Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Daugavpils pēdējos gados piesaistījusi ap 170 milj. eiro ES fondu finansējuma, no kura lielākā daļa ieguldīta satiksmes infrastruktūrā.

No privātajiem investoriem rosīgākie bijuši igauņi ar ieguldījumiem Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā. Lielākie investīciju projekti, ko pēdējos gados virzījusi pašvaldība, ir satiksmes infrastruktūras projekti. Pilsēta būvējusi tranzītceļus, pārvadu pāri dzelzceļam. Lai siltums neizplūstu gaisā, ir siltinātas pašvaldības skolas, ap tām sakārtotas teritorijas. Lielākie infrastruktūras projekti tiek īstenoti ar 85% ES fondu atbalstu, 5% vēl pieliek valsts, pašvaldība finansē ap 10%, stāsta Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Pilsēta iepriekšējā ES plānošanas periodā izmantojusi dažādu fondu finansējumu – Kohēzijas fonda, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda, kā arī Pārrobežu sadarbības programmām pieejamo finansējumu. Rotko centrs, piemēram, ticis finansēts no trim finanšu avotiem. Iepriecinoši ir šī centra pirmā gada rezultāti – tas spējis piesaistīt 100 tūkstošus apmeklētāju. Centrs ir labs atbalsts pilsētai – sekmē atpazīstamību, piesaista tūristus, dod maizi mazajam biznesam. «Pašlaik domājam, kā tālāk attīstīt cietokšņa kompleksu sadarbībā ar valsti un privātajiem uzņēmējiem,» stāsta domes priekšsēdētājs.

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde pašvaldībai izmaksās gandrīz 100 000 eiro, liecina pašvaldības noslēgtais iepirkums.

Iepirkumā par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi Daugavpils lidlauka un pieguļošās teritorijas attīstībai Daugavpils novada Locikos piedalījās tikai viens pretendents - SIA "Ardenis". Uzņēmums darbus apņemies veikt par 82 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa jeb par 99 825 eiro, ieskaitot nodokli.

Iepirkuma dokumentācijā norādīts, ka daļa darbu tiks nodota apakšuzņēmējam. Proti, SIA "Termo AVS" veiks attīstības teritorijas inženiertehnisko izvērtējumu, izstrādās attīstības stratēģiju un aprēķinās orientējošās investīciju izmaksas.

Domē norāda, ka iepirkuma priekšmets ir specifisks. Piegādātāju skaits šādu pakalpojumu veikšanai nav liels, tāpēc, lai arī piedāvājums saņemts tikai no viena pretendenta, iepirkums nebija jāpārtrauc.

Tukuma un Daugavpils lidostas perspektīvā varētu veikt regulāro pasažieru un kravas avioreisu apkalpošanu.

To laikrakstam Dienas bizness atzinis Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs.

«Daugavpils lidlauks šobrīd ir sertificēts kā vispārējas nozīmes lidlauks. Tagadējais skrejceļš ir izveidots nevis uz vecā īstā skrejceļa bāzes, bet uz manevrēšanas ceļa bāzes un ir derīgs tikai mazu lidmašīnu uzņemšanai. Potenciāls Daugavpils lidlaukam ir kolosāls,» uzskata M. Gorodcovs. Tukuma lidostā (bijušais kara lidlauks), ko kopš 2005. gada apsaimnieko SIA Tukums Airport, jau krietnu laiku notiek vērienīgi būvdarbi, iespējams, ka jau tuvā nākotnē lidosta varētu apkalpot regulāros komercreisus. Tukuma lidosta ieguvusi arī jaunu starptautiski reģistrētu nosaukumu - lidosta Tukums-Jūrmala.

No ES fondu līdzekļiem, iespējams, tiks finansēti Liepājas vai Ventspils lidostu attīstības projekti, lai tās piemērotu starptautisko pasažieru gaisa pārvadājumu atsākšanai.

Satiksmes ministrija (SM) izvērtējusi Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu potenciālu un jau iepriekš veiktos valsts ieguldījumus šajos objektos. Tā iecerējusi aicināt abas Kurzemes lidostas iesniegt savus projektus ES fondu aktivitātes «Lidostu infrastruktūras attīstība» otrajai atlases kārtai. Latvijas otrās lielākās pilsētas – Daugavpils – lidosta līdz šim nav saņēmusi nekādas valsts investīcijas, un pēc neatkarības atjaunošanas tās darbība nav atjaunota. Tā kā šai Latgales lidostai nepieciešami krietni lielāki līdzekļi, SM plāno tās attīstīšanai rast finansējumu no citiem avotiem nākotnē.

Daugavpils lidostas attīstības projektu pašvaldība pagaidām plāno iesaldēt, un jaunu lidostas vadītāju nemeklēs, preses konferencē žurnālistiem teica Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S).

«Lidosta nenoliedzami ir svarīgs objekts pilsētas attīstībai, taču nevienam no trim tās attīstības scenārijiem, kuru izmaksas ir attiecīgi 24 miljoni eiro, 9,5 miljoni eiro un divi miljoni eiro, pašvaldībai pagaidām nav līdzekļu,» norādīja Eksniņš, piebilstot, ka šim projektam patlaban nav pieejams arī Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums.

Daugavpils mērs atzina, ka lidosta patlaban nav galvenā pilsētas attīstības prioritāte un tā tas varētu būt līdz brīdim, kamēr neradīsies iespēja piesaistīt tās attīstībai privāto kapitālu, ES fondu vai valsts budžeta līdzekļus. Pašvaldības pašreizējās prioritātes ir dažādi sociālie projekti, norādīja Elksniņš.

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Liepājas lidostā sākta rekonstrukcija ar mērķi sertificēt lidlauku regulārajiem reisiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt Ventspilī sadārdzinājums, kas radās administratīvo aktu izmaiņu dēļ, licis no lidostas attīstības projekta atteikties. Liepājā cer, ka 2016.gadā lidosta atsāks apkalpot regulārus pasažieru lidojumus, tāpēc nopietni tiek gatavota lidlauka sertifikācija. Ventspils lidlauks pagaidām funkcionēs bez tiesībām apkalpot regulārus pasažieru reisus, diskusijas par nākotnes plāniem atliekot maliņā. Attīstību plāno arī Daugavpils lidosta, cerot uz privāto un publisko partnerību.

SIA Ventspils lidosta ir pārtraukusi lidostas infrastruktūras attīstības projekta realizāciju, kas paredzēja lidostas skrejceļa pagarināšanu līdz 1500 metriem, lidjoslu paplašināšanu, tostarp skrejceļa drošības zonu izveidi, apgaismojuma sistēmas iegādi, ierīkošanu, uzstādīšanu un citas aktivitātes. Kopējās izmaksas tika lēstas ap 3,2 milj. eiro, 2,7 milj. eiro atgūstot no Kohēzijas fonda. Līgums par projekta īstenošanu pārtraukts, jo normatīvo aktu izmaiņu rezultātā kopējās attiecināmās izmaksas pieauga trīs reizes, apgalvo Ventspils lidostas valdes priekšsēdētājs Juris Tovstuļaks. Šā gada 12.februārī pieņemta tā sauktā lidlauku regula, kas paredz vienotus augsta līmeņa civilās aviācijas drošības standartus ES lidlaukos – detalizētākus un augstākus aviācijas drošības ieviešanas noteikumus. Lidlauku regula atsevišķi nodala lidlauku infrastruktūras sertifikāciju un lidlauku ekspluatantu sertifikāciju, izvirzot papildu prasības gan sertifikācijai, gan infrastruktūrai. Jauno normatīvu dēļ tika pārstrādāts Ventspils lidlauka rekonstrukcijas būvprojekts, kura provizoriskās tāmes, lai prasības izpildītu, uzrādīja trīskāršu sadārdzinājumu. Tā kā papildu finansējumu no ES fondiem vai valsts neizdevās piesaistīt, lidlauku nebija iespējams rekonstruēt atbilstoši prasībām. DB rakstīja, ka Kohēzijas fonda līdzekļi no šī projekta tiek izmantoti Ventspils brīvostas piestātņu nostiprināšanai. Šobrīd Ventspils lidostā atbilstoši pašreizējam sertifikātam ir atļauti vispārējās aviācijas lidojumi un speciālie aviācijas darbi (piemēram, aviācijas meklēšanas un glābšanas darbi, kurus veic Valsts robežsardzes un Latvijas Gaisa spēku gaisa kuģi) saskaņā ar VFR (Visual Flight Rules) lidojumu noteikumiem dienā un naktī. Par attīstības perspektīvām tiek skatīti vairāki risinājumi, bet šobrīd nav pieņemti konkrēti lēmumi, atzīst J. Tovstuļaks.

Ventspils lidosta un Liepājas lidosta parakstījušas līgumus ar Satiksmes ministriju par lidostu attīstības projektu īstenošanu.

SIA Ventspils lidosta parakstījusi līgumu par 2,25 miljoniem latu, tai skaitā Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums 85% apmērā jeb 1,9 milj. Ls no projekta attiecināmajām izmaksām. Projekta īstenošanu plānots pabeigt līdz 2014.gada aprīlim. Liepājas lidostas līguma summa ir 2,8 miljoni latu, 85% saņemot no ES Kohēzijas fonda.

Projektu mērķis ir radīt priekšnoteikumus regulāro reisu uzsākšanai.

«Projekts ir ļoti nozīmīgs Kurzemes reģiona attīstībai, jo līdztekus esošajiem transporta veidiem – sauszemes un ūdens, plāno pilnveidot Ventspils sasaisti ar Rīgu un dažādiem starptautiskajiem galamērķiem arī ar gaisa transportu,» norāda satiksmes ministrs Aivis Ronis, komntējot līguma parakstīšanu ar Ventspils lidostu.

Izrāvienam vistuvāk ir Liepājas lidosta, taču sertifikācija prasīs izlīšanu caur adatas aci, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2030. gadam paredz, ka reģionālās attīstības veicināšanai nepieciešams izmantot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu potenciālu, dzīvē reālas izmaiņas notiek gausi.

Satiksmes ministrijas (SM) ieskatā reģionālajām lidostām jākalpo kā Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes mezgliem, nodrošinot gaisa satiksmi ar citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām un lielākajām pilsētām, tāpēc nākotnē tās jāveido par nacionālas nozīmes lidostām. To attīstība būs svarīga tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanai ne tikai reģionālā un nacionālā līmenī, bet arī transnacionālai sadarbībai. Gatavojot priekšlikumus Nacionālās attīstības plāna projektam nākamajam periodam, SM kopā ar pašvaldībām, kurām ir izšķiroša ietekme SIA Aviasabiedrība Liepāja, SIA Ventspils lidosta un SIA Daugavpils lidosta, iecerējusi aktualizēt reģionālo lidostu tālākas attīstības iespējas. Pagaidām gan tie ir tikai tukši vārdi, jo līdz tam, lai reģionālajām lidostām būtu liela nozīme reģionu attīstības veicināšanā, vēl tāls ceļš ejams.

Daugavpils pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības sniegušas pakalpojumus par ekonomiski nepamatotām un necaurskatāmām cenām, laikā no 2010. līdz 2012. gadam iedzīvotājiem radot nepamatotus izdevumus kopumā vismaz 1,365 miljonu latu apmērā.

Šāds secinājums radies Valsts kontrolei (VK), veicot revīziju par Daugavpils pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldību.

Četru pašvaldības kapitālsabiedrību - Sadzīves pakalpojumu kombināts, Labiekārtošana D, Daugavpils lidosta un Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums - pakalpojumu cenas nav ekonomiski pamatotas, savukārt Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums revidējamā laika posmā apsaimniekošanas maksu nav noteicis atbilstoši tiesību aktiem, norāda VK.

Uzņēmuma Sadzīves pakalpojumu kombināts piemērotie sabiedrisko pakalpojumu tarifi nav caurskatāmi, jo kapitālsabiedrībā grāmatvedības uzskaite sabiedriskajiem pakalpojumiem nav nodalīta no kopējās grāmatvedības uzskaites, kā to nosaka tiesību akti.

Šogad Latvijas reģionālajās lidostās tiek plānoti lieli finansu ieguldījumi un būvdarbi.

Par Daugavpils lidostas attīstīšanu jau tuvākajā laikā tiks noslēgts līgums ar investoriem, Liepājas un Ventspils lidostai no Kohrēzijas fonda būs iespējams saņemt vairākus miljonus latu infrastruktūras uzlabošanai, savukārt Tukuma lidostā šajā vasarā plāno uzsākt regulārus pasažieru pārvadājumus.

Liepājas lidlaukā 2010. gadā veikti 96 lidojumi, apkalpojot 569 pasažierus. Savukārt Ventspils lidostā pērn bijuši 274 lidojumi, kas ir par 60 vairāk nekā 2009. gadā. Apkalpoti 1 422 pasažieri. Lidlauks Tukums 2010.gadā apkalpoja aptuveni 1 000 lidojumus. Tomēr jāņem vērā, ka tie bijuši tikai privātie un treniņlidojumi, jo, lai veiktu pasažieru pārvadājumus, pirmkārt, nepieciešams Tukuma novada domes lēmums, kas grozītu spēkā esošos noteikumus par lidojumiem virs pilsētas.

Liepājas lidosta straujiem soļiem tuvojas tam, lai būtu gatava regulāro lidojumu uzņemšanai, citas reģionālās lidostas vēl taustās , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Septembra beigās, oktobra sākumā varētu būt Daugavpils lidostas attīstības ietekmes uz vidi novērtējums, ja tas būs pozitīvs, uz ko lidostas vadība cer, varēs sākt tehniskās dokumentācijas izstrādi modernas lidostas infrastruktūras izveidei. «Dokumentāciju izstrādās pašvaldība par saviem līdzekļiem, taču celtniecībai plānots piesaistīt investoru, jo pašvaldība nespēs ieguldīt 20 milj. eiro, kas nepieciešami lidostas attīstībai,» DB saka SIA Daugavpils lidosta valdes loceklis Jānis Kudiņš. Par nepieciešamību piesaistīt investoru tiek runāts jau ilgāku laiku, bet pagaidām neviena vienošanās vai līgums parakstīts nav. Potenciālajiem investoriem, piemēram, no Ķīnas, interese ir, taču pagaidām tie tikai apzina situāciju, interesējas, kas lidlaukā notiek, kāda attīstība paredzēta.

Dienu pirms vērienīgā tehnoloģiju, startup, politikas un dzīvesstila festivāla Digital Freedom Festival atklāšanas 29.novembrī Magnetic Latvia biznesa centrā starptautiskajā lidostā Rīga notiks jaunuzņēmumu pieredzes pasākums Startup Bootcamp powered by Magnetic Latvia, ko organizē Magnetic Latvia sadarbībā ar Digital Freedom Festival.

Pasākums būs turpinājums Minsk-Riga vilciena hakatonam jeb tehnoloģiju maratonam, kurā apvienotās komandas ar dalībniekiem no Latvijas un Baltkrievijas augusta nogalē devās 5 dienu braucienā ar vilcienu Minsk-Riga Startup Train, lai gūtu jaunas zināšanas un pieredzi, mēģinātu apskatīt problēmas no cita skatupunkta, tiekoties ar tehnoloģiju profesionāļiem, pieredzējušiem uzņēmējiem, ekspertiem un mentoriem.

«Organizējot apmācību semināru Bootcamp powered by Magnetic Latvia, mēs vēlamies panākt uzreiz divus mērķus – nodrošināt piekļuvi pieredzējušiem mentoriem, kuri ir gatavi dalīties ar savām zināšanām un prasmēm, kā arī turpināt veiksmīgu sadarbību ar daudzsološām startup komandām no Baltkrievijas,» teic Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols.

Miljonāra Oļega Osinovska vārda parādīšanās Latvijas dzelzceļa bijušā šefa Uģa Magoņa korupcijas lietā politiķiem pēkšņi likusi no viņa norobežoties – Rīgas mērs Nils Ušakovs apgalvo, ka viņu pazīšanās esot pavirša, savukārt pašreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis vispār neatceras, vai ar miljonāru savulaik ticies, piektdien raksta laikraksts Diena.

Ar pusmiljonu eiro atceļā no Igaunijas aizturētais va/s Latvijas dzelzceļš (LDz) prezidents Uģis Magonis nav vienīgā ietekmīgā Latvijas amatpersona, kuras numurs ierakstīts Igaunijas bagātākā cilvēka, U. Magoņa lietā iesaistītā Oļega Osinovska telefonā. Viņa «kolekcijā», kā izpētīja Diena, izrādās, ir gan Valsts prezidents Raimonds Vējonis, gan Saskaņas līderis Nils Ušakovs, viņa padomnieks Ēriks Teilāns un Saskaņas deputāts Andrejs Elksniņš, gan Vienotības līdere Solvita Āboltiņa un šīs partijas politiķis Dzintars Zaķis. Vai šie politiskie kontakti šobrīd tiek izmantoti, lai «atvieglotu» lietas izmeklēšanu, paliek atklāts jautājums, tāpat kā tas, vai no O. Osinovska saņemtie 500 000 eiro bija plānoti LDz šefam par, iespējams, sadārdzinātu daudzmiljonu iepirkumu.

Bez pārējo reģionu darbaspēka importa Rīgai un Pierīgai neiztikt.

Rīga un Pierīga bez darbaspēka «importa» no laukiem, kur sociāli ekonomiskās sistēmas maiņas rezultātā daudz darba vietu ir pazudušas, bet jaunradītās nespēj visiem darbspējīgajiem nodrošināt darba iespējas. Par to liecina Dienas Biznesa veiktais pētījums par darba vietu pieejamību pašvaldībās, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus par aizņemtajām darba vietām šā gada otrajā ceturksnī un iedzīvotāju skaitu darbspējas vecumā (15–61 gads). Aprēķinātais darba vietu pieejamības indekss tikai kārtējo reizi apliecina reģionālās attīstības svarīgo jautājumu.

Rēķinot, ka statistika darbspējīgo vecumā iekļauj arī vidusskolēnus, profesionālās izglītības iestāžu audzēkņus, kā arī augstskolu studentus, var diezgan droši prognozēt, ka Rīgā un Pierīgā darbaspēka deficīts attiecībā pret šajās pašvaldībās dzīvojošajiem (deklarētajiem) darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir vēl iespaidīgāks.

Daugavpils dome nolēmusi sākt SIA Daugavpils lidosta kapitāldaļu novērtēšanu, lai sāktu to atsavināšanu.

Lēmums tiek pamatots ar nepieciešamību piesaistīt lidostas attīstībai privātos investorus, jo valsts atbalsts Nacionālajā attīstības plānā reģionālajām lidostām nav paredzēts, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.

Lidostas attīstībā, iegādājoties zemi tās vajadzībām, kā arī izstrādājot lidostas attīstības dokumentāciju ar mērķi piesaistīt stratēģisko investoru, pašvaldība ir iztērējusi vairāk nekā vienu miljonu latu. Tomēr krīzes rezultātā nav izdevies noslēgt līgumu ar spāņu investoru. Iecerēts bijis arī piesaistīt ES līdzekļus, atbilstoši noslēgatajam memorandam ar investoru. Projekts tika atbalstīts pārrobežu programmā, taču investors no sadarbības atteicās un projektu pašvaldība pārstrukturizēja un iesniedza atkārtoti, stāsta Daugavpils Attīstības departamenta vadītāja Daina Krīviņa.

Liepājas un Ventspils lidostām valdība noteikusi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka statusu, kā arī lidostas teritorijas robežas. Tam ir būtiska nozīme tūrisma un uzņēmējdarbības attīstībai reģionā, informē Satiksmes ministrija.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par SIA Aviosabiedrība Liepāja lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto izmantošanu un noteikumi par SIA Ventspils lidosta lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto izmantošanu. Tos otrdien, 5. jūlijā, apstiprināja valdības sēdē.

Liepājas un Ventspils lidostas ir iekļautas Trans-Eiropas transporta tīklā (TEN-T). Nosakot lidlaukiem valsts nozīmes statusu un veicinot to attīstību, tiks sekmēta reģiona izaugsme un ātrāka sasniedzamība, kas pozitīvi ietekmēs investīciju piesaisti abām pilsētām un visa Kurzemes reģiona uzņēmējdarbības nozarēm.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) ir dziļā neizpratnē par šodien publicēto informāciju, ka Latvijas lidsabiedrība airBaltic nodarbosies ar pakalpojumu sniegšanu pasažieru pārvadājumos ar autobusiem.

Kā skaidro asociācijā, vakar LPPA pārstāvjiem tiekoties ar satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), netika pat pieminēts, ka valsts grasās iekļauties pasažieru pārvadājumos ar autobusiem šādā veidā. Ņemot vērā samērā nelielo informāciju, ir radies daudz jautājumu par pašu pakalpojumu, uzsver asociācijā.

Protams, ka šādi pārvadājumi ietekmēs starppilsētu pārvadājumu biznesu, jo, nenoliedzami, daļa pasažieru, kas šobrīd izmanto aviācijas pakalpojumus, nokļūšanai lidostā izmanto sabiedrisko transportu. Cik liela ietekme būs, ir grūti pateikt, bet tāda noteikti būs. Taču šobrīd būtiskais jautājums ir tas, uz kāda tiesiska pamata šādi pārvadājumi tiek organizēti, jo pašlaik nevar gūt priekšstatu par to, vai tie būs regulāri, neregulāri vai transfēri. Jebkurā gadījumā jānorāda arī tas, ka šobrīd tiek veikti dažādi starptautiskie regulārie reisi, kuriem kā pieturvieta ir starptautiskā lidosta Rīga. Šajā gadījumā arī tie tiks apdraudēti," uzsver asociācijas direktors Ivo Ošenieks.

«Protams, arī mūsu novadu skāra lielā aizbraukšanas problēma, taču nu parādās tendence, ka cilvēki atgriežas. Viņi ir labi sagatavoti un ar darba pieredzi, grasās pirkt dzīvokļus par nopelnīto naudu,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze stāsta Daugavpils domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova.

Viņa norāda, ka zemās īpašumu cenas ir viena no motivācijām atgriezties. Esot iespēja izdevīgi ieguldīt līdzekļus. «Es nevērtēju pārāk kritiski to, ka jaunieši dodas prom no Latvijas, un, kad pensionāri šķendējas, ka dome neko nedara, lai pārtrauktu aizbraukšanu, atbildu, ka arī padomju laikos šejienieši devās celt BAM vai pelnīt naudu Tjumeņā, bet tad atgriezās, tika pie mitekļa un iesakņojās tēvzemē,» skaidro Daugavpils domes priekšsēdētāja.

Vaicāta, vai krīze ir pārdzīvota arī Daugavpilī, viņa atbildējusi: «Kā optimiste redzu un skaitļi apliecina augšupeju. Arī mūsu budžetu papildinājuši «neplānoti» ienākumi 3,8 milj. latu. Varēsim atļauties šo to vairāk, kaut vai sakārtojot lidostas infrastruktūru, kur tālāk darboties investoriem. Projektu piekrīt turpināt spāņu uzņēmēji, ceram uz labu sadarbību, jo lidosta ir nozīmīga visam Latgales reģionam.»

Līdz ar asfalta ražošanas pārtraukšanu decembra vidū, ceļu būves uzņēmums Binders pabeidzis 2015.gada būvdarbu sezonu. Turpinās darbi, kuru izpilde iespējama, pateicoties atbilstošiem laika apstākļiem. Galvenie būvniecības darbi atsāksies pēc tehnoloģiskā pārtraukuma pavasarī.

Uzņēmumam Binders šī sezona bija zīmīga ar to, ka līdztekus autoceļu rekonstrukcijas projektiem liels darba apjoms izpildīts, lai īstenotu specifiskus infrastruktūras projektus ar sevišķām prasībām darbu organizācijā un tehnoloģiju izmantošanā. Piemēram, augustā noslēdzās Biķernieku sacīkšu trases posmu rekonstrukcija, bet oktobrī ekspluatācijā tika nodota rekonstruētā Liepājas Starptautiskā lidosta.

Apjomīgs un sarežģīts darba process jūnijā noslēdzās Jelgavā - satiksmes terminālim piegulošo ielu rekonstrukcija un izbūve. Šovasar pabeigta vairāku ceļu posmu virskārtu atjaunošana, piemēram, Tallinas šosejas posmā no Svētciema līdz Salacgrīvai un ceļa Valka-Rūjiena posmā no Kārķiem līdz Naukšēniem u.c. Noslēgusies projektā paredzētā darba apjoma izpilde uz valsts galvenā autoceļa A2 jeb Siguldas šosejas posmā no pagrieziena uz Langstiņiem līdz Garkalnei. Kopumā 10 km garā šosejas posmā abos virzienos maijā tika sākta asfalta segas rekonstrukcija, kam atbilstoši līgumsaistībām bija jābūt pabeigtai nākamajā ceļu būves sezonā.

Vakar valdībā bija pievērsta uzmanība Latgales reģiona izaug­smei, kas paredzēta Ministru kabineta pieņemtajā rīcības plānā 2012. – 2013. gadam. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes vadītājs, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks, kurš bija ielūgts Ministru kabinetā, nav slēpis, ka ne tikai viņam, bet arī kolēģiem citās pašvaldībās nav skaidrs, kas ir reģionālā attīstība, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Vai lauku teritorijās kursēs autobuss vismaz trīs reizes nedēļā, kurām mazajām lauku skolām ir nākotne, kurām – nav, kurās vietās laukos būs banku filiāles... Piemēram, Krāslavā patlaban esot tikai viena banka, pie kuras, kā pastāstījis G. Upenieks, cilvēki stāvot garā rindā. Šāda aina neesot pievilcīga jaunajai paaudzei, lai tur dzīvotu un strādātu.

G. Upenieks apgalvojis, ka ārvalstu investori interesējas par Latgali un neesot slēpis, ka Latvija joprojām ārzemēs tiekot uzskatīta par valsti, kur ir diezgan augsts korupcijas līmenis.

Reiz pie Krāslavas novada domes priekšsēdētāja ieradušies investori no Vācijas un nepārprotami painteresējušies, cik liels kukulis jādod, lai pavērtos durvis uz Latgali. Upenieks stāstījis, ka juties ļoti neērti, tāpat kā vācieši, kurus informējuši tie ārvalstu uzņēmēji, kuriem kukuļi pieprasīti.

Par VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors un apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis.

Papildināta 2. rindkopa

R. Nešpors ir arī VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» padomes loceklis. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds aģentūrai LETA apstiprināja, ka R. Nešporam, kļūstot par LAU valdes priekšsēdētāju, nav jāatstāj lidostas «Rīga» padomes locekļa amats, jo šos amatus ir iespējams apvienot.

«Uzņēmumā ir veikta vadības maiņa, izvērtējot kandidātu profesionālos kritērijus un atbilstību amatiem. Mums ir izdevies piesaistīt jaunas, nepieciešamas kompetences, lai uzņēmumu attīstītu un sasniegtu izvirzītos mērķus - nodrošināt augstu kvalitāti valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanā visā Latvijas teritorijā, kā arī īstenot akcionāra akceptēto uzņēmuma attīstības stratēģiju,» komentē U. Reimanis.

Vakar, 5.jūnijā, Ilgtspējas indeksa ietvaros tika apbalvoti 40 Latvijas uzņēmumi, kuri demonstrējuši atbildīgu un tālredzīgu uzņēmējdarbības pieeju un bijuši pietiekami drosmīgi, lai veiktu publisku sava snieguma novērtējumu. Jau otro gadu pēc kārtas augstākos rezultātus sasniedza AS Aldaris un AS Latvenergo.

Šogad Ilgtspējas indeksā novērtējumu pilnībā veica 42 Latvijas uzņēmumi, kas novērtēja savu sniegumu attiecībā uz stratēģisko plānošanu, tirgus attiecībām, darba vidi, attieksmi pret vidi un vietējo kopienu. Dalībnieku vidū arī šogad bija mazs valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību īpatsvars.

«Lai gan indeksa rezultāti apliecina, ka privātā sektora uzņēmumi joprojām ir līderi attiecībā uz stratēģisku un atbildīgu biznesa vadību, tomēr tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām ir svarīgi būt paraugam un demonstrēt atbildīgu pieeju. Mēs joprojām ceram, ka valsts sekmēs plašāku savu kapitālsabiedrību pārstāvniecību arī Ilgtspējas indeksā,» skaidro Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, norādot, ka šogad novērtējumu veica tikai 7 valsts kapitālsabiedrības.

Eiropas platuma sliežu ātrgaitas dzelzceļa līniju Rail Baltica var realizēt tikai tad, ja Eiropas Savienība piešķir vismaz 60% līdzfinansējumu un ja šie līdzekļi netiek ieskaitīti kopējā Latvijas Kohēzijas konvertā, šodien preses konferencē atzina satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Viņš skaidroja, ka Latvijas dalība šajā projektā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (889 miljonus latu) un vienam infrastruktūras projektam valsts šādus līdzekļus nevarot atļauties tērēt, savukārt TEN-T programma pieļauj ES līdzfinansējumu tikai 10% līdz 20% apmērā.

Esot skaidrs, ka šāds projekts nevar atmaksāties, jo kravu šajā virzienā neesot, turklāt esot nopietni jāapsver, vai ir jēga tērēt 1,2 miljardus par vienu vilciena apstāšanās punktu Rīgā.

Kā ziņots, dzelzceļa projekta Rail Baltica dzīvotspējīgākais realizēšanas variants Latvijā izmaksātu 1,27 miljardus eiro (889 miljonus latu), bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro (2,57 miljardus latu), aplēsusi Lielbritānijas konsultāciju kompānija Aecom Ltd. ziņojumā par Eiropas platuma - 1435 milimetru - sliežu ceļa izbūves iespēju Rail Baltica koridorā.