Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, kurā noteiktais stratēģiskais darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū. A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

A/s Latvijas kuģniecības padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs norāda uz uzņēmuma pozitīvām ilgtermiņa attīstības perspektīvām, kā nozīmīgākos resursus minot LK kompetento personālu, uzņēmuma atpazīstamību un uzticamību no klientu puses, ilgstošo pieredzi jūras pārvadājumu jomā, kā arī stabilo vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā. Tajā pašā laikā LK padomes priekšsēdētājs atgādina, ka, fraktētājiem aizvien pārliecinošāk izvēloties jaunus, modernus un drošus kuģus, pieprasījums pēc vecākās flotes daļas samazinās, līdz ar to "attīstīt un nostiprināt LK tirgus daļu mēs varam realizējot flotes atjaunošanas programmu, proti, iegūstot jaunāku, ekonomiski efektīvāku floti. Nav mazsvarīgi, ka, samazinot uzņēmuma flotes vidējo vecumu, tiek apliecināta arī LK pieaugošā korporatīvā sociālā atbildība par okeānu un piekrastes vides aizsardzību," uzsver Uldis Pumpurs.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, Db.lv informēja LK Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Stratēģijā noteikts LK darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū.

A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome ir izvērtējusi un atbalstījusi uzņēmuma stratēģiju līdz 2015. gadam, Db.lv informēja LK Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Stratēģijā noteikts LK darbības mērķis turpmākajiem gadiem ir LK vērtības pieauguma nodrošināšana, palielinot koncerna pašu kapitālu un saglabājot tā vietu pasaulē vidējā izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā vienlaicīgi ar līdera pozīcijām Ziemeļeiropas tirgū.

A/s Latvijas kuģniecība stratēģijas izstrādē tika iesaistīti uzņēmuma vadošie speciālisti un kuģošanas biznesā starptautiski atzīti brokeri un konsultanti.

A/s Latvijas kuģniecība augstāk minētā stratēģiskā mērķa sasniegšanai ir izvirzījusi tādus uzdevumus kā tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, risku diversificēšanas nolūkā saglabājot vai labvēlīgas tirgus situācijas gadījumā arī izvēršot gāzvedējkuģu, refrižeratorkuģu un sauskravu kuģu jūras pārvadājumu segmentus. Maksimālu rezultātu sasniegšanai būtiska uzmanība pievērsta arī administratīvo izmaksu efektivitātes paaugstināšanai un materiālo un nemateriālo resursu mobilizēšanai.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome šodien, 2007.gada 11.aprīlī, apstiprināja koncerna 2006.gada revidēto konsolidēto finanšu pārskatu, kas sastādīts saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. A/s Latvijas kuģniecība 2006.gada revidētie finanšu rezultāti liecina, ka koncerns pērn strādājis veiksmīgi - tīrā peļņa sasniegusi 33,7 miljonus ASV dolāru, tādējādi par 23% pārspējot 2005.gada auditēto rezultātu. Koncerna apgrozījums veidojis 216,3 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 198,7 miljoniem ASV dolāru attiecīgajā 2005.gada periodā.

A/s Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Imants Vikmanis norāda, ka 2006.gada pozitīvie finanšu rezultāti apliecina koncerna spēju veiksmīgi konkurēt pasaules kuģošanas tirgos saskaņā ar LK darbības stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem. „Mūsu augšupejas garants ir ne vien mūsu pašu profesionalitāte un mērķtiecība, bet arī viena no kompānijas lielākajām vērtībām - flote. Līdz ar pirmo jauno tankkuģu saņemšanu, kam doti Latvijas pilsētu un novadu nosaukumi, mēs esam spēruši soli tuvāk mūsu galvenajam uzdevumam - flotes atjaunošanai,” uzsver Imants Vikmanis.

Pārskata periodā visas LK flotes darbojās ar peļņu, kopējam rezultātam no kuģu darbības sasniedzot 45,1 miljonu ASV dolāru. Kā ierasts, vislielāko šā rezultāta daļu deva tankkuģu flote - 32,5 miljonus ASV dolāru. Lai arī minētais flotes segments sekmīgi strādāja visa gada garumā, 2005.gada peļņu tankkuģu flotei neļāva sasniegt Asari tipa tankkuģu modernizēšanas, kā arī pieaugošās kuģu sausā doka remontu izmaksas.

A/s Latvijas kuģniecība 2006.gada revidētie finanšu rezultāti liecina, ka koncerna tīrā peļņa sasniegusi 33,7 miljonus ASV dolāru, par 23% pārspējot 2005.gada auditēto rezultātu, Db.lv informēja uzņēmuma Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Koncerna apgrozījums veidojis 216,3 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 198,7 miljoniem ASV dolāru attiecīgajā 2005.gada periodā.

A/s Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Imants Vikmanis norāda, ka 2006. gada pozitīvie finanšu rezultāti apliecina koncerna spēju veiksmīgi konkurēt pasaules kuģošanas tirgos saskaņā ar LK darbības stratēģijā izvirzītajiem uzdevumiem. „Mūsu augšupejas garants ir ne vien mūsu pašu profesionalitāte un mērķtiecība, bet arī viena no kompānijas lielākajām vērtībām - flote. Līdz ar pirmo jauno tankkuģu saņemšanu, kam doti Latvijas pilsētu un novadu nosaukumi, mēs esam spēruši soli tuvāk mūsu galvenajam uzdevumam - flotes atjaunošanai,” uzsver Imants Vikmanis.

Nolūkā rast finansējumu četru jaunu vidēja izmēra kravnesības tankkuģu pasūtījumam, akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) padome atbalstījusi Panamax tipa tankkuģu Zemgale un Latgale pārdošanu, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska.

2006. gada 28. decembrī LK valde konceptuāli piekrita vidēja izmēra tankkuģu flotes turpmākās attīstības plānam, kas paredz palielināt šī segmenta kopējo kravnesību par aptuveni 200 tūkstošiem tonnu (DWT), pasūtot četras kuģu jaunbūves. Šī mērķa īstenošanai ir uzsākta kuģu būvju rūpnīcu apzināšana un izpēte, kā arī meklēti iespējamie risinājumi tankkuģu jaunbūvju finansējumam, tai skaitā, izsverot citu LK flotē ietilpstošo kuģu pārdošanu.

Izvērtējot koncerna flotes attīstības iespējas atbilstoši a/s Latvijas kuģniecība stratēģiskajiem mērķiem, kuri paredz uzņēmuma vadošo pozīciju saglabāšanu pasaules vidēja izmēra tankkuģu īpašnieku vidū, LK darba grupa norādījusi uz tankkuģu Latgale un Zemgale raksturlielumu (68 467 kravnesības tonnu) neatbilstību vidēja izmēra tankkuģu segmentam, kā arī abu kuģu pārdošanai labvēlīgo šī brīža tirgus situāciju.

AS Latvijas Kuģniecība (LK) pirmo reizi publiskojusi savu kuģu frakta likmes. Pašreizējai uzņēmuma vadībai 2011.gadā izdevies frakta likmes palielināt salīdzinājumā ar 2010.gadu, kad uzņēmumam bija cita valde, teikts paziņojumā NASDAQ OMX Riga.

Publiskai akciju sabiedrībai ir svarīgi būt caurspīdīgai un sniegt vispusīgu informāciju par uzņēmumu visām ieinteresētajām pusēm, it īpaši ieguldītājiem. Uzņēmuma valde uzskata, ka tā ir laba biznesa prakse un LK katru ceturksni publiskos šādu informāciju, uzsver LK valdes loceklis Pols Tomass.

2011.gadā LK vidējā izmēra tankkuģu (12 MR tipa tankkuģi ar 52 000 tonnu kravnesību katrs) vidējā frakta likme bija 12 882 ASV dolāri (9017,4 lati) dienā, kas ir par 8,7% augstāka nekā 2010.gadā.

Savukārt handy tankkuģu (septiņi handy tankkuģi ar kravnesību 37 000 tonnu katrs) vidējā frakta likme 2011.gada bija 11 216 ASV dolāri (7851,2 lati) dienā, kas ir par 4,6% augstāka nekā 2010.gadā.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada pirmajā pusgadā strādājusi veiksmīgi, tīrajai peļņai sasniedzot 55,2 miljonus ASV dolāru, kas ir par 40 miljoniem ASV dolāru jeb 3,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina koncerna nerevidētais saīsinātais konsolidētais finanšu pārskats. Šādu rezultātu nodrošināja gan peļņa no kuģu darbības, gan tankkuģu pārdošanas.

Būtiski, ka, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, LK koncerna reisu ienākumi 2007. gada pirmajā pusgadā ir palielinājušies par 9,0 miljoniem ASV dolāru. Pozitīvo pārmaiņu pamatā ir LK flotes restrukturizēšana - pieaudzis jauno, ienesīgāko, kuģu skaits, kuru ienākumi ir daudz augstāki. Saskaņā ar LK valdes lēmumu par vidēja izmēra tankkuģu flotes turpmāko attīstību, kas paredz palielināt šī segmenta kravnesību par aptuveni 200 tūkstošiem tonnu, 2007. gada pirmajā pusgadā kopumā tika pārdoti, kā arī norakstīti metāllūžņos četri tankkuģi, savukārt jauno kuģu, kuru vecums ir mazāks par pieciem gadiem, skaits pieauga līdz desmit.

Visas LK koncerna flotes šī gada pirmajā pusgadā strādājušas ar peļņu, par 73% jeb 14,7 miljoniem ASV dolāru pārsniedzot 2006. gada pirmā pusgada rādītāju.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada pirmajā pusgadā strādājusi veiksmīgi, tīrajai peļņai sasniedzot 55,2 miljonus ASV dolāru, kas ir par 40 miljoniem ASV dolāru jeb 3,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina koncerna nerevidētais saīsinātais konsolidētais finanšu pārskats, Db.lv informēja LK Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Šādu rezultātu nodrošināja gan peļņa no kuģu darbības, gan tankkuģu pārdošanas.

Salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, LK koncerna reisu ienākumi 2007. gada pirmajā pusgadā ir palielinājušies par 9,0 miljoniem ASV dolāru. Pozitīvo pārmaiņu pamatā ir LK flotes restrukturizēšana - pieaudzis jauno, ienesīgāko, kuģu skaits, kuru ienākumi ir daudz augstāki. Saskaņā ar LK valdes lēmumu par vidēja izmēra tankkuģu flotes turpmāko attīstību, kas paredz palielināt šī segmenta kravnesību par aptuveni 200 tūkstošiem tonnu, 2007. gada pirmajā pusgadā kopumā tika pārdoti, kā arī norakstīti metāllūžņos četri tankkuģi, savukārt jauno kuģu, kuru vecums ir mazāks par pieciem gadiem, skaits pieauga līdz desmit.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) valde ir konceptuāli atbalstījusi vidēja izmēra tankkuģu flotes turpmāko attīstību, kas paredz palielināt šī segmenta kopējo kravnesību par aptuveni 200 tūkstošiem tonnu (DWT), pasūtot četras kuģu jaunbūves, Db.lv informēja AS Latvijas kuģniecība Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Ņemot vērā plānoto tankkuģu jaunbūvju optimālo izmēru, paredzama to vispusīga izmantošana gan naftas produktu, gan ķīmisko kravu, gan augu eļļas pārvadājumos.

Minētā mērķa īstenošanai ir uzsākta kuģu būvju rūpnīcu apzināšana un izpēte kuģu jaunbūvju pasūtīšanai, kā arī iespējamie risinājumi kuģu jaunbūvju finansēšanai, tajā skaitā, izvērtējot citu LK flotē ietilpstošo kuģu pārdošanu. Saskaņā ar LK attīstības stratēģiju līdz 2010. gadam LK tankkuģu flotes atjaunošana īstenojama, izmantojot koncerna pašu līdzekļus un piesaistot aizņemto kapitālu.

Priekšlikumu veikt izmaiņas LK flotes struktūrā izstrādājusi LK kuģošanas speciālistu darba grupa, izvērtējot uzņēmuma komerciālajā vadībā esošās flotes tālākas attīstības iespējas, lai atbilstoši a/s Latvijas kuģniecība stratēģiskajiem mērķiem saglabātu LK vietu pasaulē vidēja izmēra tankkuģu īpašnieku desmitniekā, vienlaicīgi noturot līdera pozīcijas Ziemeļeiropas tirgū.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) 2007. gada pirmā ceturkšņa peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 45,8 miljonus ASV dolāru, tādējādi 4,5 reizes jeb par 35,5 miljoniem ASV dolāru pārsniedzot pagājušā gada attiecīgā perioda rādītāju, Db.lv informēja LK Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Šādu rezultātu nodrošināja peļņa no kuģu darbības un veiksmīgi īstenotās tankkuģu pārdošanas, liecina koncerna neauditētie finanšu pārskati, kurus piektdien, 25.maijā, izskatīja un pieņēma zināšanai LK padome.

2007.gada pirmā ceturkšņa beigās LK komerciālajā vadībā esošajā flotē ietilpa 39 kuģi: 31 tankkuģis, divi gāzvedējkuģi, 5 refrižeratorkuģi un viens sauskravu kuģis. Pārskata periodā visas LK flotes turpinājušas strādāt ar peļņu, rezultātam no kuģu darbības veidojot 15,7 miljonus ASV dolāru - 176 tūkstoši ASV dolāru vairāk, nekā 2006.gada pirmajos trīs mēnešos.

Vislielāko ieguldījumu kuģu darbības rezultāta deva tankkuģu flote - 74% no kuģu darbības rezultāta jeb 11,6 miljoni ASV dolāru, savukārt gāzvedējkuģu flotes īpatsvars sastādīja 19% jeb 3,1 miljonus ASV dolāru. Refrižeratorkuģu un sauskravu flotes devums attiecīgi bija 5% un 2% no kopējā rezultāta.

Piektdien, 5. septembrī Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3. Maj norisināsies pēdējā no desmit šajā kuģu būves rūpnīcā pasūtītajiem Latvijas kuģniecības kuģiem jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija.

Kuģim tiks dots Latvijas jūrniecības šūpuļa – pilsētas Ainaži vārds, un kļūt par tā krustmāti Latvijas kuģniecība ir aicinājusi Ainažu jūrskolas muzeja direktori Ivetu Erdmani, kura ar savu entuziasmu un profesionālajām zināšanām devusi būtisku ieguldījumu Latvijas jūrniecības vēstures un tradīciju saglabāšanā. Plānots, ka svinīgajā ceremonijā piedalīsies arī Valsts prezidents Valdis Zatlers. Jauno tankkuģi paredzēts nodot ekspluatācijā līdz šā gada beigām. Tankkuģa jaunbūves vārda došanas un ūdenī nolaišanas ceremonija iecerēta Valsts prezidenta un Latvijas uzņēmēju delegācijas vizītes, kā mērķis ir ekonomiskās sadarbības veicināšana ar Horvātiju, laikā. Īstenojot tankkuģu atjaunošanas programmu, Latvijas kuģniecība ir attīstījusi veiksmīgu sadarbību ar Horvātijas kuģu būvētavu 3. Maj un realizējusi apjomīgu investīciju programmu: 2004. gada beigās Latvijas kuģniecība noslēdza aizdevuma līgumu 360 miljonu ASV dolāru apjomā ar Eiropas vadošo banku sindikātu, kas paredz 14 tankkuģu jaunbūvju, tostarp arī desmit Horvātijas kuģu būvētavā pasūtīto tankkuģu, projekta finansēšanu. Apmēram 70 % no projekta kopējās summas veido banku aizdevumi, savukārt pārējos 30 % finansē Latvijas kuģniecība no pašu līdzekļiem.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība šā gada 2. novembrī noslēgusi līgumus ar Korejas kuģu būves rūpnīcu Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd par vēl četru vidēja izmēra (MR) tankkuģu būvi, tādējādi realizējot uzņēmuma tankkuģu flotes turpmākās attīstības plānu, kas paredz šī segmenta kopējās kravnesības palielināšanu par aptuveni 200 tūkst. tonnu (DWT), liecina Latvijas kuģniecības sniegtā informācija medijiem.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padome minētā projekta īstenošanu vienprātīgi atbalstījusi un konceptuāli piekritusi uzņēmuma piecu refrižeratorkuģu pārdošanai, lai iegūtos finanšu līdzekļus investētu modernu tankkuģu jaunbūvēs.

Par piemērotāko kuģu jaunbūvju projektu uzņēmuma flotes tālāko attīstības procesa virzīšanai akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība kuģošanas speciālistu darba grupa atzina Hyundai Mipo Dockyard Co., Ltd piedāvājumu, kā pozitīvu faktoru atzīmējot arī līdzšinējo abu uzņēmumu veiksmīgo sadarbību – 2007. gada laikā a/s Latvijas kuģniecība no rūpnīcas saņēma četras 37 000 kravnesības tonnu ledus klases tankkuģu jaunbūves.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecības (LK) nerevidētais finanšu pārskats liecina, ka koncerns strādājis veiksmīgi un tā peļņa sasniegusi 24.8 miljonus ASV dolāru (13.6 miljoni LVL), salīdzinot ar 20.7 miljoniem ASV dolāru attiecīgajā laika periodā pērn, liecina LK sniegtā informācija Rīgas Fondu Biržai.

LK padome 22.novembrī izskatījusi un pieņēmusi zināšanai LK 2006.gada deviņu mēnešu saimnieciskās darbības rezultātus. LK nerevidētais finanšu pārskats liecina, ka koncerns strādājis veiksmīgi un tā peļņa sasniegusi 24.8 miljonus ASV dolāru (13.6 miljoni LVL), salīdzinot ar 20.7 miljoniem ASV dolāru attiecīgajā laika periodā pērn. LK koncerna apgrozījums veidojis 159.1 miljonu ASV dolāru, tādējādi par 10.6 miljoniem ASV dolāru pārsniedzot 2005.gada 9 mēnešu rādītāju. Pasaules tankkuģu segmentā, ko kopumā sastāda aptuveni 950 mazie un vidēji mazie tankkuģi ar kravnesību 27.500 – 52.000 kravnesības tonnu (DWT), LK ieņem 6. – 8.vietu.

LK neauditētais pašu kapitāls pārskata perioda beigās bija 409.8 miljoni

A/s Latvijas kuģniecība valde ir pieņēmusi lēmumu stiprināt uzņēmuma investīciju portfeli, lai diversificētu riskus un stiprinātu aktīvu bāzi, iespējams, veidojot savu investīciju fondu ar kuģošanas biznesu tieši nesaistītos segmentos. Šis lēmums papildinās uzņēmuma stratēģiju, kas arī turpmāk nemainīgi īstenos uzņēmuma tankkuģu flotes atjaunošanu vidēja izmēra tankkuģu segmentā.

"A/s Latvijas kuģniecība koncerna pēdējo gadu rezultāti, kas uzrāda stabilu vairāku desmitu miljonu latu peļņu ik gadu, apstiprina, ka uzņēmuma stratēģija investēt vidēja izmēra tankkuģu flotē ir bijusi pareiza. A/s Latvijas kuģniecība šodien ir viens no pasaules vadošajiem uzņēmumiem vidēja vai tā saucamā handy izmēra tankkuģu segmentā. Taču šobrīd nozares speciālisti atzīst, ka kuģu pārvadājumu apjoms, iespējams, samazināsies līdz ar globālo recesiju. Šajos apstākļos a/s Latvijas kuģniecība turpinās tankkuģu flotes atjaunošanu, taču ne tik intensīvi kā pēdējo divu gadu laikā. Lai stiprinātu uzņēmuma aktīvu bāzi, ir nolemts izskatīt iespēju veikt peļņu nesošus, drošus ilgtermiņa ieguldījumus. Izskatām iespēju veidot savu investīciju fondu, ieguldot līdzekļus ne tikai ar kuģošanas biznesu saistītos aktīvos,“ norāda Raivis Veckāgans, a/s Latvijas kuģniecība viceprezidents.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) valde apstiprinājusi koncerna 2006.gada nerevidēto konsolidēto finanšu pārskatu un iesniegusi to izskatīšanai un pieņemšanai zināšanai LK padomei, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska.

LK 2006.gada nerevidētie finanšu rezultāti liecina, ka koncerna tīrā peļņa pērn sasniegusi 34,2 miljonus ASV dolāru, tādējādi par 25% pārspējot 2005.gada auditēto rezultātu. Koncerna apgrozījums veidojis 216,3 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 198,7 miljoniem ASV dolāru attiecīgajā 2005.gada periodā.

Pārskata periodā visas LK flotes darbojās ar peļņu, kopējam rezultātam no kuģu darbības sasniedzot 45,3 miljonus ASV dolāru. Vislielāko šā rezultāta daļu deva tankkuģu flote - 72% jeb 32,6 miljonus ASV dolāru. Tomēr 2005.gada peļņu tankkuģu flotei neļāva sasniegt Asari tipa tankkuģu modernizēšanas, kā arī pieaugošās kuģu sausā doka remontu izmaksas.

Latvijas kuģniecība un tai piederošās kompānijas 2012.gadā strādājušas ar 19,22 miljonu latu zaudējumiem, kas gan bija ar 20% mazāki nekā pirms gada.

Tā skaitā 2012.gada ceturtajā ceturksnī Latvijas kuģniecības (LK) koncerns strādājis ar 55 tūkstošu latu zaudējumiem, līdz ar to pirmo reizi kopš 2008.gada var uzskatīt, ka koncerna darbības rezultāts ir ļoti tuvu neitrālam, bezzaudējumu līmenim, teikts LK paziņojumā biržai Nasdaq OMX. Tomēr pēdējos gados uzkrāto zaudējumu apjoms 2012.gada beigās sasniedza 65,2 miljonus latu, kompānijas pašu kapitālu samazinot līdz 124 miljoniem latu. Kuģniecības lielākai akcionārs ir starptautiskā koncerna Vitol kontrolētā Ventspils nafta.

LK flotes kopējie ienākumi 2012.gadā bija 62,61 miljoni latu, kas ir par 28% labāks rādītājs nekā 2011.gadā, kad kopējie flotes ienākumi sasniedza 48,84 miljonus latu. Šis palielinājums atspoguļo faktu, ka 2012.gadā lielāks skaits kuģu tika nodarbināti reisu nomā, kur ienākums var būt augstāks, un kuģa frakts likmju lēno, bet tomēr kāpumu. 2012.gadā handy tipa tankkuģu frakts likmes pieauga par 13% (salīdzinājumā ar 2011.gadu) un vidēja izmēra tankkuģu likmes pieauga par 2%. Savukārt LK vienīgā panamax tipa tankkuģa frakts likmes turpināja pazemināties tāpat kā iepriekšējos gados – 2012.gadā tās samazinājās par 11%.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) šā gada deviņu mēnešu peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniegusi 30,2 miljonus LVL, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina akciju sabiedrības snietā informācija Rīgas Fondu biržā.

Par 74 % jeb 10,6 miljoniem LVL, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, palielinājusies peļņa no kuģu darbības, veidojot 25,1 miljonus LVL. Koncerna flotes papildināšana ar kuģu jaunbūvēm nodrošinājusi akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība aktīvu pieaugumu 78,3 miljonu LVL apmērā, savukārt uzņēmuma neauditētais pašu kapitāls 2007. gada 30. septembrī bija 228,9 miljons LVL jeb 1,14 LVL uz vienu akciju.

Šādus akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība 2007. gada deviņu mēnešu saimnieciskās darbības finanšu rezultātus šodien, 28. novembrī, izskatīja un pieņēma zināšanai uzņēmuma padome.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Imants Sarmulis uzskata, ka koncerna tankkuģu flotes labo finansiālo rezultātu pamatā ir optimāla dažādu frakts veidu iespēju izmantošana, tās kombinējot atbilstoši kravu pārvadājumu tirgus apstākļiem. „Turklāt būtisks faktors peļņas rādītāju kāpumā ir tankkuģu flotes atjaunošanas rezultātā pieaugušās frakts likmes, kā arī labvēlīgā tirgus situācija” uzsver Imants Sarmulis.

AS Latvijas kuģniecība Padomes lēmums, kas akceptē divu gāzes vedēju kuģu Kurzeme un Vidzeme pārdošanu, radīs ievērojamu kaitējumu kompānijai.

To savā paziņojumā raksta 27.55% AS Latvijas kuģniecība akciju īpašniece International Baltic Investments Ltd. (IBI)

IBI valdes loceklis Mārtiņš Kvēps paziņojis, ka ir pārdoti kuģi, kuri deva kuģniecībai reālu peļņu. Kompānija uzskata, ka būtībā zem jautājuma nonāk AS Latvijas kuģniecība spēja apkalpot savus kreditoru parādus, kuri jau ir sasnieguši 350 milj. ASV dolāru.

Šogad AS Latvijas kuģniecība jau pārdeva divus tankerus – janvārī Samburga, bet februārī – Rundāle. 2007. un 2008. gada laikā jau tika pārdoti 18 kuģi. Ienākumi no to pārdošanas sastādīja apmēram 90 milj. Ls, savukārt jaunu tankeru iegādei bija novirzīti ap 140 milj. Ls flotes atjaunošanas programmas ietvaros. Rezultātā tankeru skaits samazinājās (jo vecie kuģi tika nomainīti ar jauniem dārgiem), līdz ar to radās nepieciešamība noteikt augstas vedmaksas likmes, kuras patlaban ir ļoti grūti noturēt sīvās tirgus konkurences apstākļos.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība nerevidētais konsolidētais 2007.gada pārskats liecinot par koncerna veiksmīgu saimniecisko darbību, tīrajai peļņai sasniedzot 66 miljonus ASV dolāru – divas reizes jeb par 32,3 miljoniem ASV dolāru vairāk, salīdzinot ar analogo periodu pērn, liecina sniegtā informācija medijiem.

Būtiski pieaudzis arī a/s Latvijas kuģniecība neto reisu rezultāts jeb tīrie ieņēmumi no kuģu darbības, kas pārskata periodā veido 210,3 miljonus ASV dolāru un par 54,8 miljoniem ASV dolāru apsteidz 2006.gada rādītājus.

2007.gadā vislielākā uzmanība tika pievērsta flotes atjaunošanai, kuras ietvaros Horvātijas kuģu būvētavā 3.Maj ir pasūtīti 10 jauni tankkuģi, bet Korejas kuģu būvētavā Hyundai Mipo Dockyard Co.,Ltd. - 4 jauni tankkuģi.

Pārskata periodā ekspluatācijā tika nodoti 4 no 10 Horvātijas kuģu būves rūpnīcā 3.Maj pasūtītajiem tankkuģiem, kā arī visi Korejas kuģu būvētavā Hyundai Mipo Dockyard Co.,Ltd. pasūtītie kuģi. Pabeidzot šo tankkuģu atjaunošanas programmu, 2008.gadā a/s Latvijas kuģniecība no Horvātijas kuģu būves rūpnīcas saņems vēl trīs kuģu jaunbūves.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Rīgas ostas termināls SIA "WT Terminal" aicina Rīgas domi nākamgad sākt Flotes ielas pārbūves projekta īstenošanu, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls.

Veispāls norāda, ka Flotes ielas pārbūve būtiski uzlabotu transporta kustību un iedzīvotāju drošību Daugavgrīvā. Viņš atzīmēja, ka ir izstrādāts Flotes ielas pārbūves projekts, taču nepieciešama aktīvāka Rīgas domes iesaiste tā īstenošanā.

Uzņēmums aicina Rīgas domi un pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu pārskatīt 2024.gadā plānoto transporta infrastruktūras objektu prioritātes un sākt Flotes ielas pārbūves projekta īstenošanu 2024.gadā.

"Ilgstoši atliekot ielas pārbūvi, Flotes ielas tehniskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies un vērtējams kā galēji kritisks. Dziļās bedres, dubļi, milzu peļķes, lietus laikā apgrūtina un apdraud gan kravu automašīnu pārvietošanos un stāvēšanu, gan iedzīvotāju drošību un pat dzīvību, kuriem šī iela ir vienīgais gājēju ceļš uz tuvējo Piejūras dabas parku un pludmali," norāda Veispāls.

Šodien, 2007. gada 3. septembrī, Korejas kuģu būves rūpnīcā Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. nodota ekspluatācijā un vārdā Krišjānis Valdemārs nosaukta pēdējā no četrām akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) kuģu būvētavai pasūtītajām tankkuģu jaunbūvēm.

Jaunā kuģa krustmātes lomu LK uzticējusi uzņēmuma lielākā akcionāra a/s Ventspils Nafta valdes priekšsēdētājai Olgai Pētersonei.

"Kuģa krustmātes morālais pienākums un uzdevums ir iepazīstināt sabiedrību ar savas krustmeitas apkalpi un tās sadzīves apstākļiem, veicināt kuģa apkalpes locekļu kultūras un garīguma līmeņa celšanu, pastāvīgi uzturot kontaktus gan personiski, gan vēstuļu veidā. Pēc senām tradīcijām, kuģa krustmāti ieceļ tikai vienu reizi uz visu kuģa darbības laiku," liecina LK sniegtā informācija.

Šā gada laikā LK no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. ir saņēmusi trīs vidēja izmēra (37 258 kravnesības tonnu katram) visām Eiropas Savienības un starptautisko konvenciju prasībām kuģošanas drošības jomā atbilstoši būvētus divkorpusu ledus klases tankkuģus, tā pildot LK darbības stratēģijā līdz 2015. gadam izvirzītos uzdevumus, kas paredz tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, izvēršot un koncentrējot uzņēmuma darbību tieši vidēja (MR) izmēra tankkuģu pārvadājumos.

Šodien, 2007. gada 3. septembrī, Korejas kuģu būves rūpnīcā Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. tika nodota ekspluatācijā un vārdā Krišjānis Valdemārs nosaukta pēdējā no četrām akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība (LK) kuģu būvētavai pasūtītajām tankkuģu jaunbūvēm. Jaunā kuģa krustmātes lomu LK uzticēja uzņēmuma lielākā akcionāra a/s Ventspils Nafta valdes priekšsēdētājai Olgai Pētersonei.

Kuģa krustmātes morālais pienākums un uzdevums ir iepazīstināt sabiedrību ar savas krustmeitas apkalpi un tās sadzīves apstākļiem, veicināt kuģa apkalpes locekļu kultūras un garīguma līmeņa celšanu, pastāvīgi uzturot kontaktus gan personiski, gan vēstuļu veidā. Pēc senām tradīcijām, kuģa krustmāti ieceļ tikai vienu reizi uz visu kuģa darbības laiku.

Šā gada laikā LK no Korejas kuģu būvētavas Hyundai Mipo Dockyard Co. Ltd. ir saņēmusi trīs vidēja izmēra (37 258 kravnesības tonnu katram) visām Eiropas Savienības un starptautisko konvenciju prasībām kuģošanas drošības jomā atbilstoši būvētus divkorpusu ledus klases tankkuģus, tā veiksmīgi pildot LK darbības stratēģijā līdz 2015. gadam izvirzītos uzdevumus, kas paredz tankkuģu flotes kravnesības saglabāšanu un paplašināšanu, izvēršot un koncentrējot uzņēmuma darbību tieši vidēja (MR) izmēra tankkuģu pārvadājumos.

Akciju sabiedrība Latvijas kuģniecība 2008. gada pirmā pusgada laikā guvusi peļņu 42.1 miljona ASV dolāru apmērā.

Akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs atzīst: „Ir ļoti svarīgi, lai kompānijas vadošais menedžements pie koncerna stratēģijas izpildes strādātu ciešā sadarbībā ar darbiniekiem, un esmu gandarīts, ka kopīgo pūliņu rezultātā mums izdodas realizēt tos stratēģiskā mēroga darba uzdevumus, kas izriet no kompānijas un tās akcionāru interesēm”.

Pārskata periodā pieauguši akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība koncerna aktīvi, 2008. gada 30. jūnijā sasniedzot 897.5 miljonus ASV dolāru. Koncerna neauditētais pašu kapitāls perioda beigās bija 531.0 miljons ASV dolāru. Visas akciju sabiedrības akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un ir iekļautas Rīgas Fondu biržas Oficiālajā sarakstā. 2008. gada pirmajā pusgadā akciju sabiedrības akcijas veidoja vislielāko apgrozījumu starp Rīgas Fondu biržā kotētajiem uzņēmumiem – biržā veikti 1 490 darījumi kopsummā ar 4.38 miljoniem akciju 4.75 miljonu latu vērtībā. 2008. gada 30. jūnijā akciju sabiedrības Latvijaskuģniecība akciju kapitalizācija Rīgas Fondu biržā sasniedza 246 000 000 latus.