Lai arī POS termināļu pārdošanas un nomas rādītāji Latvijā ik gadu pieaug, joprojām ir liels skaits tirdzniecības vietu, kurās nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti. Pēc Verifone Baltic datiem pašreiz Latvijā ir apmēram 30% tirdzniecības vietu, kurās nav uzstādīts POS terminālis.

2014.gadā pārdoto bezskaidras naudas norēķinu ierīču skaits Latvijā pieaudzis par nepilniem 10%, bet iznomāto POS termināļu skaits – par aptuveni 20%, liecina Verifone Baltic rādītāji.

«Lielākā daļa (90%) tirgotāju Latvijā dod priekšroku termināļu nomai, jo tad nav jāuztraucas par termināļa nomaiņu bojājuma gadījumā vai saistībā ar izmaiņām likumdošanā noteiktajām prasībām. Nomaiņas riskus uzņemas tirgotāju apkalpojošā organizācija. Arī pasaules tendences liecina par pieaugošu POS termināļu nomas popularitāti līdzīgu iemeslu dēļ,» uzsver Verifone Baltic direktors Agris Štikāns.

Vairāk nekā trešā daļa jeb 38% Latvijas iedzīvotāju uz jautājumu, kā viņi rīkotos, saskaroties ar viltotu naudu, atbild, ka nezina, ko darīt, pieļaujot, ka naudas viltojumu pat neatpazītu, secināts Verifone iedzīvotāju aptaujā, kas veikta sadarbībā ar Snapshots.

Biežākā iedzīvotāju rīcība, saskaroties ar naudas viltojumiem, būtu vēršanās policijā (40%). Savukārt nedaudz vairāk kā piektdaļa (22%) šādā situācijā vērstos kādā no Latvijas komercbankām vai Latvijas bankā.

Vairāk nekā desmitā daļa jeb 11% iedzīvotāju atzīst, ka tomēr izmēģinātu laimi un norēķinātos ar viltoto naudas zīmi. It īpaši drosmīgi šajā ziņā ir rīdzinieki (15%) un iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (16%).

«Kopumā tikai 10% aptaujāto norādījuši, ka naudas viltojumu gadījumi uz tiem neattiecas, jo ikdienā norēķinus veic praktiski tikai ar bankas kartēm. Tas liecina par to, ka, Latvijā joprojām ir ļoti daudz vietu, kurās pircējs nevar norēķināties ar karti – tirgus, mazie veikaliņi, kioski, frizētavas, skaistumkopšanas saloni utml. Šie tirgotāji ikdienā saskaras gan ar viltojumu risku, gan arī ar maiņas naudas iztrūkumu, kas ir izteikti raksturīga tendence tieši pēc eiro naudas ieviešanas,» uzsver SIA Verifone Baltic direktors Agris Štikāns.

Šogad riepu maiņas sezona sākās jau oktobra otrajā pusē, bet patlaban interesentiem uz riepu nomaiņu jāgaida divas dienas, aģentūrai LETA atzina autoservisos.

Pirelli Key Point autoservisu tīkla attīstības vadītājs Baltijas valstīs Mārtiņš Zeimanis stāstīja, ka kopš oktobra beigām Pirelli Key Point" servisi apkalpojuši vidēji 300 automašīnu dienā. Savukārt patlaban interesentiem uz ziemas riepu nomaiņu ir jāgaida vidēji divas dienas. Ņemot vērā laika apstākļus, prognozējām, ka rinda pieaugs vidēji trīs dienas uz priekšu, teica eksperts.

Arī Rīgas diennakts autoservisā Oranž garaž atzina, ka auto īpašnieku interese nomainīt sezonai atbilstošas riepas vērojama jau trīs dienas, savukārt šodien, uzkrītot pirmajam sniegam, paaugstināta interese pēc sezonas riepu nomaiņas nav vērojama. "Oranž garaž" atzina, ka autoservisā rindas neveidojas, jo pasūtījumi tiek pieņemti pēc pieraksta - patlaban uz riepu nomaiņu jāgaida viena diena.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Norēķinu sistēmas piedzīvo radikālas izmaiņas, kā rezultātā varēsim teikt ardievas naudasmakam , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tehnoloģiskā revolūcija daudzus cilvēku ieradumus mainījusi līdz nepazīšanai – sākot ar saziņu un beidzot ar darba efektivitāti. Citas radikālas pārmaiņas gaidāmas tuvākajos gados, un šajā kategorijā ietilpst arī norēķināšanās par pirkumiem.

Pēdējā desmitgadē maksāšanu ar skaidru naudu aizstājušas maksājumu kartes, bet drīzumā gaidāmi vēl interesantāki risinājumi, kas ļaušot pilnībā atteikties no naudasmaka lietošanas. Tuvākais un jau «sataustāmais» evolūcijas posms ir maksājumi ar mobilo tālruni. Par šo iespēju tiek runāts jau sen un tā izmēģināta dažādos pilotprojektos, bet līdz ar Apple Pay un Samsung Pay ienākšanu tirgū, telefona izmantošana maksājumu kartes vietā kļūs pieejama ikvienam.

Piecas Latvijas bankas izstrādā vienota risinājuma koncepciju, kas nodrošinās plašu bezkontakta karšu pieņemšanu, ietverot arī atlaižu un pabalstu ērtu saņemšanu, rūpējoties par sociāli mazaizsargātajām grupām, informē VediCard valdes locekle, EPCA (European Payment Consultancy Association) vadītāja Ludmila Bērziņa.

Sākotnēji risinājumu plānots ieviest sabiedriskajā transportā visā Latvijā, pēc tam arī tirdzniecības vietās, skolās un citviet, kur norēķinos tiek izmantotas nelielas summas. Prognozēts, ka Latvijas iedzīvotājiem šis risinājums būs pieejams no 2017.gada.

Projektā ir iesaistījušās Swedbank, SEB banka, Citadele banka, DNB banka un Norvik Banka sadarbībā ar maksājuma karšu konsultāciju kompāniju VediCard, kas ir EPCA (European Payment Consultancy Association) pārstāvis Baltijas valstīs.

Patlaban ir noslēdzies atlaižu administrēšanas risinājuma koncepcijas izstrādes posms bezkontakta karšu izmantošanai un bankas izskata potenciālo pakalpojuma sniedzēju piedāvājumus. Interesi par pakalpojumu sniegšanas iespējām un risinājuma nodrošināšanu ir izrādījušas tādas kompānijas kā First Data Latvia, Verifone Baltic, Complete Payment Systems un ZZDats.

Gandrīz 30% tirdzniecības vietu joprojām nav iespējams norēķināties ar maksājuma karti; aptuveni 90% karšu pieņemšanas iekārtas ir iznomātas, šā pakalpojuma īpatsvars pieaug, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgotāju ar katru gadu paliek vairāk, taču tirdzniecības vietu skaits, kurās pircējs varētu samaksāt ar karti, pieaug salīdzinoši daudz lēnāk, jo uzstādīt t.s. POS termināli ir katra tirgotāja brīva izvēle.

Ērtāk nomāt

Pērn Latvijā par aptuveni 4000 ir palielinājies tirdzniecības vietu skaits, klāt nākuši aptuveni 600 jauni tirgotāji. Savukārt karšu pieņemšanas iekārtu skaits ir pieaudzis par 2055, kopā 2014. gada beigās Latvijā bija vairāk nekā 31 tūkst. karšu pieņemšanas iekārtas un kopskaitā izdotas vairāk nekā 2,3 miljoni maksājumu kartes, DB informē Latvijas Komercbanku asociācijas sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Melnace. SIA Verifone Baltic 2014. gadā ir pārdevusi 3251 termināli, kas ir par 245 termināļiem vairāk nekā 2013. gadā, stāsta uzņēmuma Pārdošanas vadītājs Ints Dimiņš. Populārāka gan ir termināļu noma – 2014. gadā uzņēmums ir iznomājusi par 20% vairāk ierīču nekā gadu iepriekš. «Ja aplūko visas vietas, kur pārdod preci vai pakalpojumu, par kuru notiek norēķins, aptuveni 30% nav ieviesti POS termināļi,» lēš I. Dimiņš. Tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji nesteidz ieviest karšu pieņemšanas iekārtas, jo tās nozīmē papildus izmaksas, dažus uzņēmumus attur bailes no jaunām tehnoloģijām vai gluži vienkārši nevēlēšanās mainīt ieradumus. Aptuveni 90% no Latvijā uzstādītajiem POS termināļiem ir iznomāti no bankas vai servisa organizācijām, stāsta I. Dimiņš. «Tās ir priekšrocības, jo tirgotājam nav jāuztraucas par maiņas termināli tā bojājuma gadījumā vai kad mainās normatīvi. Riskus uzņemas tirgotāja apkalpojošā organizācija. Tendences pasaulē liecina par pieaugošu nomas popularitāti tieši šī iemesla dēļ.»

SIA Point Transaction Systems mainīts valdes sastāvs, liecina paziņojums Lursoft.

No uzņēmuma valdes aizgājis Zviedrijas pilsonis Mikaels Rams un valdes priekšsēdētājs Jonas Rorsgards. Point Transaction Systems valdei pievienojušies Amerikas Savienoto Valstu pilsoņi Evans Marks Rotmans un Juns Kuans Alberts Liu, kurš ieņem valdes priekšsēdētāja amatu. Jāpiebilst, ka datorprogrammēšanas uzņēmuma valdē savus pienākumus turpina pildīt Agris Štikāns.

Point Transaction Systems, kas 2013. gadā nodrošināja 79 darbavietas, 2013. gadu aizvadījis veiksmīgi. Uzņēmums apgrozījis 4,905 miljonus eiro, nopelnot 661,392 tūkstošus eiro pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft pieejamie dati. Uzņēmuma rentabilitātes rādītājs 2013. gadā sasniedza 21,64.

Eižena Āriņa balva datorikā 2015 saņēma Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) vadošais pētnieks Audris Kalniņš un SIA Meditec radošais direktors un izstrādes vadītājs Sergejs Skusovs, informē balvas pasniedzēji.

Šogad kategorijā par teorētisku ieguldījumu Latvijas datorzinātnes attīstībā uzvarēja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) vadošais pētnieks Audris Kalniņš, kurš, balstoties uz iepriekš iegūto lielo pieredzi modelēšanas valodu un modelēšanas rīku būvē, LU MII izvērsa jaunu pētījumu virzienu - modeļu transformāciju valodu izstrādi.

Savukārt kategorijā par praktisku ieguldījumu IT jomā, izstrādājot un ieviešot novatoriskus un sabiedrībai aktuālus IT risinājumus, uzvarēja SIA Meditec radošais direktors Sergejs Skusovs, kurš izstrādājot sistēmu Emy, kļuva par vienu no pirmajiem Windows 8 dizaina valodas ieviesējiem Latvijā. Tāpat S. Skusovs izstrādāja informācijas sistēmu Health Point. Health Point ir Latvijā pirmā izstrādātā platforma pacientiem, kas vienuviet nodrošina dažādu ar veselību un veselības aprūpi saistītu jautājumu risināšanu

Galvenais, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemtajos noteikumos nebūtu zemūdens akmeņu, kas lielajiem dabasgāzes patērētājiem liegtu reālu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai

To ekspresintervijā DB uzsver a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Šī gada 10. septembrī SPRK būtu jāpieņem noteikumi par trešo pušu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai. Kāpēc jums šie noteikumi ir svarīgi?

Interese par trešās puses pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai ir ļoti augsta. Pirmajā šo noteikumu projektā redzējām, ka Latvijā nav paredzēts tā sauktais exit point (izejas punkts, kur ir iespējams saņemt dabasgāzi), bet gan tikai uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas. Tā rezultātā Latvijā būtu iespējams tikai dabasgāzes tranzīts. Pēdējā noteikumu versijā parādījās arī exit point Latvijā, tomēr bija uzlikti papildu ierobežojumi, ka šis izejas punkts darbojas tikai tad, ja ir pieņemti gāzes lietošanas noteikumi, kas vēl nav pieņemti. Tas praktiski nozīmēja, ka, pat pieņemot šos trešās puses pieejas noteikumus, Latvijas lietotājiem praktiski nebūtu trešās puses pieejas pie dabasgāzes tīkliem. A/s Latvenergo un Ekonomikas ministrija norādīja, ka šie ir tikai tehniskie noteikumi, kā mēs varam tikt klāt pie dabasgāzes infrastruktūras un to izmantot. Savukārt dabasgāzes lietošanas noteikumi paredz to, ja šeit faktiski darbojas brīvais tirgus, kādā veidā tas funkcionē. Tās ir divas nesaistītas lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā.

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Valsts nākotnē transportlīdzekļu vadītāju kontrolēšanai plāno iegādāties vidējās kustības ātruma radarus, pastāstīja Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Viņš skaidroja, ka Point to point sistēma ir pietiekami dārga, turklāt pirms tās ieviešanas ir nepieciešams sakārtot likumdošanu, lai nerastos problēmas ar piemēroto sodu apstrīdēšanu.

«Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu,» skaidroja SM pārstāvis.

Nesenās vizītes laikā Dublinā aviokompānijas airBaltic izpilddirektors Martins Gauss sacījis: «Mēs visu laiku cenšamies atgriezties Dublinas lidostā un arī Korkas lidosta mūs interesē.» Tā, atsaucoties uz Irish Travel Trade News, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Aviokompānijas vadītājs norādīja, ka Dublinā bijis labs sākums, jo Īrijā ir liels Latvijas iedzīvotāju skaits, bet Ryanair izkonkurējuši airBaltic ar point-to-point modeļa servisu. Tādējādi šis nav bijis tik ienesīgs kā citi maršruti.

M.Gauss uzsvēra, ka jebkurā gadījumā Īrija ir svarīgs tirgus un vidējā un ilgtermiņā tam vajadzētu izdoties, piebilstot arī, ka maršruts Rīga – Dublina – ASV ir vislabākā transatlantiskās satiksmes iespēja. Saistībā ar to būtu jēga uzsākt sarunas ar Aer Lingus par codeshare līgumu – vienošanos par viena maršruta kopīgu apkalpošanu, sacīja Gauss.

Viņš pauda, ka airBaltic interesanta būtu arī Korkas lidosta, bet vispirms tomēr vajadzētu apgūt citus, ienesīgākus maršrutus.

Mūzikas tirgū ienāk jauns zīmols DIMD ar pirmo produktu – elektronu lampu pastiprinātāju DIMD PP10.

DIMD radītājs ir fizikas zinātņu doktors Edgars Spārniņš, kurš pats aizraujas ar mūziku un savulaik spēlējis oboju simfoniskajā orķestrī. Viņam lampu pastiprinātāja ideja radās atklājot, ka sieva, profesionāla vijolniece, mūziku klausās tikai austiņās, jo nepatīk mājas akustiskās sistēmas skanējums. DIMD PP10 esot trīs gadu aizrautīga un intensīva darba rezultāts, ko Edgars veica paralēli zinātnieka darbam Šveicē.

DIMD PP10 ir divtaktu (push-pull) AB klases stereo jaudas pastiprinātājs. Lai nodrošinātu īsāko audio signāla ceļu, katru pastiprinātāju montē ar rokām point-to-point jeb gaisa montāžas tehnikā.

«Radīts, dizainēts un ražots Latvijā – tie ir vārdi, kas ir iegravēti uz katras DIMD ierīces. Mums ir svarīgi, lai DIMD būtu Latvijas intelektuālā kapitāla vizītkarte. Tāpēc produkta tapšanā pieaicinājām nozaru labākos ražotājus un prātus. Pašlaik strādājam, lai sāktu eksportu uz Eiropu, jo īpaši Skandināvijas, Šveices un Beniluksa valstīm. Pielāgojot produktu attiecīgajam tīkla spriegumam, esam iecerējuši to piedāvāt arī Japānā un Kanādā. Latvijas un ārvalstu tirgus sadalījums iecerēts attiecīgi 10% un 90%,» papildina DIMD dizaina un zīmola radītājs Gusts Rutkis.

Siguldas pirmsskolas izglītības iestādē «Tornīši», kurā audzēkņiem konstatēta akūta zarnu infekcija, nebija reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), līdz ar to ēdināšana tur līdz šim notikusi nelegāli, informē PVD pārstāve Ilze Meistere.

Ņemot vērā Siguldas izglītības iestādēs konstatētos saslimšanas gadījumus, kā arī to, ka epidemiologi turpina izmeklēšanu, lai noskaidrotu saslimšanas cēloņus, PVD Siguldas izglītības iestādes pārbaudīs katru dienu.

16.septembrī veiktajās atkārtotajās pārbaudēs konstatēts, ka bērnudārzi «Saulīte», «Pīlādzītis» un «Ieviņa» brīvdienās nav veikuši pienācīgu tīrīšanu un dezinfekciju, tāpēc, neraugoties uz to, ka piektdien ņemtajos nomazgājumu paraugos Šiga toksīnu producējošā zarnu nūjiņa nav konstatēta, PVD ir paņēmis atkārtotus nomazgājumu paraugus. Tāpat tiek gaidīti piektdien ņemto paraugu testēšanas rezultāti uz higiēnas rādītājiem.

Pirmdien PVD pārbaudīja vēl divas Siguldas izglītības iestādes, kurās iepriekš konstatēti saslimšanas gadījumi – «Pasaciņa» un «Tornīši». Arī tajos ir paņemti nomazgājumu paraugi.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien publicētā intervijā solījis īstenot būtiskas reformas ekonomikas, imigrācijas un izglītības jomās.

Makrons intervijā žurnālam "Le Point" pavēstīja, ka nākamnedēļ tiksies ar valsts galvenajiem politiskajiem līderiem, lai runātu par problēmām, ar kurām saskaras Francija. Sarunu mērķis būs ierosināt jaunus likumprojektus un, iespējams, referendumus, atklāja prezidents.

Makrons pagājušajā gadā zaudēja vairākumu parlamenta apakšpalātā, un viņam nācies izmantot politiskos manevrus, lai pieņemtu jaunus likumus. Makrons intervijā atzinis, kas tas neesot nekas traks, norādot, ka kopš tā laika viņa valdībai ar centriski kreiso un centriski labējo deputātu atbalstu izdevies pieņemt vairākus jaunus likumus.

Makrons vēlas izvairīties no tādas lielas politiskās krīzes atkārtošanās kā pavasarī, kad parlaments nonāca strupceļā saistībā ar reformu, kuras mērķis bija samazināt izmaksas, palielinot pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem. Galu galā valdība nolēma īstenot Makrona virzīto pensiju reformu bez apstiprināšanas parlamenta apakšpalātā.

78% aptaujātajās mazajās tirdzniecības vietās, salonos un kafejnīcās ir pieejami POS termināļi. Liecina elektronisko maksājumu karšu termināļu pakalpojumu sniedzēja Point Transaction Systems ikgadējais pētījums.

Lai gan mazie veikalnieki norāda, ka neesošs maksājumu terminālis nav iemesls, lai pie viņiem neiepirktos, tomēr atzīst, ka pircēji gandrīz vienmēr pirms pirkuma apvaicājas, vai varēs norēķināties ar maksājuma karti.

Vaicājot, kādas termināļa īpašības ir vissvarīgākās ar to strādājot, respondenti atzina, ka vissvarīgākā ir ātra transakciju apstrāde, iespēja to pielāgot tirdzniecības vietas apstākļiem un liels izgaismots ekrāns (45%), otra svarīgākā funkcija – iespēja termināli integrēt ar kasi (21%).

Aptaujas laikā tika apsekotas Rīgas populārākās mazo veikalnieku tirdzniecības vietas - posmā no Marijas un Merķeļa ielai līdz A.Čaka un Tallinas ielas krustojumam. Aptaujāti tika 130 uzņēmumi - dažādas tirdzniecības vietas – kafejnīcas, pārtikas preču un apģērbu veikali. Tikai 22% no apmeklētajām tirdzniecības vietām nebija iespējas norēķināties, izmantojot maksājumu kartes.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē šodien notiek divu restorānu Kirsons atklāšana. Apmeklētājiem jaunās ēstuves būs pieejamas no 20.maija.

Kā novēroja DB, restorānu atklāšana pulcējusi daudzus viesus no Rīgas - apmeklētāju vidū ir gan eksprezidents Valdis Zatlers ar kundzi, gan Rīgas mērs Nilš Ušakovs ar kundzi, kā arī pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens ar sievu.

Jau ziņots, ka divu restorānu Kirsons un ražotnes izveidē Berlīnē ēdināšanas kompānija AS Lido investē trīs miljonus eiro, pastāstīja Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons.

Viens no restorāniem Kirsons atrodas netālu no tūristu apskates objekta un transportmezgla Alexanderplatz - iepirkšanās centra Alex pirmajā stāvā. Otrs restorāns atrodas Šarlotes ielā, netālu no Berlīnes apskates objekta Check Point Charlie. Šis restorāns atrodas biroju ēkas pirmajā stāvā.

Alkohola un marihuānas nozarei sākot saplūst, investori metas uzpirkt «zālītes» nozares vērtspapīrus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Volstrītu ik pa laikam pārņem pa kādai mānijai, un šobrīd tā, šķiet, ir saistīta ar «zālīti». Ziemeļamerikā esot aktuālam marihuānas legalizēšanas bumam, tiek spriests par to, kā šo pasākumu padarīt pēc iespējas pelnošāku. Rezultātā daudzi investori uzpērk dažādu ar šo nosacīti perspektīvo biznesu saistīto kompāniju akcijas. Problēma gan ir tā, ka daudzi šādi uzņēmumi nav diez ko lieli un arī to vēsture ir pārāk īsa, lai varētu spriest par to vadības spēju noturēt daudzmaz ieguldītājiem pieņemamu kursu. Līdz ar to tas nozīmē papildu risku. Daži eksperti notiekošo raksturo kā pārspīlētu un neracionālu investoru rīcību, kur atsevišķu nelielu un ne tik finansiāli stabilu kompāniju akciju vērtības tiek dzītas debesīs. Nomanāmi salīdzinājumi, piemēram, ar virtuālo valūtu tirgu.

Mākslas un radošajā kvartālā Briseles rajonā "Sablon" atklāts Baltijas dizaina asociācijas "Baltic Design Stories" pirmais pop-up veikals.

Veikalā pārstāvēti 19 Baltijas valstu radošie zīmoli, tajā skaitā tādi Latvijas dizaina pārstāvji kā "Baiba Ladiga", "be-with", "Hebe", "One Wolf", "LLmood", "Plaude Apparel", "RainSisters", "Unusi", porcelāna un māla izstrādājumi no "Piebalgas porcelāns", "Glass Point" un "Kaisme", kā arī tekstilizstrādājumi no "MeadowMe".

Lai veicinātu Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas radošo zīmolu, dizaineru un ar dizainu saistīto tehnoloģiju atpazīstamību Beļģijā ilgtermiņā, Beļģijā dzīvojošu latviešu domubiedru grupa tās vadītājas Lauras Bērziņas vadībā izveidojušas asociāciju "Baltic Design Stories".

Par asociācijas uzdevumiem izvirzīti Baltijas valstu dizaina industrijas sadarbības platformas izveidošana eksportam uz Beļģiju un sadarbības veicināšanai, Beļģijas sabiedrības izpratnes vairošana par Baltijas valstu dizainu, kā arī dažādu pasākumu, domnīcu, izstāžu un tirdzniecības misiju organizēšana. Asociācijā darbojas arī Līga Baltiņa, Zane Vērdiņa, Aija Nīlendere, Vineta Briede, Linda Bērziņa un Gundega Skirta.

Pirmdien Klaipēdā sagaidīts Dienvidkorejā būvētais topošā sašķidrinātās gāzes termināļa jaunais kuģis Independence, ko lietuvieši uzlūko kā savas enerģētiskās neatkarības simbolu. Kā atzīst eksperti, šis kuģis jau labu laiku pirms ierašanās «atvedis Lietuvai zemākas gāzes cenas».

Projekta izmaksas veido aptuveni 100 milj. eiro par infrastruktūras izbūvi Klaipēdas ostā plus ap 50 milj. eiro par LNG kuģa nomu gadā. Refinansēt investīcijas paredzēts, uzliekot lielajām Lietuvas enerģētikas kompānijām pienākumu, iepirkt no jaunā LNG termināļa vismaz 20% no sava kopējā gāzes patēriņa.

Klaipēdas LNG termināls varēs nodrošināt līdz pat 75% no kopējā Baltijas gāzes patēriņa.

Projekts tika īstenots trīs gadu laikā uz publiskās privātās partnerības (PPP) modeļa bāzes, piedaloties kompānijām Klaipedos nafta un Hoegh LNG. Savukārt par LNG piegādēm noslēgts līgums ar norvēģu kompāniju Statoil.

Pēc prezidentes Daļas Grībauskaites teiktā, termināļa darbība «no jauna pārzīmēs visu Baltijas valstu enerģētisko karti», pieliekot punktu Krievijas koncerna Gazprom monopolam. «Mūsu rokās tas dos jaunas sviras un brīvību lēmumu pieņemšanā. (..) Neviens vairs nevarēs mēģināt mūs iebiedēt vai piespiest maksāt [par gāzi] politiski noteiktu cenu,» viņa uzsvērusi intervijā ziņu aģentūrai Reuters.

Lai modernizētu AS Latvijas kuģniecība (LK) floti, laikā no maija līdz jūlijam Rīgas kuģu būvētavā tiks atjaunoti astoņi tankkuģi, veicot to tehnisko remontu, krāsošanas darbus un jaunu satelītiekārtu uzstādīšanu.

Kuģu remontdarbos investēs 3,6 miljonus ASV dolāru, vidēji tie būs no 450 līdz 500 tūkstoši ASV dolāru vienam kuģim, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Šobrīd esam fokusējušies uz to jomu stiprināšanu, kas saistīti ar tiešo uzņēmumu darbību un turpinām atbrīvoties ar pamatbiznesu nesaistītiem aktīviem. Kuģu remontā Latvijā tiks ieguldīts 1,6 miljoni ASV dolāru, neskaitot rezerves daļas un materiālus, kurus iepērkam no dažādām pasaules malām. Latvijas kuģniecības kuģu modernizācija veicinās to konkurētspēju pasaules ķīmisko kravu, naftas un tās produktu pārvadāšanas tirgū,» stāsta Latvijas kuģniecības valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups, uzsverot, ka tik apjomīgi kuģu remontdarbi LK vēsturē notiek pirmo reizi.

65 gadu vecumā miris ASV datorprogrammatūru kompānijas «Microsoft» līdzdibinātājs, filantrops un sporta komandu īpašnieks Pols Alens, paziņojusi viņa ģimene.

Alens miris pirmdien Sietlā, un viņa nāves cēlonis bija limfmezglu vēzis. 2009.gadā Alenam tika ārstēta nehodžkina limfoma, un pirms divām nedēļām viņš paziņoja, ka slimība atgriezusies.

Pēc žurnāla «Forbes» aplēsēm, Alena bagātība bija 20,3 miljardi dolāru, un līdz ar to viņš bija 48.bagātākais cilvēks pasaulē. Tostarp Alenam piederēja 100 miljoni «Microsoft» akciju, kā arī sporta komandas - Nacionālās basketbola līgas (NBL) klubs Portlendas «Trail Blazers» un Nacionālās futbola līgas (NFL) klubs Sietlas «Seahawks», viņš bija arī līdzīpašnieks Amerikas Futbola līgas (MLS) komandai Sietlas «Sounders».

1975.gadā Alens kopā ar savu skolasbiedru Bilu Geitsu nodibināja «Microsoft». Šī uzņēmuma panākumi sākās 1980.gadā, kad kompānija IBM pievērsās personālo datoru ražošanai un uzticēja «Microsoft» operētājsistēmas izstrādi. Programmu, kas vēlāk kļuva pazīstama kā DOS, «Microsoft» par 50 000 dolāru iegādājās no programmētāja Tima Patersona un pielāgoja to IBM vajadzībām. 1983.gadā, kad Alenam tika ārstēta Hodžkina limfoma, viņš no «Microsoft» aizgāja.

Ar juridisko tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Juro" starpniecību līdz šim noslēgti vairāk nekā 75 tūkstoši līgumu.

"Juro" piedāvā automatizētu līgumu vadības sistēmu, kas ļauj ātrāk parakstīt līgumus. Šobrīd uzņēmuma risinājums ir par 75 līdz 95% ātrāks nekā individuāli rakstīti līgumi un mērķis ir būt vēl desmit reizes ātrākam. "Parasti ir kaut kāds papīrs, e-pasts vai dokuments un, kad to kādam aizsūta, tas sāk dzīvot savu dzīvi. "Juro" ir viena vieta, kur būt līgumiem. Viss ir tiešsaistē, vienā vietā, veidots pēc cilvēkcentrēta dizaina principiem. Tas nozīmē, ka sistēma veidota nevis ar domu, kā to pārdot lielākām kompānijām, bet kā palīdzēt cilvēkiem, kam to vajag katru dienu," saka Pāvels Kovaļevičs, "Juro" līdzdibinātājs.

"Mēs redzam, ka uzņēmumiem, kas, piemēram, saistīti ar ceļošanu vai nekustamo īpašumu, šajā laikā iet ļoti grūti, bet citiem, jo īpaši tiem, kas strādā digitālajā jomā, viss notiek. Varbūt arī mums neklājas tik spoži, kā būtu, ja ekonomiku nebūtu ietekmējis Covid-19, bet kopumā izaugsme turpinās," viņš teic.

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera piektdien, 15.jūlijā, saņēma valdības atbalstu oficiālās delegācijas dalībai Astana Expo 2017, lai piesaistītu pasākumam arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības.

«Mums bija būtiski saņemt valdības akceptu, lai turpinātu iesākto darbu un piesaistītu uzņēmumus un pašvaldības, kas vēlas piedalīties Astana Expo 2017, tādēļ esam gandarīti par pieņemto lēmumu,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka dalība tik būtiskā pasākumā kā Astana Expo 2017 daudziem uzņēmumiem, tostarp tranzītbiznesam, ir ļoti aktuāla, jo no tā atkarīga turpmākā sadarbība ar partneriem.

Jau uzsākts darbs pie stenda izveides, veikti aprēķini, cik būs nepieciešami līdzekļi, lai Latvija veiksmīgi startētu pasākumā, izstrādāta koncepcija un visaptveroša programma. Ņemot vērā to, ka valsts finansiāli dalībai Astana Expo 2017 atbalstu nesniedz, būtiski piesaistīt uzņēmumus, kuri ieinteresēti piedalīties pasākumā, kā arī veikt finansiālo ieguldījumu.