Vēl jaunāka parauga pases būs nepieciešamas pēc aptuveni desmit gadiem, otrdien žurnālistiem pastāstīja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšniece Maira Roze.

LETA 2022.gada oktobrī rakstīja, ka PMLP rīkotajā 9,8 miljonu eiro apjomīgajā iepirkumā par jauna parauga pasu sagatavju izgatavošanu un piegādi pieciem gadiem uzvarējusi Vācijā un Portugālē reģistrētu divu uzņēmumu - "Veridos GmbH" un "Imprensa Nacional-Casa da Moeda, S.A." - apvienība.

Iepirkumā izvēlēts lētākais piedāvājums, un kopumā tiks piegādātas 1 250 000 pasu sagataves. Pārvalde no pirmdienas sākusi izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Jauna parauga pases ir nepieciešamas apmēram pēc astoņiem, desmit gadiem. "Ja tagad sāk izdot jauna parauga pases, tad pēdējie iedzīvotāji tās saņems apmēram pēc astoņiem gadiem un tā būs derīga vēl desmit gadus. Jārēķinās, ka šī pase būs apritē 18 gadus un tas nozīmē, ka nepieciešams skatīties uz jaunākajām tehnoloģijām, iet laikam līdzi, pasēs iestrādāt jaunus drošības elementus un arī mainīt dizainu," uzsvēra Roze.

Jaunā parauga Latvijas pilsoņu pases dizainu izstrādājuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) speciālisti un vācu dizaineri.

PMLP preses pārstāve Laura Laiva aģentūrai LETA pastāstīja, ka PMLP Personu apliecinošu dokumentu departamenta amatpersonas izstrādāja pases dizaina koncepciju, kas tika nosūtīta uz Vāciju pasu sagatavju ražošanas uzņēmumam Giesecke&Devrient GmbH. Šis uzņēmums uzvarēja iepirkuma konkursā par pasu sagatavju izgatavošanu.

Pasu sagatavju dizains ir PMLP un pasu ražotāju kompānijas dizaineru kopdarbs. PMLP sniedza savu skatījumu uz dizaina elementiem un sadarbībā ar vāciešiem strādāja tikai pie viena dizaina varianta. Darba procesā tika izstrādāti vairāki varianti atsevišķiem pases elementiem, bet ne dizainam kopumā.

Sākot ar otrdienu, visām personām, kuras piesakās Igaunijas vīzām, tiek ņemti pirkstu nospiedumi. Pirkstu nospiedumi tiks saglabāti piecus gadus, informē baltic-course.com.

Sākot ar šodienu, Igaunija sāk vīzu datu apmaiņu ar Šengenas vīzu informācijas sistēmas centrālo datubāzi, tādēļ pirkstu nospiedumi tiks ņemti arī personām, kas piesakās Igaunijas īstermiņa vīzai, informējusi iekšlietu ministrija.

Pirkstu nospiedumi nebūs jāatsāj bērniem līdz 12 gadu vecumam, kā arī valsts līmeņa delegāciju dalībniekiem un valstu vadītājiem, kuriem būs oficiāls uzaicinājums apmeklēt Igauniju.

Kopējā Šengenas vīzu informācijas sistēma pakāpeniski tiek ieviesta dažādos pasaules reģionos. Pirmais reģions, kur to ievieš no 11.oktobra, ir Ziemeļāfrika, un tas attiecas arī uz Igaunijas pārstāvniecību Kairā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde no šodienas sāks izsniegt jaunā parauga pases par jauno valsts nodevu.

Valsts nodevas apmērs par pases izsniegšanu būs 34 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā, ja pasi izsniedz desmit darbdienu laikā. Ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, tad nodevas apmērs būs 60 eiro līdzšinējo 55 eiro vietā.

Tāpat noteikts saglabāt atvieglojumus personām, kuras atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā, bērniem līdz 20 gadu vecumam, pensionāriem, personām ar I vai II grupas invaliditāti, kā arī bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss.

Jaunajos pasu paraugos ir iekļauti inovatīvi pretviltošanas risinājumi, kas pamatoti ar Eiropas Padomes Regulas prasībām par drošības elementiem un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotajās pasēs un ceļošanas dokumentos. Šie risinājumi ļauj saglabāt un nodrošināt augstu pasu uzticamības un pretviltošanas līmeni, līdz ar to - arī augstu vietu Latvijai to pasaules valstu vidū, kuru pases ir atzītas par atbilstošām augstam drošības standartam.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Iekšlietu ministrija iecerējusi, ka par paātrinātu (divu darbdienu laikā) pases pirmreizēju izsniegšanu vai par pases atkārtotu izsniegšanu, ja iepriekšējai pasei beidzies derīguma termiņš, pase nav derīga ceļošanai, personai mainījies personvārds vai mainījies personas tiesiskais statuss būs 50 lati līdzšinējo 35 latu vietā.

To paredz iekšlietu ministrijas 13.augustā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais Ministru kabineta noteikumu projekts «Noteikumi par valsts nodevu par pasu izsniegšanu», kas paredz palielināt nodevas apmēru par paātrinātā kārtībā divu darbdienu laikā izsniegtajām pasēm.

Tāpat plānots, ka pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam šī nodeva būs 30 lati līdzšinējo 25 latu vietā.

Par pases paātrinātu atkārtotu izsniegšanu citu iemeslu dēļ nodeva būs 60 lati līdzšinējo 40 latu vietā, bet pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam būs jāmaksā 40 lati līdzšinējo 30 latu vietā.

Grupai vāciešu hakeru izdevies uzlauzt kompānijas Apple jaunākā iPhone 5s pirkstu nospieduma nolasīšanas tehnoloģiju Touch ID tikai divas dienas pēc tam, kad viedtālrunis nonāca tirdzniecībā.

Apple iepriekš apgalvoja, ka pirkstu nospieduma nolasīšana ļaus ierīces labāk pasargāt no zagļiem un nevēlamām personām. Patlaban šis apgalvojums vēl nav apstiprināts, taču, ja izrādīsies patiesība, tas kļūs par nopietnu apkaunojumu Apple.

Pirkstu nospiedumu nolasīšanas tehnoloģiju uzlauzt esot izdevies Vācijas hakeru grupējumam Chaos Computer Club (CCC), sarunā ar Reuters atzinuši iPhone drošības speciālisti. Viens no viņiem – Čārlijs Millers - «iOs hakera rokasgrāmatas» autors, norādījis, ka vāciešiem izdevies pilnībā sagraut pirkstu nospieduma nolasīšanas aizsardzības sistēmu. «Tas pilnībā paver jaunas iespējas hakeriem,» uzsvēris Č. Millers.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez maksas izsniegs pases ap 1000 cilvēkiem, kuri likuma nepilnību dēļ ir izņēmuši tikai elektroniskās identifikācijas (eID) kartes un zaudējuši iespēju piedalīties Saeimas vēlēšanās, šodien Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā sacīja tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC).

S. Dolgopolovs skaidroja, ka Saeimas vēlēšanās vienīgais personu apliecinošais dokuments, kas dod iespēju balsot, ir tikai un vienīgi pase. Likumdošanas «caurumu» dēļ no šīs sistēmas ir «izkritusi neliela pilsoņu grupa», kas ir saņēmusi tikai eID kartes - apmēram 1000 pilsoņi. Tāpēc viņiem jāpiešķir pases, lai viņi varētu nobalsot Saeimas vēlēšanās.

Runa ir par cilvēkiem, kuri eID kartes saņēma līdz grozījumu likumā pieņemšanai, kad pārejas noteikumos tika noteikts, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai ar pasi. Šī norma visu laiku ir bijusi spēkā Saeimas vēlēšanu likumā, aģentūrai LETA skaidroja komisijas priekšsēdētājs.

Sākot no šī gada 1. novembra ceļošanai ārpus Šengenas zonas zemēm vairs nav derīgas tās pases, kas izsniegtas ar derīguma termiņu uz 50 gadiem. Pases vēl aizvien ir derīgas lietošanai Latvijā un Šengenas zonas valstīs.

Pases ar termiņu uz 50 gadiem izsniegtas kopumā aptuveni 60 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Tomēr cilvēkiem, kas neplāno tālākus ceļojumus, pašlaik nav vajadzības savu pasi apmainīt, stāsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pasu nodaļas vecākā referente Drosma Ose.

Cilvēki, kuri vēlas ceļot ārpus Šengenas zonas robežām, var vērsties jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nodaļā ar lūgumu veikt pases maiņu, kā iemeslu minot to, ka pase vairs nav derīga ceļošanai. Pase tiks izgatavota 20 dienu laikā, paātrinātā kārtībā – piecu vai divu darbadienu laikā.

Citādāka situācija ir Latvijas pilsoņiem, kas dzīvo ārpus Šengenas zonas. Ārvalstīs dzīvojošajiem vajadzētu vērsties Latvijas vēstniecībā, lai lūgtu izsniegt jaunu pasi. «Jāskatās, ko saka konkrētās valsts likumdošana. Tomēr visi ar pasēm saistītie jautājumi ir risināmi, vēršoties vēstniecībā,» saka D. Ose.

Samsung Galaxy S sērijas 10. gadadienā izgatavotajā S10+ apvienotas šā brīža iespaidīgākās inovācijas

8. martā pārdošanā nonākušie Samsung Galaxy S viedtelefoni sērijas jubileju svin īpatnējā noskaņojumā, kas spilgti raksturo simboliskās krustceles, kurās nonākusi visa viedierīču industrija. No vienas puses, jaunie flagmaņi ir neapšaubāmi labākais un inovatīvākais korejiešu veikums visu sērijas desmit gadu ilgajā vēsturē. Noslīpēti līdz pēdējam sīkumam un piepildīti ar papildiespējām, par kādām, teiksim, Galaxy S5 prezentēšanas brīdī retais uzdrošinājās sapņot. Taču gan nupat notikušajā Mobilās pasaules kongresā (MWC), gan masu medijos cilvēki ar lielāku interesi lutināja pagaidām vien izredzētajiem aptaustāmo Fold ar atlokāmu ekrānu.

Tas apstiprina jau gadiem ilgos novērojumus, ka lietotāji ir izslāpuši pēc kaut kā radikāli jauna. Kamēr nākotne tikai tuvojas, iepazīsim šā brīža iespaidīgāko viedtelefonu Samsung arsenālā – Galaxy S10+.

Huawei P30 Pro fotokamera ar 50x tālummaiņu raisa asociācijas ar specdienestu instrumentu, kas ļauj ielūkoties svešos birojos un mājokļos

Kopš 2016. gadā Huawei izsludināja sadarbību ar ikonisko fotoaparātu ražotāju Leica, lai «no jauna izgudrotu » fotografēšanu ar viedtelefoniem, bija puslīdz skaidrs, ka kamera saņems pamatīgu uzmanības devu Ķīnas uzņēmuma izpētes laboratorijās un mārketinga materiālos. Marta nogalē, Parīzē prezentējot jauno P30 Pro, Huawei jau diezgan atklāti demonstrēja, ka kamera ir kļuvusi par viņu centrālo intereses objektu. Četru lēcu sistēmai prezentācijā tika veltīts visvairāk laika, turpat zālē uzņemot fotoattēlus ar galveno konkurentu Apple iPhone XS Max un Samsung Galaxy S10+ kamerām un izceļot Huawei pārākumu visās izraudzītajās jomās. Tomēr P30 Pro nav tikai kamera, pat ja vairākums citu P sērijas jaunumu ir aizgūti no rudenī prezentētā Mate 20 Pro.

No nākamā gada februāra Latvijā sāks izsniegt jauna parauga pases, līdz ar to no 2024.gada 12.februāra uz pusi pieaugs arī nodevas apmērs par pasu izsniegšanu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Esošā parauga pases Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka izsniegt 2015.gadā. Personu apliecinošiem dokumentiem to lietošanas laikā aizsardzība pret viltošanu samazinās, tāpēc, lai mazinātu riskus, kas saistās ar viltotu dokumentu izmantošanu, personu apliecinošu dokumentu paraugs periodiski ir jāuzlabo, mainot dizainu un ieviešot jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu, izmaiņas pamato PMLP.

Jaunajos pasu paraugos būšot iekļauti "inovatīvi pretviltošanas risinājumi". Jaunā parauga pases būs biezākas - tajās no 34 uz 42 palielināts lapu skaits.

Valsts nodevas par pasu izsniegšanu pēdējo reizi tika noteiktas 2012.gadā. Kopš minētā laika vairāku valsts nodevas veidojošo pozīciju izmaksas ir gandrīz dubultojušās, cenu celšanu pamato PMLP. IeM rosinātie grozījumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu pieaugušajam bez atvieglojumiem desmit darba dienu laikā būs jāmaksā 60 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā.

Lietuvā no šodienas sākusi darboties tā dēvētā iespēju pase, kas cilvēkiem pēc vakcinācijas pret Covid-19, negatīva testa vai šīs slimības pārslimošanas ļauj izmantot dažādus ierobežojumu atvieglojumus.

Iespēja lejuplādēt šo dokumentu tika aktivizēta aizvadītajā nedēļas nogalē, un līdz pirmdienas rītam to jau bija izdarījuši mazliet vairāk par 100 000 cilvēkiem, savukārt tie, kuriem nav pieejas internetam, to varēs saņemt Lietuvas Reģistru centra klientu apkalpošanas vietās.

"Iespēju pases" īpašniekiem paredzēti karantīnas noteikumu atvieglojumi vairākās dzīves jomās - ar to var apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes, bārus un sabiedriskās iekštelpas, piedalīties lielos pasākumos un atgriezties darbavietās. Tiesa gan, arī šajās situācijās būs jāievēro distancēšanās un citas drošības prasības.

Piemēram, pasākumos, kuros piedalās tikai "iespēju pases" īpašnieki, iekštelpās dalībnieku skaits drīkst sasniegt 500, bet brīvā dabā - 2000, tomēr rīkotājiem būs jāgādā, lai sēdvietas nav aizpildītas vairāk kā par 75%, jānodrošina biļešu tirdzniecība internetā vai dalībnieku reģistrācija un visiem dalībniekiem vecumā no sešiem gadiem jāvalkā maskas. Savukārt pirtīs un baseinos, kur atrodas tikai "iespēju pases" īpašnieki , kopējais apmeklētāju skaits nav ierobežots.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Tiesībsargs valdībai devis laiku līdz šī gada 1.oktobrim novērst konstatētos trūkumus un noteikt vecuma pensijas minimālo apmēru atbilstoši Satversmei, informē tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa.

Šī jau ir ceturtā pirmstiesas brīdinājuma vēstule, ko tiesībsargs nosūtījis valdībai, saistībā ar nabadzības riskam visvairāk pakļauto Latvijas iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Ja valdība noteiktajā termiņā trūkumus nenovērsīs, tiesībsargs vērsīsies Satversmes tiesā.

Lēmumi sociālo tiesību jomā parasti vairāk atkarīgi nevis no juridiskiem, bet politiskiem apsvērumiem, kas savukārt atkarīgi no likumdevēja priekšstata par valsts sociālo pakalpojumu sniegšanas principiem, valsts ekonomiskās situācijas un sabiedrības vai kādas tās daļas īpašas nepieciešamības pēc valsts palīdzības vai atbalsta.

Tiesību akti paredz, ka vecuma pensijas minimālais apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (SNP), kuram atkarībā no cilvēka uzkrātā apdrošināšanas stāža tiek piemērots koeficients. Tiesībsarga ieskatā šāds regulējums neatbilst Satversmei no diviem aspektiem:

Honor 8 sola tādas pašas iespējas kā dārgie flagmaņi, taču maksā uz pusi mazāk

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu Latvijas pircēju vērtējumam ir nodots jaunu un drosmīgu cilvēku auditorijai paredzētais viedtelefons ar plašākai publikai neko neizsakošu nosaukumu – Honor 8. Lai arī zīmols ir salīdzinoši jauns, aiz tā stāv lielais un mobilo ierīču ražošanā pieredzējušais Ķīnas tehnoloģiju uzņēmums Huawei, kas izveidojis meitasuzņēmumu Honor.

Tālrunis iecerēts kā jauniem cilvēkiem pieejama alternatīvu dārgajiem lielo ražotāju flagmaņiem, ņemot vērā viņiem būtiskās prasības. Pēc ražotāju domām, jaunieši vēlas skaistu, jaudīgu tālruni ar labu fotokameru, kas maksā uz pusi mazāk kā šā brīža labākie modeļi. Vai tiešām ķīniešiem izdevies tādu radīt?

HTC jaunākais flagmanis HTC 10 apmierina gan dizaina cienītāju, gan galvu reibinošas jaudas pieprasītāju vēlmes

Tehnoloģiju uzņēmums HTC ir saldsērīgs tēls globālajā viedtelefonu izrādē. Taivānas uzņēmums gadiem ilgi lutinājis savus cienītājus ar tehniski līdz pilnībai nostrādātiem, dizaina balvas ieguvušiem flagmaņiem, un faktiski pieradinājis lietotājus pie viengabala metāla korpusa. Taču zemāko segmentu tālruņu konkurences cīņā HTC vienu pēc otras piedzīvojis sāpīgas sakāves un jau labu laiku balansē uz izdzīvošanas robežas, tādēļ tā nākotne ir miglā tīta. Āziāti gan negrasās padoties un šogad iepriecināja savus cienītājus ar jaunāko «karognesēju» HTC 10, ar kuru demonstrē uzticību savai filozofijai ražot augstvērtīgus produktus.

Par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu ir jādiskutē un jāvienojas ar sabiedrību, norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (V).

Labklājības ministrijā janvārī notika diskusija «Novecot aktīvi un strādājot - jauni izaicinājumi indivīdam un sabiedrībai kopumā», kurā piedalījās arī valdības sociālie partneri, finanšu un banku eksperti, pētnieki, nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, bet vienprātīgu viedokli formulēt pagaidām nav izdevies.

Sociālo un darba lietu komisija šogad noteikti strādās pie pensiju likuma grozījumiem. Pērnā gada nogalē pieņemtajos grozījumos likumā «Par valsts pensijām» Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2012.gada 1.maijam iesniegt parlamentā grozījumus šajā likumā, kuros varētu būt arī jautājums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, vienlaikus izstrādājot mehānismus, kas aizsargātu cilvēkus pirmspensijas vecumā.

2014. gadā bezrecepšu medikamentus, vitamīnus vai augu valsts līdzekļus, ko nav izrakstījis ārsts, lietoja 54 % Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 14 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma provizoriskie dati.

Kopš 2008. gada bezrecepšu medikamentu patēriņš ir pieaudzis par 13 procentpunktiem. Ārstu izrakstītus recepšu medikamentus, izņemot kontracepcijas tabletes un citus kontraceptīvus hormonpreparātus, lietoja 41,4 % Latvijas iedzīvotāju.

Dažādos sociāli-ekonomiskajos dalījumos vismazāk recepšu medikamentus lieto Zemgales reģiona iedzīvotāji (37,7 %), turīgākie iedzīvotāji (29,8 %, 5. kvintiļu grupa), darba meklētāji (27,1 %) un iedzīvotāji ar augstāku izglītību (38,8 %). Savukārt visvairāk – kurzemnieki (44,4 %), iedzīvotāji ar zemāku izglītību (49,2 %), ekonomiski neaktīvie (61,8 %), kā arī tie, kuriem ir paaugstināts ķermeņa masas indekss (62,4 %).

2023.gadā Latvijā bija nodarbināti 884,2 tūkstoši jeb 64,2% iedzīvotāju¹ vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar 2022.gadu, pērn nodarbinātības līmenis palielinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits samazinājies par 2,0 tūkstošiem.

Lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības; automobiļu un motociklu remonta nozarē; valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā, kā arī apstrādes rūpniecībā.

2023.gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 877,7 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 13,2 tūkstošiem mazāk nekā 3. ceturksnī. Nodarbinātības līmenis bija 64,0%, kas ir 0,7 procentpunktiem zemāks nekā 3. ceturksnī.

Nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gadā bija 5,7 tūkstoši (4. ceturksnī - 6,3 tūkstoši). Turpmāk tekstā informācija tiks atspoguļota par personām vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Lai gan Lietuvā jau nedēļu darbojas tā dēvētā iespēju pase, kas cilvēkiem pēc vakcinācijas pret Covid-19, negatīva testa vai šīs slimības pārslimošanas ļauj izmantot dažādus ierobežojumu atvieglojumus, tomēr kafejnīcu, restorānu un bāru īpašnieki atzīst, ka vismaz pagaidām tā nav palielinājusi apmeklētāju plūsmas.

"Iespēju pases" īpašniekiem paredzēti karantīnas noteikumu atvieglojumi vairākās dzīves jomās - ar to var apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas iestādes, bārus un sabiedriskās iekštelpas, piedalīties lielos pasākumos un atgriezties darbavietās. Tiesa gan, arī šajās situācijās jāievēro distancēšanās un citas drošības prasības.

Kā izteicies Lietuvas Viesnīcu un restorānu asociācijas viceprezidents Ģedimins Balnis, kura vadītais uzņēmums "Amber Food" pārvalda vairāk nekā pussimtu restorānu un picēriju, apmeklētāju plūsma šīs nedēļas laikā tikpat kā nav pieaugusi.

"Ja atnāk trīs vai četri cilvēki, bieži gadās, ka vienam no viņiem "iespēju pases" nav, un visa kompānija dodas prom. Gadās, ka lietus laikā cilvēkiem nav kur palikt, tomēr viņi vienkārši aiziet, jo dažiem nav šīs pases," viņš stāstījis ziņu aģentūrai BNS. Balnis uzskata, ka būtu labāk, ja iekštelpās, nodrošinot distancēšanos, tiktu atļauts kopā sēdēt vismaz diviem cilvēkiem arī bez "iespēju pases".

Jau kādu mēnesi Latvijā iespējams tikt pie pasēm zaļos vākos, kas ļoti līdzinās Latvijas Republikas pasei. Tā ir drukāta uz speciāla papīra ar aizsardzības mehānismiem pret viltošanu un speciālu svītru kodu dokumenta elektroniskai nolasīšanai.

Latvijas čigānu barons Rudēvičs pēc neveiksmīga starta politikā tagad lolo ideju par vienotu čigānu valsti. Viņš ir pārliecināts, ka jau drīzumā Olimpiskajās spēlēs čigānu tautības pārstāvji startēs zem savas valsts karoga. Viens solis šajā virzienā jau sperts – tagad čigāniem pieejamas pašiem savas pases.

Pieteikuma anketas jau tiekot saņemtas par pasu saņemšanu. Pašas pases tiek izgatavotas Anglijā, bet galvenā lapa drukāta Latvijā. Jau esot iespiestas aptuveni miljons šādu pasu, taču to nav iespējams pārbaudīt. Tāpat nav zināms, cik šādas pases izsniegtas Latvijā. Rudēvičs saka - vairāki desmiti.

Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) nolūks izveidot ērtu un pieejamu sistēmu tautas skaitīšanā ir atbalstāms, tomēr nav pietiekami izvērtēti riski, kā rezultātā personas dati varēja tikt izmantoti ļaunprātīgā nolūkā, norāda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Viņa skaidro, ka no malas, vērtējot izskatās, ka nav adekvāti novērtēti iespējamie riski un izvēlēti pareizie autorizācijas veidi. Te neesot runa par tehniska rakstura drošības problēmām, bet gan par kļūdu mehānismā, kā klients tiek identificēts.

«Jāpiezīmē, ka Lietuvā, kur arī pašlaik norisinās tautas skaitīšana, tiek piedāvāta līdzīga autorizācijas iespēja ar personas kodu un pases numuru,» stāsta S.Bāliņa.

Viņa atzīmē, ja Latvijā būtu jau attīstīta personas elektroniskās identitātes (EID) iespēja, to varētu izmantot kā galveno autorizācijas veidu tautas skaitīšanas procesā un šādām problēmām nevajadzētu rasties. Personas elektroniskā identitāte jau ir ieviesta Igaunijā un izmantota gan vēlēšanās, gan arī pašreiz notiekošajā tautas skaitīšanā.

Datu valsts inspekcija ir noteikusi pagaidu aizliegumu datu apstrādei Centrālas statistikas pārvaldes (CSB) vietnē www.Tautasskaitisana.lv līdz brīdim, kad personu ievadītie dati būs drošībā. Tāpēc šobrīd CSB piedāvā autorizēties tikai ar e-paraksta vai banku identifikatoriem.

CSP uzsver, ka šie ir droši identifikatori iedzīvotāju personības noteikšanā un nav pieejami nepiederošām personām, kā tas varētu būt ar personas pasu datiem. Līdz papildu risinājumu izstrādei, atbilstoši Datu valsts inspekcijas norādījumiem, nebūs iespējams aizpildīt elektroniski anketas, izmantojot personas kodu un pasu datus.

Jau vēstīrs, ka Datu valsts inspekcija brīdina, ka citas personas identifikatoru – personas datu, izmantošana, lai aizpildītu tautas skaitīšanas anketu internetā, bez pašas personas piekrišanas, ir administratīvi vai pat krimināli sodāma rīcība.

Datu valsts inspekcija, konstatējusi, ka informāciju, kura, aizpildot tautas skaitīšanas ir sniegta CSB, pēc tam ir iespējams skatīt, labot vai precizēt, Vietnē ievadot personas, kura informāciju CSB sniedza, personas kodu un pases numuru.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pērn iedzīvotājiem izsniegusi kopskaitā 265.7 tūkstošus pasu, kas ir par aptuveni 36 % mazāk nekā gadu iepriekš, rāda Pārvaldes apkopotā statistika.

Šāds izsniegto pasu skaita sarukums skaidrojams ar to, ka 2008. gadā bija vērojama pastiprināta to personu interese, kas vēlējās saņemt jaunā parauga pases, kurās iekļauta mikroshēma ar lietotāja biometrijas datiem – sejas attēlu, pirkstu nospiedumiem un citu identifikācijai nepieciešamo informāciju.

Pērn šī iedzīvotāju aktivitāte mazinājusies un no vairāk nekā 265 tūkstošiem izdoto pasu tikai 5184 izsniegtas tādēļ, ka persona gribējusi iegūt jaunā parauga dokumentu. Lielākoties jaunas pases iedzīvotājiem izsniegtas tādēļ, ka iepriekšējais dokuments nav bijis derīgs ceļošanai (42 % gadījumu), tam beidzies derīguma termiņš (26 %) vai iepriekšējā pase nozaudēta vai nozagta (6 %).