Ekonomiskās problēmas poltiskajā dienaskārtībā kļuvušas par centrālajām, atvirzot demokrātijas jautājumus, sestdien Rīgas Latviešu biedrības namā notiekošajā Pilsoniskās savienības (PS) kongresā atzina tās līderis Ģirts Valdis Kristovskis. Savu politisko konkurentu Andra Šķēles un Aināra Šlesera jeb AŠ2 taktiku viņš raksturoja kā izvēli «raudāt uz pašas trūkumā novestās tautas pleca», bet Tautas partijas un LPP/LC patiesais mērķis ir atgūt varu savtīgās interesēs, lai «pakamptu».

«Visi runā par ekonomisko lejupslīdi, tādēļ viens no centrālajiem jautājumiem vairs nav jautājums par demokrātiju, bet ekonomiskās un tautsaimniecības attīstības perspektīva,» atzina Ģ. V. Kristovskis. Esot jāstimulē ekonomika, jāveicina uz ārzemēm aizbraukušo pilsoņu atgriešanās un nedrīkst pieļaut, ka Latvija kļūst «tikai par tranzītzonu, spēļu elli vai lēta darbaspēka valsti». «Jārīkojas ātri – temps, vilkme, jauda,» paziņoja PS līderis.

Ģ. V. Kristovskis atgādināja PS ekonomiskās nostādnes, kā centrālo minot progresīvo nodokļu likmju ieviešanu un nodokļu sloga pārlikšanu no darbaspēka uz patēriņu, «lai novērstu to nepārdomāto nodokļu politiku, kas noveda pie kredītu burbuļa». «PS nepiekāpsies jautājumos, kas saistīti ar nodokļu progresivitāti,» uzsvēra Ģ. V. Kristovskis.

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Pilsoniskās savienības vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis atteicies no savas Rīgas domes deputāta algas. Tiesa viņš to var atļauties, jo iepriekšējos gados uzkrājis vērā ņemamus līdzekļus.

Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes viņš sacīja, ka atteicies no darba algas Rīgas domē, to pamatojot ar nevēlēšanos saņemt samaksu no «šādas Rīgas domes vadības».

Bet pārmetumus par to, ka viņš nav apmeklējis vairākas domes un pašvaldības komiteju sēdes, Ģ.V.Kristovkis atspēkoja ar nepieciešamību apmeklēt citus pasākumus. Domes darbībā viņš piedaloties ar konkrētiem priekšlikumiem.

Ģ. Kristovskim pieder divi zemes gabali un māja Ventspilī un Ventspils novadā, bet kopīpašumā vēl četri īpašumi – dzīvoklis Ventspilī, zeme un puse mājas Rīgā, zeme un māja Ventspils novadā un zeme un māja Apes novadā.

Pilsoniskā savienība Valda Dombrovska vadītajā Ministru kabinetā vēlētos vadīt Satiksmes ministriju, taču ar premjera amatam nominēto V. Dombrovski un viņa pārstāvēto Jauno laiku apspriesta arī iespēja, ka kāds no šīs partijas pārstāvjiem varētu uzņemties arī Aizsardzības, Tieslietu vai Vides ministrijas vadību.

To pēc šorīt notikušajām sarunām ar V. Dombrovski un Jauno laiku, atzina Pilsoniskās savienības pārstāvis, Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis. Savukārt šīs partijas līdere Sandra Kalniete neslēpj, ka Pilsonisko savienību visvairāk interesē tieši Satiksmes ministrija. „Šī ir tā spēka ministrija, kuras vadība ir jāpārņem opozīcijai, lai novērstu valsts budžeta naudas izlaupīšanu, tai aizplūstot Satiksmes ministrijas meitas uzņēmumu ierēdņu kabatās,” sacīja S. Kalniete.

Viņa atzīst, ka Pilsoniskās savienības kandidāts satiksmes ministra amatam ir Ģ. V. Kristovskis.

Partijas Pilsoniskā savienība un partiju apvienības Vienotība priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis aicina Google Baltijas centrālo biroju atvērt Latvijā. Šeit esot ideāla vieta, no kuras vadīt gan tirdzniecības, mārketinga un biznesa attīstību, gan arī attīstīt tehnoloģisko risinājumu centru, teikts politiķa izplatītajā paziņojumā medijiem.

Kristovskis uzsver, ka «Rīga kā Baltijas reģiona lielākā pilsēta ir biznesa un kultūras centrs, turklāt Rīgai no visām Baltijas valstu galvaspilsētām ir visizdevīgākais ģeogrāfiskais novietojums». Tāpat Latvijā esot spēcīgi speciālisti gan mārketinga, gan IT jomā, kuriem jau esot liela pieredze strādāt PanBaltikas līmenī.

Kristovskis norāda: «Pagājušajā gadā Pasaules Bankas Doing Business reitingā Latvija pakāpās par trīs pozīcijām, un ir 24. no 183 valstīm. Vienlaikus Latvija ir skaidri definējusi, ka tai jāiekļūst uzņēmējdarbībai labvēlīgāko pasaules valstu desmitniekā. Jau tagad Latvijas uzņēmumu ienākuma nodoklis ir viens no zemākajiem Eiropā – 15 procenti.»

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

Politisko partiju apvienība Vienotība tikšanās laikā ar valsts prezidentu Valdi Zatleru ir pieteikusi Valdi Dombrovski kā premjera kandidātu. «Valsts prezidents izteica atbalstu pareizai izvēlei», pēc tikšanās uzsvēra Vienotības līderis Ģirts Valdis Kristovskis. Saskaņas centrs no Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pagaidām skopi savos komentāros.

Vienotības līderi bija gandarīti, ka Saskaņas Centrs (SC) paziņojis par gatavību iesaistīties valdībā, raksta diena.lv

No viņu teiktā varēja secināt, ka arī prezidents atzinīgi vērtē plašas koalīcijas veidošanu. Taču V.Dombrovskis arī uzskata, ka koalīcijas veidošanā būs svarīgi ievērot vairākus principus, starp kuriem ir arī Latvijas okupācijas fakta atzīšana. Premjers tajā problēmas nesaskata, jo SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs šo faktu esot atzinis.

Ceturtdien SC balsoja pret Latvijas misijas termiņa pagarināšanu Afganistānā. Lūgts to komentēt, V.Dombrovskis sacīja: «Tas būs viens no sarunas jautājumiem, jo šis ir viens no punktiem, kas attiecas uz ārpolitikas pēctecību».

«Valda Zatlera pievienošanās Vienotībai būtu politiski loģiska, jo V. Zatlera idejas un principi ir tādi paši, kas ir bijuši Vienotībai un Pilsoniskajai savienībai,» LNT raidījumā 900 sekundes atzina ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Pilsoniskā savienība šobrīd ir uzņēmusi skaidru kursu, un tā arī nākotnē būs Vienotības sastāvdaļa, viņš norādīja.

«Vienotība ir veidojusies, apvienojoties trīs partijām, tādēļ pienāk brīdis, kad ir jāpārliecina par savām politiskajām un ekonomiskajām idejām,» stāstīja Ģ.V. Kristovskis. «Esam sapratuši, ka tagad ir svarīgi apvienot politiskos spēkus un turpināt darbu vienotas partijas ietvaros. Nav pamata bažām par to, ka mēs nevarēsim sadarboties,» piebilda ārlietu ministrs.

«Tā divdesmitgade, kas ir bijusi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, ir sevi izsmēlusi,» uzskata Ģ.V. Kristovskis.

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015.gadā, saskaņā ar sākotnējām aplēsēm, varētu izmaksāt 50 līdz 100 miljonus latu, sacīja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V).

Kā sacīja Kristovskis, 2012.gadā prezidentūras izmaksas varēšot jau noteikt ar precizitāti no pieciem līdz desmit miljoniem.

Izmaksas būs atkarīgas no tā, cik izvērstu vai askētisku prezidentūras pusgadu Latvija spēs sagatavot. Prezidentūras laikā daudzi pasākumi norisināsies Briselē, Beļģijā, taču ministru tikšanās paredzētas arī Latvijā. Patlaban notiek darbs vairākās ministrijās un, piemēram, kopā ar Kultūras ministriju ir uzsākta prezidentūras kultūras pasākumu ieskicēšana, sacīja Kristovskis.

Nākamgad pie prezidentūras sagatavošanas darbosies vismaz desmit cilvēki, sacīja ārlietu ministrs.

Kā informēja Ārlietu ministrijā, ar provizorisko Latvijas prezidentūras budžetu varēs iepazīties pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā. Patlaban svarīgākais uzdevums ir precīzi noteikt finanšu apjomu, kas būtu jāparedz jau nākamā gada valsts budžetā.

ZZS, kura valdībā pārrauga labklājības sfēru, kategoriski ir pret Vienotības līdera Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu veikt pusmiljarda latu ietaupījumu uz skolotāju algu, pabalstu un pensionāru rēķina. Līdz ar to ZZS aicina premjeru un finanšu ministru atbalstīt ZZS iniciatīvu, veicot izmaiņas likumā par budžeta un finanšu vadību, un noteikt, ka arī Saeimas vēlēšanu gadā valsts budžeta likumprojekts jāiesniedz Saeimā līdz 1. oktobrim un jāpieņem to jaunajai Saeimai.

Par to žurnālistiem pēc ZZS valdes sēdes šodien paziņoja zaļo zemnieku Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Līdz šim prasībā par budžeta projekta iesniegšanu Saeimā pirms vēlēšanām līdz 1. septembrim bija vienojušās opozīcijas partijas LPP/LC un Tautas partija.

DB jau vēstīja, ka Ģ. V. Kristovskis, atbildot uz laikraksta Diena izdevuma SestDiena jautājumu: «Ja nāksiet pie varas, kur ņemsiet to pusmiljardu, kas jāsamazina nākamā gada valsts budžetā?», teicis: «Būs jāskatās uz sfērām, kurās ir nauda.» Uz papildjautājumu: «Kuras ir tās sfēras?» Ģ. V. Kristovskis atbildējis: «Viena no iespējām ir progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieviešana, bet tas dotu, maksimums, 50 miljonus latu. Tad vēl atliek eksporta atbalsts, VID darba efektivizācija, monopolu peļņas ierobežošana un, lai kā negribētos, sociālā joma.» «Pensijas, pabalsti un skolotāju algas,» precizējis Ģ. V. Kristovskis. Atbildot uz SastDiena jautājumu: «Jūs mazināsiet pensijas?», viņš stāstījis: «Tā būtu jāsauc par aizņemšanos. Mēs naudu no šīm grupām varētu aizņemties.» «Tiks izlaistas obligācijas, un vēlāk cilvēki to naudu varēs atgūt,» solījis politiķis.

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) darba grupa ir izstrādājusi piecus priekšlikumus, kā taisnīgāk aprēķināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) par mājokli, norādīts PS informācijā.

Pēc PS domām, tas palīdzētu šo visai nepopulāro nodokli padarīt iedzīvotājiem draudzīgāku, pie viena nodrošinot NĪN iekasēšanu, kas tik nepieciešama valsts budžetam.

PS ar saviem priekšlikumiem ir iepazīstinājusi valdības vadītāju un finanšu ministru un cīnīšoties, lai šie priekšlikumi tiktu iestrādāti, nosakot kārtību, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliek mājokļus.

PS darba grupas izstrādātie priekšlikumi paredz šādus principus:

— likmei jābūt iespējami zemai, un tā nedrīkst pārsniegt 1% no mājokļa (dzīvokļa vai dzīvojamās ēkas) kadastrālās vērtības.

— dzīvojamās platības kadastrālās vērtības aprēķinā vienu no vērtējuma komponentēm – tirgus vērtību – aizstāt ar objekta bāzes vērtību. Šī bāzes vērtība tiek aprēķināta kā vidējā bāzes vērtība katrā administratīvajā teritorijā vai tās teritoriālajā vienībā (pilsētā, pagastā). PS arī iesaka apsvērt iespēju ieviest vienu bāzes vērtību visā Latvijas teritorijā.

Latvija patērē nesamērīgi daudz enerģijas siltumapgādei. Ja Eiropā kurināšanai un kondicionēšanai, t.i. mikroklimata uzturēšanai telpās, izlieto vidēji 50% no visa enerģijas patēriņa, tad Latvijā – 64%.

Tā uzskata partijas Pilsoniskā savienība priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Valdis Kristovskis.

Šajā jomā jāpanāk ievērojama ekonomija, un to var izdarīt vienīgi ar kompleksu programmu ēku siltināšanai un renovācijai. Siltināšana ļaus samazināt ne vien enerģijas patēriņu, bet arī iedzīvotāju izdevumus par siltumu, norāda Ģ. V. Kristovskis.

Kā zināms, tieši kurināmā cenas veido lielāko daļu no siltumenerģijas gala cenas. Latvijā lielākā daļa siltumapgādes uzņēmumu kā kurināmo izmanto no Krievijas ievesto gāzi. Tas, ka šobrīd gāzes cena, kas visciešamākajā veidā saistīta ar naftas cenu, nav pārāk augsta, nenozīmē, ka pēc brīža tā nevar uzlekt iepriekšējos cenu augstumos. Ja naftas cena turpinās iepriekšējo kāpumu (pērn jūlijā tā bija ap 150 USD par barelu), tad iedzīvotāju maksa par siltumu var sasniegt 20% no ienākumiem, maznodrošinātajiem - pat vairāk. Visu šo iemeslu dēļ tieši šobrīd ir īstais laiks "gatavot māju ziemai", apgalvo

«Ir skaidrs, ka arī turpmāk, veidojot 2010.gada budžetu, būs jāpieņem daudzi smagi lēmumi, kas skars ikvienu valsts iedzīvotāju, tomēr stingri taupības pasākumi ir vienīgā iespēja izvairīties no valsts bankrota,» norāda partijas Pilsoniskā savienība priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis.

Partija Pilsoniskā savienība (PS) ir gandarīta, ka koalīcijas partijām izdevies panākt vienošanos par sadarbību ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un izvairīties no Latvijas bankrota, neraugoties uz Tautas partijas dažu stundu ilgušo demaršu, kas vēlreiz apliecināja, ka šai partijai jāmācās koleģialitāte un valstiska domāšana, norādīts PS paziņojumā medijiem.

«Diemžēl Tautas partija, kas ir tieši atbildīga par valsts ekonomikas krahu un cilvēku ciešanām, vakar parādīja, ka joprojām nespēj rīkoties atbildīgi un koleģiāli. Ja visas koalīcijas partijas tikai kamptu no kopējā galda un domātu par savām interesēm kā TP runasvīri, Latvija šodien būtu bankrotējusi,» uzsver PS vadītājs.

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) valdes priekšsēdētājs un PS Rīgas Domes (RD) frakcijas vadītājs Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka RD vadītāju Nila Ušakova un Aināra Šlesera 17.decembra ārkārtas sēdes laikā publiski izteiktie necenzētie vārdi ir nodarījuši lielu kaitējumu un negodu Rīgas pilsētai un tās demokrātiskajai pārvaldei, tāpēc viņiem abiem jāatkāpjas no sava amata.

Šādu informāciju 20.decembrī medijiem izplatīja Pilsoniskās savienības preses sekretāre Dace Balode.

«Ir izgaismota RD vadītāju patiesā seja un zemais kultūras līmenis – viņi parādījuši atklātu necieņu pret kolēģiem un padotajiem darbiniekiem,» norādīts paziņojumā. Tas fiksēts arī RD sēdes ierakstā mājaslapā riga.lv.

Ģ. V. Kristovskis ir pārliecināts, ka N. Ušakovam un viņa vietniekam A. Šleseram «vairs nav morālu tiesību ieņemt līdzšinējos amatus un viņiem nekavējoties jāatkāpjas.»

Pilsoniskā savienība RD frakcijas deputāti arī pieprasīs, lai par publisku necenzētu vārdu un izteicienu lietošanu sēdes laikā abas RD augstās amatpersonas publiski atvainotos gan RD deputātiem, gan visiem rīdziniekiem. PS RD frakcijas deputāti izvērtēs iespēju abas amatpersonas iesūdzēt tiesā, lai sauktu pie kriminālatbildības atbilstoši LR Krimināllikuma 156. pantam Par tīšu personas goda aizskaršanu vai cieņas pazemošanu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbību.

Rīgas domnieks Ģirts Valdis Kristovskis (Pilsoniskā savienība) atteicies arī no 750 Ls lielā Eiropas Parlamenta piešķirtā pabalsta.

Viņš nemainīšot arī savu lēmumu par atteikšanos no atalgojuma par darbu Rīgas domē. Jautāts, vai tas attiecas uz visu četru gadu periodu vai arī šis jautājums varētu tikt pārskatīts, deputāts stingi noteica: «No Rīgas domes neņemšu ne santīma».

Db.lv jau ziņoja, ka Pilsoniskās savienības vadītājs Ģ. Kristovskis bankā uzkrājis 138 tūkst. eiro un 35 tūkst. Ls, bet 6800 Ls viņam glabājas skaidrā naudā, liecina viņa amatpersonas deklarācija, kas iesniegta pērn, sākot pildīt domnieka pienākumus. Turklāt viņš aizdevis 22.5 tūkst. Ls, turklāt nav iekūlies parādsaistībās. Viņš deklarējis arī vairākus nekustamos īpašumus un 2006. gada izlaiduma automašīna Jaguar, kapitāldaļas uzņēmumos gan viņam nepieder.

Nacionālā apvienība un Pilsoniskā savienība pauž gandarījumu un atzinību par valsts prezidenta Valda Zatlera pieņemto lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu.

«Esam pilnībā pārliecinājušies, ka Nacionālās apvienības izšķiršanās par atbalstu Valda Zatlera kandidatūrai bija pareiza. Valstij vajadzīgs tautas atzīts un cienīts prezidents, līdz ar ko uzskatām, ka arī nākamajos četros gados valsts prezidenta amatā jābūt Zatleram,» teikts Nacionālās apvienības paziņojumā.

«Valsts prezidents ir rīkojies vēsturiski pareizi un valstsvīra cienīgi, domādams par Latvijas nākotni,» uzsver partijas Pilsoniskā savienība (PS) valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis Ģ.V.Kristovskis.

Jau vēstīts, ka prezidents Valdis Dombrovskis paziņoja, ka rosinās Saeimas atlaišanu.

Sabiedrības citai politikai līderis Aigars Štokenbergs ir kritisks pret Pilsoniskās savienības līdera Ģirta Valda Kristovska pieļauto iespēju, ka viens no risinājumiem budžeta deficīta konsolidācijai varētu būt aizņemšanās no pensionāriem.

«Tāda «aizņemšanās» nav attaisnojama ne no taisnīguma, ne budžeta veidošanas principu viedokļa. Tā nesamazina budžeta deficītu. Sabiedrība citai politikai uzskata, ka krīzes smagums jāuzņemas bagātajiem,» DB svētdien norādīja A. Štokenbergs, kura vadītā partija ir viena no trim apvienību Vienotība veidojošajām partijām. Ģ. V. Kristovskis ir Vienotības valdes priekšsēdētājs. Vēl vienas no Vienotības partijām – Jaunais laiks – līdere Solvita Āboltiņa sestdien, kad DB viņai lūdza komentāru, vai šī Ģ. V. Kristovska ideja uzskatāma par Vienotības kopīgo pozīciju, atbildēja, ka vēl nav izlasījusi interviju SestDienā.

Daži Valda Dombrovska (Vienotība) valdības ministri varētu tikt nomainīti, jo nestrādājot pietiekami labi.

Šāda doma tiek kultivēta jau kopš pagājušās nedēļas un, taisnību sakot, vairāk gan izskatās pēc vēlmes panākt, lai sabiedrība vairāk uzmanības pievērstu šim jautājumam, nevis ievērojami būtiskākām lietām - pensiju problēmai, valsts budžeta konsolidācijai utt.

Skaidrs ministru kontekstā ir vienīgi tas, ka mainīsies Iekšlietu ministrijas vadība, ņemot vērā, ka Linda Mūrniece (Vienotība) jau ir paspējusi pati paziņot par demisiju. Bet attiecībā uz pārējiem… Potenciālajā melnajā sarakstā esot iekļuvuši divi zaļzemnieki - labklājības ministre Ilona Jurševska un izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks. Dīvaini, ka vēl netiek minēts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (ZZS), jo tad vismaz būtu aptvertas visas jomas, par kurām ZZS līderi gan Dombrovskim, gan finanšu ministram Andrim Vilkam (Vienotība) ir ļoti precīzi un saprotami uzbrēkuši - rokas nost! Redz, ne premjeram, ne nozares speciālistiem, ne sabiedrībai kopumā faktiski jau nav iespējas kaut cik objektīvi novērtēt, cik labi vai slikti strādā Broks vai Jurševska. Ja ZZS nostāja ir tāda, ka noteiktās nozarēs neko mainīt un reformēt nedrīkst, tad nav īpaši lielas nozīmes tam, kas sēž ministru krēslos. Principā šiem ministriem nekas cits neatliek, kā vien turpināt līdz šim īstenoto kursu, turklāt piesargoties, lai tajā kaut kas netiktu mainīts. Iespējams, ka Broks un Jurševska patiesībā ir dzimuši reformatori, bet viņiem nav iespējas to pierādīt. Un nebūs arī, kamēr ZZS bosi nemainīs savu nostāju.

Telekomunikāciju uzņēmums SIA «Lattelecom» respektē valdības šodien pieņemto lēmumu neatbalstīt SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) un «Lattelecom» apvienošanu, un turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums, aģentūrai LETA sacīja «Lattelecom» valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

«Mēs respektējam valdības pieņemto lēmumu. «Lattelecom» biznesa stratēģiju esam veidojuši, lai šodien un nākotnē iedzīvotājiem un uzņēmumiem sniegtu pasaules līmeņa pakalpojumus, nodrošinātu kvalitatīvu servisu, kā arī izpildītu akcionāru noteiktos mērķus. «Lattelecom» turpinās iesākto darbu kā uz izaugsmi vērsts tehnoloģiju uzņēmums,» uzsvēra uzņēmuma vadītājs.

Kučinskis: Iespējams, Telia tikai baidīja ar aiziešanu no Latvijas

Papildināta - LMT un Lattelecom neapvienos

Kārotākais ir tieslietu ministra amats, taču par Veselības ministriju neviens atbildību uzņemties nevēlas.

Šonedēļ premjers konsultējas ar koalīcijas partijām, uzklausot to vēlmes. Pēc tam tiks saskaņoti partiju piedāvājumi un izraudzīti labākie kandidāti, lai nākamajā nedēļā aicinātu Saeimu balsot par uzticību ministriem, ziņo laikraksts Diena. Koalīcijas pārstāvjiem stingri piekodināts nevienam neko nestāstīt, bet premjers ir atklājis vienīgi to, ka partijas solījušas neuzstāt ne uz vienu savu kandidātu un gatavas izraudzīties profesionāļus.

Vislielākā interese ir par tieslietu ministra posteni, bet neviens nav iekārojis Veselības ministriju. SCP ārlietu ministra amatam nominē bijušo ministru Arti Pabriku, bet pārējo izteikumi liecina par mazām izredzēm viņam atgriezties Ārlietu ministrijā. Premjers jau ir pieņēmis ministra Māra Riekstiņa (TP) demisiju, bet lūdzis viņu palikt amatā līdz jauna ministra apstiprināšanai.

Latvijas pieredzi finanšu stabilitātes nodrošināšanā varētu izmantot eiro zonas valstis, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās, piektdien, uzturoties vizītē Berlīnē, vācu medijiem sacīja Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Saskaņā ar Ārlietu ministrijas Preses dienestā sniegto informāciju ministrs Vācijas žurnālistiem norādīja, ka Latvijas valdība ir veiksmīgi īstenojusi valsts finanšu sistēmas sakārtošanu. Iedzīvotājiem par to ir vajadzējis maksāt augstu cenu, tomēr finanšu konsolidācijai ir bijusi neatsverama loma Latvijas finanšu stabilitātes nodrošināšanā, un šo piemēru var izmantot arī eiro zonas valstis, kas nonākušas ekonomiskās grūtībās.

«Latvija vēlas 2014.gadā ieviest eiro, un ir svarīgi, lai mēs pievienotos stiprai un stabilai eiro zonai,» uzsvēra Kristovskis un paskaidroja, ka «tādēļ Latvija atbalsta Eiropas Savienības ietvaros plānotos pasākumus finanšu uzraudzības pastiprināšanai, tostarp Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi, vienošanos par Eiro zona Plus».

«Es domāju, ka viņi būs. Noteikti. Es pat neredzu īsti starpību – Lembergs vai Sarkozī. Šāda tipa cilvēku – augumā mazi, ar milzīgu enerģiju, provokatīvi, gatavi skandāliem, skaļiem paziņojumiem, gatavi agresīvi aizstāvēt savu pozīciju – pasaules politikā ir ļoti daudz.

Protams, desmitgažu laikā Latvijas politika atšķaidīsies arī ar tādiem augstas raudzes diplomētiem politiķiem, piemēram, kāds ir Egils Levits. Ar tādiem politiķiem, ar kuriem mēs saprotam nobriedušu Rietumu demokrātiju politiķus. Bet tur vienmēr būs vieta spēcīgām personībām, kas ir gatavi turēt spiedienu, turēt sitienus un uzdot darba kārtību pat arī tad, ja viņi kādā brīdi ir vieni paši ar savu ideju,» sacīja Reklāmas aģentūras !Mooz īpašnieks Ēriks Stendzenieks.

Reklāmas speciālists neizslēdz, ka Saeimas vēlēšanās ļoti daudz tiks izmantots administratīvais resurss un «klauvēšana pie iedzīvotāju durvīm».

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās vislabākos rezultātus ar 24.29 % lielu vēlētāju atbalstu varētu būt guvusi Sandras Kalnietes pārstāvētā Pilsoniskā savienība, atsaucoties uz exit pool aptaujas rezultātiem vēsta LNT.

Otrais populārākais varētu būt Saskaņas centrs, ko, saskaņā ar aptaujas rezultātiem, esot atbalstījuši 16.68 % nobalsojušo, bet trešajā vietā, iespējams, ir ierindojusies Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā ar 8.2 % lielu vēlētāju atbalstu.

Saskaņā ar šīs aptaujas datiem, 5 % barjeru nav pārvarējusi Tautas partija, ko līdz šim Eiropas Parlamentā pārstāvēja Rihards Pīks. Arī līdzšinējiem Eiropas Parlamenta deputātiem Guntaram Krastam un Georgam Andrejevam, kas 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās startēja attiecīgi no Libertas.lv un Sabiedrības citai politikai sarakstiem, darbs Briselē un Strasbūrā, visticamāk, būs jāatstāj.