27. decembrī, plkst. 11.55 pēc Latvijas laika Irākā sprādziena rezultātā bojā gājuši divi un ievainojumus guvuši trīs Latvijas kontingenta (LK) kājnieku rotas karavīri, Db.lv informēja virsleitnants Uldis Davidovs. Bojā gājuši dižkareivji Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs, ziņo Panorāma.

Karavīriem, veicot patrulēšanas uzdevumu, nemiernieku uzstādītās improvizētās spridzināšanas ierīces sprādziena rezultātā cieta LK automašīna Hummer. Sprādziena rezultātā bojā gāja divi un ievainojumus guva trīs LK kājnieku rotas karavīri.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris brigādes ģenerālis Juris Maklakovs Panorāmā informēja, ka precīzāka informācija par notikušo būs zināma 10.janvārī. Viņš pastāstīja, ka šobrīd zināms - noticis izlūkbrauciens un otrā mašīna tikusi uzspridzināta. Tajā esošie divi karavīri gāja bojā. Cietušo karavīru dzīvībām briesmas nedraudot. Viņi ir ievietoti slimnīcā. Divi karavīri - kareivis Ričards Sadovņikovs un kaprālis Valdis Mežajevs - guvuši vieglus ievainojumus, virsleitinants Ivo Vigulis, ievainots smagāk. Viņam jau veikta operācija.

Par 320% pērn pieaudzis sūdzību skaits no pasažieriem par saņemtajiem aviopakalpojumiem, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Atcelts reiss, nozaudēta vai bojāta bagāža, kavēts lidojums – šie ir gadījumi, kuros pasažieri visbiežāk vēršas Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ar sūdzībām. Arī šā gada statistika varētu būt līdzīga.

Aviokompānijām sūdzības nozīmē kompensāciju izmaksu un nenotikušo reisu statistikas papildinājumu, kas uzņēmumu ierindo precīzo vai gluži pretēji – kavētāju sarakstā. Pasažierim aiz statistikas slēpjas nenoticis lidojums, kas izjaucis visus plānus un papildinājis izdevumus. Arī pēc attiecību nokārtošanas ar aviokompāniju pasažieriem mēdz palikt daudz jautājumu, uz kuriem nav atbildes. Ar šādu pieredzes stāstu pie laikraksta Dienas Bizness vērsās kāds pasažieris, kura lidojums tika atcelts šā gada maijā. Viņam tika nodrošināta izmitināšana viesnīcā un noorganizēts cits lidojums, tomēr pasažieris nesaprot, kā lidmašīnas tehnisks defekts var tikt definēts kā force majeure jeb nepārvaramas varas apstākļi.

Austrālijas aviokompānija Qantas ceturtdien uzsākusi vienreizēju izmēģinājuma lidojumu, kas ir līdz šim ilgākais pasažieru komerciālais lidojums bez nosēšanās, raksta CNN Travel.

Kopējais lidojuma ilgums sasniedz 19 stundas, veicot 17 800 kilometrus. Izmēģinājuma lidojumā piedalās 50 cilvēki.

Lidmašīna no Londonas Hītrovas lidostas pacēlās plkst.6 pēc vietējā laika.

Šis izmēģinājums ir daļa no Qantas «Project Sunrise», kura mērķis ir līdz 2022.gadam ieviest tiešus reisus Sidneja-Londona un Sidneja-Ņujorka reisus.

Šis ir otrais izmēģinājuma lidojums no trim plānotajiem. Pirmais notika oktobrī, kad tika veikts lidojums no Ņujorkas uz Sidneju. Šis lidojums ilga aptuveni 19 stundas, mērojot 16 000 kilometru.

Londonas maršruts, neskatoties uz to, ka attālums ir tālāks nekā Ņujorkai, būs mērojams ātrāk, pateicoties dominējošajam vēja virzienam un optimizētajam maršrutam, kas šķērso Krievijas, Kazahstānas un Ķīnas gaisa telpas. Lidojumā izmantots Boeing 787-9 Dreamliner. Kaut arī potenciāli lidmašīna var uzņemt 300 pasažieru, šajā lidojumā devās 50 pasažieri, ieskaitot 4 pilotus. Kā norāda Qantas, lidmašīna netika piekrauta, lai gūtu pārliecību, ka ar iepildīto degvielu tā spēs mērot visu maršrutu.

Aviācijas nozari ir smagi skārusi koronavīrusa pandēmija, tomēr tā bijusi iemesls jauna pasaules aviācijas rekorda izveidošanai.

14. martā franču aviokompānija "Air Tahiti Nui" veikusi visu laiku garāko plānoto pasažieru lidojumu ar attālumu - tranzītā vairak nekā 15 000 km no Papeete Taiti līdz Parīzes Šarla de Golla lidostai, vēsta CNN.

Šis lidojums bija tiešas sekas koronavīrusa izraisītajiem ASV ceļošanas ierobežojumiem. Parasti šis maršruts ietver plānotu pieturvietu Losandželosas Starptautiskajā lidostā (LAX). Taču lidmašīnai apstājoties ASV, visiem pasažieriem ir jāizkāpj no gaisa kuģa un jādodas cauri ASV muitai un robežu aizsardzībai, pirms viņiem atļauj doties uz nākamo ceļa posmu.

Pašreizējo ierobežojumu dēļ tas vairs nebija iespējams, līdz ar to reiss TN064 tikai turpināja ceļu, izlidojot no Papeete lidostas pulksten 3:00 pēc vietējā laika un ierodoties Parīzē pulksten 18:30 pēc vietējā laika 15. martā.

2006. gadā Irākā nogalināti 16 273 Irākas iedzīvpotāji, tai skaitā civiliedzīvotāji, karavīri un policisti, ziņo Associated Press.

Irākās valdības apkopotā statistika liecina, ka 2006. gadā valstī nogalināti 14 298 civiliedzīvotāji, 1 348 policisti un 627 karavīri.

Vadoties pēc avīžu publikācijām Associated Press apkopotā statistika liecina, ka 2006. gadā Irākā noglaināti 13 738 cilvēki. Savukārt ANO ziņojums rāda, ka Irākā katru dienu tiek nogalināti aptuveni 100 irākiešu, kas kopsumā gadā sastāda 36 500 cilvēku.

2006. gadā Irākā nogalināti 822 ASV karavīru. Associated Press apkopotā statistika liecina, ka decembrī bojā gājuši 112 ASV karavīri, līdz ar to 2006. gada pēdējais mēnesis kļuvis par asiņaināko gada mēnesi Irākā. Kopš kara sākuma Irākā nogalināti 3 002 ASV karavīru.

Britu miljardiera Ričarda Brensona uzņēmuma "Virgin Galactic" kosmosa kuģis ceturtdien veica pirmo komerciālo lidojumu.

Tā pasažieri bija Itālijas gaisa spēku virsnieki pulkvedis Valters Villadei un pulkvežleitnants Andželo Landolfi, kā arī Itālijas Nacionālās pētniecības padomes inženieris Pantaleone Karluči. Viņi dažu bezsvara stāvokļa minūšu laikā veica mikrogravitācijas eksperimentus.

"Virgin Galactic" divu fizelāžu lidmašīna ar diviem pilotiem, zem kuras bija piestiprināts nelielais kosmosa kuģis "Unity", kurā bija divi piloti, trīs pasažieri un instruktors, pacēlās no kosmodroma "Spaceport America" ASV Ņūmeksikas štatā.

No lidmašīnas tika palaists kosmosa kuģis, kurš sasniedza 85 kilometru augstumu un dažas minūtes pavadīja uz kosmosa robežas, kad tajā esošie cilvēki varēja piedzīvot bezsvara stāvokli.

Bijušais ASV valsts sekretārs Kolins Pauels (Colin Powell) paziņojis, ka ASV karaspēki zaudē ietekmi Irākā, ziņo BBC.

Pašlaik Irākā ir 140 tūkstoši karavīru un ASV prezidents Džordžs Bušs plāno īstenot jaunu stratēģiju, nosūtot 25 tūkstošus jaunu karavīru uz Irāku, lai palīdzētu izbeigt vardarbību Irākā un tādās pilsētās kā Bagdāde nodrošinātu drošību.

Arī jaunais aizsardzības ministrs Roberts Geits (Robert Gates) uzskata, ka ASV nevar uzvarēt karu Irākā, un ASV izveidotā Irākas izpētes grupa paziņoja, ka ASV stratēģija Irākā vairs nav dzīvotspējīga un piedāvāja izvest karaspēku no tās līdz 2008. gadam.

Gaidāmā karadarbība Irākā atstās kaut arī nelielu, tomēr iespaidu uz daudziem uzņēmējdarbības veidiem arī Latvijā, pauž dažādu nozaru uzņēmēji. «Latvija ir stipri maz saistīta ar globālajiem ekonomiskajiem konteksiem nekā jebkura cita vecās Eiropas valsts, turklāt eksporta un importa riski ir diversificēti, tāpēc nekādu būtisku ietekmi karadarbībai Irākā uz Latvijas ekonomiku atstāt nevajadzētu,» skaidro ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Viņš gan norāda, ka tiek izteiktas daudz un dažādas prognozes, lai spekulatīvi ietekmētu cenas pasaules biržās. Tomēr ar bažām uz karu raugās pašmāju uzņēmēji. Latvijas pasts prognozē, ka, sākoties karadarbībai, iespējama pasta sūtījumu kavēšanās apmaiņā ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un vairākām arābu valstīm. Latvijas pasta ģenerāldirektora palīgs Edijs Šauers norāda, ka līdzīga situācija izveidojusies pēc 11. septembra notikumiem, kad visi dienesti strādāja pastiprinātā drošības režīmā. Šobrīd nekādi oficiāli paziņojumi par to, ka sūtījumu piegāde varētu tikt kavēta, nav saņemti, apstiprina E. Šauers. Latvijas pasta sūtījumu apmaiņa ar ASV veido apmēram 10 % no kopējā apjoma. TNT Latvija direktors Mārtiņš Gerkens uzskata, ka karadarbība pasta pakalpojumus neietekmēs, jo jau šobrīd visi drošības pasākumi tiek veikti ļoti stingri. Baltic Motors ģenerāldirektors Ansis Auziņš uzsvēra: «Ja kara darbība sāksies un eventuāli Amerikai tā nesīs ātru uzvaru, tas noteikti stiprinās saļodzījušās ASV dolāra pozīcijas. Attiecīgi dolāra kursa nostiprināšanās vājinās stipro eiro, kurš ir bijis galvenais vaininieks, kāpēc Latvijā pēdējā gada laikā cenas jauniem automobiļiem ir ievērojami pieaugušas.» Viņš skaidro, ka pēc šī scenārija ieguvēji būs visi autotirgotāji, kas importē automašīnas no Eiropas, un to cenas varētu samazināties. Bet, ja karš ieilgtu, no kara ieguvēja nebūtu ne Eiropas, ne arī Amerikas ekonomika. Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Agris Staņēvičs pagaidām neredz ietekmējošus faktorus, kas varētu skart vietējos autotirgotājus, ja sāktos karadarbība Irākā. «Pastarpināti mēs jau izjūtam un turpināsim izjust degvielas cenu kāpumu, taču, kas attiecas uz autotirdzniecību, tiešu ietekmi pagaidām es neredzu.» Arī SIA Domenikss mārketinga direktors Ralfs Dakters atzīst, ka ir grūti prognozēt, kādu ietekmi varētu izraisīt karadarbība Irākā. «Visdrīzāk tas varētu izraisīt psiholoģiskās nestabilitātes faktoru, kura rezultātā cilvēki centīsies pietaupīt naudu.» Latvijas kuģniecības (LK) Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska Db informēja, ka šobrīd Persijas līcī neatrodas neviens šī uzņēmuma kuģis. «Mēs nesūtām savus kuģus uz zonām, kur ir bīstama situācija,» sacīja M. Ozoliņa-Tumanovska. Runājot par to, kā iespējamā karadarbība varētu ietekmēt lielākā šā uzņēmuma ekonomisko situāciju, viņa teica: «Viss ir atkarīgs no tā, cik ilga būs šī karadarbība. Ja karš būs īss, mēs būsim ieguvēji, jo šajā laikā mēs varēsim prasīt augstākas kuģu frakts likmes. Turklāt, ņemot vērā, ka daudzi kuģi visā pasaulē būs nodarbināti militārām vajadzībām un samazināsies to kuģu apjoms, kas pārvadās, piemēram, naftu, tas mums dotu iespēju iegūt jaunus pasūtījumus,» teica Latvijas kuģniecības pārstāve. Pretēja situācija būšot tad, ja šī karadarbība ieilgs, jo tās rezultātā var samazināties ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē. Tāpat jārēķinās ar iespēju, ka var būtiski krist ASV dolāra kurss, bet visas kuģu frakts likmes tiek noteiktas šajā valūtā. «Nekādu nervozitāti no Rona izstrādājumu pircējiem ASV neesmu novērojis, jo ASV ir superlielvalsts ,un karadarbība, ja arī būs, tad notiks ļoti tālu no ASV robežām,» skaidro kokapstrādes SIA Rona prezidents Valdis Aunītis. Viņš gan atzīst, ka būtiskas iespējamās karadarbības Irākā atskaņas ir jūtamas Japānā, kur pircēji ir atcēluši visas atlikt iespējamās vizītes uz Eiropu un saīsinājuši piegāžu līgumu slēgšanas termiņus līdz vienam mēnesim. «Faktiski Japāņu korporācijas šobrīd cenšas nogaidīt, taču tas var ietekmēt Latvijas piegādātāju darbu,» norāda V. Aunītis.

Irāka, Irāka, Irāka. ASV vēlme karot neskatoties uz starptautiskās sabiedrības protestiem nāk par sliktu dolāram. Nedēļas nogale bija piesātināta ar paziņojumiem un spārnotām frāzēm par patiesības brīžiem. Dolāra vērtība pasaulē pēc baumām par Irākas amatpersonu sarunām ar ASV pamazām atkal samazinās. Piektdienu dolārs Latvijā pabeidza 58 santīmu rajonā, bet pēc brīvdienām dolāra vērtība ir atgriezusies zem 57.9 santīmu atzīmes. Patreiz izskatās ka karš varētu sākties tuvāko dienu laikā, jo ASV nosaka termiņus, kad ANO Drošības padomei būtu jāpieņem otrā rezolūcija. Irāka tai pat laikā ir draud dot atbildes triecienu jebkurā vietā uz pasaules vai tas būtu debesīs uz zemes vai ūdenī. Nepatīkama situācija. Eiro vērtība svārstās 62.5 santīmu rajonā. Galvenā uzmanība pievērsta ASV prezidenta Buša izteikumiem un evakuācijas pasākumiem Irākā. Arvien pieaugošs skaits dažādu starptautisku organizāciju vadību liek saviem darbiniekiem doties prom no Irākas, kas liek domāt par kara tuvumu. Eiro no ASV vientuļās rīcības būs ieguvējs, jo investori patreiz vēlas ieturēt distanci no ASV. Nākamie lēmumi jau tiks pieņemti, kad būs redzama reāla kara norise un būs kaut neliela nojausma par sekām un gaidāmajiem rezultātiem. Pagājušā nedēļā novērotā interese pirkt valūtas ir atstājusi zināmas sekas valūtu tirgū. Pagaidām izskatās, ka šīs sekas ļoti, ļoti lēnām izzūd. Samērā svārstīgas pēdējās dienās ir latu īstermiņa procentu likmes. Zem 3% atzīmes pagaidām ir tikai latu overnight Rigibor likme.

Šonedēļ uz Kalifornijas Zinātņu centru (California Science Center) tika pārvests atspoļkuģis Endeavour, kura pēdējais lidojums kosmosā notika 2011. gada pavasarī. Ceļojumu uz zinātņu centru Endeavour veica pārveidotas NASA Transporta pārvadājumu lidmašīnas 747 «mugurā».

Atspoļkuģa Endeavour pēdējā misija kosmosā notika 2011. gada maijā, kad tas Starptautiskajā kosmosa stacijā nogādāja kravas ar kravas platformu ExPRESS Logistics Carrier 3, kā arī zinātnisko instrumentu Alpha Magnetic Spectrometer. Tas bija 25. un pēdējais Endeavour lidojums kosmosā, kā arī pēdējais NASA lidojums kosmosā, kurā tika izmantots atspoļkuģis.

Turpmāk atspoļkuģis Endeavour atradīsies muzejā Kalifornijā, kur tas būs pieejams interesantu apskatei.

Endeavour pirmais lidojums notika 1992. gadā, kad tika veikts satelīta Intelsat remonts.

Šveicē šīs nedēļas sākumā izmēģināta lidmašīna Solar Impulse 2, kuru darbina Saules enerģija, vēsta Reuters.

Testa lidojumu veica Vācijas pilots Markus Šerdels (Markus Scherdel).

Šī ir jau otrā lidmašīna Solar Impulse projektā. Projekta mērķis ir apbraukt apkārt pasaulei ar lidmašīnu, kuru darbina tikai Saules enerģija.

Solar Impulse projektu vada Šveices Federālais tehnoloģiju institūts Lozannā (École polytechnique fédérale de Lausanne). Pirmais testa lidojums notika 2009. gadā. Pēc gada veiksmīgi notika ar Saules enerģiju nodrošināts lidojums no Šveices uz Spāniju, bet 2012. gadā – no Šveices uz Maroku. Savukārt pērn tika veikts lidojums pāri ASV. Sākotnēji pilns lidojums apkārt pasaulei ar Solar Impulse lidaparātu tika plānots 2014. gadā, bet tagad tas pārcelts uz nākamo gadu. Jau ziņots, ka 2013. gadā projekts Solar Impulse sāka sadarbību ar tehnoloģiju milzi Google. Iecerētās sadarbības ietvaros paredzēts informēt par plānoto lidojumu apkārt pasaulei ar tādu Google produktu palīdzību, kā YouTube, Google+, Google Earth un Google Glass.

Vakar vakarā lidaparāts Airbus A350-900 pēc teju mēnesi ilgas testa lidojumu sērijas atgriezās Tulūzas lidostā Francijā. Pēdējo trīs nedēļu laikā lidaparāts apceļoja 14 lidostas visā pasaulē un savu lidojumu noslēdza Helsinkos. Tehniskais testa lidojums pierādījis lidaparāta gatavību veikt garus, pasaules mēroga lidojumus. Šis bija pēdējais posms ceļā uz sertifikāciju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lidojums ar testa lidaparātu MSN 005 ilga 20 dienas un noritēja četros piegājienos. To laikā lidmašīna šķērsoja Ziemeļpolu, visus pasaules okeānus un nolaidās 14 lielās lidostās. Šīs pasaules tūres laikā lidaparāts nolidoja aptuveni 81 700 nm/151 300 km, gaisā pavadot 180 stundas. Visi lidojumi iekļāvās iepriekš plānotajā laikā. Lidaparātu vadīja Airbus apkalpe, bet lidojumā no Dohas uz Pērtu un no Maskavas uz Helsinkiem palīdzēja arī aviokompānijas Qatar Airways apkalpes locekļi. Divos lidojuma posmos pievienojās piloti no Eiropas Aviācijas drošības aģentūras.

Ceļojuma spilgtākais moments bijis lidojums no Tambo Starptautiskās lidostas Johannesburgā, kas atrodas 5558 pēdas (1694 m) virs jūras līmeņa, uz Sidneju. Šis lidojums demonstrējis A350 sniegumu lidostās, kuras atrodas augstu virs jūras līmeņa.

Lidojums no Liepājas uz Rīgu un otrādi dod iespēju trīs stundas gara brauciena vietā nonākt vēlamajā galamērķī 40 minūšu laikā. «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss biznesa portālam db.lv saka, ka cilvēki ir gatavi par to maksāt, pat ja cena par lidojumu pārsniedz 100 eiro atzīmi.

«Liepājas reiss vēl joprojām ir zemas slodzes lidojums,» atzīst M. Gauss. Šajā maršrutā lidojumu skaits ir palielinātas no 3 uz 5 reizēm nedēļā, tādējādi gan uzlabojot pakalpojumu, gan palielinot apkalpoto pasažieru skaitu. Šī reisa biļetes pamatcena ir apmēram 25 eiro, taču atkarībā no pieprasījuma tā var vairākkārt palielināties.

M.Gauss: «Šādi darbojas visas aviokompānijas. Mēs cenšamies godīgi noteikt cenas mūsu lidojumiem, taču mums ir arī jāpelna nauda. Mēs esam uzņēmums, kas gūst peļņu, nodrošinot lidojumus».

Par «airBaltic» cenu politiku attiecībā uz Liepājas reisu M.Gauss stāsta: «Mēs uzlūkojam Liepājas reisu tāpat kā jebkuru citu lidojumu, tas nav īpašs lidojums. Mēs cenšamies optimizēt ieņēmumus no šī lidojuma, kas nozīmē, ka lidojuma cena ir atkarīga no pieprasījuma un konkurences situācijas. «airBaltic» cenu politika ir tāda, ka parasti visi lidojumi sākas ar vienādu cenu. Mēs varam paredzēt, cik pasažierus beigās sagaidīt, tādējādi varam arī regulēt cenas. Mēs nesubsidējam Liepājas reisus».

Gaisa balonu festivāls LMT kauss 2007 šogad norisināsies Saldus pilsētā un tās apkārtnē no 18. līdz 22.jūlijam, Db.lv informēja pasākuma organizatori.

Šogad tas notiks jau devīto gadu.

Sākot no 1999.gada LMT Kauss notiek ik gadus un ik reizi citā Latvijas pilsētā, tādējādi dodot iespēju vērot gaisa balonu daudzveidīgās sporta sacensības pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Deviņos pastāvēšanas gados Festivāls ir viesojies visos Latvijas novados – Kurzemē (Pedvālē un Talsos), Vidzemē (Siguldā Cēsīs un Valmierā), Zemgalē (Jelgavā) un Latgalē (Rēzeknē un Daugavpilī).

Plānots, ka Festivālā piedalīsies vairāk nekā 20 gaisa balonu komandas no Latvijas un tuvākajām kaimiņzemēm.

No 18. līdz 22.jūlijam Festivāla ietvaros notiks gaisa balonu sacensības, kuros piloti, veicot dažādus uzdevumus, sacentīsies par galveno balvu - LMT kausu un naudas prēmiju. Kopējais Festivāla balvu fonds – 3200 eiro, ko sadalīs pirmo septiņu vietu ieguvēji.

28. decembrī aizsardzības ministrs Atis Slakteris uzdevis izveidot speciālās izmeklēšanas komisiju, kas izmeklēs Irākā bojā gājušo un ievainoto Latvijas karavīru traģiskā negadījuma apstākļus, Db.lv informēja Aizsardzības ministrija.

Komisiju vadīs Latvijas kontingenta Irākā štāba virsnieks majors Uldis Ruicēns. Tajā iekļauti vēl vairāki virsnieki no Latvijas kontingenta Irākā.

Komisija tiks izveidota pamatojoties uz Nacionālās drošības likuma 11. panta otro daļu, Ministru kabineta (MK) noteikumu Aizsardzības ministrijas nolikums 9.4 un 9.5 apakšpunktu, kā arī MK noteikumu Ar karavīriem notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites kārtība 28.1 un 30.3 apakšpunktu.

Komisijai uzdots izmeklēšanas laikā sastādītos aktus iesniegt aizsardzības ministram līdz 2007. gada 29. janvārim.

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris uzsver: "Latvijas karavīru dienests Irākā un citās starptautiskajās misijās vienmēr ticis augstu novērtēts. To vairākkārt apliecinājuši arī Latvijas sabiedrotie starptautiskajās operācijās. Dienestam pasaules karstajos punktos nepieciešama liela uzņēmība un tas vienmēr saistīts ar risku, tāpēc Aizsardzības ministrija sniegs visu nepieciešamo palīdzību misijās cietušo karavīru tuviniekiem."

ASV valdība izšķērdējusi vairāk nekā 30 miljardus ASV dolārus, slēdzot dažādus kontraktus Irākā un Afganistānā, kas tā arī nav ienesuši cerētos rezultātus. Tas nozīmē, ka izšķērdēts ir katrs sestais dolārs.

Šī naudas summa veidojusi 15% no kopējā Irākā un Afganistānā iztērētā, secinājusi ASV kara laikā noslēgto līgumu izpētes komisija.

Apjomīgie naudas līdzekļi izšķērdēti pateicoties sliktai projektu plānošanai, neskaidrām un mainīgām prasībām, nepietiekamai konkurencei, neprasmīgai līgumu pārvaldībai un uzraudzībai, koordinācijas trūkumam u.c., atsaucoties uz komisijas ziņojumu raksta The Washington Post.

Piemēram, 40 miljoni ASV dolāru iztērēti cietuma celtniecībai Irākā, kas tā arī netika pabeigs, savukārt 300 miljoni iztērēti elektrostacijas būvēšanai Afganistānā, taču valstij nav nepieciešamo speciālistu un naudas līdzekļu, lai spētu nodrošināt tās darbību.

Naftas cenas pieaugums pasaulē var palielināt benzīna cenas Latvijā par dažiem centiem.

Jau ierasts benzīna cenu izmaiņas vietējā tirgū nosaka krietni vairāk faktoru nekā naftas cenu izmaiņas pasaules tirgū, stāsta SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēdējā laikā ģeopolitiskie faktori ir veicinājuši naftas cenu kāpumu. Šķiet, ka to ietekme tuvākajā laikā saglabāsies, vai pat pieaugs, kas nozīmē, ka pastāv iemesli arī naftas produktu cenu kāpumam. Tāpat pēdējā laikā ir vājinājusies arī eiro vērtība, līdz ar to potenciāls pieaugumam ir.

Tomēr patlaban ir vērojama pietiekami plaša cenu amplitūda gan viena tīkla, gan arī nozares uzņēmumu piedāvājumos, kas varētu norādīt, ka arī reakcija uz izmaiņām varētu būt atšķirīga. Potenciālais kāpums varētu būt dažu centu robežās, jo, neskatoties uz iespējamām izmaiņām, cenu šoku iespējamība pagaidām vērtējama kā zema, uzsver eksperts.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Jaunā fiskālā gada sākuma dēļ Japānā joprojām vērojama investīciju plūsma uz ārvalstīm. Tas pavājina jenas pozīcijas, bet nostiprina dolāra vērtību Āzijā. Vairāk nekā laba dolāram šonedēļ nav. Pagājušās nedēļas nodarbinātības datu eiforija ir izzudusi un notikumi Irākā liek aizdomīgi skatīties uz dolāra nākotnes izredzēm. Latvijā dolāra cena dienas vidū svārstījās ap 53.7 santīmiem. Visa uzmanība pievērsta Japānas investoru acu skatienam un notikumiem Irākā. Atkarībā no investīciju plūsmas virsroku uz brīdi var gūt vai nu dolārs vai eiro (mārciņai jau tā labi ar tās augstajām procentu likmēm). Situācija Irākā nāk par labu eiro. Irāka ir viens no iemesliem kādēļ eiro cena uz brīdi spēja pakāpties virs 1.22 dolāru atzīmes. Protams, līdz pagājušās piektdienas līmenim, kurš bija pirms datu paziņošanas, vēl tālu. Šodien publicēja Vācijas februāra tirdzniecības bilanci. Īpašu pārsteigumu nebija. Tirdzniecības pārpalikums 12 miljardi eiro. Tekošā konta pārpalikums 5.1 miljards eiro. Imports gada laikā pieaudzis par 3.5%, eksports par 5.4%. Tas viss neskatoties uz eiro cenas kāpumu pēdējā gada laikā. Latvijā eiro cena dienas vidū atkāpās līdz 65.3 santīmiem. Pat Nāves jūrā ir vairāk dzīvības kā SDR/lata grafikā. Vietējā valūtu tirgū tādas nopietnas aktivitātes nav bijušās kopš pagājušā gada 14. novembra kad SDR cena grafikā sasniedza LB noteiktā svārstību koridora apakšējo atzīmi. Arī procentu likmju tirgū laikam jau valda Lieldienu noskaņojums. Izmaiņas pavisam minimālas. Anglijas CB šodien lems par mārciņas bāzes procentu likmēm. Viedokļi ir da?ādi, bet rezultāts būs zināms pēcpusdienā (14:00). Šodien publicēja Lielbritānijas tirdzniecības datus par februāri. Deficīts 4.25 miljardi mārciņu, bija nedaudz mazāks nekā tirgus dalībnieki gaidīja. Tas ļāva mārciņas cenai atkal pakāpties virs 1.84 dolāru atzīmes. Joprojām samazinās eiro cena. Šodien tā sasniegusi 0.660 mārciņu atzīmi. Latvijā mārciņas cena mēģina sasniegt 99 santīmu atzīmi, bet pagaidām tas neizdodas. Lielākas izmaiņas gaidāmas pēc lēmuma par procentu likmēm, vienaldzīgo nebūs. Eiro cena sasniegusi 9.15 kronu līmeni. Tas palīdzēja kronas cenai Latvijā pārkāpt 7.1 santīma atzīmi. Ja eiro pret dolāru noturēsies vismaz patreizējos līmeņos, tad kronas cenai Latvijā ir izredzes pakāpties augstāk.

Sākot ar 2005. gada martu Čehijas aviolīnijas uzsāks jaunu tiešo lidojumu no Rīgas uz Romu. Šis lidojums būs nozīmīgs solis sakaru attīstīšanā starp Latvijas un Itālijas galvaspilsētām, padarot ceļošanas iespējas vēl ērtākas gan darījumu cilvēkiem, gan tūristiem. ČSA pašlaik izjūt paaugstinātu interesi no Itālijas tūroperatoriem par ceļošanas iespējām uz Baltijas valstīm, kā arī pieprasījumu ceļojumiem no Latvijas uz Itāliju. Pirmais lidojums no Romas uz Rīgu notiks 2005. gada 3. martā, savukārt pirmais lidojums no Rīgas uz Romu tiks veikts dienu vēlāk, 4. martā. Marta mēnesī lidojumi notiks 4 reizes nedēļā, bet sākot ar 2005. gada vasaras lidojumu sarakstu (no 2005. g. 27. marta) 6 reizes nedēļā. No Rīgas uz Romu lidmašīna izlidos agri no rīta katru dienu izņemot svētdienas. No Romas uz Rīgu lidojumi notiks vēlu vakarā katru dienu izņemot sestdienas. Šis lidojumu saraksts dod lielisku iespēju maksimāli izmantot laiku Romā un ietaupīt līdzekļus nakšņojot – piemēram, pavadīt nedēļas nogali Romā: no Rīgas, dodoties prom sestdienas rītā, pavadīt divas pilnas dienas Romā, nakšņojot tikai vienu reizi un atgriezties svētdienas vakarā Rīgā. Avots: ČSA

Amerikāņu lidmašīnu būvētājs Boeing ir jau četras reizes atlicis starta lidojumu jaunajai lidmašīnai Boeing 787 Dreamliner, bet otrdien (15. decembrī) veiksmīgi noritēja pirmais testa lidojums.

Četras stundas ieplānotais lidojums bija par stundu īsāks, kas, visticamāk, ir saistīts ar laika apstākļu pasliktināšanos. Boeing 787 Dreamliner pacelšanos vēroja aptuveni 25 000 cilvēku - Boeing darbinieki, žurnālisti, eksperti un ziņkārīgie.

Pirmais lidojums bija paredzēts jau šā gada vasarā, bet kompānija Boeing paziņoja par tā atlikšanu. Pirmā lidojuma kavēšanas bija saistīta ar to, ka testus neizturēja spārna stiprinājums pie fizelāžas.

Boeing civilās nodaļas direktors Skots Karsons (Scott Carlson) paziņoja, ka problēma nav liela un tā netraucētu veiksmīgi izpildīt pirmo testa lidojumu laicīgi, taču tika nolemts atrisināt problēmu pilnībā.

Pirmais lidojums kosmosā no Krievijas jaunā kosmodroma Vostočnij tiks atlikts līdz nākamā gada pavasarim, trešdien paziņojis Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Krievija sāka būvēt kosmodromu 2011.gadā, lai mazinātu atkarību no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā, tomēr darbus aizkavējušas finansiālas problēmas un citi šķēršļi, tostarp vairākas amatpersonas arestētas aizdomās par miljoniem dolāru izkrāpšanu.

Pirmais lidojums no kosmodroma bija plānots decembrī, bet tagad Putins cer, ka to izdosies noorganizēt uz Kosmonautu dienu, kad tiek atzīmēts padomju pilota Jurija Gagarina vēsturiskais lidojums kosmosā 1961.gada 12.aprīlī.

Putins sacīja, ka, ja uz Kosmonautu dienu neizdosies paspēt, tad nevajadzēs steigties.

«Kosmosa nozare nav sektors, kur darbus vajadzētu sasteigt,» viņš piebilda.

Otrdien no starptautiskās lidostas «Rīga» lidojumus uz Zviedrijas otru lielāko pilsētu Gēteborgu uzsāka aviokompānija Skyways. Lidojumi plānoti divreiz dienā - pirmdienās, otrdienās, trešdienās, ceturtdienās un piektdienās, kā arī reizi dienā svētdienās. Aviokompānija lidojumus plāno veikt ar gaisa kuģi Embraer 145, lidojums ilgs aptuveni vienu stundu un 10 minūtes.

Starptautiskajā lidostā «Rīga» jau aizvadītās nedēļas nogalē tika atklāts pirmais tiešais lidojums maršrutā Rīga – Antālija.

Uz Antāliju lidsabiedrība Turkish Airlines tiešos lidojumus veiks divas reizes nedēļā – otrdienās un sestdienās. Aviokompānija lidojumus nodrošinās ar Boeing 737-800, lidojums ilgs aptuveni trīs stundas un 20 minūtes.

LLDA biedru līzinga un faktoringa pieaudzis līdz 404 miljoniem latu Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) dalībnieku līzinga un faktoringa portfelis ir sasniedzis 404,1 miljonus latu. Kopējais līzinga portfelis sastāda 343,8 miljonus latu, faktoringa portfelis – 60,3 miljonus latu. 2004. gadā līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 21,7%, salīdzinot ar 2003. gada rādītājiem. Salīdzinot ar 2003. gadu, LLDA biedru kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 15% (44,8 miljoniem latu) un 82,3% (27,2 miljoniem latu) attiecīgi. 2004. gadā līzinga portfeļa palielinājumu veicināja operatīvā līzinga pieaugums par 47,8% (21,2 miljoniem latu), savukārt finanšu līzings audzis par tikai 9,3% (23,6 miljoniem latu). LLDA dalībnieki 2004.gadā noslēdza jaunus līzinga darījumus par kopējo summu 225,5 miljoni latu, kas ir par 24,6% (44,5 miljoniem latu) vairāk kā 2003. gadā. Tai skaitā finanšu līzinga jauno darījumu apjoms sasniedza 183,8 miljonus latu, kas ir par 21,9% (33,0 miljoniem latu) vairāk nekā 2003. gadā, un operatīvā līzinga jauno darījumu apjoms sasniedza 41,7 miljonus latu, kas ir par 37,9% (11,4 miljoniem latu) vairāk nekā 2003. gadā. No jaunajiem līzinga darījumiem lielāko īpatsvaru pēc aktīvu veida – 44,7% (100,7 miljoni latu) veido autolīzings. Labus pieauguma tempus neapšaubāmi veicināja straujais pārdoto jauno automašīnu pieaugums. Ar 28,4% (64,0 miljoni latu) un 23,9% (53,8 miljoni latu) attiecīgi seko iekārtu līzings un komerctransporta līzings. Būtiski samazinājies nekustamā īpašuma līzinga un patēriņa kredītu jauno darījumu apjoms, kas sastāda vairs tikai attiecīgi 1,0% (2,3 miljoni latu) un 2,1% (4,6 miljoni latu) no jaunajiem darījumiem. Ievērojot vispārējo nekustāmā īpašuma kreditēšanas un patēriņa kredītu attīstību Latvijā, šāds samazinājums varētu tikt skaidrots ar šo atsevišķo produktu grupu optimizāciju līzinga kompāniju sadarbībā ar mātes bankām. Pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2003. gadu no jaunajiem darījumiem vislielāko pieauguma tempu – 57,6% apmērā uzrāda komerctransporta līzings, aizņemot 23,9% (53,8 miljoni latu) no kopējā jauno darījumu apjoma. Iekārtu līzings un autolīzings pieaudzis attiecīgi par 37,4% un 30,6%. Kopumā šie ir trīs nozīmīgākie līzinga darījumu veidi, kas sastāda 96,9% no līzinga jauno darījumu apjoma, un to kopējais pieaugums bija 60,7 miljoni latu vai 38,4%. 2004. gada beigās pēc aktīvu veida vislielāko LLDA līzinga portfeļa daļu – 138,1 miljonus latu (40,2%), veido vieglās automašīnas, 106,2 miljonus latu (30,9%) – iekārtas (t.sk. industriālās un ražošanas iekārtas, citi transporta līdzekļi un iekārtas, biroja iekārtas, kā arī dzelzceļa, jūras un gaisa transporta līdzekļi). Trešajā vietā ar 80,7 miljoniem latu (23,5%) ir komerciālais transports. Pārējo līzinga portfeli 13,2 miljonu latu apmērā (3,8%) veido nekustamā īpašuma un patēriņa preču iegādes finansēšana. 2004. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visstraujākais pieaugums pēc aktīvu veida ir novērojams dzelzceļa, jūras un gaisa transporta līdzekļu līzingam, portfelim pieaugot no 2,7 miljoniem latu līdz 18,6 miljoniem, t.i. gandrīz septiņas reizes. Šīs pozīcijas pieaugums varētu būt saistīts ar atsevišķiem liela apjoma darījumiem, kas atspoguļojās statistikā jau 2004.gada sākumā. Stabilu pieauguma tendenci uzrāda komerciālais transports un vieglās automašīnas attiecīgi 36,6% un 35,1%. Kā jau prognozēts faktoringa portfelis 2004. gadā sasniedza ievērojamu pieaugumu 82,3% apmērā, sasniedzot 60,3 miljonus latu. Faktoringa apgrozījums sasniedza 323,6 miljonus latu, uzrādot 44,2% pieaugumu salīdzinājumā ar 2003. gadu. Faktorings kā produkts, uzrādot stabilus pieauguma tempus, jau no 2004. gada sākuma sāk atkal iekarot savu vietu finanšu pakalpojumu klāstā. Tas varētu tikt saistīts gan ar konkurences rezultātā strauji uzlabotajiem produkta noteikumiem, gan arī ar uzņēmēju lielāku informētību par produkta priekšrocībām salīdzinājumā ar vienkāršu kredītlīniju. Latvijas Līzinga devēju asociācija (LLDA) ir dibināta 2002. gadā. LLDA dalībnieki ir SIA “Hanza Līzings”, SIA “Hipolīzings”, SIA “

Krievijā izstrādātas tehnoloģijas ir zelta ādere, kuru Latvijas uzņēmēji nereti var izmantot gandrīz bez maksas, norāda Latvijas uzņēmuma Naco Technologies izpilddirektors Aleksandrs Parfinovičs.

Viņš atklāj, ka Krievijai nanotehnoloģiju nozarē ir ievērojama pieredze, bet Krievijas zinātnieku iestrādes Naco Technologies rīcībā nonākušas gandrīz bez maksas, pateicoties 2009.gada rudenī Rīgā notikušajam pasākumam Komerciālais reaktors, ko kopīgi organizēja Krievijas Starptautiskais zinātniski tehnoloģiskais centrs (SZTC), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kā arī uzņēmējdarbības sākšanas atbalsta kompānija Virtual CEO.

Krievijas zinātnieki regulāri ģenerē lieliskas idejas, tomēr komerciāli tās bieži vien ir negatavas.

Parfinovičs skaidro, ka Komerciālā reaktora galvenā ideja ir palīdzēt tehnoloģijām atrast uzņēmējus, nav svarīgi, kur. SZTC galvenokārt galvenokārt sadarbojas ar zinātniekiem no valstīm, kur saprot krieviski, tostarp Krievijas, Ukrainas, Armēnijas un Gruzijas. Tāpēc tikšanās ar investoriem ir ērti rīkot tur, kur saprot krievu valodu.