Svarīgi ir zināt, ka iemaksātās drošības naudas izcelsme ir legāla, nevis – kurš to ir devis
Tā DB norāda aptaujātie juridiskās nozares pārstāvji. Jautājums kļuvis aktuāls, jo Saeimas deputāts Andrejs Judins ir iesniedzis priekšlikumu par iemaksātās drošības naudas izcelsmes uzrādīšanu. Priekšlikums paredz, ka pēc drošības naudas samaksāšanas ir jāziņo par naudas izcelsmi un jānorāda arī personas, kas to devušas. Tomēr ne visi ir vienisprātis, ka šādu normu likumā vajadzētu ietvert.
Vēl diskutēs
Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija gan vēl nav sākusi skatīt šos grozījumus Kriminālprocesa likumā, līdz ar to diskusijas par A. Judina iesniegto priekšlikumu vēl ir tikai priekšā. Deputāts norāda, ka drošības naudas summas var būt ievērojamas, tāpēc šāds regulējums ļautu izvairīties no nelegāli iegūtu līdzekļu izmantošanas drošības naudas iemaksai. Pēc viņa norādītā, ja drošības naudas apmēri sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro, tad ir būtiski gūt pārliecību, ka naudas izcel sme ir legāla un personas, kas to iemaksā – zināmas. Savukārt pašreizējais regulējums, kad nekas nav jāatklāj, palielina risku, ka nelegāli iegūti līdzekļi tiek izmantoti drošības naudas iemaksām. Šobrīd spēkā esošais likums neuzliek tiesai par pienākumu pārbaudīt drošības naudas izcelsmi. Iesniegtie grozījumi paredz, ka persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus naudas iemaksai, kā arī piešķirtās naudas apmēru. Grozījumi paredz, ka iesniegtos dokumentus pievieno krimināllietai. Pagaidām gan nav skaidrs, kā varētu tikt pārbaudīts, vai norādītā informācija par naudas devēju ir patiesa.
Visu rakstu Plūcas par drošības naudas «ziedotājiem» lasiet 2. novembra laikrakstā Dienas Bizness.