnodarbošanās ir loģistikas jomā. «Gribējām izveidot pašas savu uzņēmumu un radīt ko skaistu, kas gan izdaiļo apkārtējo vidi, gan sagādā gandarījumu. Tas ir daudz interesantāk un saistošāk nekā, piemēram, kaut ko pirkt un pārdot. Pētījām tirgu un tendences, konstatējām, ka gan privātajā, gan komercsektorā ir pieprasījums pēc interjera un eksterjera dizaina risinājumiem no metāla un stiklplasta,» stāsta A. Razumova.

Rīga pilnīgi noteikti būs dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" sastāvdaļa, tādēļ pašlaik vajadzētu diskutēt nevis par šo jautājumu, bet gan par to, kur piesaistīt finansējumu, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk, intervijā uzsvēra "Rail Baltica" projekta ieviesēja AS "RB Rail" valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Marko Kivila.

Viņš atgādināja, ka "Rail Baltica" projekts ir iekļauts Eiropas Transporta tīklā (TEN-T), un tā regulējums paredz, ka TEN-T transporta koridoriem ir jāsāk funkcionēt līdz 2030.gadam, un valstis, kurās TEN-T projekti tiek īstenoti, šādas saistības ir uzņēmušās. Tāpat ir kļuvis skaidrs, ka visa iecerētā projekta pabeigšanai ar pašlaik līdz 2030.gadam paredzamo finansējumu nepietiks. Tas savukārt nozīmē, ka ir jādomā, kā līdz 2030.gadam pieejamo finansējuma apjomu palielināt, vai kā to piesaistīt pēc 2030.gada.

Kivila uzsvēra, ka līdz ar to runa ir nevis par vairākiem "Rail Baltica" trases izbūves variantiem, par kuriem tiek spriests Latvijas masu medijos, bet gan par darbiem, kas ir īstenojami līdz 2030.gadam, lai izbūvētu funkcionējošu dzelzceļa līniju, un darbiem, kurus var veikt pēc 2030.gada.

Lai novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un radītu alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot to no sabiedriskā transporta plūsmām, 2014-2020.gada plānošanas periodā nacionālās nozīmes attīstības centriem, izņemot Rīgu, paredzēti 35.4 miljoni eiro Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma, informē Satiksmes ministrijā.

To paredz Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 6.1.4. specifiskā atbalsta mērķa Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu 6.1.4.2.pasākuma Nacionālas nozīmes attīstības centru integrēšana TEN-T tīklā īstenošanas noteikumi, ko otrdien, 30.augustā, pieņēma valdība.

Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir jaunu maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu (alternatīvu kravas ceļu izbūve, pārbūve vai modernizācija).

Katrs finansējuma saņēmējs (Daugavpils, Jelgavas, Jēkabpils, Jūrmalas, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras un Ventspils pilsētu pašvaldības, vai to izveidota iestāde) var iesniegt vienu projektu, kas pretendētu uz Kohēzijas fonda līdzfinansējumu.

Ceturtdien, 10.novembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Satiksmes ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par nosacījumiem Kohēzijas fonda līdzfinansējuma izmantošanai Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pasākuma ietvaros, informē Satiksmes ministrija.

Pasākuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija mērķis ir uzlabot TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti. Pasākuma ietvaros pieejamais kopējais Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir 346.6 miljoni eiro. Paredzēts, ka nacionālais līdzfinansējums, ko nodrošinās projekta īstenotājs, būtu vismaz 61.2 miljoni eiro.

Tā ietvaros atbalstāmās darbības ir Eiropas transporta tīkla (TEN-T) dzelzceļa infrastruktūras būvniecība, esošas infrastruktūras pārbūve un atjaunošana.

Projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu organizēs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

Par noteikumu projektu Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība prioritārā virziena Ilgtspējīga transporta sistēma 6.2.1. specifiskā atbalsta mērķa Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.1. pasākuma Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija īstenošanas noteikumi vēl lems valdība.

Uz Eiropas vienotajā transporta tīklā (TEN-T) esošajiem autoceļiem līdz 2026.gadam elektromobiļu uzlādes stacijas jāizveido ik pēc 60 kilometriem, paredz Eiropas Parlamentā (EP) šonedēļ pieņemtie noteikumi.

Lēmums paredz, ka līdz 2026.gadam uz TEN-T pamata autoceļiem vieglo automašīnu uzlādes stacijām ar 400 kilovatu (kW) jaudu jābūt ik pēc 60 kilometriem, bet līdz 2028.gadam jauda jāpalielina līdz 600 kW.

Kravas automašīnu un autobusu ar elektrisko dzinēju uzlādes iespējas jānodrošina ik pēc 120 kilometriem. Šādām stacijām uz puses no ES ceļiem jābūt izveidotām līdz 2028.gadam ar 1400-2800 kW jaudu atkarībā no autoceļa.

Savukārt līdz 2031.gadam ik pēc 200 kilometriem uz TEN-T pamata ceļiem jābūt ūdeņraža uzpildes stacijām.

Noteikumi ir daļa no centieniem izpildīt apņēmību līdz 2030.gadam siltumnīcas efektu izraisoši gāzu izmešus samazināt par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni un novērst transporta radīto ogļskābās gāzes piesārņojumu.

Arvien plašāka elektrotransporta izmantošana palielinās elektroenerģijas pieprasījumu, vienlaikus būs nepieciešami kapitālieguldījumi publiskās uzlādes infrastruktūras izveidē.

Eiropas Savienība nolēmusi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, līdz ar to būtiskas izmaiņas skars autotransportu, kas ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas avotiem. Lai dekabronizētu transportu, Eiropas Parlamenta deputāti pieņēmuši vairākas būtiskas noteikumu izmaiņas, kuru mērķis ir uzlabot un atvieglot elektroauto uzlādi uz Eiropas galvenajiem autoceļiem, kas ietilpst TEN-T tīklā, proti, līdz 2026. gadam TEN-T pamattīkla maršrutos ik pēc vismaz 60 km ierīkot automobiļu elektrouzlādes stacijas ar izejas jaudu vismaz 400 kW.

Līdz 2028. gadam tīkla izejas jauda būs jāpalielina līdz 600 kW. Savukārt kravas automobiļiem un autobusiem uzlādes stacijas plānots nodrošināt ik pēc 120 km. Kad noteikumi stāsies spēkā, pusei galveno ES ceļu līdz 2028. gadam vajadzēs būt aprīkotai ar uzlādes stacijām, kuru izejas jauda atkarībā no ceļa ir no 1400 kW līdz 2800 kW. ES valstīm būs arī vēlākais līdz 2031. gadam jānodrošina, ka uz TEN-T pamattīkla ceļiem ik pēc 200 km ir ierīkota ūdeņraža uzpildes stacija, norādīts Eiropas Parlamenta informācijā.

Dienvidu industriālās maģistrāles būvniecība Valmierā varētu sākties vasarā vai rudens sākumā, atkarībā no iepirkuma procedūras ilguma, informē Valmieras novada pašvaldībā.

Valmieras novada pašvaldība parakstījusi līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu projekta "Valmieras pilsētas Dienvidu industriālā maģistrāle - Linarda Laicena ielas savienojums ar TEN-T tīklu" īstenošanai.

Projektā paredzēts pārbūvēt L. Laicena ielu, paralēli vecajam dzelzceļam posmā no L. Laicena ielas līdz Cēsu ielai izbūvēt jaunu ielas posmu, kā arī rekonstruēt Cēsu ielu posmā no vecā dzelzceļa līdz valsts vietējam autoceļam. Projekts tiks īstenots līdz 2023.gada decembrim.

Valmieras novada pašvaldības ceļu būvinženiere Inese Kokenberga norāda, ak Dienvidu industriālās maģistrāles būvprojektu paredzēts apstiprināt Valmieras novada būvvaldē šī gada maija beigās vai jūnija sākumā. Pēc tam nekavējoties tiks izsludināts būvdarbu iepirkums, lai būvdarbu veicējs varētu paspēt pabeigt maģistrāles izbūvi līdz 2023.gada beigām. Maģistrāles izbūve turpināsies arī ziemā, lai varētu iekļauties noteiktajā termiņā.

Eiropas platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta «Rail Baltica» īstenotāja, Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» bijušās vadītājas Baibas Rubesas paustais par «Rail Baltica» īstenošanas problēmām ir pamatots, atzīst «RB Rail» jaunieceltais valdes priekšsēdētāja vietas izpildītājs, kopuzņēmuma finanšu direktors Igns Degutis.

Pametot amatu Baltijas valstu kopuzņēmumā «RB Rail», Rubesa norādīja uz virkni ar «Rail Baltica» projekta īstenošanu saistītām problēmām, no kurām viena saistīta ar projekta un «RB Rail» finansēšanas plānu.

Papildināta - Baiba Rubesa: Neizslēdzu, ka Rail Baltica projekts var apstāties

Degutis atzina, ka Rubesas iezīmētie riski pastāv, bet tiek strādāts, lai tos mazinātu. «Jā, riski ir. Jautājums ir tikai par to, kā tos mazināt un kā visu koordinēt starp kopuzņēmumu, trim dalībvalstīm un Eiropas Komisiju (EK). Kā piemēru es varu minēt «RB Rail» finansējumu. Kopuzņēmuma budžetam padomē, kurā ir pa diviem pārstāvjiem no katras Baltijas valsts, bija jābūt apstiprinātam 27.septembrī, un tas joprojām nav izdarīts. Mēs joprojām gaidām,» teica «RB Rail» vadītāja vietas izpildītājs.

Plānots, ka līdz 2030.gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, izriet no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, turklāt stratēģija liek pamatus Eiropas Savienības (ES) transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050.gadam samazināsies par 90%.

Starpposma mērķos ceļā uz viedu un ilgtspējīgu nākotni ietilpst tas, ka visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.

Plānots, ka jau 2030.gadā uz Eiropas ceļiem ne vien būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu - 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas, ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies, regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 kilometri, jābūt oglekļneitrāliem. Tāpat plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte, tirgum būs gatavi bezemisiju jūras kuģi. Savukārt vēlākais kā 2035.gadā tirgum būs gatavi lielie bezemisiju gaisa kuģi.

Noslēdzas plānošanas posms, aktivizējas projektēšana

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Baltijas valstu kopuzņēmuma un Eiropas platuma dzelzceļa (1435 mm) infrastruktūras projekta Rail Baltica centrālā koordinatora AS RB Rail valdes loceklis un pagaidu izpilddirektors Igns Degutis un biznesa attīstības vadītājs Kaspars Briškens.

«Rail Baltica (RB) projekts ir ieviešams ar pilnu ātrumu, un mēs turpinām to netraucēti darīt,» uz jautājumu par to, vai patlaban projektā ir kādi šķēršļi, norāda I. Degutis. Baltijas valstu valdības un parlamenti ratificējuši starpvaldību līgumu, un valstis ir apņēmušās, ka 2026. gadā līnija darbosies. Šo apņemšanos nesen apstiprināja trīs valstu transporta nozares ministri, tiekoties ar Eiropas Savienības komisāri Violetu Bulcu. Savukārt 26. oktobrī viņa parakstīja Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu par Ziemeļjūras‒Baltijas TEN-T koridora pārrobežu projekta RB ieviešanu, kas nozīmē, ka visa ES apņemas šo projektu īstenot. Šajā dokumentā paredzēti turpmākie soļi projekta ieviešanā, tā termiņi un kopējie izdevumi Baltijas valstīs un Polijā. Turklāt Eiropas Komisija un Ziemeļjūras‒Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katerina Trautmane turpmāk oficiāli būs novērotāji RB Rail padomē.

Eiropas Savienības (ES) 2021.-2027.gada finanšu perioda otrajā uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta īstenošanai piešķīrusi vairāk nekā 928 miljonus eiro, informē "Rail Baltica" kopuzņēmuma AS "RB Rail" pārstāvji.

Šis apjomīgais finansējums kopā ar triju Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu pārsniegs 1,1 miljardu eiro, ļaujot turpināt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras izbūvi.

Eiropas Komisija no 2022.gada finansējuma programmas uzsaukumam iesniegtajiem 353 projektiem atbalstījusi 107 projektus. Kopējais finansējuma apjoms stratēģiskiem ieguldījumiem transporta infrastruktūras attīstībai no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pārsniegs sešu miljardus eiro.

Prioritāte finansējuma saņemšanai ir galvenajiem pārrobežu dzelzceļa savienojumiem Eiropas Transporta (TEN-T) pamattīklā, un "Rail Baltica" ir starp visvairāk atbalstītajiem Eiropas projektiem.

Droša un tīra vide, iespēja izmantot mūsdienu tehnoloģiju dotās iespējas, tie ir galvenie priekšnosacījumi, lai liekot lietā savas zināšanas, cilvēks, kurš to vēlas, vairotu savu labklājību, būtu ilgtspējīgs un konkurētspējīgs. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija ir guvusi iespēju uzlabot savu konkurētspēju krietni ātrāk. Eiropas Savienības fondu atbalsta mērķis ir nodrošināt nozaru sakārtošanu un attīstību, panākot ekonomisko izaugsmi.

Ievērojams ieguldījums ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir veikts transporta un sakaru jomās Latvijā. Tās ir nozares, kas nodrošina kustību uz sauszemes, jūrā un gaisā, ļaujot pārvietoties pietiekamā ātrumā gan cilvēkam, gan informācijai, gan milzīgam kravu apjomam. Videi draudzīgs transports un autoceļu kvalitāte ir galvenie priekšnosacījumi, kas tiek ņemti vērā attīstot autoceļu infrastruktūru. Tas attiecās arī uz sabiedriskā transporta infrastruktūru, kas paredz gan pilsētas videi draudzīga sabiedriskā transporta, gan pasažieru elektrovilcienu tīkla paplašināšanu un jaunu maršrutu ieviešanu, ar laiku būtiski palielinot videi draudzīga sabiedriskā transporta pārvadāto pasažieru skaitu.

Astoņi nacionālās nozīmes attīstības centri gatavo pieteikumus Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA), lai jau nākamgad uzsāktu darbus šo pilsētu infrastruktūras sasaistei ar Eiropas transporta tīklu (TEN-T).

Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Valmierai un Ventspilij kopumā pieejami 35,37 milj. eiro no Kohēzijas fonda (KF). DB jau rakstīja (13.07.2016.), ka projektu rezultātā, veidojot alternatīvus maršrutus tranzīta kravām, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī sabiedriskā transporta plūsma jānodala no kravu autotransporta kustības, jāpieaug transporta plūsmas vidējam ātrumam, kā arī jāuzlabojas ekoloģiskās un dzīves vides kvalitātei pilsētu iedzīvotājiem.

Piemēram, Ventspils pašvaldība plāno realizēt projektu «Alternatīva tranzītmaršruta izveide TEN-T tīklam Ventspilī», kas paredz Robežu ielas pārbūvi 2,34 km garumā un Mazās Kurzemes ielas pārbūvi 0,55 km garumā. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 6,33 milj. eiro, tostarp KF finansējums 5,05 milj. eiro apmērā, bet pašvaldības finansējums 1,28 milj. eiro. Projektu plānots realizēt līdz 2019. gadam, būvdarbus īstenojot 2017.–2018. gadā. Pašlaik projekta īstenošana ir pašā tā sākumposmā, proti, uzsākts darbs pie projekta iesnieguma sagatavošanas.

Daugavpilī notiek ceļu pārvada, kas savienos divus pilsētas mikrorajonus, būvniecības darbi, kas ietilpst Kohēzijas fonda atbalstītajā projektā Smiltenes ielas divlīmeņu pārvada ar pievadiem būvniecība līdz Smilšu un Kauņas ielu krustojumam, informēja Daugavpils pilsētas domes Attīstības departaments.

Projekta mērķis ir novērst infrastruktūras pārrāvumu Daugavpils pilsētā un radīt alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām. Projekta kopējās izmaksas ir 13,4 miljoni eiro.

Ceļu būves firma SIA Binders pagājušā gada decembra vidū uzsāka īstenot apjomīgu Daugavpils infrastruktūras būvniecības projektu. Atbilstoši noslēgtajām līgumsaistībām ar Daugavpils pilsētas domi līdz 2019. gada pavasarim uzņēmumam jāizpilda savs būvdarbu apjoms Smiltenes ielas divlīmeņu pārvada būvniecības 1.kārtas ietvaros, kas paredz rekonstruēt topošā pārvada piegulošajā teritorijā esošās ielas un maģistrālos inženierkomunikāciju tīklus, kā arī labiekārtot teritoriju. Šobrīd gan norit jau pārvada būvniecība, kuru veic piegādātāju apvienība T un KT ietilpstošā SIA Tilts un AS Kauno Tiltai (Lietuva), kas būvdarbus uzsākusi šā gada janvārī. Atbilstoši līgumsaistībām būvdarbiem atvēlētais laiks ir 18 mēneši, neskaitot procesa tehnoloģiskos pārtraukumus.

Eksperti un iesaistīto pušu pārstāvji trešdien, 19.janvārī plkst.12 tiešsaistes domnīcā diskutēs par Eiropas Savienības (ES) prasībām un elektrouzlādes infrastruktūras izveidi kravas transportlīdzekļiem gar Eiropas transporta tīkla (TEN-T) autoceļiem, informēja Satiksmes ministrija.

Domnīcas dalībnieki iepazīsies ar ES līmenī topošo regulējumu par potenciālajām prasībām TEN-T tīklam attiecībā uz publiski pieejamu elektrouzlādes infrastruktūras pārklājumu lielas noslodzes transportlīdzekļiem. Tāpat eksperti diskutēs par elektrouzlādes infrastruktūras smagajām automašīnām izveidošanas pamatvirzieniem un to saistību ar publiski pieejamu elektrouzlādes infrastruktūru, kā arī par elektroenerģijas piegādes iespējām lielas noslodzes transportlīdzekļiem.

Domnīcas sēdi atklās satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) un vadīs Autosatiksmes infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Diskusijā piedalīsies Satiksmes ministrijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un VSIA "Latvijas Valsts ceļi" pārstāvji, kā arī nozares sadarbības partneri un nevalstiskās organizācijas.

Eleport, elektroauto uzlādes tīkla attīstītājs, ir saņēmis 13,8 miljonus eiro lielu finansējumu, lai izstrādātu uzlādes infrastruktūru publiskajam Eiropas transporta tīklam (TEN-T).

Eleport Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansētā projekta ietvaros uzstādīs 138 jaunas uzlādes stacijas gar galvenajām transporta maģistrālēm Baltijas valstīs un Polijā.

Lai attīstītu ilgtspējīga transporta tīkla infrastruktūru Eiropas Savienībā (ES), kopumā tiks piešķirts finansiāls atbalsts vairāk nekā 352 miljonu eiro apmērā. Saskaņā ar CEF instrumentu, kas atbalsta Eiropas transporta infrastruktūras attīstību, ir atlasīti 26 projekti, kas atbilst Zaļā kursa principiem.

Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA) jau ir sākusi dotāciju līgumu sagatavošanu ar izvēlētajiem projekta saņēmējiem. Eleport piešķirtais finansējums tiks izmantots īpaši ātrās uzlādes staciju uzstādīšanai Eiropas TEN-T ceļu tīklā Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Lai modernizētu TEN-T dzelzceļa tīkla infrastruktūru un uzlabotu vilcienu satiksmes vadību, 2014.-2020.gada plānošanas periodā dzelzceļa tīkla infrastruktūras modernizēšanai no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda (KF) būs pieejami 107.3 miljoni eiro, informē Satiksmes ministrija.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība prioritārā virziena Ilgtspējīga transporta sistēma 6.2.1.specifiskā atbalsta mērķa Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti 6.2.1.2.pasākuma Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve īstenošanas noteikumi, ko ceturtdien, 25.februārī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl lems valdība.

Pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ir Eiropas transporta tīklā esošas dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un jaunas izveide, tai skaitā nozīmīgāko dzelzceļa mezglu pārbūve un atjaunošana, satiksmes pārvaldības sistēmu ieviešana, dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija, signalizācijas sistēmas modernizācija.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir noslēgusi līgumu ar Latvijas Dzelzceļu par Kohēzijas fonda (KF) līdzekļu piešķiršanu elektrovilcienu infrastruktūras attīstīšanai.

No Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem šim mērķim paredzēti vairāk nekā 318 miljoni eiro. Lai attīstītu un modernizētu dzelzceļu tīklu Latvijā, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti, kā arī tas kļūtu draudzīgāks videi, projekta ietvaros tiks veikta dzelzceļa maģistrālo ceļu elektrifikācija ar 25 kV maiņstrāvas tehnoloģiju, tostarp rekonstruējot arī daļēji esošo elektrificēto dzelzceļa tīklu, aizstājot 3,3 kV sistēmu ar 25 kV sistēmu.

Dzelzceļa elektrifikācijas pirmajā posmā, par kura īstenošanu noslēgts līgums, līdz 2023. gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils–Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga. Būvdarbi paredzēti laika posmā no 2020. gada beigām līdz 2023. gada beigām.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) šonedēļ apstiprinājusi VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) iesniegto projekta pieteikumu elektrotransportlīdzekļu (ETL) uzlādes infrastruktūras izbūvei Latvijā.

Projekta apstiprinātās kopējās attiecināmās izmaksas ir 7.84 miljoni eiro, no tiem 6.66 miljoni eiro paredzēti no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), savukārt 1.18 miljoni eiro – no valsts budžeta. Projekts tiks īstenots Darbības programmas Izaugsme un nodarbinātība 4.4.1.specifiskā atbalsta mērķa Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā ietvaros.

Projekta mērķis ir izveidot nacionālā līmeņa uzlādes infrastruktūras tīklu, kas nodrošinās ETL lietošanas iespēju visā Latvijas teritorijā, tādējādi novēršot ETL braukšanas attāluma ierobežojumu.

ETL uzlādes stacijas tiks izbūvētas uz TEN-T autoceļiem (55 uzlādes stacijas) un uz TEN-T autoceļus savienojošiem reģionālajiem autoceļiem (163 uzlādes stacijas).

Rail Baltica projekta ieviesējs Latvijā - uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas - izsludinājis slēgtu konkursu Salaspils TEN-T intermodālā kravu termināļa būvprojekta izstrādei un autoruzraudzībai.

Konkurss norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā notiks kandidātu atlase, otrajā - kandidātu piedāvājumu iesniegšana un vērtēšana, iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana.

Loģistikas centru Salaspilī grib kā lielāko Baltijā  

Pagaidām gan maz skaidrības par šī Rail Baltica objekta izveides grafiku...

Konkursā tiek aicināti piedalīties pieredzējuši projektētāji: kandidātam pēdējo septiņu gadu laikā ir jābūt profesionālai pieredzei, kas saistīta ar intermodālā kravu pārkraušanas termināļa projektēšanu, ieskaitot 1435 mm dzelzceļa sliežu ceļus ar iespēju vienlaikus apkalpot vairākus kravas vilcienus; konteineru uzglabāšanas laukuma projektēšanā; 1520 mm dzelzceļa kravas stacijas projektēšanā ar noteiktu skaitu pieņemšanas - nosūtīšanas sliežu ceļu; dzelzceļa sliežu ceļu projektēšanā, kas paredzēta autotransporta pārvadājumu nodrošināšanai, kā arī autoceļu projektēšanā.

Lai šis projekts noritētu raitāk, un potenciālais konkursa uzvarētājs uzreiz varētu ķerties pie darba, šobrīd tiek gatavota būvniecības ieceres dokumentācija, to veic apvienība, kas sastāv no Egis Rail S.A., DB Engineering & Consulting SIA un Olimps Rīgas sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Konkursa pirmā posma pieteikumu iesniegšanas termiņš - 2020.gada 20.novembris plkst. 14:00. Līguma izpildes laiks - 27 kalendāra mēneši no līguma spēkā stāšanās dienas. Autoruzraudzības termiņš - līdz būvju pieņemšanai ekspluatācijā.

Iepirkuma līgums tiek līdzfinansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI).

Salaspils TEN-T terminālī, kas sasaistīs 1520 mm dzelzceļu un Rail Baltica pamatlīniju - Eiropas standarta sliežu ceļu platumu 1435 mm, tiks nodrošināta kravu pieņemšana, nosūtīšana, kā arī to loģistika. Galvenie pakalpojumi, ko nodrošinās šis terminālis - kravas operācijas ar konteineriem, autotransporta pārvadājumi pa dzelzceļu, noliktavas un atvērtā tipa glabāšanas laukumi.

Baltijas valstīm līdz 2025.-2026.gadam būs jāizstrādā plāns, lai Krievijas standarta jeb 1520 milimetru platuma dzelzceļa sliežu tīklu pārveidotu atbilstoši Eiropas standartiem, pirmdien nolēmuši Eiropas Savienības (ES) transporta ministri, informēja Latvijas Satiksmes ministrijā (SM).

Diskutējot par dzelzceļa kā nozīmīga un videi draudzīga transporta veida attīstību, ES valstu transporta ministri Briselē vienojās, ka ikvienai dalībvalstij, kurai ir no Eiropas platuma sliedēm atšķirīgs dzelzceļa tīkls, līdz 2025.-2026.gadam jāizstrādā tā pārveidošanas plāns.

Tas attiecas arī uz Baltijas valstīm, kurās līdz šim saglabājies pēc Krievijas standartiem būvētais 1520 milimetru platais sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu sliežu platums ir 1435 milimetru, kāds būs arī jaunajai "Rail Baltica" dzelzceļa līnijai.

Eiropas transporta tīkla (TEN-T) attīstība paredz, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir iekļauta jaunajā Baltijas jūras-Melnās jūras-Egejas jūras koridorā, kas ļaus eksportētājiem daudz ērtākā veidā nogādāt preces uz Melnās jūras un Vidusjūras reģiona valstīm, norāda SM.