Transports un loģistika

Pirmo reizi lēto lidojumu lidsabiedrība paliek uz zemes nestartējot

Aivars Mackevics [email protected], 10.10.2002

Jaunākais izdevums

Pirms neilga laika pasludinātais lidsabiedrības Berlinjet projekts lētajiem lidojumiem no Berlīnes uz Frankfurti un Briseli ir nonācis grūtībās. Tas ir pirmais gadījums Vācijā, kad lēto lidojumu aviokompānijai nākas atcelt savus plānus. Pēc lidojumu ekspertu domām šāda situācija pierāda, ka lidojumu tirgū ir asa konkurence. Ibertrans Aerea atsaukusi Berlinjet savu iznomāto lidmašīnu Embraer EMB-120 atpakaļ uz Spāniju. Avots: FVW

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts lielāko zemes platību īpašnieki - fiziskās un juridiskās personas

Ja gadu iepriekš gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku – fizisko personu pēdējā gada laikā bija šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību, tad aizvadītajā gadā šajā ziņā valdījis sastingums.

Kā rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem, jaunpienācēji zemes megaīpašnieku vidū ir uz pirkstiem skaitāmi, savukārt būtiskākās pārmaiņas saistītas ar kadastrālo vērtību maiņu un zemes nonākšanu no fizisko personu īpašuma šīm pašām personām piederošu kompāniju rokās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vēl tikai novembrī var pieteikties zemes izpirkšanai

, 02.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairs tikai nepilnu mēnesi lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai, informēja Valsts zemes dienests.

Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz likumdošanā noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos. Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 2 678 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 hektāru platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 600 pieprasījumi par 757 zemes vienību izpirkšanu 1 272 hektāru platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes izpirkšanai var pieteikties vēl tikai divas nedēļas

, 20.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairs tikai divas nedēļas lauku zemes pastāvīgie lietotāji var pieteikties tiem lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanai. Zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas līdz normatīvajos aktos noteiktajam termiņam - 30.novembrim - nebūs iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu, vairs nebūs tiesību pretendēt uz zemes izpirkšanu par kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos, Db.lv infromēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Ja līdz 30.novembrim zemes pastāvīgais lietotājs nebūs iesniedzis zemes izpirkšanas pieprasījumu un nebūs arī noslēdzis zemes nomas līgumu ar pašvaldību, šī zeme tiks ieskaitīta zemes reformas pabeigšanai paredzētajās zemēs un bijušajam zemes lietotājam vairs nebūs tiesību to apsaimniekot.

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk – VZD) saņemti 3 540 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 4 182 zemes vienību izpirkšanu 8 570 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai, neatliekot izpirkšanas pieprasījuma iesniegšanu uz pēdējo brīdi. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši aptuveni 18% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noslēgusies lietošanā piešķirtās lauku apvidus zemes izpirkšanas pieprasījumu pieņemšana

, 07.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienestā (VZD) atbilstoši 2007.gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā (Privatizācijas pabeigšanas likumā) noteiktajam 30.novembrī noslēdzās pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu pieņemšana, liecina sniegtā informācija medijiem.

Laikā no šī gada 1.augusta līdz 30.novembrim, kad vairākām personu kategorijām bija dota papildus iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā saņemti 6 956 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 7 880 zemes vienību izpirkšanu 25 000 ha platībā, kas sastāda 28% no zemes vienībām, kas vēl bija palikušas pastāvīgā lietošanā. Saņemto pieprasījumu skaits vēl pieaugs, tā kā zemes izpirkšanas pieprasījumus varēja nosūtīt arī pa pastu ierakstītā vēstulē.

Liela zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo zemes īpašnieku aktivitāte šajā papildus pieteikšanās periodā, piesakoties zemes izpirkšanai, netika sagaidīta, tā kā absolūtais vairākums zemes pastāvīgo lietotāju, kas bija ieinteresēti izpirkt pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, izmantoja iespēju pieteikties iepriekšējā pieprasījumu iesniegšanas periodā, t.i., līdz 2006.gada 31.augustam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lauku zemes izpircējiem atlicis nepilns pusgads

, 17.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienests (VZD) visiem zemes pastāvīgajiem lietotājiem, kas normatīvajos aktos noteiktajos termiņos bija iesnieguši zemes izpirkšanas pieprasījumu un kas saņēmuši VZD lēmumu par tiesībām zemi izpirkt, atgādina, ka līdz nākamajam termiņam zemes izpirkšanas procedūrā atlicis nepilns pusgads.

Normatīvie akti paredz, ka, lai izpirktu pastāvīgā lietošanā piešķirto zemi, zemes pastāvīgajam lietotājam līdz 2008.gada 1.septembrim vai nu jāveic zemes kadastrālā uzmērīšana (t.i. VZD Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēmā) jābūt reģistrētam zemes robežu plānam) vai jāveic priekšapmaksa par izpērkamo zemi (t.i. jābūt VZD iesniegtam apliecinājumam par veikto priekšapmaksu.

VZD aicina zemes izpircējus laikus veikt nākamos soļus zemes izpirkšanai, lai, nokavējot termiņus, nezaudētu tiesības izpirkt zemi par sertifikātiem un kadastrālo vērtību.

Zemes kadastrālā uzmērīšana jāpasūta mērniecības darbu veikšanai licencētai juridiskajai personai vai Latvijas Mērnieku Biedrības sertificētai fiziskajai personai. Licencēto juridisko personu un sertificēto fizisko personu saraksts, kā arī informācija par to, kuras mērniecības firmas darbojas katrā Latvijas rajonā, pieejama VZD interneta mājas lapā www.vzd.gov.lv sadaļas Mērniecība apakšsadaļā Licences un sertifikāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Zemes lietotājiem jāpasteidzas līdz 30. novembrim

Mārtiņš Lazdovskis, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors, 14.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visiem, kam lauku apvidos ir piešķirta lietošanā zeme, un kas nav iesnieguši lauku zemes pieprasījumus līdz pagājušā gada 31. augustam, kas bija noteikts kā iepriekšējais termiņš, vēl ir iespēja iesniegt pieteikumus Valsts zemes dienestā līdz šā gada 30. novembrim.

Tie, kas pieteikumus iesniegs, saglabās tiesības šo zemi izpirkt un iegūt īpašumā. Savukārt, kas neiesniegs pieteikumus, zaudēs tiesības zemi izpirkt par privatizācijas sertifikātiem un kadastrālo vērtību, un iegūs tiesības zemi nomāt no pašvaldības, maksājot nomas maksu pusprocenta apjomā no kadastrālās vērtības. Ja pēc kāda laika viņi vēlēsies zemi nopirkt, tas vairs nenotiks zemes reformas likumu ietvaros, bet to varēs iegādāties kā jebkuru pašvaldības zemes gabalu valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma noteiktajā kārtībā.

Kopumā zemes lietotāju rīcībā līdz 2005. gada 1. septembrim bija ap 113 000 zemes vienību, no kurām līdz pagājušā gada 1. septembrim pieteicās un pamatojoties uz reģistrācijai kadastra informācijas sistēmā iesniegto zemes robežu plānu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā iekļautas vairāk kā 86 000 zemes vienības. Līdz šā gada 30. novembrim vēl varētu pieteikties izpirkt vairāk par 25 000 zemes vienību. Uz 1.novembri, kad no papildus pieteikšanās lauku zemes izpirkšanai atvēlētā laika bija palikušas tikai 30 dienas, Valsts zemes dienestā bija saņemti pieprasījumi par 3 160 zemes vienību izpirkšanu 6 822 ha platībā. Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts Latgalē, kur palicis visvairāk zemesgrāmatā neierakstītās zemes – 757 zemes vienību izpirkšanai 1 272 ha platībā. Šobrīd iespēju no jauna pieteikties lauku zemes izpirkšanai izmantojuši tikai aptuveni 10% no pastāvīgajiem zemes lietotājiem, kam normatīvajos aktos dotas tādas tiesības. VZD aicina zemes lietotājus izmantot tiem normatīvajos aktos dotās tiesības iegūt zemi īpašumā un neatlikt izpirkšanas pieprasījumu iesniegšanu uz pēdējo brīdi, lai pēdējās dienās pirms pieteikšanās beigām neradītu sev neērtības, veidojot rindas VZD klientu apkalpošanas centros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Polijas gaisa satiksmes tirgu sagaida paplašināšanās

Aivars Mackevics [email protected], 08.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas gaisa satiksmes tirgū pirms iestāšanās Eiropas Savienībā vēl ir gaidāma liberalizācija. Uzsākot 2004. gada vasaras lidojumu plānu (marta beigās) tiek paredzēts, ka būs vairāk lidojumu piedāvātāju un lidojumu maršrutu. Tā, piemēram skandināvu lidsabiedrība SAS ir paziņojusi, ka palielinās savu lidojumu skaitu uz Poliju par 40%. Tai skaitā palielinot arī lidojumu skaitu maršrutā Kopenhāgena – Danciga un atverot jaunu lidojumu līniju Kopenhāgena – Krakova. Iestājoties ES, Polija rēķinās ar starptautisko sadarbības kontraktu palielināšanos un jaunu lidojumu līniju atklāšanu. Eksperti prognozē, ka pasažieru skaits varētu palielināties par vienu piekto daļu. No 1999. gada līdz 2002. gadam pasažieru skaits ir palielinājies ik gadu par 7,3%. Saglabājoties pozitīvajai 2003. gada tendencei, 2004. gadā varētu sasniegt septiņus miljonus pasažieru gadā, turpretī optimisti nosauc pat 8,5 miljonus pasažieru gadā. Polijas lielākā lidsabiedrība LOT vēlas palielināt esošo lidojumu maršrutu startu skaitu, kā arī plāno uzsākt lidojumus starp Štetinu – Minheni, Varšavu – Dublinu, Varšavu – Venēciju. Tāpat plānots ir arī biežāk nekā līdz šim veikt lidojumus uz Barselonu, Madridi, Tallinu un Odesu. Patlaban netiks veidoti citi lidojumu maršruti uz Rietumeiropu, jo vietu noslogojums lidmašīnās sasniedz tikai 60%. Lidsabiedrība British Airways plāno palielināt lidojumu skaitu no Londonas uz Krakovu līdz piecām reizēm nedēļā, turpretī lidsabiedrība KLM vēlas trīs reizes nedēļā veikt lidojumus no Amsterdamas uz Varšavu. Poļu pirmā lēto lidojumu lidsabiedrība Air Polonia no vasaras sezonas sāks piedāvāt lētos lidojumus uz Londonu, Madridi, Parīzi, Romu un Atēnām. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augustā saņemti 475 lauku zemes izpirkšanas prasības

, 04.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (VZD) saņemti 475 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 566 zemes vienību izpirkšanu 793 hektāru platībā, Db.lv informēja Valsts zemes dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Goba.

Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā – 166 pieprasījumi par 213 zemes vienību izpirkšanu 264 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai.

Kā ziņots, atbilstoši jūnija mēnesī pieņemtajiem grozījumiem zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos no šā gada 1.augusta līdz 30.novembrim vairākām zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo īpašnieku kategorijām no jauna tiek dota iespēja pieteikties lauku zemes izpirkšanai par tās kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos.

Iepriekš Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā bija noteikts, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšana noslēdzas 2006.gada 31.augustā. Taču zemes izpirkšanas pieprasījumu izvērtēšanas gaitā tika identificēti vairāki jautājumi, kas nebija precīzi noregulēti zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos un kas varēja kavēt sekmīgu privatizācijas procesa pabeigšanu. 2006.gada decembrī ministru prezidents Aigars Kalvītis izveidoja īpašu darba grupu, kas izstrādāja nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai risinātu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas noslēguma procesā konstatētās problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mēneša laikā VZD saņemti 475 pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumi

, 04.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 1.augusta, kad vairākām personu kategorijām dota vēl viena iespēja pieteikties pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanai, Valsts zemes dienestā (turpmāk - VZD) saņemti 475 zemes izpirkšanas pieprasījumi par 566 zemes vienību izpirkšanu 793 hektāru platībā.

Visvairāk lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu saņemts VZD Dienvidlatgales reģionālajā nodaļā - 166 pieprasījumi par 213 zemes vienību izpirkšanu 264 hektāru platībā.

VZD aicina zemes pastāvīgos lietotājus aktīvāk izmantot normatīvajos aktos dotās tiesības pieteikties lauku zemes izpirkšanai.

Kā ziņots, atbilstoši jūnija mēnesī pieņemtajiem grozījumiem zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos no šā gada 1.augusta līdz 30.novembrim vairākām zemes pastāvīgo lietotāju un bijušo īpašnieku kategorijām no jauna tiek dota iespēja pieteikties lauku zemes izpirkšanai par tās kadastrālo vērtību, maksājot privatizācijas sertifikātos.

Iepriekš Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā bija noteikts, ka pastāvīgā lietošanā piešķirtās lauku zemes izpirkšanas pieprasījumu iesniegšana noslēdzas 2006.gada 31.augustā. Taču zemes izpirkšanas pieprasījumu izvērtēšanas gaitā tika identificēti vairāki jautājumi, kas nebija precīzi noregulēti zemes reformu reglamentējošajos normatīvajos aktos un kas varēja kavēt sekmīgu privatizācijas procesa pabeigšanu. 2006.gada decembrī ministru prezidents Aigars Kalvītis izveidoja īpašu darba grupu, kas izstrādāja nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai risinātu privatizācijas, zemes reformas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas noslēguma procesā konstatētās problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

1. jūlijā darbu uzsāks Latvijas zemes fonds

Dienas Bizness, 18.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, informē Altum pārstāve Kristīne Grauziņa.

Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 miljonu hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes.

Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie pārdod savu zemi ražojošam lauksaimniekam, paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa piemērošana par nekoptu lauksaimniecības zemi un virkne citu zemkopības nozari atbalstošu pasākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielāko nekustamā īpašuma darījumu TOP 70

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 21.09.2007

Rīgas Brīvostas pārvalde februārī SIA Rīgas pasažieru terminālis pārdevusi 59 890 kvadrātmetrus zemes ar muitas ēku Eksporta ielā 3a, 3b.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais līdz šim reģistrētais nekustamā īpašuma pirkuma darījums: SIA PK Investments (AS Pro Kapital un divu Igaunijā reģistrētu kompāniju meitasuzņēmums) šā gada martā par 103,04 miljoniem latu pārdevusi tirdzniecības centru Domina - 8,13 hektārus zemes ar divām būvēm Ieriķu ielā 3. Uzzini, kuri ir citi lielākie darījumi!

Oficiālo lielo - miljons latu vai vairāk - nekustamā īpašuma darījumu skaits Rīgā strauji sarūk: pagājušā gada otrajā pusgadā tādu bija vismaz 55, bet šā gada pirmajā pusgadā - vairs tikai 36.

Īpaši lielo darījumu skaits galvaspilsētā pastāvīgi pieauga kopš 2005. gada pirmā pusgada, kad tikai 20 darījumu summa bija viens miljons latu vai lielāka un lielākā oficiālā darījuma summa bija 3,67 miljoni latu. Pagājušā gada pirmajā pusgadā virs miljona latu jau bija veseli 55 darījumi, virs miljona dolāru - vismaz 87. Savukārt šā gada pirmais pusgads gan ir atnesis absolūto viena darījuma summas rekordu, Vācijas uzņēmumam par vairāk nekā 103 miljoniem latu iegādājoties tirdzniecības centru Domina un tā zemes platības. Toties oficiālo - zemesgrāmatās fiksēto - darījumu virs miljona latu bijis tikai 36, virs miljona dolāru - tikai 60.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidsabiedrības cīnās par darījumu ceļotājiem

Aivars Mackevics [email protected], 10.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidsabiedrību alianse Oneworld rīko akciju, kuras ietvaros tiks piedāvāts 15 000 uzņēmumiem Vācijā cenu samazinājums par 40% biznesa ceļotāju lidojumiem. Šīs akcijas mērķis ir piesaistīt darījumu klientus kā arī ar cenu samazinājumiem pārvilināt pie sevis, piemēram, lidsabiedrības Lufthansa pasažierus. Lidsabiedrību aliansē Oneworld ietilpst British Airways, American Airlines, Iberia, Aer Lingus, Finnair un Lan-Chile. Tiek plānots turpināt šādu akciju arī Francijā un Itālijā. Šāda agresīva cenu konkurences cīņa starp lidsabiedrībām nespēj ilgstoši piesaistīt firmu pārstāvjus tikai vienai lidsabiedrībai. Ikvienai lidsabiedrībai darījumu ceļotāji ir ļoti interesanta mērķa auditorija, jo tie maksā ne tikai dārgāku cenu par biznesa klases biļetēm, bet arī visbiežāk izmanto lidsabiedrību pakalpojumus. Īpaši pastiprinājusies ir lēto lidsabiedrību konkurence tradicionālajām lidsabiedrībām. Piemēram, lidsabiedrība Germanwings jau ir noslēgusi ar 146 uzņēmumiem speciālus līgumus, kas paredz atlaides lidojumiem no Ķelnes/Bonnas lidostas. Arī lidsabiedrība Air Berlin piedāvā elastīgus tarifus, kas domāti speciāli darījumu ceļotājiem. Akcija, ko aizsākusi britu lidsabiedrība British Airways ir patlaban lidsabiedrību alianses Oneworld intensīvākais darījumu klientu piesaistes solis. Līdztekus arī franču lidsabiedrība Air France pastiprina savu darbību Vācijas tirgū. Pagājušajā gadā franču lidsabiedrība veiksmīgi palielināja savu apgrozījumu par 30% tieši Vācijas biznesa klientu vidū. Franču lidsabiedrības speciālā programma “Voyageur Rewards” dod atlaides līdz 15% lidojumiem biznesa klasē. Vācijas lielākai lidsabiedrībai Lufthansa nākas stāties pretī šiem agresīvajiem citu lidsabiedrību cenu piedāvājumiem. Lufthansa patlaban piedāvā saviem klientiem uzlabotu biznesa klases komfortu un ekskluzīvus lidostas terminālus kā arī plāno visu savu tālo lidojumu floti aprīkot ar interneta pieslēgumu. Bez tam jau darījumu ceļotāji, kas lido uz Dienvidāfriku un ASV var izjust izmaksu samazinājumus līdz pat 50% salīdzinājumā ar regulārajiem cenu tarifiem. Iemesli lidojumu biļešu izmaksu samazināšanai: · Lielākai daļai uzņēmumu sakarā ar tautsaimnieciskās attīstības lejupslīdi ir jāietur taupības kurss un līdz ar to daudzi darījumu ceļojumi tiek atcelti. Uzņēmumi tagad aizvien biežāk iegādājas ekonomiskās klases lidojumu biļetes ierasto biznesa klases vietā. · Lidojumu tirgus ir piesātināts un ievērojami paplašinās lēto lidojumu lidsabiedrību piedāvājumi. · Lidsabiedrības, pirms lidot ar tukšām lidmašīnām, tomēr izlemj labāk samazināt biļešu cenas (tagad arī darījumu ceļotājiem) un palielināt lidmašīnu noslogojumu. Avots: Handelsblatt

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz piektā daļa Latvijas lielāko privāto zemes īpašnieku - fizisko personu pēdējā gada laikā ir šķīrušies no ievērojamas daļas savu zemes platību.

Saknīša vietā - Uļmans

Mainījies ir pēdējo gadu vislielāko privāto zemes platību īpašnieks - no pazīstamā skandalozā uzņēmēja Gata Saknīša lielāko daļu viņa īpašumu iegādājies Mono holdinga saimnieks Mihails Uļmans. Vēl pirms gada G. Saknītim personiski piederēja 4253 hektāri zemes, turklāt viņa reāli kontrolēto zemes platību apjoms bija vēl ievērojami lielāks: tām bija jāpieskaita uz viņa mātes Agras Saknītes vārda reģistrētie 2610 hektāri, kā arī A. Saknītei oficiāli piederošo uzņēmumu GS Nekustamie īpašumi un Aģentūra GS attiecīgi 803 un 2699 hektāri, līdz ar ko kopējais zemes platību apjoms bija vairāk nekā 10 tūkstoši hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētie lidojumi apdraud standartizētos ceļojumus

Aivars Mackevics [email protected], 18.09.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēto lidojumu aviosabiedrības un internets atņem tūroperatoriem iespēju cenu manipulācijai. Lēto lidojumu straujā attīstība nopietni sāk apdraudēt standartizētos ceļojumos, kuri no citiem tūrisma piedāvājumiem atšķīrās ar zemāku cenu nekā ceļotāja individuāli noorganizētā atpūta. Čarterlidojums kopā ar viesnīcu dažreiz izmaksāja lētāk nekā lidojuma biļete regulārā gaisa satiksmē. Šāda cenu politika piesaistīja ceļotājus, taču tagad standartizēto ceļojumu lētākās cenas nešķiet vairs tik pievilcīgas, ja tās salīdzina ar lēto lidsabiedrību piedāvājumiem. Piemēram, lidojums ar lidsabiedrību Lufthansa un Eurowings meitas uzņēmumu Germanwings uz 15 Eiropas metropolēm izmaksā ceļotājam lētākajā variantā tikai 29 eiro. Tūroperatori nespēj piedāvāt lētāku variantu un tāpēc standartizētais ceļojums ar piesaisti kādai konkrētai viesnīcai nav vairs neinteresē. Tūristam ir izdevīgi pašam noorganizēt savu ceļojumu, rezervējot lēto lidojumu biļeti un izdevīgāko viesnīcu ar interneta palīdzību. Pašreiz lētās lidsabiedrības piedāvā savus lidojumus galvenokārt uz Eiropas metropolēm, taču arī atpūtas reģioni ir pievilcīgi, lai šīs lidsabiedrības pieteiktu sevi atpūtas tūristu apkalpošanas jomā. Šāds pavērsiens tūrisma tirgū izjauktu gadu gados iestrādāto biznesa mehānismu. Rietumu tūroperatori sāk pamazām pieslieties domai, ka klasiskie, standartizētie ceļojumi pēc būtības ir vakardienas produkts. Tūrisma eksperti iesaka tūroperatoriem intensīvāk piedāvāt atsevišķus ceļojuma komponentus, kurus varētu ērti kombinēt individuālu ceļojumu organizēšanā. Mūsdienu tūrists vēlas pats izvēlēties savu viesnīcu un atpūtas svarīgākos elementus ceļojuma laikā. Ceļojuma biroju loma iegūs lielāku vērtību tieši konsultāciju jomā, lai tūristam izvēloties sarežģītāku ceļojumu, piemēram, Sibīrijas, Amazones vai Latgales tūrēm, būtu iespēja saņemt kavlitātīvu informāciju. Internets samazina starpnieku lomu Pašreiz Eiropas lidojumu tirgū strauji pieaug lēto lidsabiedrību ietekme, kur lielāko lidsabiedrību tirgus daļa kā Easyjet un Ryanair ik ceturksni pieaug par vairākiem simtiem tūkstošu pasažieru. Tradicionālajām lidsabiedrībām kā Lufthansai un British Airways bija nekavējoties jāmaina tarifu politika. Viesnīcu biznesā arī ir vērojamas intensīvas mārketinga aktivitātes internetā, lai savu produktu varētu piedāvātu pa tiešo, bez starpniekiem. Par šo nepatīkamo tendenci liecina dati no ASV, kur kopš pagājušā gada jūnija ir slēgts katrs astotais ceļojuma birojs. 2002. gadā ASV ir reģistrēti 22 miljoni online pircēju, kuri nopirkuši ceļojumus apmēram 26 miljardu ASV dolāru vērtībā. Tas ir par 31% vairāk nekā pirms gada. Eiropā šī jaunā tūrisma biznesa koncepcija aktīvi nostiprinās tādos lielos Eiropas tūrisma un interneta tirgos kā Lielbritānija, Vācija un daļēji arī Francija. Latvijā tuvākajā laikā lielas izmaiņas vēl nav gaidāmas, jo lidojumu tirgus ar valsts palīdzību tiek ierobežots par labu vienai konkrētai lidsabiedrībai un interneta tirgus attīstībai ir vēl jāsagaida lētākas pakalpojumu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lēto lidojumu lidsabiedrības neietekmē Irākas karš

Aivars Mackevics [email protected], 04.04.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēto lidojumu lidsabiedrības nav ietekmējis Irākas karš. Piemēram, lidsabiedrība Germanwings neizjūt ietekmi Irākas kara rezultātā, bet secina, ka pasažieru ceļojumi kļūst īsāki. Arī Eiropas lielākā lēto lidojumu lidsabiedrība Ryanair darbībā nekādas negatīvas izmaiņas netiek novērotas. Lidsabiedrība Hapag-Lloyd Express atzīmē, ka patlaban notiek lielāka biļešu rezervēšana nekā parasti un apjomu samazināšanās netiek konstatēta. Tagad lēto lidojumu lidsabiedrības gūs priekšrocības no pilsēttūrisma, jo iedzīvotāji mazāk izmanto klasiskos standartizētos ceļojumus, bet vairāk seko lēto lidsabiedrību piedāvājumiem. Jāatzīmē, ka Hapag-Lloyd Express no visiem pārvadātajiem pasažieriem 40% ir darījumu biznesa pārstāvji. Turpretī lidsabiedrībai Lufthansai ir samazinājies pasažieru skaits, kā rezultātā vairs nelido jau septiņas lidmašīnas, kam sekoja arī darba vietu samazināšana, īpaši reisos uz Ameriku un Āziju. Visu līdzšinējo mērķu sasniegšanai tiek samazinātas frekvences un izmantotas mazākas ietilpības lidmašīnas. Kopš šī gada sākuma Lufthansai samazinājies lidmašīnu noslogojums, kā arī vietu rezervēšana sarukusi, īpaši biznesa klases dārgo vietu pārdošanā. Šī gada janvārī un februārī salīdzinājumā ar 2002. gadu Luhthansai palielinājās pasažieru skaits par 10,5%, sasniedzot 6,7 miljonus, bet noslogojums samazinājās par 1,2%, sasniedzot 68,9%. Avots: Wirstschaftsblatt

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aviokompānijas mēģina paplašināt savas darbības nišas

Dace Preisa, 17.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēto aviosabiedrību parādīšanās nenoliedzami ir izdarījusi apvērsumu avio tirgū, taču apgalvot, ka zemo cenu kompānijas ir aviācijas nākotne, nevar. Lēto aviokompāniju galvenā priekšrocība: tās piedāvā klientiem elastīgu cenu struktūru, proti – tie maksā tikai par to, ko vēlas saņemt. Savukārt tradicionālās aviosabiedrības šobrīd iestrēgušas, «piedāvājot visu», bet zemo cenu kompānijas dod iespēju pirkt biļeti par pārdesmit eiro, par to saņemot sēdvietu lidmašīnā, savukārt maksājot vairāk, pasažieri var pasūtīt sev ēdienu u.t.t. Paplašina lidojumu tīklu Lētās aviosabiedrības ir panākušas jaunu lielu tirgu rašanos tur, kur tas netika uzskatīts par iespējamu, it sevišķi Eiropas iekšzemes lidojumos. Mēneša sākumā EasyJet paziņoja, ka paplašina savu lidojumu tīklu no Parīzes, atklājot jaunus lidojumus uz Milānu, Barselonu un Marseļu, papildus jau trim esošajiem maršrutiem, kas tiek apkalpoti četras reizes dienā. Tikmēr no bankrota gruvešiem atjaunotā Šveices nacionālā aviokompānija Swiss paziņojusi, ka rudenī samzinās maršrutu skaitu par ceturto daļu. Piemēram, EasyJet šobrīd piedāvā 105 virzienus Eiropā, Ryanair no deviņām bāzes lidostām Eiropā veic ap 100 maršrutiem Eiropas iekšienē. Šo kompāniju piedāvātās cenas ir visnotaļ dažādas: bieži reklāmas akcijas piedāvā lidojumu no viena Eiropas gala līdz otram par padsmit mārciņām, taču ikdienā plānots ceļojums ar EasyJet, piemēram, no Kopenhāgenas uz Londonu turp virzienā maksās 20 mārciņas, savukārt atpakaļ 70 mārciņas. Taču lēto aviokompāniju klupšanas akmens lielākoties ir faktā, ka tām savā darbībā jāpaļaujas uz veiksmi. Lai spētu nodrošināt zemās cenas, kompānijas darbības izmaksām jābūt vēl zemākām. Tāpēc tās nevar atļauties rezerves lidmašīnas un operatīvu tehnisko apkopi. Ja lidmašīnai rodas tehniska problēma pāris stundu pirms pacelšanās, tad tas nozīmē, ka pasažieri droši var doties uz tuvāko ostu, dzelzceļa staciju vai citas aviokompānijas kasi, jo lētajām kompānijām rezerves lidmašīnu nav. Tādējādi brauciens var izvērsties ne tikai dārgāks, nekā iecerēts, bet arī dārgāks, nekā lidojot ar veco un dārgo kompāniju. Protams, kļūme var arī nenotikt. Dilemmas priekšā Kamēr tradicionālās Eiropas aviokompānijas norāda, ka vēl jāpaiet laikam, lai redzētu, kurš izdzīvos, kurš ne, cita pēc citas tās paziņo par jaunu cenu politiku un izmanto svētkus, lai piedāvātu zemākas cenas. Piemēram, British Airways britu laikraksta The Guardian veiktajā aptaujā par lētāko aviosabiedrību Lielbritānijā ieņēma pirmo vietu — acīmredzot, reklāmas poltika par cenu struktūras maiņu ir bijusi veiksmīga. Turklāt gandrīz visas Eiropas aviosabiedrības pirms pāris gadiem izveidoja savus meitas uzņēmumus – lētās aviokompānijas, lai uzsāktu novēlotu konkurenci ar lētajiem censoņiem. Iedvesmojušās no EasyJet, Ryanair un Virgin Express spējas gadā ievērojami palielināt pārvadāto pasažieru skaitu, tradicionālās aviokompānijas pirms pāris gadiem sāka strādāt abās frontēs. Vācu aviokompānija Lufthansa izveidoja lēto meitas uzņēmumu German Wings, SAS izveidoja Snowflake, arī Swiss paziņoja par lētās aviokompānijas izveidi. Savukārt British Airways pagājušajā gadā pārdeva savu jau krietni senāk izveidoto lēto atvasi Go. Aviokompānijas Ziemeļeiropas, Centrāleiropas un Austrumeiropas ģenerālmenedžeris Robins Heiss skaidro, ka šāda kompānijas struktūra atzīta par aplamu. «Tas nozīmē, ka ar laiku mēs sākam konkurēt paši ar sevi. Tas ir destruktīvi,» viņš norāda. Ja tradicionālā aviokompānija ir nodibinājusi zemo cenu meitas uzņēmumu, tā var rēķināties, ka šādas kļūmes gadījumā pasažieri dosies uz biļešu kasi un prasīs apmainīt, piemēram, Go biļeti pret British Airways biļeti atpakaļceļam. Tas kaitē imidžam, secinājuši tradicionālo aviokompāniju pārstāvji. Nenovērtēja konkurentu R. Heiss uzskata, ka šobrīd komplicētajos tirgus apstākļos vainojami paši lielie avio tirgus veterāni, nepievēršot īpašu uzmanību jaunajiem lētajiem censoņiem to rašanās brīdī. Speciālisti atzīst, ka lēto aviosabiedrību radītās pārmaiņas tirgū ir lielākās un ietekmīgākās, kopš brīža, kad Eiropā sāka darboties b

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No jūnija militārie gaisa kuģi veiks zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā

Dienas Bizness, 29.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8.jūnijā militārie gaisa kuģi veiks pirmos zemos lidojumus, kas līdz šim ārpus gaisa telpas virs Ādažu poligona citviet Latvijas gaisa telpā netika veikti, bet ir nepieciešami, lai to piloti uzturētu kvalifikāciju un atbilstošas spējas, kas nepieciešamas kaujas un citu lidojumu veikšanai, informē Aizsardzības ministrija.

Pirmo zemo lidojumu Latvijas gaisa telpā veiks ASV lidmašīnas A-10 Thunderbolt II, kas šā gada februārī tika nosūtītas uz Eiropu operācijas Atlantic Resolve ietvaros, kas izveidota pēc NATO samitā Velsā pieņemtā lēmuma par sabiedroto spēku pastiprinātu klātbūtni alianses austrumos. Daļa no šīm lidmašīnām pašreiz ir izvietotas Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Zemie lidojumi notiks tikai šādiem lidojumiem paredzētās lidojumu zonās un tikai iepriekš saskaņotos datumos un laikos, informācija par kuriem sabiedrībai jau ir pieejama Nacionālo bruņoto spēku interneta vietnē www.mil.lv.

Bruņotie spēki uzsver, ka gan zemie lidojumi, gan vispārējās un operacionālās gaisa satiksmes lidojumi, Latvijas gaisa telpā notiek tikai normatīvajos aktos noteiktajā augstumā un ātrumā, līdz ar to militāro gaisa kuģu radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkam un īpašumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā

LETA, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piespiedu dalītā īpašuma attiecībās atrodas 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām Latvijā, žurnālistiem šodien skaidroja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece Laila Medina.

TM valsts sekretāra vietniece šodien preses konferencē atgādināja, ka Latvijā piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās ir 3677 daudzdzīvokļu mājas, kur kopā ir 110 970 dzīvokļi, kas atrodas uz 7354 citām personām piederošām zemes vienībām, kas ir apmēram 10% no visām daudzdzīvokļu ēkām. Viņa norādīja, ka šo 7354 zemes vienību kadastrālā vērtība varētu būt līdz pat 180 000 000 eiro, savukārt tirgus vērtība - līdz pat 240 000 000 eiro.

Tāpēc TM izvēlējās iet to ceļu, kas paredz sadalīt finansiālo slogu starp šajā procesā iesaistītajām personām, proti, nevis valstij izpērkot visu šo zemi, bet piedāvājot to darīt dzīvokļu īpašniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Konstatējot neracionālu zemes izmantošanu, uzdod izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam

LETA, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumu par Zemes politikas pamatnostādņu 2008.-2014.gadam gala ietekmes ziņojumu un uzdeva izstrādāt zemes politikas plānu līdz 2020.gadam.

Plāns būs jāizstrādā VARAM sadarbībā ar Satiksmes ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību. Dokumenta izstrādes termiņš ir 2016.gada 1.jūnijs.

VARAM ziņojumā norāda, ka Latvijā zemes politikā ir konstatētas vairākas problēmas, piemēram, neracionāla un neefektīva zemes izmantošana, zemes reformas process ir ieildzis, līdz ar to ir nesakārtotas īpašuma tiesības un ir nepietiekama informācija par ar zemi un ar to saistītiem notiekošajiem procesiem. Neracionāla vai neefektīva zemes izmantošana izraisa un veicina zemes degradāciju, tādējādi nenodrošinot ilgtspējīgu zemes izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Saplok arī Rīgas rajona megadarījumu skaits

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 02.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas tūrisms par zemo izmaksu lidsabiedrību ienākšanu Latvijā

Aivars Mackevics [email protected], 29.01.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā masu mēdijos un profesionāļu vidū plašu diskusiju izraisījis jautājums par, t.s., lēto aviokompāniju iespējamo "ienākšanu" Latvijas tirgū. Atbalstām viedokli, ka iespējas nokļūt uz Latviju ir jāpaplašina un lidojumu izmaksas ir jāsamazina. Starptautiskajos tūrisma tirgos mēs bieži dzirdam pārmetumus par dārgajām lidojumu cenām un aviokompāniju trikiem tikai dažas vietas uz katru reisu pārdot lēti, lai būtu ko reklamēt. Lētās aviokompānijas noteikti būtu pievilcīgs ceļošanas piedāvājums tūristiem. Un tad arī Latvijas reģioniem tiktu vairāk tūristu, jo tur ir lētākas viesnīcas un divzvaigžņu viesnīcu celtniecībai Rīgā būtu lielāks biznesa pamatojums. Taču, atbalstot viedokli, ka jānodrošina arvien vairāk un dažādas Latvijas kā tūrisma galamērķa sasniedzamības iespējas, lēto aviokompāniju piedāvājums varētu būt tikai viens no piedāvājumiem. Jautājums ir: cik tas ir reāli? Nekādā gadījumā tirgū nav pieļaujamas monopoltiesības kādai vienai aviokompānijai, jo tas mazinātu konkurenci, izkropļotu brīvā tirgus attiecības, bet rezultātā negatīvi ietekmētu pašu galveno – Latvija (kā arī citas valstis, uz kurām gribam ceļot mēs paši) nekļūtu vieglāk sasniedzama, jo no tirgus aizietu citi aviopārvadātāji, samazinot piedāvājumu kopumā, nerunājot par draudiem pakalpojumu kvalitātei un drošībai. Latvijas salīdzinoši mazais tūrisma tirgus nevar dot lielas pasažieru plūsmas garantijas. Tāpēc liekas nepamatoti kādas lētās aviokompānijas apgalvojumi, ka tā gada laikā varētu atvest uz Rīgu vairāk kā 600 000 pasažieru. 2002.gadā Latvijas valsts robežas šķērsoja 2 273 000 ārzemnieki, no tiem tikai 7% ieradās ar lidmašīnām, t.i. 159 110 pasažieru. Savukārt pēc Rīgas lidostas datiem 2003. gadā no Rīgas uz Frankfurti izlidoja 66 403 pasažieri, uz Stokholmu – 55 312, bet uz Helsinkiem – 77 941. Tas, ka tūristu skaits uz Latviju ar katru gadu pieaug, ir visu tūrisma uzņēmēju daudzu gadu pūliņu rezultāts Latvijas reklamēšanā, kā arī pēdējo veiksmīgo notikumu norise – Eirovīzija, uzvaras futbola starptautiskajās spēlēs, iestāšanās Eiropas Savienībā un citos, kuri veidojuši Latvijas atpazīstamību. Taču tā visa vēl ir par maz, lai pēkšņi daudzi simti tūkstoši tūristu no vienas valsts vēlētos apmeklēt Latviju. Pat valsts papildus atvēlētie līdzekļi tūrisma mārketingam šajā gadā rezultātus dos ne uzreiz, bet pakāpeniski. Vēlamies arī vērst sabiedrības uzmanību uz to, ka lētās aviosabiedrības parasti nodrošina pārlidojumus tikai Eiropas valstu ietvaros, un tad arī tikai no punkta A uz punktu B. Tas nozīmē, ka sekmējot kādas lētas aviokompānijas ienākšanu tirgū uz nevienlīdzīgiem noteikumiem, mēs pazaudētu iespējas sasniegt pārējo pasauli. Lēto aviokompāniju lidojumu saraksti nav saskaņoti ar citiem starptautiskiem reisiem, tām nav savstarpējo līgumu ar citām aviokompānijām par pārvadājumiem, tās izmanto lidlaukus, kuri ir 80 - 100 km attālumā no lieliem starptautiskiem lidlaukiem, daudzos gadījumos cena par lidojumu kopā ar lidostas nodokļiem un transportu no attālā lidlauka līdz ceļojuma galamērķim ir tāda pati kā citām aviokompānijām utt. Šādi noteikumi ir pilnīgi pieņemami tūristiem, kuri dodas atpūtā uz Eiropas valstīm, bet pilnīgi nepieņemami tiem, kuri dodas biznesa darīšanās vai lai piedalītos kongresā. Taču tieši šie tūristi ir mums visvajadzīgākie, jo tie arī atstāj valstī visvairāk naudas. Pēc CSB datiem katrs ārzemju tūrists 2002.gadā Latvijā iztērējis 19,9 LVL, bet katrs biznesa tūrists 40,9 LVL. Tas nozīmē, ka nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut izspiest no tirgus lielos starptautiskos pārvadātājus, bet tiem arī jānodrošina labvēlīga biznesa vide Latvijā. Jau šodien daudzas no tām piedāvā arvien lētākus lidojumus gan Eiropas maršrutos, gan starpkontinentālajos pārlidojumos. Pozitīvi vērtējam lidostas "Rīga" attīstību pēdējos gados, uzskatām, ka tā arī turpmāk jāattīsta kā starptautisks lidojumu centrs, kuru ar vienādiem noteikumiem izmanto visas aviosabiedrības un kura kalpo par Rīgas vārtiem dažādu kategoriju tūristiem: atpūtniekiem, biznesmeņiem, kongresu dalībniekiem un citiem. Uzskatām, ka "lēto

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

«airBaltic» paplašina vasaras sezonā lidojumu plānu

Aivars Mackevics [email protected], 21.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot no šā gada 27. marta līdz 29. oktobrim stāsies spēka airBaltic vasaras sezonas lidojumu saraksts, kurā ir paredzētas izmaiņas lidojumu grafikā, trīs jaunu tiešo lidojumu uzsākšana, kā arī iekšzemes lidojumu atklāšana uz Liepāju. Vasaras sezonā airBaltic no Rīgas kopumā veiks 26 tiešos lidojumus, bet no Viļņas - 11. airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē vasaras sezonas lidojumu saraksta izmaiņas: “Vasaras sezonā airBaltic pasažieri noteikti pamanīs ievērojamas izmaiņas, kas galvenokārt saistītas ar lidojumu skaita pieaugumu, trīs jaunu maršrutu atklāšanu - uz Barselonu, Minheni un Parīzi. Domāju, ka nozīmīgs notikums būs arī airBaltic lidojumu uzsākšana uz Liepāju, kas uztverams kā pilotprojekts iekšzemes gaisa satiksmes attīstībā. Mēs ceram, ka mūsu pasažieri pozitīvi novērtēs visas šīs izmaiņas un tas veicinās aviopasažieru skaita pieaugumu uz un no Latvijas, kā arī uz un no Lietuvas.” Vasaras sezonā galvenās izmaiņas lidojumos no Rīgas būs saistītas ar lidojumu skaita palielināšanu, piemēram, uz Helsinkiem un Tallinu līdz šim veikto divu lidojumu vietā airBaltic vasaras sezonā veiks trīs lidojumus katru darba dienu. airBaltic uz Pēterburgu lidos sešas reizes nedēļā katru dienu, izņemot sestdienas, bet uz Dublinu - piecas reizes nedēļā. Savukārt uz Stambulu airBaltic vasaras sezonā palielina reisu skaitu līdz trīs reisiem nedēļā līdzšinējo divu reisu vietā. Vasaras sezonā airBaltic uzsāks četrus jaunus tiešos lidojumus no Rīgas. Neilgi pirms vasaras sezonas sākuma, 24. martā airBaltic uzsāks tiešos lidojumus uz Barselonu, kas tiks veikti trīs reizes nedēļā. airBaltic sāks tiešos lidojumus uz Minheni, kas tiks veikti četras reizes nedēļā sākot no 27. aprīļa. Pirmais reiss uz Parīzi būs sestdien, 30. aprīlī un tiks veikts trīs reizes nedēļā. Savukārt, aprīlī airBaltic uzsāks pirmo iekšzemes lidojumu uz Liepāju. Sakarā ar AVRO RJ -70 tipa lidmašīnu izņemšanu no airBaltic flotes šī gada 4. martā, vairākos maršrutos AVRO RJ -70 lidmašīnu vietā tiks izmantotas Boeing 737 - 500 tipa lidmašīnas. Turpmāk no Rīgas uz Kijevu, Oslo, Briseli, Stokholmu, Berlīni, Štutgarti un Vīni airBaltic lidos ar Boeing 737 -500 tipa lidmašīnām. Vasaras sezonā, sākot no maija, airBaltic atsāks tiešos lidojumus no Viļņas uz Helsinkiem divas reizes dienā, bet pārtrauks lidojumus uz Ķelni. Tāpat vasaras sezonā airBaltic veiks divus reisus dienā uz Tallinu, bet uz Kopenhāgenu - trīs reisus dienā līdzšinējā viena reisa vietā. Sākot no 16. maija, airBaltic veiks lidojumus no Viļņas uz Dublinu katru dienu, līdzšinējo trīs reisu vietā. Savukārt uz Minheni airBaltic no Viļņas nodrošinās sešus lidojumus nedēļā. Pārējos airBaltic maršrutos gan no Rīgas, gan Viļņas vasaras sezonā nav paredzētas nekādas izmaiņas salīdzinājumā ar ziemas lidojumu sarakstu. Avots: airBaltic

Komentāri

Pievienot komentāru