Transports un loģistika

Pirmdien sāks darboties EK atzītie Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkti

Sandra Dieziņa, 13.01.2005

Jaunākais izdevums

Lai gan pagaidām Eiropas Komisijas lēmums vēl nav publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, no pirmdienas, 17. janvāra sāks darboties Eiropas Komisijas atzītie Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkti Rīgas un Ventspils ostās, kā arī Rēzeknes un Daugavpils dzelzceļa stacijās, kuros varēs veikt kravu veterināro kontroli. Tā kā Eiropas Komisija iepriekš minētos robežkontroles punktus ir atzinusi par prasībām atbilstošiem, taču pagaidām birokrātijas dēļ šis lēmums vēl nav publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Pārtikas un veterinārais dienests kā Latvijas oficiālā pārtikas aprites un veterinārās uzraudzības institūcija, pieņēma lēmumu, izmantot savas tiesības un atļaut atzītajiem punktiem uzsākt darbu pirms lēmuma publicēšanas, par to informējot Eiropas Komisiju un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis. Bez iepriekš minētajiem Sanitārās robežinspekcijas punktiem, kuros var veikt veterināro kravu kontroli, atzīti arī «Terehovas», «Pāternieku» un «Grebņevas» Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pirmdien, 3.septembrī, Saeimas Prezidijs nolēma nodot izskatīšanai komisijās šādus iesniegtos likumprojektus:

, 03.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

" Ministru kabineta iesniegto Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Par Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personu datu automātisko apstrādi Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām" (Nr.420/Lp9). Likumprojekts paredz veicināt Konvencijas mērķu izpildi - katras puses teritorijā nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīves vietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi.

" Ministru kabineta iesniegto Zemkopības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.421/Lp9). Likumprojekts sagatavots, lai nodrošinātu Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas Nr.2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu 27.panta 3.punkta normu pārņemšanu.

" Ministru kabineta iesniegto Iekšlietu ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījums likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" (Nr.422/Lp9). Likumprojekts paredz reglamentēto profesiju sarakstā iekļaut detektīva profesiju un apsardzes darbinieka profesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosūta iznīcināšanai vecus gaļas produktus

Sandra Dieziņa, 18.10.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PVD Sanitārā robežinspekcija iznīcināšanai nosūtīs 15 kravas jeb 271 tonnu dažādu gaļas produktu, kuriem beidzies derīguma termiņš. Augustā Grebņevas robežkontroles punktā Sanitārās robežinspekcijas kontrolei tika uzrādītas 15 izejošā tranzīta kravas ar dažādiem gaļas produktiem. Kopumā kravās bija 6 tonnas Kanādas izcelsmes cūku aknu, 261 tonna Ķīnas izcelsmes cūkgaļas, 3 tonnas ASV izcelsmes liellopu aknu un 1 tonna Brazīlijas izcelsmes vistu gaļas. Kravas Eiropas Savienības teritorijā ielaida caur Klaipēdas ostas kontroles punktu Lietuvā, kur tās pārbaudīja atbildīgie dienesti. Pēc Kopējā veterinārā ievešanas dokumenta saņemšanas kravas tranzītā devās cauri Latvijai, lai tālāk izbrauktu no Eiropas Savienības teritorijas uz Krieviju un tranzītā brauktu uz Moldovu, Uzbekistānu un Kazahstānu. Grebņevas robežkontroles punktā sanitārie robežinspektori izejošās tranzīta kravas pārbaudīja atbilstoši tranzītkravu kontroles procedūrai, tas ir – pārbaudīja, vai nav nomainītas Lietuvas kolēģu uzliktās plombas un vai kravās ir tie paši produkti, kas norādīti Lietuvā izsniegtajā dokumentā. Padziļināta kontrole, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, šādām kravām nav jāveic un visas kravas tika noformētas izvešanai no Eiropas Savienības teritorijas. Oktobra sākumā kravu īpašnieks devās pie Sanitārās robežinspekcijas, lai informētu, ka Krievija kravas atsakās ielaist savā valstī un izteica vēlmi tās vest uz Ukrainu. Tikai tad atklājās, ka kravas nemaz nav pametušas Grebņevas robežkontroles punktu un visu šo laiku stāvējušas muitas zonā. „Muitas zona, kurā vienlaicīgi mēdz stāvēt vairāki desmiti kravu, ir muitas uzraudzībā un mums nav zināms, kādēļ tā nebija pamanījusi, ka kravas nav izbraukušas no robežkontroles punkta”, stāsta Sanitārās robežinspekcijas priekšnieka vietniece veterinārajos jautājumos Sandra Smuļko, „Tiklīdz uzzinājām, ka kravas valsti nav atstājušas, nekavējoties sākās izmeklēšana un kravu padziļināta pārbaude, jo, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tranzītkravām Eiropas Savienības teritorija ir jāpamet 30 dienu laikā”. Padziļinātās kravu kontroles laikā atklājās, ka vismaz 10 kravās bez gaļas atrodas arī Norvēģijas un Islandes izcelsmes zivis, kopumā 20 tonnas. Gaļas un zvejas produktus vienā kravā pārvadāt nedrīkst. Visiem gaļas produktiem bija beigušies derīguma termiņi, tie bija atkusuši, jo, kamēr kravas stāvēja uz vietas, tajās netika ievēroti vajadzīgie temperatūras režīmi. Tā kā kravu saturs potenciāli apdraud patērētājus un vidi, visas kravas tiks nosūtītas iznīcināšanai. Informācija par 15 aizturētajām kravām ir iesniegta Eiropas Komisijai, visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī tranzītkravu saņēmējvalstu atbildīgajiem dienestiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

EK atzinusi sanitārās robežinspekcijas kontroles punktus, bet kravas turpinās apiet Latviju

Artis Kalveits, 16.11.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) par piemērotiem veterinārās kontroles veikšanai atzinusi Rīgas un Ventspils ostu, kā arī Rēzeknes un Daugavpils dzelzceļa Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktus. Taču kā iepriekš vairākkārt norādījuši ar veterināro kravu tranzītu saistītie uzņēmēji — pēc punktu atvēršanas veterinārās tranzītkravas joprojām apies Latviju (Db 01.11.), jo nav sakārtots jautājums par veterināro tranzītkravu pārkraušanu no viena transporta veida otrā. Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzstāj, ka veterinārajai kontrolei pakļauto tranzītkravu pārkraušanu pieļaujama tikai ES prasībām atbilstošā un PVD sertificētā noliktavā, nevis brīvās muitas zonas teritorijā. Šobrīd, piemēram, Rīgas ostā šāda noliktava ir tikai Mangaļos, kur atrodas Baltmarine Terminal. Tādēļ kravu pārvadātājiem un ekspeditoriem būs jāorganizē papildus kravu transportēšana līdz speciālai pārkraušanas vietai, kas rada papildu izdevumus un neērtības. Uzklausot uzņēmēju argumentus Latvijas ostu padomes locekļi un tās priekšsēdētājs, Ministru prezidets Indulis Emsis solīja mēneša laikā rast risinājumu veterināro tranzītkravu pārkraušanas problēmām. PVD sabiedrisko attiecību daļas vaditāja Ilze Meistere informēja, ka dzīvnieku izcelsmes produktu kravu kustība caur atzītajiem kontroles punktiem varēs sākties pēc tam, kad ES oficiālajā laikrakstā tiks publicēts atbilstošs EK lēmums. Līdz šim atzīti bija — Terehovas, Pāternieku un Grebņevas Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pretkorupcijas koalīcijas «Transparency International» veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2018.gadā Latvijas pozīcijas nav uzlabojušās, liecina organizācijas publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij devuši 41.vietu 180 vērtēto valstu vidū. Arī 2017.gadā Latvijai indeksā bija 58 punkti, kas togad deva 40.vietu, 2016.gadā - 57 punkti un 44.vieta, bet 2015.gadā - 56 punkti. «Transparency International» partneri Latvijā «Delna» bija izvirzījuši mērķi, lai 2020.gadā Latvija indeksā sasniegtu vismaz 70 punktus.

Pērn Latvijas rādītājs indeksā bijis tāds pat kā Spānijai un Gruzijai.

«Delna» uzskata, ka jaunākie rezultāti liecina par Latvijas nespēju panākt progresu cīņā ar korupciju un ir nopietns signāls un izaicinājums jaunajai valdībai. Indeksu veidojošo datu analīze rādot, ka progresa trūkums joprojām ir tiesībaizsardzības iestāžu kapacitātē atklāt un iztiesāt korupcijas lietas, kurās iesaistītas amatpersonas. Pēdējos gados Latvijā ir sāktas krimināllietas par kukuļdošanu, tirgošanos ar ietekmi, nelikumīgu partiju finansēšanu un nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju, bet tās vēl nav iztiesātas, līdz ar to sodu sistēma nemazina nesodāmības izjūtu, vērtē «Delna».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms, informē Latvijas Valsts ceļi.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vētras postītās aizsargājamās teritorijās vienlaidus atļauts nocirst 1533 ha meža

Māris Ķirsons [email protected], 12.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsargājamajās teritorijās vētras postījumu seku likvidēšanai līdz šā gada jūnijam pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma izsniegti ciršanas apliecinājumi 37 394 hektāru platībā, tajā skaitā sanitārai vienlaidus cirtei 1533 ha platībā, bet sanitārajai izlases cirtei 35 861 ha platībā. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, kopumā janvāra vētra Latvijā skārusi aptuveni 100 tūkstošus ha aizsargājamās teritorijās esošās mežaudzes. Lai mazinātu kaitēkļu savairošanās iespējas vētras skartajās mežaudzēs, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma vienlaidus atļauts nocirst 1533 hektārus mežaudžu, kas ir 1,5% no kopējās vēja skartās platības aizsargājamajās teritorijās. Lielākā daļa vētras postīto platību aizsargājamajās teritorijās, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi, atrodas privātajos mežos - 1106 ha (72%) sanitārā vienlaidus cirte un 21 219 ha (59 %) sanitārā izlases cirte, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Aizsargājamajās teritorijās lielākās mežaudžu platības, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi atrodas dažādu veidu aizsargjoslās (378 ha vienlaidus sanitārā cirte, 14745 ha izlases sanitārā cirte), nacionālajos parkos (440 ha vienlaidus sanitārā cirte, 7260 ha izlases sanitārā cirte), dabas parkos (361 ha vienlaidus sanitārā cirte, 5828 ha izlases sanitārā cirte), aizsargājamos ainavu apvidos (149 ha vienlaidus sanitārā cirte, 3311 ha izlases sanitārā cirte) un dabas liegumos (107 ha vienlaidus sanitārā cirte, 1885 ha izlases sanitārās cirtes). Veiktās sanitārās cirtes dabas parkos, dabas liegumos un dabas pieminekļu teritorijās tika saskaņotas ar Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm. Lai neveicinātu labvēlīgus apstākļus kaitēkļu masveida savairošanās iespējai, kas varētu būt drauds blakus augošajām audzēm, arī aizsargājamās teritorijās objektīvi jāvērtē situācija mežā. Tāpēc atsevišķas vietās, izvērtējot konkrētos apstākļus, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma tiek izsniegti ciršanas apliecinājumi vētras bojāto un gāzto koku izciršanai. Sanitārās cirtes aizsargājamajās teritorijās galvenokārt tiek veiktas platībās ar lielu vēja gāzto vai lauzto koku skaitu, platībās ar nelielu bojāto koku skaitu, izgāztie koki netiek izvākti, tā palielinot atmirušās koksnes daudzumu audzē, kas pēc būtības ir dabisks process. Izsniegtajos ciršanas apliecinājumos vēja gāzto un lauzto koku izvākšanai aizsargājamajās teritorijās vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai vislielākās platības uzrādītas Cēsu (307 ha) un Talsu (225 ha) rajonos, kur attiecīgi izlases sanitārā cirte ir 4903 ha un 2619 ha platībā, bet vislielākā izlases sanitārās cirtes platība uzrādītas Rīgas rajonā – 5859 ha, bet vienlaidus sanitārā cirte ir tikai 22,4 ha platībā. Vienlaidus sanitārā cirte aizsargājamās teritorijās lielākajā daļā gadījumu paredzētas mežaudzēs, kur valdošā suga ir egle vai priede, attiecīgi 651 un 500 hektāru. Audzes, kurās pārsvarā ir vēja lauzti un gāzti šo sugu koki, ir nenoturīgākas pret kaitēkļu uzbrukumu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Korupcijas uztveres indekss Latvijā pērn nedaudz pasliktinājies

LETA, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pretkorupcijas koalīcijas "Transparency International" veidotajā Korupcijas uztveres indeksā 2019.gadā Latvijas pozīcijas nedaudz pasliktinājušās, liecina organizācijas ceturtdien publicētā informācija.

Pērn Latvijai indeksā piešķirti 56 punkti skalā no 0 līdz 100, kur nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē nav korupcijas, bet 100 - ka valstī ir augsts korupcijas līmenis. 2018.gada indeksā Latvijai bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41.vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū.

Jaunākajā indeksā Latvija ierindota dalītā 44.-47.vietā kopā ar Kostariku, Čehiju un Gruziju.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2019.gada "Transparency International" korupcijas uztveres indeksā Latvija ir novērtēta sliktāk nekā abas pārējās Baltijas valstis.

Lietuva jaunākajā indeksā ieguvusi 60 punktus, ar Bruneju, Izraēlu un Slovēniju dalot 35.-38.vietu. Savukārt Igaunija - tāpat kā Īrija - saņēmusi 74 punktus un dala 18.-19.vietu. Gan Lietuva, gan Igaunija salīdzinājumā ar iepriekšējo indeksu ieguvusi par vienu punktu vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas korupcijas uztveres indekss (KUI) šogad ir gana zems un sasniedz vien 49 punktus no simts, kas ir mazāk nekā Lietuvā un Igaunijā, kā arī krietni atpaliek no lielākās daļas Eiropas Savienības (ES) valstu, liecina organizācijas Transparency International un Sabiedrības par atklātību Delna veiktais korupcijas uztveres indeksu izvērtējums.

Latvija ar 49 punktiem ierindojas indeksa 54. vietā no visām aplūkotajam valstīm. Pērn Latvijai indeksā bija 4,2 punkti no desmit iespējamajiem, Igaunijai - 6,4 punkti, bet Lietuvai - 4,8 punkti.

Igaunijas KUI ir 64 punkti, bet Lietuvā šis indekss ir 54 punktu apjomā.

No ES valstīm zemāks KUI nekā Latvijā ir Rumānijā (44 punkti), Bulgārijā (41 punkts), Slovākijā (46 punkti), Itālijā (42 punkti) un Grieķijā (36 punkti).

No visām pasaules valstīm labākie rādītāji ir tādām valstīm kā Somija (90 punkti), Dānija (90), Jaunzēlande (90), kā arī Kanāda (84 punkti), Zviedrija (88), Norvēģija (85), Nīderlande (84), Austrālija (85).

Krievijas KUI ir 28 punktu apmērā, Baltkrievijas – 31 punkta apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Neļauj ievest nemarķētas un neatļautas preces

Sandra Dieziņa, 12.01.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās lidostas „Rīga” Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkta robežinspektori decembrī nav ļāvuši Latvijā ievest pārtikas paku ar dažādiem pārtikas produktiem – eļļu, miltiem un rīsiem no Kanādas, jo produkti, kopumā 600 kilogrami, bijuši neatbilstoši marķēti, vēsta PVD. „Latvijas pasta” Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkta robežinspektori atpakaļ uz Krieviju nosūtījuši pasta paku ar kaltētām zivīm, jo dzīvnieku izcelsmes produktus no trešajām valstīm pa pastu sūtīt nedrīkst. Šāda pat iemesla dēļ atpakaļ uz Kanādu nosūtīts kausētais siers. Atpakaļ uz Krieviju, ASV un Ķīnu nosūtītas sešas zāļu pakas, jo zāles no trešajām valstīm pa pastu sūtīt nedrīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosūta uz eksportētājvalsti un iznīcina koksni

Sandra Dieziņa, 12.01.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

„Rēzeknes preču stacijas” Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkta robežinspektori decembrī atpakaļ uz Krieviju nosūtījuši trīs kokmateriālu kravas, jo kravu īpašnieks uzrādījis fitosanitāro sertifikātu, kura derīguma termiņš jau bija beidzies, ziņo PVD. „Pāternieku” Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkta robežinspektori atpakaļ uz Baltkrieviju nosūtījuši vienu koka palešu kravu, jo tās nav bijušas apstrādātas un marķētas. Šī paša iemesla dēļ Sanitārā robežinspekcija iznīcināšanai nosūtījusi 33 kravās izmantoto koksnes iepakojamo materiālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Neļauj ievest 20 t saldētas zivis

Rudīte Spakovska [email protected], 07.04.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Terehovas Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkta sanitārie robežinspektori Latvijā nav ielaiduši kravu ar 20 tonnām saldētu zivju no Kazahstānas, jo zivis bija neatbilstoši marķētas, kā arī inspektori konstatēja higiēnas prasību pārkāpumus informē Ilze Meistare PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja. Rēzeknes preču stacijas, Pāternieku, Grebņevas un Daugavpils preču stacijas Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktu sanitārie robežinspektori atpakaļ uz Krieviju un Baltkrieviju nosūtījuši 29 koksnes kravas un kravas, kurās bijis neapstrādāts un nemarķēts koksnes iepakojamais materiāls. Koksnes kravām nebija arī visu nepieciešamo pavaddokumentu. 49 kravās esošo koksnes iepakojamo materiālu Sanitārā robežinspekcija nosūtījusi iznīcināšanai, jo tas nebija apstrādāts un marķēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PVD Sanitārās robežinspekcijas kontroļu rezultāti aprīlī

Elīna Circene, 12.05.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī, veicot kravu pārbaudes uz Eiropas Savienības ārējās robežas, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sanitārā robežinspekcija aizturējusi 12 kravas, 39 nosūtījusi atpakaļ uz eksportētājvalsti, bet 52 kravas nosūtījusi iznīcināšanai, Db pavēstīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. Kopumā aprīlī Sanitārā robežinspekcija pārbaudījusi 5727 importa un 358 tranzīta kravas. Rēzeknes preču stacijas, Terehovas un Grebņevas Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktu sanitārie robežinspektori atpakaļ uz Krieviju nosūtījuši 15 koksnes kravas. To pārvadātāji vai nu nevarēja uzrādīt fitosanitāros sertifikātus vai arī fitosanitārie sertifikāti neatbilda prasībām. Iznīcināšanai Sanitārā robežinspekcija nosūtījusi 52 kravās esošo koksnes iepakojamo materiālu, jo tas nebija apstrādāts un marķēts. Latvijas pasta un lidostas Rīga Sanitārās robežinspekcijas kontroles punkta sanitārie robežinspektori atpakaļ uz dažādām pasaules valstīm nosūtījuši piecas privātpersonām adresētas pasta pakas ar dzīvnieku izcelsmes produktus saturošu pārtiku, jo no trešajām valstīm šādus produktus pa pastu sūtīt nedrīkst. Atpakaļ nosūtītājiem sūtītas arī sešas pakas ar uztura bagātinātājiem, jo tie nav bijuši reģistrēti PVD Pārtikas centrā un vieniem no tiem bija beidzies derīguma termiņš, kā arī astoņas medikamentu pakas, jo zāles no trešajām valstīm pa pastu sūtīt nedrīkst. Tāpat Sanitārā robežinspekcija atpakaļ atgriezusi divas pārtikas produktu pakas, jo pārtikas produktu marķējumā nebija norādīts derīguma termiņš, kā arī vīnu, kura marķējumā nebija norādīts tilpums un alkohola daudzums un divas pakas ar rotaļlietām, jo vienai no tām nebija drošumu apliecinošu dokumentu, bet otrai bija neatbilstošs marķējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iznīcinātas oktobrī atklātās gaļas kravas

Rudīte Spakovska [email protected], 11.11.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iznīcināšanai uz Lietuvu nosūtītas 263 tonnas Ķīnas izcelsmes cūkgaļas, 7 tonnas Kanādas un ASV izcelsmes gaļas subproduktu, kā arī 1 tonna Brazīlijas izcelsmes putnu gaļas, kas oktobrī tika aizturētas Sanitārās robežinspekcijas kontroles punktā „Grebņeva”. Kā jau iepriekš ziņots, augustā Grebņevas robežkontroles punktā Sanitārās robežinspekcijas kontrolei tika uzrādītas 15 izejošā tranzīta kravas ar dažādiem gaļas produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

PVD aptur Lidojošo bezdelīgu

Sandra Dieziņa, Db, 26.08.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sanitārās robežinspekcijas paņemtajā paraugā laboratoriski atklāts, ka Ķīnas uzņēmumā Sin Vej ražotais uztura bagātinātājs Lidojošā bezdelīga (Fej Jan), kas paredzēts svara samazināšanai, ir apstrādāts ar ES neatļautu jonizējošu starojumu. PVD uzlicis par pienākumu izplatītājam atsaukt no tirdzniecības tīkla 2000 kilogramus šī uztura bagātinātāja.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sanitārās robežinspekcijas darbinieki kontroles punktā Rīga veica plānveida paraugu noņemšanu uztura bagātinātāja kravai. Laboratoriski atrasts, ka tā ražošanā izmantota Eiropas Savienībā (ES) neatļauta apstrāde ar jonizējošo starojumu. Vienlaikus jāatzīmē, ka šo produktu nevar uzskatīt par radioaktīvu.

Pārtikas apstarošana produktā rada mikrostrukturālas izmaiņas, un pašreiz (līdzīgi kā ar ģenētiski modificēto pārtiku) vēl nav pietiekami izpētīta tās iespējamā vēlīnā kaitīgā iedarbība uz patērētāju veselību. Saskaņā ar ES tiesību aktiem pārtikas apstarošanu ar jonizējošo starojumu drīkst veikt ar oficiāli apstiprinātām apstarošanas iekārtām, apstarotās pārtikas marķējumā jābūt norādei par apstarošanu, kā arī pavaddokumentos jānorāda informācija par absorbēto devu un jonizējošā starojuma veidu. Eiropas Savienībā šāda apstrāde uztura bagātinātājiem nav atļauta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visapmierinātākie ar Dombrovska darbu

Lelde Petrāne, 09.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 55 gadiem kopumā ir neapmierināti ar pašreizējā Ministru kabineta darbu. Vidējais vērtējums apmierinātībai ar visu ministru darbu ir 3,8 punkti 10 punktu skalā. Visaugstāk Latvijas ekonomiski aktīvie iedzīvotāji novērtējuši savu apmierinātību ar Ministru prezidenta Valda Dombrovska darbu, vidējais novērtējums ir 4,5 punkti 10 punktu skalā.

To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, 2011.gada augustā veiktais pētījums.

Tāpat Latvijas ekonomiskie iedzīvotāji salīdzinoši apmierinātāki ir arī ar vides un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa darbu (vidējais novērtējums 4,4 punkti 10 punktu skalā). Kā arī novērtējumu virs vidējā ir saņēmuši zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (vidējais novērtējums 4,1 punkti 10 punktu skalā) un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (vidējais novērtējums 4,1 punkti 10 punktu skalā).

Vidēju novērtējumu saņēmuši labklājības ministre Ilona Jurševska, satiksmes ministrs Uldis Augulis, finanšu ministrs Andris Vilks un tieslietu ministrs, iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs (katra ministra vidējais novērtējums 3,7 punkti 10 punktu skalā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vīruss atmasko ekonomikas ielaistās kaites

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Vidzemes šosejas (A2) un autoceļa Cēsis-Vecpiebalga (P30) sāk darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Uz Vidzemes šosejas sāk darboties vidējā ātruma kontroles posms no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, bet uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga - no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam.

Abos posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana un tehniskā apskate. Uz Vidzemes šosejas kontroles posma sākumā pie tilta pār Vējupīti kontrolēs arī vinjetes.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Institūcijas vienojas par informācijas apmaiņu

, 27.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2006. gada 27.decembrī Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Aldis Lieljuksis, Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Gunārs Dāboliņš, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns un Pārtikas un veterināro dienesta Sanitārās robežinspekcijas priekšniece Iveta Šice-Trēde parakstījuši starpresoru vienošanos par informācijas apmaiņu, Db.lv informēja Valsts robežsardze.

Vienošanās mērķis ir īstenot sadarbību starp institūcijām, apmainoties ar dienestu kompetencē esošo informāciju, lai nodrošinātu Latvijas Republikas valsts robežas drošību.

Saskaņā ar parakstīto vienošanos puses pēc nepieciešamības apmainīsies ar statistisko, operatīvo un informācijas sistēmu datu bāžu informāciju.

Vienošanās tiek parakstīta saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 1.jūnija instrukciju Nr.3 Instrukcija par Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu un Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas sadarbību valsts robežas drošības jautājumos.

Vienošanās stājas spēkā tās parakstīšanas dienā un tā ir noslēgta uz nenoteiktu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Koksne un rotaļlietas netiek pāri robežai

Rudīte Spakovska [email protected], 14.06.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sanitārās robežinspekcijas inspektori atpakaļ uz Bulgāriju un Krieviju nosūtījuši divas rotaļlietu kravas, jo to pārvadātāji nevarēja uzrādīt drošumu apliecinošus dokumentus, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. Atpakaļ uz Krieviju inspektori nosūtījuši piecas koksnes kravas, jo to fitosanitārie sertifikāti neatbilda prasībām un vienu koriandra sēklu kravu, jo prece nav bijusi marķēta. Iznīcināšanai Sanitārās robežinspekcijas inspektori nosūtījuši 55 kravās izmantoto koksnes iepakojamo materiālu, jo tas nebija apstrādāts un marķēts, divus augļu kokus, ko Latvijā nedrīkst ievest, sojas proteīna kravu, jo precei bija beidzies derīguma termiņš un rotaļlietu kravu, kurai nebija atbilstoša marķējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā neielaiž kokmateriālu kravas

Rudīte Spakovska [email protected], 14.08.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sanitārās robežinspekcijas Rēzeknes preču stacijas inspektori atpakaļ uz Krieviju nosūtījuši četras kokmateriālu kravas, jo to fitosanitārais sertifikāts neatbilda normatīvajiem aktiem. Pārbaudot kravu pavaddokumentus, inspektori tajos konstatēja nepilnības, tādēļ kravas nosūtītas atpakaļ uz eksportētājvalsti. Iznīcināšanai Sanitārās robežinspekcijas inspektori nosūtījuši 81 kravā izmantoto koksnes iepakojamo materiālu, jo tas nebija apstrādāts un marķēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atpakaļ sūta uztura bagātinātājus, medikamentus un sālītas zivis

Rudīte Spakovska [email protected], 14.06.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpakaļ uz Ķīnu un ASV Sanitārās robežinspekcijas inspektori nosūtījuši 14 uztura bagātinātāju pasta pakas, jo uztura bagātinātāji nav bijuši reģistrēti PVD Pārtikas centrā. Vēl atpakaļ uz ASV nosūtītas četras medikamentu pakas, jo zāles no trešajām valstīm pa pastu sūtīt nedrīkst, klāsta PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere. Atpakaļ uz Ēģipti nosūtīta paka ar tēju, jo uzņēmums, kurš vēlējās ievest tēju Latvijā, nav Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrējies kā pārtikas apritē iesaistīts uzņēmums, bet atpakaļ uz Ukrainu – paka ar dzirkstošo vīnu, jo uz tā nebija pareizi norādīts alkohola saturs. Vēl Sanitārās robežinspekcijas inspektori atpakaļ uz Krieviju nosūtījuši divas pasta pakas ar sālītām zivīm, jo no trešajām valstīm dzīvnieku izcelsmes produktus sūtīt nedrīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Parex index: Latvijas uzņēmēju optimisms mazinās

, 10.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju attieksmē par valsts ekonomisko stāvokli notikusi būtiska optimisma mazināšanās, turklāt uzņēmēji sagaida, ka valsts tos atbalstīs ekonomiskajās grūtībās, liecina Parex bankas un sabiedrisko pētījumu uzņēmuma SKDS aptaujas Parex index dati par 2008.gada decembri.

Parex index rādītājs decembrī samazinājies par 6.15 punktiem, sasniedzot jaunu rekordu – 35.26 punktus. Parex index izveidots 2004.gadā un šajā laikā tik krasas izmaiņas uzņēmēju noskaņojumā iepriekš nav konstatētas.

"Pētījumu izmantosim, attīstot bankas pakalpojumus saviem klientiem, jo pašreiz gan privātpersonām, gan uzņēmējiem mainījušās prioritātes. Šie fakti būs noderīgi arī Latvijas valdībai, plānojot Eiropas Savienības fondu un Starptautiskā valūtas fonda līdzekļu piešķiršanu tautsaimniecības attīstības stimulēšanai," norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

2008.gada decembrī Parex index jau gandrīz par piecpadsmit punktiem ir nokrities zem neitrālā vērtējuma sliekšņa, par ko tiek uzskatīta 50 punktu atzīme. Pēdējo astoņu ceturkšņu laikā uzņēmēju vērtējums kopumā ir samazinājies gandrīz par vairāk nekā 25 punktiem, un kopš 2006.gada nogales tā kopējais skaitlis ir uzrādījis tikai kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Melngalvju namā ceturtdien norisinājās Latvijas gada auto ceremonija. Tajā visaugstāk vērtējamo titulu ieguva auto Ford S-max, Db.lv informēja konkursa preses sekretārs Mareks Ivans.

Konkursā pieteikto mašīnu skaits ar katru gadu palielinās, tā nupat noslēgtajā konkursā dalību ņēma trīsdesmit četri automobiļi. Žūrijas skaits gan ik gadu nemainās, šogad vērtētāji bija precīzi piecdesmit. Anketā starp desmit pusfinālu izturējušajiem auto bija jāizvēlas sev simpātiskākie. Balsošanas kārtība bija jau ierasta, pazīstama jau trešo gadu. Katra žūrijas locekļa rīcībā ir divdesmit seši punkti, kurus jāizdala starp sešiem auto. Pirmajai vietai jāatdod desmit punktus, nākošajām attiecīgi sešus, četrus, trīs, divus un vienu punktu. Divas dienas pirms konkursa fināla balsojumus apkopoja, lai noskaidrotu galveno laureātu.

Finālisti galvenajā nominācijā:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas uzņēmēju piesardzība nesakrīt ar ekonomikas rādītājiem

Gunta Kursiša, 20.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēju noskaņojums kopš augstākā optimisma līmeņa sasniegšanas 2011. gada septembrī, gada nogalē atkaļ kļuvis piesardzīgs. Kā atzīst eksperti, uzņēmēji ir noskaņoti piesardzīgāk nekā šī brīža ekonomikas rādītāji. Tiesa gan, joprojām optimistiski noskaņoti pērnā gada nogalē bija ražotāji, liecina Citadele Index pētījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā vispozitīvāk noskaņoti ražotāji, Lietuvā – būvnieki

Zane Atlāce - Bistere, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadele Index pētījums pirmo reizi parāda atšķirības Latvijas un Lietuvas uzņēmēju skatījumā uz biznesa vidi. Saskaņā ar jaunāko pētījumu kopējais Latvijas uzņēmēju noskaņojuma indekss vēl nesasniedz optimisma slieksni (50 punktus) - tas ir 49,45 punkti. Tikmēr Lietuvas uzņēmēji ir optimistiskāki - indeksa vērtība pārsniedz svarīgo 50 punktu atzīmi un ir 51,15 punkti, informē banka Citadele pārstāve Baiba Ābelniece.

Citadele Index pētījums kalpo par indikatoru ekonomikas prognozēšanai. Dati tiek iegūti, aptaujājot 750 uzņēmumu īpašniekus un augstākos vadītājus katrā valstī. Latvijā Citadele Index pētījums tiek veikts no 2004. gada, un šogad pēc identiskas metodoloģijas aptauja veikta arī Lietuvā.

Uzņēmēju noskaņojumā ir novērojamas atšķirības dažādās uzņēmējdarbības nozarēs. Latvijā būvniekiem noskaņojums kopš 2014. gada vidus ir pesimistisks (pēdējā ceturkšņa laikā nedaudz uzlabojies, tomēr vēl aizvien pesimistisks, par ko liecina indeksa vērtība, kas ir 48,69 punkti), savukārt Lietuvā būvnieki ir daudz optimistiskāki (indeksa vērtība: 54,69 punkti). Latvijā optimismu ir atguvuši ražotāji (50,15 punkti), kuru noskaņojums pēdējos ceturkšņus – līdzīgi kā citu nozaru uzņēmējiem – turējās pesimisma zonā. Savukārt ražotāji Lietuvā ir noskaņoti nedaudz pesimistiskāk nekā Latvijā (49,71 punkts). Kamēr pakalpojumu sniedzēji Lietuvā ir noskaņoti optimistiski (52,06 punkti) un Latvijā – gandrīz optimistiski (49,98 punkti), tikmēr vissliktākais noskaņojums ir tirdzniecības jomas uzņēmējiem gan Lietuvā (48,85 punkti), gan Latvijā (46,83 punkti). Latvijā pēdējā ceturkšņa laikā tirgotāju noskaņojums arī pasliktinājies.

Komentāri

Pievienot komentāru