Ņemot vērā loģistikas apsvērumus, Latvijā drīzumā vajadzētu ienākt jaunam spēlētājam - Mažeiķu naftas īpašniekam, kam būtu interesanti degvielu Latvijā tirgot ne tikai vairumā, bet arī mazumtirdzniecībā, prognozē degvielas tirgotāja Virši-A valdes priekšsēdis Jānis Riekstiņš.

Kā skaidro uzņēmējs, Mažeiķu naftas rūpnīca, kura patlaban pieder Orlen, nevar Latvijā tirgot degvielu tikai vairumā.

Uz jautājumu, vai tad sagaidāma Orlen drīza ienākšana Latvijā, Riekstiņš norāda, ka situācija varētu atrisināties citādāk. «Tas varētu notikt tad, kad kāda no Krievijas valsts naftas kompānijām nopirks Mažeiķu naftas rūpnīcu. Pamatā Mažeiķu naftas rūpnīca ir uzcelta un piemērota Krievijas naftas apstrādei, jo, kā zināms, nafta ir dažāda. Tādā rūpnīcā pārstrādāt no citurienes ņemtu naftu ir sarežģīti,» uzsver uzņēmējs.

«Ja krievi nopirktu Mažeiķu naftu, tad varētu būt dažādi scenāriji, jo Lukoil jau ir šeit Latvijā pārstāvēts, un šo ķēdi varētu nopirkt Mažeiķu naftas pircējs, lai gan attīstības variantu ir ļoti daudz,» uzsver eksperts.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» iesniedzis Eiropas Komisijai (EK) projektu nojauktā Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanai, ko plāno paveikt līdz 2019. gada beigām.

«Pagājušās nedēļas beigās mēs iesniedzām plānu saskaņošanai ar EK. Dzelzceļa posmu plānots atjaunot līdz 2019.gada beigām,» pavēstīja «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks.

Pēc viņa teiktā, saskaņā ar valdības lēmumu plāns līdz 1.martam jāsaskaņo ar EK. Viņš norādīja, ka šobrīd uzņēmumus nevēlas atklāt plāna detaļas, tajā skaitā investīcijas.

Saskaņā ar agrākām aplēsēm, posma atjaunošana izmaksās aptuveni 20 miljonus eiro, taču uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška paudis cerību, ka summa būs mazāka.

«Latvijas dzelzceļa» pārstāvis Māris Ozols aģentūru BNS informēja, ka dzelzceļa posma atjaunošanas projekts ar Latviju netiek saskaņots.

Polijas naftas koncerns «PKN Orlen» atzinīgi vērtē Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» solījumu atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem noārdīto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, pa kuru šim koncernam piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca «Orlen Lietuva» līdz 2008.gadam veda naftas produktus uz Latviju un Igauniju.

To ceturtdien preses konferencē paziņojuši «PKN Orlen» vadītāji. Viņi arī norādījuši, ka Eiropas Komisijas (EK) lēmums noteikt dzelzceļa uzņēmumam par šo soli nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu nav sagādājis viņiem gandarījumu.

«Mēs nejūtam nekādu gandarījumu, ka tika noteikts naudassods, mūs nepriecē tas, ka valstīs, kurās mēs darbojamies, valdībām tiek noteikti sodi. Tomēr mēs apsveicam lēmumu [atjaunot Reņģes posmu]. Jau esam sākuši sarunas, lai atrisinātu šo problēmu. Tas labvēlīgi ietekmēs mūsu darbību,» žurnālistiem sacījis «Orlen» viceprezidents Miroslavs Kohaļskis.

Pēc viņa teiktā, ir svarīgi, lai «Lietuvos geležinkeliai» un EK atrastu problēmas risinājumu, bet «Orlen» šo jautājumu uzlūko no biznesa skatupunkta.

Lietuvas valdība trešdien nolēma atjaunot nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēt Eiropas Komisijas (EK) noteikto gandrīz 28 miljonu eiro sodu par šī dzelzceļa posma nojaukšanu, lai panāktu naudassoda atcelšanu vai summas samazināšanu.

Papildināta 1., pievienota 2.un 3.rindkopa

«Nolemts uzdot «Lietuvos geležinkeliai» vērsties [tiesā], lai atceltu vai samazinātu sodu. Bet saistībā ar [dzelzceļa] posma uz Reņģi funkcionēšanas atjaunošanu - pirmām kārtām, «Lietuvos geležinkeliai» ir jāsagatavo projekts, jāsaskaņo tas ar Eiropas Komisiju, bet valdībai ir jāizlemj, kur ņemt finanses,» pēc Lietuvas valdības sēdes žurnālistiem Viļņā teica satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Viņš uzsvēra, ka Lietuvai esot argumenti par labu soda atcelšanai vai tā iespējamai samazināšanai.

EK 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, nojaucot šo sliežu ceļa posmu.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Pēc eiro ieviešanas polišu un pašrisku cenas netiks noapaļotas, un apdrošinātāji sola, ka pārejas uz eiro dēļ cenas neaugs, nenoliedzot, ka cenas varētu kāpt citu faktoru dēļ.

Eiro ieviešanas pieredze uzņēmumam jau ir bijusi Igaunijā, un arī Latvijā, pārejot uz eiro valūtu, tiks ievēroti tie paši principi, stāsta If P&C Insurance valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs. «Viens no tiem - apdrošināšanas polišu cenas un pašrisku apjomi netiek noapaļoti. Piemēram, ja pašlaik KASKO polises pašriska apmērs ir 100 lati, tad pēc 1.janvāra tas būs 142,29 eiro. Līdzīgi tas bija arī Igaunijā, kur pāreja no kronām uz eiro rezultējās polišu cenās ar «neglītiem skaitļiem»,» uzsver kompānijas vadītājs.

Neraugoties uz izmaksām, kas uzņēmumam radīsies, īstenojot pāreju uz eiro valūtu, apdrošinātājs nav arī plānojis palielināt apdrošināšanas pakalpojumu cenas. Pakalpojumu cenu kāpumu parasti diktē kādi ekonomiski apsvērumi, taču ne valūtas maiņa valstī, uzsver A. Morozovs.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» tuvākajā laikā varētu sākt atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, par kura nojaukšanu Eiropas Komisija (EK) tam noteikusi nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu, trešdien paziņojis Lietuvas dzelzceļa kompānijas vadītājs Mants Bartuška.

«Pilnībā iespējams, ka mēs tuvākajā laikā sāksim atjaunot [dzelzceļa] posmu [no Mažeiķiem] uz Reņģi, lai atrisinātu šo jautājumu,» preses konferencē sacīja Bartuška.

Viņš nevarēja atbildēt uz jautājumu, cik Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošana varētu izmaksāt. Iepriekš vēstīts, ka izmaksas varētu būt apmēram 20 miljoni eiro.

EK soda Lietuvu, Latvija grib sliedes

Papildināta - Lietuvas dzelzceļam par Mažeiķu-Reņģes posma noārdīšanu jāmaksā teju 28 miljoni eiro

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma «Lietuvos geležinkeliai» ģenerāldirektors Mants Bartuška un Polijas naftas koncerna «Orlen» vadītājs Daniels Obajteks otrdien ieklāja simbolisku sliedi atjaunojamajā dzelzceļa posmā starp uzņēmumam «Orlen Lietuva» piederošo Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu Lietuvā un Reņģi Latvijā, kas tika izjaukts pirms desmit gadiem, kā arī parakstīja vienošanos par abu kompāniju sadarbību.

Šī vienošanās paredz, ka «Lietuvos geležinkeliai» turpmāk vedīs «Orlen» meitasuzņēmuma «Orlen Lietuva» kravas uz Poliju. Līdz šim Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma produkciju «Lietuvos geležinkeliai» pārvadāja tikai Lietuvas teritorijā.

Kā preses konferencē Mažeiķos uzsvēris Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, sliedes ielikšanai Mažeiķu-Reņģes posmā ir simboliska nozīme, jo tā apliecina, ka pārvarēta agrākā nesaprašanās starp «Lietuvos geležinkeliai» un «Orlen».

«Šī nesaprašanās un sliežu ceļa izjaukšana pirms daudziem gadiem ne tikai izraisīja «Orlen Lietuva» un «Lietuvos geležinkeliai» konfliktu, bet arī aptumšoja mūsu valstu attiecības,» viņš piebildis.

Šķīrējtiesa ir pasludinājusi spriedumu strīdā starp SIA Rīgas nami un SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatoriju. Proti, SIA Rīgas nami prasība ir pilnībā apmierināta, un tas nozīmē, ka no Teātra Observatorijas tiks piedzīti 5,55 tūkst. Ls. Savukārt sadarbības līgums atzīts par izbeigtu, sākot no pagājušā gada 15. augusta.

Spriedums arī paredz, ka SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija tiks izlikta no nomas telpām, kā arī teātrim ir jāsamaksā tiesāšanās izdevumi.

Ņemot vērā pasludināto tiesas spriedumu, kā arī SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija vadības iepriekš pausto, ka tā rīkosies, ievērojot tiesas spriedumu, SIA Rīgas nami paļaujas uz turpmāku godprātīgu rīcību, cerot, ka ar šo tiks pielikts punkts telpu turpmākas izmantošanas aizkavēšanai un tās tuvākajā laikā labprātīgi tiks atbrīvotas.

Pagājušā gada jūlijā DB jau rakstīja, ka SIA Rīgas nami valde pieņēma lēmumu izbeigt sadarbības līgumu ar Gaļinas Poļiščukas Teātra observatoriju. Teātrim bija jāatstāj īrētās telpas mēneša laikā.

Neviens no SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija pārstāvjiem līdz 16.oktobrim tā arī nebija ieradies, lai SIA Rīgas nami nodotu telpas Kongresu namā, tāpēc līdz ar 23.oktobri notiks vēl viena izlikšana, bet jau piespiedu kārtā, kur piedalīsies arī policija un telpas pārņems SIA Rīgas nami, DB informēja Terēza Luksa-Sigate.

Teātrim telpas jāatstāj, jo šā gada vasarā šķīrējtiesa pasludinājusi spriedumu, ar kuru SIA Rīgas nami prasība tika pilnībā apmierināta un no Teātra Observatorijas tiks piedzīti 5,55 tūkst. Ls, bet sadarbības līgums atzīts par izbeigtu. Spriedums arī paredzēja, ka SIA Gaļinas Poļiščukas Teātra Observatorija tiks izlikta no nomas telpām, kā arī teātrim ir jāsamaksā tiesāšanās izdevumi.

Pagājušā gada jūlijā DB jau rakstīja, ka SIA Rīgas nami valde pieņēma lēmumu izbeigt sadarbības līgumu ar Gaļinas Poļiščukas Teātra observatoriju. Teātrim bija jāatstāj īrētās telpas mēneša laikā.

Kopš pērnā gada obligātās civiltiesisktās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) cenas, atkarībā no automašīnas svara, palielinājušās par 2 – 22%, liecina preču un pakalpojumu cenu salīdzināšanas portāla Gudriem.lv dati.

Cenu kritums fiksēts tikai gada polisēm, tajā pašā laikā 3 un 6 mēnešu polišu cenas pieaugušas visām automašīnu svara grupām. Apdrošināšanas uzņēmumi lēš, ka līdz gada beigām OCTA cenas pieaugs par 5-10%. Tomēr uzņēmēji uzskata, ka arī šis gads konkrētajā apdrošināšanas jomā būs ienesīgs.

Pēc pētījuma datiem, kas balstīis uz 22 tūkstošiem pieteikumu OCTA polises iegādei, ievērojamākais cenu kāpums gada laikā ir fiksēts polisēm, kas domātas automašīnām, kuru svars pārsniedz divas tonnas. 3 mēnešu polišu cenas šajā kategorijā pieaugušas no 16,1 līdz 18,8 latiem (2011.gadā šīs kategorijas 3 mēnešu OCTA polise maksāja 11,63 latus). Sešu mēnešu polises cena šajā kategorijā pieaugusi vidēji par 10,3% (no 32,1 līdz 35,4 latiem), gada polises – par 2,4% (no 61,3 līdz 62,8 latiem).

Lietuvas Satiksmes ministrija ieteiks valdībai atjaunot 2008.gadā nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju, trešdien preses konferencē Viļņā pēc triju Baltijas valstu transporta ministru tikšanās paziņojis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Eiropas Komisija (EK) 2.oktobrī paziņoja, ka nosaka Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu, nojaucot šo sliežu ceļa posmu.

«Mūsu priekšlikums valdībai būs atjaunot Reņģes [posmu]. Līdz 18.decembrim mums jādod atbilde Eiropas Komisijai, kā mēs rīkosimies attiecībā uz naudassodu. Tātad Reņģes [posma] atjaunošana būs viena no šā lēmuma sastāvdaļām,» norādījis Masjulis.

Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis savukārt izteicis cerību, ka Lietuva nojaukto posmu atjaunos, bet nav konkrēti pateicis, vai Latvijas uzņēmumi gatavojas vērsties pret «Lietuvos geležinkeliai» ar prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu.

Līdz ar sezonas sākumu martā motorolleru un mopēdu īpašnieki iegādājušies divas reizes vairāk OCTA polišu nekā tājā pašā periodā pērn, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta novērojumi.

Kopš pērnā oktobra OCTA polises iegāde ir obligāta arī motorolleriem un mopēdiem. Saskaņā ar Balta datiem gada pirmajos četros mēnešos OCTA polises mototransportam iegādātas par 28% vairāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Apdrošināšanas sabiedrība norāda, ka janvārī un februārī iegādāto polišu skaits kopā nedaudz pārsniedzis 300, bet aprīlī – atsākoties mototransporta sezonai, bijis īsts polišu «bums»: motorolleru un mopēdu īpašnieki mēneša laikā noformējuši par 46 reizēm vairāk polišu nekā vidēji janvārī un februārī.

Iegādāto moto transporta polišu dati liecina, ka nozīmīgs pieaugums vērojams tieši grupā, kurā transportlīdzekļa jauda nepārsniedz 250 kubikcentimetrus. Salīdzinot pērno un šī gada aprīli, pieaugums ir ievērojams – 63 procentu apmērā. Tajā pašā laikā samazinājums vērojams lielāku spēkratu grupā ar jaudu virs 250 kubikcentimetriem, ko var skaidrot ar arvien pieaugošo motorolleru popularitāti, īpaši pārvietojoties pilsētā.

Šobrīd aptuveni 5 – 20% apdrošināšanas polises populārākajos veidos tiek pirktas internetā, ziņo Dienas bizness.

Šis vēl nebūt nav maksimālais līmenis un apdrošinātāji prognozē tālāku internetā pirkto polišu skaita pieaugumu, tiesa, pamatā turpinās attīstīties populārākie un vienkāršākie produkti. Latvijā populārākais pirkums globālajā tīmeklī ir ceļojumu apdrošināšana – šobrīd internetā tiek pārdoti aptuveni 30% polišu, kam seko OCTA polises – izmantojot kādu no daudzajām interneta vietnēm, tiek pirkti ne vairāk kā 5% pārdoto polišu.

Vidēji 30% polišu pērn internetā apdrošināšanas a/s If klienti, tostarp populārākais internetā pirktais apdrošināšanas produkts ir ceļojumu apdrošināšanas polises – šobrīd 82% no pārdotajām ceļojumu apdrošināšanas polisēm. Tam seko OCTA ar 30% internetā pārdotajām polisēm, bet trešajā vietā ir KASKO. BAN internetā portālā polise.ban.lv, kur var nopirkt OCTA un ceļojumu apdrošināšanas polises, vidēji tiek pārdoti 20% polišu.

Līdz ar aktīvu lauksaimnieku interesi par sējumu apdrošināšanu, apdrošināšanas polišu atbalsta pasākumam piešķirs papildu pusmiljonu latu.

Ja valdība šodien atbalstīts grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību, šogad paredzētā atbalsta apmērs apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai pieaugs līdz 710,3 tūkstošiem latu. «Aktitivāte pasākumā ir daudz lielāka nekā plānots,» DB apliecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Andris Grundulis.

Atbalsta apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai mērķis ir veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā, sedzot apdrošināšanas polises iegādes izdevumus par kultūraugu un produktīvo lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanu. Zemkopības ministrijā (ZM) skaidro, ka grozījumi noteikumos ļaus izmaksāt atbalstu lauksaimniekiem, kas jau noslēguši apdrošināšanas līgumus, un noslēgt jaunus līgumus par ziemāju sējumu platību apdrošināšanu.

Polijas naftas koncerns PKN Orlen izskata iespējas iegādāties vai būvēt termināli Latvijā, raksta Bizness & Baltija.

Šie plāni varētu tikt realizēti, ja PKN Orlen neizdosies vienoties ar Lietuvas valdību par kontroles iegūšanu Klaipēdas naftas terminālī Klaipedos nafta.

Orlen Lietuva attīstības menedžeris Sigits Zakaļskis ir paziņojis, ka uzņēmumam ir ļoti nepieciešama izeja jūrā, un pieļāvis, ka kompānijas akcionāri varētu izvēlēties arī citu termināli, ja neizdosies vienoties par kontroles iegūšanu Klaipedos nafta. Orlen izskata arī iespēju pārorientēt eksportu uz Latvijas ostām.

«Ir daudz variantu. Mēs varam nopirkt gatavu termināli Latvijā un varam arī uzcelt jaunu. Nepieciešama situācijas analīze. Dažos gadījumos būvniecība var pat būt lētāka,» atzinis Orlen Lietuva preses sekretārs Jaceks Komars.

Manuprāt notikumi ar AAS Balva Latvijas apdrošināšanas kontekstā un mediju telpā ir pelnījuši lielāku ievērību, nekā šis process patlaban tiek atspoguļots. Kāpēc? Tāpēc, ka notikušais, pie nelabvēlīga scenārija var ietekmēt visus – gan apdrošinājuma ņēmējus, gan apdrošinātājus. Kā arī tas liek uzdot divus apdrošināšanas tirgum nepatīkamus jautājumus. Pirmais – vai var uzticēties apdrošināšanas kompānijām, kuras nepieder globālam apdrošinātāju tīklam? Otrs – ko darīt klientam, ja apdrošināšanas uzņēmums bankrotē vai tiek likvidēts?

Bankrotēt [,] nav iespējams [,] pastāvēt

Profesionālā aktuāru literatūrā nereti ir lasāms, ka apdrošināšanas kompānijām teorētiski nav iespējams bankrotēt vai pārtraukt savu darbību. Tomēr aizvadītos gados šī aksioma ir apgāzta. Obligāti nav pat jāskatās uz tāliem, lieliem un svešiem uzņēmumiem, kā, piemēram, AIG vai Conesco, kas cieta 2008. gada finanšu krīzē. Arī tepat mūsu mājās ir piedzīvoti līdzīgi piemēri. 2002. gadā bankrotēja pašmāju apdrošinātājs AK Alianse , 2010. gadā pa likvidācijas ceļu aizgāja Rīgas Slimokase jeb RSK . Savukārt 2007. gadā AAS Baltikums maksātnespējas rezultātā zaudēja meitas uzņēmumu Lietuvā. Šobrīd ir uzsākts AAS Balva likvidācijas process.

Eiropas Komisija (EK) noteikusi Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam «Lietuvos geležinkeliai» nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, jo uzņēmums, likvidējot Mažeiķu-Reņģes sliežu ceļu, kas savieno Lietuvu un Latviju, ir pārkāpis Eiropas Savienības (ES) konkurences noteikumus, pirmdien paziņojusi EK.

Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam noteiktais naudassods ir 27 873 000 eiro.

Papildināta visa ziņa

Kompānijai trīs mēnešu laikā jāizstrādā darbības plāns, kā situāciju vērst par labu, un jāsaskaņo tas ar EK. Lietuva divu mēnešu laikā sodu var pārsūdzēt Luksemburgā bāzētajai Eiropas Savienības tiesai, savukārt cietušajām pusēm ir tiesības celt prasību par zaudējumu atlīdzināšanu.

«Lietuvos geležinkeliai» vadība paziņojusi, ka sīki izanalizēs EK lēmumu un lems, kā rīkoties, lai uzņēmums ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Kā norādījusi par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere, «»Lietuvos geležinkeliai« izmantojuši savu kontroli pār valsts dzelzceļa infrastruktūru, lai kaitētu konkurentiem dzelzceļa pārvadājumu nozarē».

Izpildot Eiropas Komisijas (EK) lēmumu, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu varētu atjaunot 2019.gadā, sacīja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.

«[Dzelzceļa] posms līdz Reņģei ir jāatjauno, tā ir daļa no EK noteiktā soda, kas paredz, ka ir jānovērš sekas. Acīmredzot tas būs 2019.gada projekts,» teica Bartuška.

«Darbu apjoma dēļ tiks izvērtēts, kas ir jāatjauno, jo posms nav izmantots jau astoņus gadus. Tas var prasīt arī divus gadus, ar visu dokumentāciju, ar fizisko darbu,» piebilda «Lietuvos geležinkeliai» vadītājs.

Bartuška teica, ka trīs mēnešu laikā pēc soda paziņošanas, tas ir, līdz janvāra sākumam, Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam ir jāiesniedz EK plāns par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma atjaunošanu. Viņš piebilda, ka dzelzceļa posma atjaunošana varētu maksāt apmēram 20 miljonus eiro.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums «Lietuvos geležinkeliai» piektdien samaksās Eiropas Komisijas noteikto nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma nojaukšanu, ziņu aģentūrai BNS apliecinājis uzņēmuma vadītājs Mants Bartuška.

Galīgais soda nomaksas termiņš ir 7.janvāris.

Kā pastāstījis «Lietuvos geležinkeliai» pārstāvis sakariem ar sabiedrību Mants Dubausks, naudassods tiks samaksāts no uzņēmuma uzkrātajām rezervēm, neizmantojot bankas garantijas.

Vēlāk dzelzceļa uzņēmums gatavojas lūgt Eiropas Komisiju šo naudassodu samazināt vai vispār atbrīvot no tā nomaksas. Tādu iespēju «Lietuvos geležinkeliai» var izmantot pusgada laikā no naudassoda piespriešanas jeb līdz aprīļa sākumam.

Kā ziņots, Lietuvas valdība 6.decembrī nolēma atjaunot Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu, kā arī uzdeva valsts dzelzceļa uzņēmumam pārsūdzēt naudassodu, lai panāktu tā summas samazināšanu vai atcelšanu. 15.decembrī «Lietuvos geležinkeliai» pārsūdzēja naudassodu Eiropas Savienības (ES) Tiesā. Ja tiesas lēmums būs uzņēmumam labvēlīgs, tas varēs visu summu vai daļu no tās atgūt.

Rīgas domē šodien pieņemts lēmums pārtraukt darba attiecības ar pašvaldības aģentūras Rīgas dārzi un parki direktoru Agni Kalnkaziņu, jo aģentūra no 1.marta tiks likvidēta.

Rīgas domes deputāts Dainis Stalts (Demokrātiskie patrioti) pauda pārsteigumu, ka darba attiecības pārtrauktas pēc abpusējas vienošanās, jo vēl nesen Kalnkaziņš aizrautīgi stāstījis par aģentūras nākotnes plāniem. Kalnkaziņš aģentūru vadījis 15 gadus un ir viens no nedaudzajiem, kas institūcijas likvidēšanas dēļ zaudējis darbu.

Jau ziņots, ka 132 likvidējamās aģentūras darbinieki pagājušā nedēļā noslēguši darba līgumu ar pašvaldības SIA Rīgas meži, kas no 1.marta pārņems aģentūras funkcijas. Darba līgumos saglabāti visi iepriekšējie nosacījumi, kas saistās ar Rīgas dārzu un parku darbinieku tiesībām un pienākumiem, tomēr aģentūras vadītāja šo darbinieku vidū nav.

Samazinot izmaksas, gan valsts iestādes, gan daudzi privātuzņēmumi ir atteikušies no veselības apdrošināšanas polišu iegādes saviem darbiniekiem, tādēļ, lai arī daudzi agrākie polišu īpašnieki turpina apmeklēt sporta klubus par saviem līdzekļiem, apmeklētāju skaits šī iemesla dēļ sporta klubos ir nedaudz sarucis.

Sporto bez polisēm

«Šī gada pirmajos piecos mēnešos no sporta pakalpojumiem atteicies katras otrās polises pasūtītājs, tādēļ apjoms krities aptuveni par 60%,» stāsta apdrošināšanas sabiedrības Balta pārstāve Kristīne Martinsone. Viņa norāda, ka, izvēloties veselības polises, klienti koncentrējas uz pamatpakalpojumiem - stacionāro un ambulatoro palīdzību.

«Apdrošināšana ir gājusi uz leju, tas ir skaidrs. Kļuvis mazāk to cilvēku, kas nāca ar apdrošināšanas kartēm, tomēr daļa no viņiem turpina nākt arī bez tām,» stāsta Siguldas sporta kluba Panatta direktors Agris Lelis. Kopumā viņš lēš, ka sporta kluba apmeklējums samazinājies apmēram par trešdaļu.

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.