Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Pirāti uzbrukuši arī Itālijas kruīza kuģim netālu no Somālijas krasta, vēsta BBC.

Kuģa kapteinis Siro Pinto (Ciro Pinto) stāstījis, ka seši pirāti ātrlaivā panākuši viņa kuģi ar nosaukumu Melody un atklājuši uguni.

Kuģa apsargs esot raidījis gaisā šāviņus, pēc kuriem pirāti atkāpušies. Kuģa apkalpe arī esot lējusi virsū ūdeni uzbrucējiem, kuri pa trepēm centušies nokļūt uz kuģa klāja.

NKuģis Melody (Foto: REUTERS/SCANPIX)eviens uzbrukuma laikā ievainojumus nav guvis. Uz kuģa atradušies 1500 cilvēki.

Kuģis devies no Dienvidāfrikas uz Itāliju.

Pagājušajā gadā pirātu uzbrukumu apjoms palielinājies par 38.5 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Par vairāk nekā pusi no reģistrētajiem 406 uzbrukumiem ir atbildīgi bijuši Somālijas pirāti, raksta Reuters. Kopumā Somālijas pirāti pagājušajā gadā bijuši atbildīgi par 217 pirātisma gadījumiem. Turklāt pagājušajā gadā Somālijas pirāti esot veikuši savus uzbrukumus aizvien tālāk no krasta.

«Pirāti arvien izmisīgāk vēlas nolaupīt kuģus. Nesenie uzbrukumu pierāda, ka Somālijas pirāti savus uzbrukumus veikuši pat vairāk nekā 1000 jūras jūdzes (1 jūras jūdze = 1852 metri) no krasta. Pagājušā gada beigām Somālijas pirātu gūstā atradušies 12 kuģi un 263 ķīlnieki,» teikts Starptautiskais Piejūras biroja atskaitē.

Pagaidām pasaules valdības neveiksmīgi cīnās ar Somālijas pirātiem patvaļīgās Somālijas likumdošanas dēļ, norāda Reuters.

Pēc ilgstošā stiprā sala, kad Rīgas jūras līcī iesaluši atradās vienlaikus pat vairāk nekā 30 kuģi, piektdien situācija ir normalizējusies.

Rīgas brīvostas pārvalde apgalvo, ka līcī no ledus atbrīvoti jau visi kuģi, savukārt velkoņu uzņēmums PKL Flote, atzīstot, ka situācija līcī normalizējusies, gan norādīja, ka trīs nelieli kuģi vēl joprojām ir iesaluši ledū posmā starp Kolku un Mērsragu.

Rīgas Brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību departamenta direktore Anita Leiškalne informēja, ka šodien ledlauzis Varma atbrīvojis pēdējos divus ilgstoši Rīgas jūras līcī iesalušos kuģus un patlaban šie kuģi tiek pavadīti līdz Irbes jūras šaurumam.

«Līcī neviens kuģis vairs nav iesalis ledū,» sacīja Leiškalne. «Šiem diviem kuģiem nav ledus klases, tāpēc to atbrīvošana no ledus un pavadīšana līdz Irbes šaurumam prasa īpašu uzmanību.»

Ķīnas kuģa Anczeczjan jūrniekiem izdevies atkauties no pirātiem, apmētājot viņus ar tukšām alus pudelēm un atkritumiem.

Pirāti kuģim uzbrukuši pie Nigērijas krastiem, īsi pirms kuģa ienākšanas ostā. Pēdējā laikā šāda pirātu taktika ir populāra, uzsver interneta portāls k2kapital.com. Pirāti kuģim pietuvojušies ar divām ātrgaitas motorlaivām un ar paštaisītām kāpnēm pūlējušies uzkāpt uz Ķīnas kuģa borta. Lai kā pirāti centušies, viņiem tas nav izdevies, jo jūrnieku krājumos bijis ļoti daudz tukšu alus pudeļu. Pirmo uzbrukumu veiksmīgi izdevies atvairīt. Otrajā mēģinājumā ieņemt kuģi pirāti lietojuši automātus, atklājot uguni. Tomēr komanda turpinājusi cīnīties pretī iebrucējiem. Galu galā korsāri atkāpušies. Kuģa komandā ir četri ievainotie, ieskaitot kapteini. Visi ievietoti Lagosas slimnīcā.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Somijas dienvidrietumkrasta pilsētā Turku, kas šogad tāpat kā Tallina tika godāta par Eiropas kultūras galvaspilsētu, naktsmītnēs apmetušies par 8,5% vairāk ārvalstu viesu nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Kopumā Somijā ārvalstu viesu skaits viesnīcās palielinājies par 3,9%, Db.lv stāstīja Turku 2001 Fonda izpilddirektore Keija Sevona (Cay Sevon).

Lielākoties Turku šogad apmeklējuši Zviedrijas, Krievijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes viesi.

Somijas pilsētā Turku šā gada laikā no 31. augusta līdz 5. septembrim katru dienu aptuveni 15% somu izdevumu bija saistīti ar kultūras notikumiem, norādīja K. Sevona, piebilstot , ka grūti teikt, vai šo ciparu ir ietekmējis Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss.

Viņa norāda, ka šā gada laikā īpaši centieni bija, lai pievērstu sabiedrības un mediju interesi «radošajai ekonomikai».

Kopumā šā gada laikā Turku notika aptuveni pieci tūkstoši pasākumu vairāk nekā 160 projektu ietvaros. Visapmeklētākie pasākumi bija atklāšanas pasākumi, Logomo izstādes un prezentācijas, kā arī laivu regate. Kopumā tika Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumus apmeklēja 1,8 miljoni cilvēku.

Iepriekšējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās par pārsteigumu pārējai Eiropai parūpējās Zviedrija, ievēlot EP Pirātu partijas pārstāvjus. Par spīti skeptiķu runām par to, ka šāda tipa «viena jautājuma partijām» Briseles gaiteņos nav iespējas gūt panākumus, zviedru «pirāti» cītīgi gatavojas šogad gaidāmajām EP vēlēšanām un drīzumā plāno dibināt visu Eiropu aptverošu partiju, kas apvienotu visus kontinenta «pirātus».

Kā intervijā LETA video stāsta Zviedrijas Pirātu partijas priekšsēdētāja Anna Troberga, kopš 2006.gadā izveidota pirmā Pirātu partija, pasaulē tagad jau ir aptuveni 70 «pirātu» partijas un liela daļa no tām - Eiropā. «Tagad mēs veidojam Eiropas Pirātu partiju. Tās izveide tiks pabeigta jau tuvā nākotnē - šajā pavasarī,» piebilda politiķe.

Zviedru Pirātu partijas vadītāja prognozē, ka nākamajā EP sasaukumā zviedriem varētu pievienoties arī vācieši, un «pirāti» nostiprinās savas pozīcijas Briseles gaiteņos. «Ja palūkojamies ārpus Zviedrijas, Vācijas Pirātu partijai ir ļoti labas izredzes tikt ievēlētiem EP. Būs daudz vairāk «pirātu» parlamentā. Es ceru, ka diviem Zviedrijas Pirātu partijas deputātiem pievienosies «pirāti» no Vācijas.»

Šā gada deviņos mēnešos pirāti uzbrukuši rekordlielam skaitam kuģu, tiesa gan, nolaupīto kuģu skaits ir bijis mazāks, ziņo Reuters.

Šogad kopumā pasaulē reģistrēti 352 pirātu uzbrukumi, liecina Starptautiskā Jūrniecības biroja dati. Lielāko daļa uzbrukumu veikuši Somālijas pirāti. Attiecīgajā periodā pērn tika reģistrēti mazāk – 289 pirātu uzbrukumi.

Kopumā pirāti līdz šim šogad mēģinājuši nolaupīt 199 kuģus (tie ir tādi uzbrukumi, kuru mērķis ir tieši kuģu nolaupīšana). Tiesa gan, veiksmīgi tas viņiem izdevies tikai 24 gadījumos (pērn 35 gadījumos).

Starptautiskais Jūrniecības birojs ziņo, ka nolaupīto kuģu skaits samazinājies, jo tajās teritorijās, kur siro pirāti ieviesta pastiprināta kontrole. «Somālijas pirātiem ir grūtāk nolaupīt kuģus un dabūt izpirkuma naudu par tiem. Iesaistīto valstu jūras kara flotes ir pelnījušas lielākos komplimentus pirātu aktivitātes traucēšanā,» tā Starptautiskā Jūrniecības biroja pārstāvji.

Saistībā ar lielo pieprasījumu "Tallink Grupp" pagarinās divu pagaidu maršrutu piedāvājumu: Rīga – Helsinki – Rīga ar kuģi "Silja Serenade" līdz 2021. gada janvārim un Turku – Tallina – Turku ar kuģi "Baltic Queen" līdz 2021. gada marta beigām.

Divi jaunie pagaidu maršruti vasarā izrādījušies ļoti iecienīti. Daudziem ceļotājiem no Somijas Latvija un Rīga šķietot aizraujošs galamērķis.

"Turku un reģiona iedzīvotāji ir gaidījuši un pieprasījuši tiešo reisu uz Tallinu ilgu laiku. Savukārt tiešais reiss Rīga – Helsinki ar kuģi "Silja Serenade" dod iespēju ieplānot garākas brīvdienas Somijā, kas daudziem ceļotājiem ir jauns galamērķis.

Pašreizējos apstākļos mēs vēlamies būt elastīgi un piedāvāt ceļotājiem drošas ceļošanas iespējas tuvu mājām, palīdzot Latvijai un Igaunijai atgūties no esošās krīzes tūrisma nozarē," saka Paavo Nõgene, "Tallink Grupp" vadītājs.

Reisi no Rīgas uz Helsinkiem ar kuģi "Silja Serenade" notiks trīs reizes nedēļā trešdienās, piektdienās un svētdienās. Pirmais reiss no Helsinkiem rudens sezonā notiks 30. augustā, bet pēdējā atiešana no Rīgas būs 2021. gada 9. janvārī.

Pirāti šī gada pirmajā ceturksnī ir uzbrukuši rekordlielam kuģu skaitam, sagrābjot 344 jūrniekus par ķīlniekiem un nogalinot septiņus, vēsta Starptautiskais Jūrniecības birojs (IMB).

Šī gada pirmjos trī mēnešos visā pasaulē ir notikuši 142 uzbrukumi kuģiem, kas ir lielākais skaits šajā periodā kopš 1991. gada, kad tika uzsākta šādu datu ievākšana. Somālijas pirāti šī gada sākumā ir veikuši 97 uzbrukumus. Kopumā pasaulē šogad jau ir nolaupīti 18 kuģi, no kuriem 15 pie Somālijas krastiem.

«Mēs redzam, ka dramatiski pieaug vardarbība un uzlabojas pirātu rīcībā esošās tehnoloģijas. Lielākā daļa uzbrukumu notiek pie Somālijas krastiem. Uzbrucēju bāzes kuģu atrašanās vietas ir zināmas, tāpēc ir svarīgi tos neitralizēt, lai novērstu turpmākus uzbrukumus» norādīja IMB.

Latviešu uzņēmēji saistīti ar vērienīgiem ieprikumu darījumiem Ukrainā un jau kopš 2008. gada, kad somāliešu pirāti uzbruka kravas kuģim Faina, ir nonākuši starptautisku izmeklētāju redzeslokā, vēsta bne.eu.

Kad 2008. gadā somāliešu pirāti nolaupīja tirdzniecības kuģi Faina, bažas sagādāja ne tikai kuģa apkalpes nozušana, bet arī uz kuģa atrastā krava – smagā munīcija un ieroči. Par kuģa galamērķi tika norādīta Mombasa, tomēr somāliešu pirāti, kā arī ASV amatpersonas norādīja, ka patiesais kravas kuģa galamērķis bija Dienvidsudāna.

Kravas kuģis Faina piederēja anonīmai Panamas kompānijai Waterlux AG, kam ir saistība ar diviem citiem Panamā reģistrētiem uzņēmumiem – Systemo AG un Cascado AG. Divi minētie uzņēmumi pieder latviešiem Ērikam Vanaģelim un Stenam Gorinam.

Norvēģijas kuģniecība «Ugland» paziņojusi, ka tās beramkravu kuģa «Bonita» deviņus apkalpes locekļus nolaupījuši pirāti, kamēr kuģis bija noenkurots Beninas dienvidu piekrastē.

Grimstadā bāzētā kompānija paziņoja, ka sestdienas rītā pirāti netālu no Kotonu uzkāpa uz kuģa klāja.

«Deviņi apkalpes locekļi tika aizvesti no kuģa, kamēr tas gaidīja piestātni, lai izkrautu ienākošo kravu - ģipsi,» teikts kompānijas paziņojumā.

Arī Kotonu ostas pārvalde ir apstiprinājusi deviņu jūrnieku nolaupīšanu.

«Kotonu autonomajai ostai ar nožēlu jāinformē, ka sestdienas, 2019.gada 2.novembra, rītā ostas teritorijā notika pirātisma darbības,» paziņoja ostas pārvalde, apliecinot, ka nolaupīts «Bonita» kapteinis un astoņi apkalpes locekļi.

«Ugland» norādīja, ka «situācija tiek risināta atbilstoši ārkārtas situācijas plāniem» un par notikušo ir informētas atbildīgās institūcijas un apkalpes locekļu tuvinieki.

Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Par to paziņojis Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs, raksta AFP.

Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos. Tālāk kuģis virzījies pa nosprausto kursu uz Āfriku, bet visas navigācijas iekārtas tika izslēgtas. Sākotnēji pasaules medijos publicētā informācija liecināja, ka uz kuģa uzkāpušie cilvēki bijuši no Narkotiku apkarošanas iestādēm.

Db.lv jau vēstīja, ka pēdējo reizi pirms pazušanas ar Arctic Sea sazinājās Lielbritānijas krasta apsardze pirms divām nedēļām. Tas notika brīdī, kad kuģis iestūrēja Lamanša šaurumā. Sazināšanās ar kuģi notika pirms Lielbritānija saņēma ziņas par to, ka uz kuģa Zviedrijas ūdeņos uzkāpuši bruņoti vīri.

Kravas kuģa nolaupītāji, kur vidū, iespējams, bijuši arī divi Latvijas pilsoņi, pieprasījuši no kuģa apdrošinātāja – kompānijas Renaissance Insurance – 1.5 miljonus ASV dolāru, draudot nogalināt tā apkalpi un noslīcināt kuģi, ziņo CNN.

Renaissance Insurance viceprezidents Vladimirs Dušins norādīja, ka persona, kas zvanījusi uz kompāniju, lai pieprasītu izpirkumu, apdrošinātāja telefona numuru ieguvusi no dokumentiem, kas atradušies uz kuģa klāja.

Db.lv jau vēstīja, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos.

Igaunijas prāmju kompānija Tallink Grupp un Somijas kuģu būvētājs Meyer Turku parakstījuši nodomu protokolu par jauna pasažieru prāmja būvēšanu.

Prāmi paredzēts izmantot satiksmei maršrutā Tallina - Helsinki un tas tik darbināts ar sašķidrināto gāzi.

Prāmis izmaksās apmēram 230 miljonus eiro, un to būvēs Turku kuģu būvētavā Somijā. Prāmja piegāde ir paredzēta 2017.gada sākumā, paziņoja kompānija. Projekts nodrošinās kuģu būvētavai apmēram 2000 cilvēkgadu lielu nodarbinātību.

Jaunais prāmis būs 212 metrus garš ar kopējo tonnāžu 49 000 tonnu. Tas varēs pārvadāt 2800 pasažierus starp Tallinu un Helsinkiem, norādīja Tallink.

Prāmja darbībā tiks izmantota sašķidrinātā dabasgāze, un tas atbildīs visām stingrajām oglekļa dioksīda izmešu ierobežošanas prasībām.

AS Tallink Grupp un Meyer Turku Oy ziņo, ka šodien, 4. augustā, ar metāla griešanas ceremoniju Turku kuģu būvētavā ir uzsākta jaunā Tallink LNG ātrgaitas prāmja būvniecība. Prāmi paredzēts izmantot satiksmei maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem.

Prāmis bruģēšot ceļu jaunai ērai ātrgaitas prāmju satiksmē Tallina – Helsinki maršrutā.

Turku kuģu būvētavai 2016. gadā šis pasūtījums palielinās produkcijas apjomu par 30%, salīdzinot ar 2015. gadu.

Prāmis būs aptuveni 212 m garš ar 2 800 pasažieru vietām. Prāmja būvniecība izmaksās aptuveni 230 miljonus eiro. Prāmis tiks būvēts Turku kuģu būvētavā Meyer Turku Oy, un tā piegāde ir plānota 2017. gada sākumā. Uz jaunā prāmja tiks nodrošinātas aptuveni 300 darbavietas. Jaunais prāmis kā degvielu izmantos sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Ar bruto tonnāžu 49 000 t un ātrumu 27 mezgli jaunais prāmis būs ar būtiskiem uzlabojumiem energoefektivitātē. Korpusa forma samazinās straumes pretestību un nodrošinās prāmim labu kursēšanu ledus apstākļos.

Ar ASV kruīzu līnijas “Holland America Line” kuģa “Rotterdam” vizīti šonedēļ noslēgusies aktīvā kruīza sezona Rīgas ostā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, šogad, ceļojot ar kruīza kuģiem, Rīgu apmeklējuši 79 624 ārvalstu tūristu, kas ir par 5% vairāk nekā pagājušā gada sezonas laikā. Lielākā daļa kruīzu ceļotāju bija no Vācijas, ASV un Lielbritānijas, pavisam kopā no 126 pasaules valstīm.

Šīs kruīzu sezonas laikā sasniegts arī jauns rekords – reģistrēts lielākais līdz šim ar vienu kruīza kuģi atvesto pasažieru skaits, tie bija 3712 tūristi, kas Rīgā ieradās š.g. 15.augustā ar Itālijas kompānijas “Costa Cruises” kruīza laineri “Costa Fascinosa”.

Neraugoties uz to, ka šogad Rīgu apmeklēja mazāk kruīza kuģu nekā pērn, šosezon ievērojami audzis pasažieru skaits uz tiem – ja pērn kuģi devās ceļā daļēji piepildīti (53% no maksimālās pasažieru ietilpības), tad šogad tie jau ceļo ar vidēji 88% pasažieru piepildījumu no iespējamās maksimālās kapacitātes.

Līdz šim Latvija nav saņēmusi nevienu pamatojumu apgalvojumiem, ka kravas kuģa Artic Sea lietā būtu iesaistīti Latvijas pilsoņi.

To šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

Db.lv jau vēstīja, ka Krievijas aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs paziņojis, ka Maltā reģistrēto kuģi Arctic Sea nolaupījušas kopumā 8 personas, no kurām četri ir Igaunijas, divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Nolaupītāji ar laivas palīdzību esot piekļuvuši pie kuģa, uzkāpuši uz tā klāja, un, draudot ar ieročiem, pieprasījuši kuģa apkalpes padošanos. Tālāk kuģis virzījies pa nosprausto kursu uz Āfriku, bet visas navigācijas iekārtas tika izslēgtas. Sākotnēji pasaules medijos publicētā informācija liecināja, ka uz kuģa uzkāpušie cilvēki bijuši no Narkotiku apkarošanas iestādēm.

Igaunijas prāmju operators Tallink, kas nodrošina pasažieru prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu Zviedrijā, neplāno no Rīgas atvērt citas regulārās pasažieru līnijas, biznesa portālam db.lv sacīja AS Tallink Latvija pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.

«Šobrīd no Rīgas nodrošinām ikdienas pasažieru, transportlīdzekļu un kravu pārvadājumu jūras satiksmi uz Stokholmu ar kuģiem Isabelle un Romantika. Šobrīd nav paredzēti citi regulāras jūras satiksmes maršruti no Rīgas kā ceļojuma sākumpunkta,» saka B. Muceniece.

Pagājušajā nedēļā izpildītais reiss Helsinki-Rīga-Helsinki ir bijis speciāls reiss - vienreizējs pasākums, un to nav plānots veidot par regulāru līniju. Tas organizēts līdzīgi kā, piemēram, īpašie Visbijas kruīzi (Helsinki–Tallina–Visbija–Tallina–Helsinki) vasarā.

Kruīza kuģis Silja Europa, kas regulārā satiksmē nodrošina pasažieru, pasažieru transportlīdzekļu un kravu pārvadājumus maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem, šajā speciālajā reisā no Helsinkiem atgāja 30.jūlijā, Rīgā piestāja 31. jūlija rītā un no Rīgas atgāja 31. jūlija vakarā, lai 1. augustā atgrieztos Helsinkos. «Ceļojuma sākumpunkts bija Helsinki, un pievienoties ceļojumam no Rīgas uz Helsinkiem nebija iespējams. Tallink ir ieguldījusi nozīmīgus finanšu līdzekļus Rīgas un Latvijas kā tūrisma galamērķa informatīvai reklāmai,» viņa skaidro.

Rīgas kanālā esošo kuģīšu kursēšanas intensitāti tieši ietekmē laika apstākļi, tūristu plūsma un maksātspējas faktors

Rīgas kanāla kuģīši parasti sezonu sāk apmēram no aprīļa vidus un atpūtniekus vizina līdz oktobra vidum. Tiesa, tas ir tikai teorētiskais sezonas sākums. Riga By Canal (SIA Kanāla motorlaivu kompānija) valdes loceklis Andris Elksnītis teic, ka darba sākšanai nav oficiāla starta, jo šī pakalpojuma sniedzēji seko līdzi laika prognozēm, jo ir bijis reiz tāds gads, ka aprīļa beigās kanāls vēl aizsalis. Šogad ūdenstilpe ir gatava sezonas atklāšanai, bet pagaidām gaisa temperatūra nelutina. Tūristiem patīk, ja ir silti un saulaini, tad arī kuģīšu pārvadātājiem darba netrūkst.

Rīgas kanālā šajā sezonā pasažieru pārvadājumus ar kuģīšiem veiks SIA Kanāla motorlaivu kompānija, SIA Izdiksi, SIA Jaunā Vecrīga, SIA AAC Aktīvās atpūtas centrs. «Arī izsolēs par tiesībām nomāt uz ilgāku laika periodu piestātnes piedalās trīs līdz četri uzņēmumi, bet Daugavas piestātņu izsolēs apmēram pieci līdz seši uzņēmumi,» teic River Cruises (SIA Jauna Vecrīga) valdes loceklis Jānis Uvarovs. Uzņēmuma paspārnē darbojas četri kanāla kuģīši un vēl viens izmēra ziņā krietni brangāks kuģītis Vecrīga, kas brauc pa Daugavu. «Pašlaik kuģīšu skaits iepretim pieprasījumam ir pietiekams, bet doma ir par kuģīti, ko varētu novirzīt braucieniem uz Jūrmalu,» viņš turpina. Taujāts par pagājušā gada kuģīšu pasažieru skaitu, J. Uvarovs teic, ka precīzus datus atklāt nevar, bet ir jūtami palielinājies tūristu skaits, kā arī pagājušajā vasarā ar kuģīšiem vēlējās izbraukt aizvien vairāk vietējo iedzīvotāju. Šogad uzņēmējs cer, ka atpūtnieku skaits, kas vēlēsies izmantot šo pakalpojumu, būs lielāks.

KS Terminal pirmoreiz Rīgas ostā apkalpo 66 tūkstošu tonnu kuģi.

Attīstot graudu pārkraušanas pakalpojumus, Krievu salā strādājošais SIA KS Terminal (KST) sadarbībā ar SIA Rīgas Centrālais termināls (RCT) pirmoreiz uzkrāvis Panamax tipa sauskravas kuģi, DB norādīja KST valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko. To, ka 224 m garais, 32 m platais un ar 12,9 m maksimālo iegrimi kuģis ir lielākais līdz šim ar graudiem uzkrautais, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldē. Kravas nosūtītājs ir SIA Linas agro, kurš piegādājis Latvijā un Lietuvā audzētos pārtikas kviešus. Izrādās, ka abas valstis kopā ir trešie lielākie graudu eksportētāji Eiropā, saka Ē. Cešeiko.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir uzvarējusi Somijas valdības izsludinātajā konkursā un nodrošinās pasažieru pārvadājumus astoņos lidojumu maršrutos tuvāko trīs gadu laikā.

Līgums, kas stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī, paredz, ka Somijas valdības pārstāvji turpmākos trīs gadus (līdz 2012.gada 31.decembrim) izmantos airBaltic lidojumiem maršrutos Helsinki - Tallina, Helsinki - Maskava, Helsinki - Sanktpēterburga, Helsinki - Rīga, Helsinki - Stavangera, Helsinki - Viļņa, Tampere - Cīrihe un Turku - Parīze. airBaltic tika izvēlēts kā pārvadātājs šajos maršrutos, ņemot vērā aviokompānijas pietiekamu lidojumu biežumu, cenas, kā arī tranzītlidojumu savienojumus.

Aviokompānijas pakalpojumus izmantos pārstāvji no valdības institūcijām, ministrijām, parlamenta, bruņotajiem spēkiem un policijas, prezidentes biroja, skolām, universitātēm, slimnīcām, bērnu namiem un citām iestādēm.