Transports un loģistika

Polija plāno investēt autostrādēs

Aivars Mackevics [email protected], 26.11.2004

Jaunākais izdevums

Polija līdz 2006. gadam plāno apgūt 16 miljardus eiro no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Saimnieciski atpalikušajos reģionos tiks investēti 4,083 miljardi eiro. Ceļu infrastruktūrai ir paredzēti 4,8 miljardi eiro, kur lielākā daļa nonāks automaģistrāļu Konina-Varšava (A2), Zgorzelec-Krzyżowa (A4) izbūvei un autoceļu sakārtošanai Baltkrievijas robežas tuvumā kā arī ātrvilciena Varšava-Lodza attīstīšanai. Līdz 2006. gada beigām ir paredzēts nodot ekspluatācijā 359 km autostrāžu. Polijas ceļu infrastruktūras valsts programmā ir paredzēts līdz 2013. gadam attīstīt autostrāžu tīklu līdz 1 510 km, taču politiskajās diskusijās (Polijas Infrastruktūras ministra vietnieks Jan Ryszard Kurylczyk) tiek norādīts, ka Polijai šajā laikā ir jābūt 2 850 km autostrāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kādām automašīnām Vācijā dod ceļu

Aivars Mackevics [email protected], 01.04.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autostrādes Eiropā ir iecienītas tieši ātruma neierobežojuma dēļ. Daudzi autovadītāji brīvākajos autostrādes posmos var izmēģināt automašīnas spidometra gājienu. Parasti šīs automašīnas izmanto kreiso joslu. Bieži vien šī josla ir aizņemta, taču ir automašīnas, kurām citi autovadītāji labprātīgi dod ceļu. Pamanot aizmugures spogulī Opel markas automašīnu vai Ferrari, autovadītājiem ir dažādas reakcijas. Vācijā tika veikts pētījums starp 1055 autovadītājiem vecumā no 35 līdz 60 gadiem, lai noteiktu pret kurām automašīnām šoferiem ir respekts. Ja šoferis aizmugures spogulī pamana Ferrari vai Maybach, tad gandrīz katrs trešais autovadītājs atbrīvo autostrādes kreiso joslu, bet Smart markai tikai 2%. Vācijas autobraucēju marku reitings attiecībā uz autostrādes kreiso joslu: 1. Ferrari – 29% 2. Maybach – 24% 3. Lamborghini – 21% 4. Porsche – 20% 5. Mercedes – 19% 6. BMW – 18% 7. Audi – 14% 8. Maserati – 12% 9. Bentley – 11% 10. Jaguar – 10% ------------------------------- 11. VW – 9% 12. ...

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sagruvušā Dženovas tilta projektētājs jau 1979.gadā brīdinājis par korozijas risku

LETA, 20.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais itāliešu inženieris Rikardo Morandi, kas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados projektējis pagājušajā nedēļā sagruvušo Dženovas autostrādes tiltu, jau pirms četriem gadu desmitiem brīdinājis, ka tas jāuzmana no korozijas.

Telekanāls RAI publiskojis fragmentus no ziņojuma, ko Morandi izstrādājis 1979.gadā - 12 gadus pēc šā tilta atklāšanas.

Ziņojumā viņš uzsvēris, ka tiltam nepieciešama pastāvīga apkope, un norādījis, ka tam jau novērojams «labi pazīstamais betona virsmas ķīmiskās izturības zudums», ko izraisījis jūras gaiss un tuvējās metalurģiskās rūpnīcas radītais piesārņojums.

«Agri vai vēlu, iespējams, jau tuvāko gadu laikā, būs nepieciešama apkope, lai noņemtu visas korozijas pēdas,» rakstījis Morandi (1902-1989), kura vārdā nosaukts tilts.

Kā ziņots, Itālijas Iekšlietu ministrijas Dženovas pārvalde svētdien oficiāli apstiprināja, ka 14,augustā notikušajā katastrofa prasījusi 43 cilvēku dzīvības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Signet Bank Kapitāla tirgus akadēmija

Emitējot obligācijas, refinansēs banku kredītus divās valstīs

Jānis Goldbergs, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA) attīstību plāno ārvalstu tirgos - šogad prioritāra ir Polijas tirgus apguve, kur plānots paplašināt darbību jaunos apdrošināšanas veidos, sacīja BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus.

BTA Polijā jau strādā obligātajā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un nelaimes gadījumu apdrošināšanā. Šogad plānots sākt piedāvāt īpašumu apdrošināšanu.

Lucaus atzina, ka BTA pagaidām Polijā privātpersonu segmentu nav vēl tik labi apguvis kā juridisko personu tirgu. «Privātpersonām redzam lielu potenciālu privātīpašumu un nelaimes gadījumu apdrošināšanā. Tie ir veidi, ar kuriem šogad plānojam startēt privātpersonu segmentā, un prognozējam labus biznesa rezultātus gan no pārdošanas apjoma, gan biznesa rentabilitātes viedokļa,» sacīja BTA valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Dženovā nojauc pērn sabrukušo Morandi tiltu

LETA--AFP, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dženovā piektdien nojauc autostrādes tiltu, kuram sabrūkot pagājušajā gadā dzīvību zaudēja 43 cilvēki, paziņojušas Itālijas varasiestādes.

Tilts, kuru pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados projektējis itāliešu inženieris Rikardo Morandi, sabruka pagājušā gada 14.augustā.

Spēcīgas lietusgāzes laikā iegrūstot aptuveni 200 metru garam tilta posmam, vismaz 30 vieglās automašīnas un trīs kravas auto nogāzās no 45 metru augstuma uz apakšā esošajām dzelzceļa sliedēm un divām noliktavām.

Tilta atlieku nojaukšana sākās februārī.

Drošības apsvērumu dēļ no tuvējās apkārtnes evakuēti aptuveni 4000 cilvēku un ap tiltu novietotas ūdens cisternas, lai novērstu putekļu izplatīšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Divus gadus pēc traģēdijas Itālijā atklāj jauno Dženovas tiltu

Lelde Petrāne, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijā atklāts jaunuzbūvētais tilts Dženovā, ziņo ārvalstu mediji.

2018. gada augustā spēcīga lietus laikā, sabrūkot autostrādes tiltam, Dženovā bojā gāja 43 cilvēki.

Jauno tiltu, kas uzbūvēts 15 mēnešu laikā, projektējis slavenais itāļu arhitekts Renzo Piano, kurš tā dizainu sasaistījis ar Dženovas jūrniecības vēsturi. "Katru nakti spīdēs četrdesmit trīs zvaigznes," viņš sacījis tilta atklāšanā, norādot uz tilta lampām, kuras atgādinās par katastrofā bojāgājušajiem.

Jaunais tilts izmaksājis 200 miljonus eiro, bet šīm izmaksām jāpieskaita Morandi tilta atlieku nojaukšanas izmaksas, kas veidoja 90 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Dženovā notikušās katastrofas dēļ Bulgārija renovēs vairāk nekā 200 tiltus

LETA--AFP, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārija nolēmusi renovēt vairāk nekā 200 tiltus, valstij reaģējot uz tilta sabrukšanu Itālijas pilsētā Dženovā, kur bojā gājuši vismaz 39 cilvēki, liecina ceturtdien publiskotā Bulgārijas valdības informācija.

Kopumā 211 tilti, vairums no kuriem celti pirms 35-40 gadiem, atrodas sliktā stāvoklī, valdības sanāksmē norādījusi Bulgārijas Reģionālās attīstības ministrija.

Bulgārijas premjerministrs Boiko Borisovs uzsvēris, ka visus šos tiltus nepieciešams renovēt un stiprināt.

«Vai nu izmantojot finansējumu ar aizdevumiem, ko atmaksāsim ar braukšanas maksu palīdzību, vai maksāsim no budžeta, taču es vēlos, lai tie visi tiktu renovēti vienā laikā,» sacījis premjers.

Eiropas Savienības nabadzīgākā valsts Bulgārija gadiem ilgi saņēmusi Eiropas finansējumu, lai modernizētu valsts infrastruktūru.

LASI ARĪ:

LVC: Gandrīz puse valsts pārziņā esošo tiltu ir sliktā tehniskā stāvoklī

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Aizsaulē devies apģērbu zīmola Benetton dibinātājs

Lelde Petrāne, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc īsas slimības 77 gadu vecumā miris apģērbu zīmola Benetton līdzdibinātājs Gilberto Benetons (Gilberto Benetton), ziņo BBC.

Viņš - kopā ar brāļiem Lučiano un Karlo, kā arī ar māsu Džulianu - United Colors of Benetton dibināja pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados.

Ģimene ir viena no ietekmīgākajām Itālijā, darbojoties arī celtniecības, transporta un ēdināšanas nozarēs. G. Benetons guvis atzinību par to, ka diversificējis ģimenes biznesu, nepaliekot tikai apģērbu nozarē, kā arī izvēršot to daudzmiljardu eiro gigantā.

Viņš bija bijušais vadītājs ģimenes holdinga kompānijā Edizione, kas kontrolē Itālijas lielāko infrastruktūras grupu Atlantia. Atlantia vienība bija saistīta ar tiltu Dženovā, kas sabruka šā gada augustā, izraisot 43 cilvēku nāvi.

Papildināta - FOTO: Dženovā sagruvis autostrādes tilts

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte trešdien uz 12 mēnešiem izsludinājis ārkārtas stāvokli Ligūrijas reģionā, kur Dženovā, sagrūstot tiltam, otrdien dzīvību zaudēja vismaz 39 cilvēki.

Precīzs bojāgājušo skaits vēl nav zināms, jo tilta drupas vēl nav pilnībā pārmeklētas.

Ārkārtas stāvokļa izsludināšana ļāvusi piešķirt reģionam piecus miljonus eiro no nacionālā ārkārtas situāciju fona.

Konte arī apstiprināja, ka valdība gatavojas anulēt līgumu ar privāto autoceļu uzņēmumu «Autostrade per l'Italia», kas atbildēja par Dženovā sabrukušā tilta apkopi un apsaimniekošanu.

«Šī ir traģēdija, kas nav pieņemama modernā sabiedrībā, un šī valdība darīs visu, kas ir tās spēkos, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos,» paziņoja Konte.

Premjers sacīja, ka bojāgājušo skaits, visticamāk, vēl pieaugs.

Kā vēstīja itāļu mediji, otrdien ap plkst.12 (plkst.13 pēc Latvijas laika) spēcīgas lietusgāzes laikā Dženovā iegruva aptuveni 200 metru garš Morandi tilta posms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank labprāt kredītos izsniegtu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt

LETA, 26.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajā ceturksnī no jauna izsniegto kredītu apjoms liecina, ka Latvijas uzņēmumi ir atsākuši veikt investīcijas. Swedbank labprāt izsniegtu jaunajos kredītos vienu miljardu eiro, ja uzņēmumi būtu gatavi šo naudu paņemt, intervijā aģentūrai LETA sacīja Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

No jauna izsniegto kredītu apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām audzis gandrīz par 90% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Tā ir gan pozitīva ziņa Swedbank, gan pozitīva ziņa Latvijas ekonomikai kopumā, uzsvēra bankas vadītājs.

«Lielākais no jauna izsniegto kredītu apjoms ir uzņēmumiem. Kopumā tas liecina par to, ka uzņēmumi atsāk investēt. Tas ir pozitīvi, jo investīciju trūkums vai investīciju zemais apjoms patlaban ir galvenais izaicinājums Latvijas ekonomikai,» skaidroja Mančinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atklās Latvijas ekonomisko pārstāvniecību Polijā

, 04.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt, 5.februārī, Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās vizītes Polijā ietvaros notiks Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Polijā atklāšana. Pārstāvniecība Polijā sniegs tiešu atbalstu Latvijas uzņēmējiem, apgūstot tirgu ar vairāk nekā 38 miljoniem iedzīvotāju, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Pārstāvniecības vadītājs Polijā ir Rolands Lielbriedis. R.Leilbriedis 1999. gadā ieguvis bakalaura grādu mārketinga un menedžmenta zinībās. Kopš tā laika strādājis vairākos uzņēmumos gan Polijā, gan Latvijā. Pirms kļūšanas par Pārstāvniecības Polijā vadītāju, R.Lielbriedis strādāja par komercdirektoru SIA Tenax.

LR prezidents V. Zatlers oficiāli atklās jaunizveidoto pārstāvniecību Varšavā. Atklāšanas pasākumā kopā ar prezidentu piedalīsies arī Latvijas Republikas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijā Alberts Sarkanis, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols un Polijas uzņēmēji.

Pārstāvniecības uzdevums ir meklēt Latvijas uzņēmumiem potenciālos sadarbības partnerus Polijā, veicot mārketinga aktivitātes un organizējot vizītes, kā arī informēt Latvijas uzņēmums par Polijas uzņēmumu biznesa piedāvājumiem, palīdzot organizēt biznesa tikšanās gan Polijā, gan Latvijā. Paralēli eksporta veicināšanai, pārstāvniecības uzdevums ir arī identificēt potenciālos investorus un veicināt to interesi investēt Latvijā, nodrošinot nepieciešamo informāciju projektu īstenošanai, kā arī konsultēt Polijas kompānijas par sadarbības iespējām ar Latvijas uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkuram vēstniekam darbs ekonomiskās sadarbības diplomātijas jomā vienmēr ir bijis ļoti svarīgs. Tas tā arī ir, strādājot Polijā, un it īpaši tagad - kad paši Latvijas uzņēmēji ir kļuvuši aktīvāki un ieinteresētāki darboties ārzemēs.

Dabiski, ka mūsu uzņēmējus interesē tirgus nišas. Pēdējo gadu pieredze uzrāda šādu ainu, ja mēs runājam par Latvijas preču eksportu uz Poliju: metāli un to izstrādājumi; mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas; koksne un tās izstrādājumi; pārtikas rūpniecības produkti; minerālie produkti; dzīvnieki un lopkopības produkcija. Šīs ir tās tirgus daļas, kur ir skaidri saredzama Latvijas uzņēmumu klātbūtne un kapacitātes. Protams, ka šī aina ir mainīga, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad aktivizējās Latvijas uzņēmēji, kas līdz šim ir darbojušies tikai Latvijas vai Baltijas valstu tirgos. Latvija var lepoties ar lielu un modernu investīciju no Latvijas Polijā – uzņēmumu Severstallat Silesia Sp.Z.o.o.. Pagājušā nedēļā vizītē apmeklēju Silēziju, un šīs vojevodistes vadība bija ļoti gandarīta par Severstallat Silesia Sp.Z.o.o. darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Severstaļlat izaicina pasaules līderus

Māris Ķirsons, Db, 20.03.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metāla tirdzniecības un metālapstrādes a/s Severstaļlat par 15 milj. eiro kā bāzi attīstībai iegādājies uzņēmumu Polijā.

"Esam iegādājušies Polijas uzņēmumu Tehnologia Bucek, kurš pēdējo 8-10 galu laikā vairāk ir stāvējis dīkā nekā strādājis, kaut arī tā pirmsākumi meklējami pirms apmēram 120 gadiem," stāsta a/s Severstaļlat valdes priekšsēdētājs Aleksejs Gogunovs.

Reanimēs

Viņš norāda, ka uzņēmuma rīcībā ir speciālisti, zināšanas un pieredze, lai šo Katovicē esošo uzņēmumu reanimētu un pārveidotu par būtisku konkurentu Polijas tirgū esošām pasaules vadošo metāla ražotāju izveidotajām tirdzniecības kompānijām. Polijā ik gadu tiek realizētas ap 12 milj. t metāla, kamēr visā Baltijā tikai ap 1 milj. t, Polijas tirgus ietilpīgu rāda A. Gogunovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BTA atver filiāli Polijā

Žanete Hāka, 27.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE janvārī reģistrējusi filiāli Polijā, informē kompānijas pārstāvji.

Šī ir jau sestā uzņēmuma filiāle Eiropā. Līdz šim BTA Polijā darbojās pēc brīvas pārrobežu pakalpojumu sniegšanas principa, sniedzot apdrošināšanas pakalpojumus visā Polijas teritorijā ar apdrošināšanas aģentu starpniecību.

Apdrošināšanas pakalpojumus Polijā BTA sāka piedāvāt 2009. gadā. Reģistrējot filiāli, BTA plāno nostiprināties Polijas tirgū, kā arī paplašināt piedāvāto apdrošināšanas pakalpojumu klāstu. Šobrīd BTA Polijas tirgū piedāvā OCTA, transportlīdzekļu stiklojuma apdrošināšanu, autovadītāju un pasažieru nelaimes gadījumu apdrošināšanu, ceļojumu apdrošināšanu Krievijā un Baltkrievijā, apdrošināšanas aģentu civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un pārvadātāju finanšu saistību apdrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Polijas vēstnieks: citu valstu, tostarp Latvijas, iedzīvotāji stiprināja mūsu ekonomiku

Lelde Petrāne, 08.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kad poļi uzzināja, ka tuvojas krīze, viņi - tā vietā, lai taupītu naudu - sāka intensīvi to tērēt, pērkot arvien vairāk preču. Rezultātā uzlabojās valsts ekonomiskā situācija, un cauri krīzei Polija izgāja ļoti veiksmīgi,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāsta Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis.

Runājot par to, ka Polija neizjuta krīzi tik smagi kā Latvija, vēstnieks stāstījis: «Ja pareizi atceros, deviņdesmitajos gados Polija saņēma tā saucamo stabilizācijas kredītu - aptuveni 10 miljardus dolāru, kas garantēja poļu valūtas stabilitāti. Var teikt, ka Polijas iekļaušanās ES notika lēnām, un mēs, pateicoties mūsu valūtas stabilitātei, sagaidījām investoru interesi. Tāpēc mēs varējām atrisināt dažus jautājumus veiksmīgāk nekā Latvija. Vēl viens iemesls, kāpēc krīze Latviju ietekmēja smagāk: Latvija, stājoties Eiropas Savienībā, nenoteica sev, ja var tā formulēt, specializāciju. 2004.gadā dažiem jūsu valstsvīriem šķita, ka Latvija varētu kļūt par tādu kā reģionālo banku centru. Un tad, kad iestājās banku krīze, Latvija saņēma stiprāko triecienu visu Eiropas valstu vidū. Tāpēc tagad vajag meklēt citus attīstības ceļus, specializēšanos citā virzienā. Polija, deviņdesmitajos gados paņēmusi kredītu, prata saglabāt ekonomikas izaugsmi arī tagad, pēdējās krīzes laikā. Kāpēc? Pirmām kārtām tāpēc, ka Polijā ir milzīgs iekšējais tirgus. Un arī tāpēc, ka poļu mentalitāte ir tāda: mums nepatīk taupīt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija ir vienīgā valsts Eiropā, kas ir noslēgusi 2009.gadu, neieslīgstot recesijā. Vēl jo vairāk - tā uzrādīja pat pieaugumu par 1.5%. Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis The Wall Street Journal skaidro, kas ir Polijas veiksmes pamatā un kādas mācības no tās pieredzes varētu gūt.

Valsts panākumu pamatā ir vairāki faktori: stipras iestādes, elastīga ekonomikas struktūra, kā arī pareizi veidota ekonomikas politika krīzes laikā. Augsts uzticības līmenis valdībai nodrošināja, ka politiķu izteikumi par ekonomikas pamatprincipu spēku un finanšu sistēmu tika uzklausīti. Šī uzticība daļēji bija balstīta uz Polijas iestāžu un ekonomikas panākumiem pēdējo 20 gadu laikā.

Tāpat kā citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Polijai izdevās izvairīties no nozīmīgu finanšu institūciju bankrotiem (atšķirībā no dažām vecajām dalībvalstīm Rietumeiropā). Tāpat kā daudzas no kaimiņvalstīm, arī Polija guva labumu no būtiskas zlota vērtības samazināšanās krīzes laikā. Taču tas nav galvenais tās panākumu faktors, salīdzinājumā ar Zviedriju vai Čehiju, kas pieredzēja līdzīgu vērtības kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plānošanas reģioni: ja valsts nepiešķirs papildu finansējumu, reģionu darbība apdraudēta

Gunta Kursiša, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānošanas reģioni ceļ trauksmi, norādot – ja valsts nepiešķirs papildus finansējumu 2014. gadam, Latvijas plānošanas reģionu tālāka darbība un funkciju izpilde ir apdraudēta. Katrs no plānošanas reģioniem vēlas saņemt papildu 60 tūkstošus latu.

«Visi pieci plānošanas reģioni ieņem nozīmīgu lomu Latvijas attīstībā, kas nozīmē, ka to darbības apdraudējums tikai negatīvi ietekmēs reģionu tālāku attīstību, vēl vairāk palielinās izaugsmes plaisu starp dažādām pašvaldībām un ilgtermiņā pasliktinās dzīves kvalitāti iedzīvotājiem,» teikts plānošanas reģionu izplatītajā paziņojumā.

«Lai plānošanas reģioni spētu pilnvērtīgi pildīt normatīvajos aktos noteiktās funkcijas, katram no tiem ir nepieciešami papildus līdzekļi vismaz 60 000 latu apmērā. Jāmin, ka kopš 2008.gada valsts finansējums plānošanas reģioniem ir samazināts par 60%,» norādīts reģionu paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas mums var nopelnīt lielāku pensiju – starptautiskie akciju tirgi, bērni vai mēs paši?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nordea pērk Sampo dzīvības apdrošināšanas un pensiju uzkrājumu kompānijas Polijā

Ainars Sedlenieks [email protected], 22.06.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nordea ir parakstījusi vienošanos par Sampo dzīvības apdrošināšanas un pensiju uzkrājumu kompāniju iegādi Polijā. Darījums nostiprinās Nordea pozīcijas Polijas finanšu tirgū. Tiek sagaidīts, ka darījums tiks realizēts šī gada ceturtajā ceturksnī pēc darījuma pilnīga apstiprinājuma Polijas finanšu uzraudzības institūcijās. Darījuma cena noteikta EUR 95 miljoni, kas ietver divu Polijas kompāniju Sampo PTE un Sampo Life S.A. iegādi. Sampo PTE ir piektais lielākais pensiju fonds Polijā. Fonds darbojas privātpersonu obligāto pensiju uzkrājumu tirgū, kas ir jauns tirgus pensiju segments Nordea bankai Polijā. Sampo Life, tradicionāla dzīvības apdrošināšanas kompānija, tiks apvienota ar Nordea Polija dzīvības kompāniju Nordea Zycie (Nordea Dzīvība). Darījuma rezultātā Nordea iegūs vairāk kā 556,000 klientus – pensiju fonda dalībniekus, kuru kopējais aktīvu pārvaldīšanā apjoms pārsniedz EUR 600 miljonus. “Obligātā pensiju uzkrājumu shēma ir viens no visstraujāk augošajiem ilgtermiņa uzkrājumu segmentiem Polijas tirgū ar apmēram 20% ikgadējo pieauguma tempu”, tā Allans Polaks (Allan Polack), Nordea Life & Pensions vadītājs Polijā. “Šis tirgus nodrošina pastāvīgu un stabilu pensiju līdzekļu plūsmu. Turklāt tiek sagaidīts, ka Polija turpinās uzrādīt stabilu IKP pieaugumu, kas palielinās iedzīvotāju labklājību un tālāku pieprasījuma pieaugumu pēc uzkrājumu risinājumiem”. Darījums ļaus dubultot Nordea klientu skaitu Polijā, un pārsniegs 925,000. Ar šo darījumu Nordea tāpat kļūst par pilna servisa uzkrājumu risinājumu sniedzēju Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija plāno šā gada martā sākt apspriešanu par pāreju uz eiro. Par to paziņojis valsts finanšu ministrs Ludviks Koteckis.

Polija plāno līdz vasaras sākumam ieviest apmaiņas mehānismu ERM — 2 un vēl par soli tuvoties eiro ieviešanai, ziņo dpmoney.ru.

Pilnīgi pievienoties eirozonai Polija plāno 2012. gadā. Eiropas valūtas maiņas kursa finanšu mehānisms ERM — 2 ir starpvalstu vienošanās, kura mērķis ir maiņas kursa stabilitātes uzturēšana un koordinācija Eiropā. Pievienošanās ERM — 2 ir Austrumeiropas valstu pārejas etaps uz eiro ieviešanu. ERM formulē ietvara nosacījumus, uz kuriem puses (ES dalībvalstis, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Komisija un valstis, kas vēlas pāriet uz eiro) piesaista eiro kursam to valstu nacionālo valūtu kursu, kas vēlas iestāties eirozonā. Eiro ieviešanai nepieciešams vismaz 2 gadus ievērot ERM — 2, bet nacionālo valūtu kurss pret eiro nedrīkst svārstīties vairāk par 15 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Olympic Entertainment Group piedāvās akcijas Varšavas Fondu biržā

, 21.09.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olympic Entertainment Group (OEG) ir aizpildījis pieteikumu emitēt savas akcijas Varšavas Fondu biržā. Akciju emisijas lēmuma pieņemšana sagaidāma septembra beigās.

OEG valdes loceklis Andri Avila pastāstīja, ka tā kā kompānijas akcijas jau pieejamas Tallinas Fondu biržā, OEG vēlas tās piedāvāt arī Varšavas Fondu biržā, lai paplašinātu to pieejamību plašākam ārvalstu investoru lokam. “OEG ir starptautiska kompānija, kas jau darbojas astoņās valstīs,” teica Avila kungs. “Varšavas birža ir Eiropas ceturtais lielākais akciju tirgus un mūsu nākotnes mērķis ir iekļūt šajā sarakstā.” Šī emisijas procesa vadošais pārvaldītājs ir Hansabank.

Līdzko uzņēmums iekļūs Varšavas Fondu biržas sarakstā, OEG akcijas būs pieejamas arī poļu pensijas fondiem, kuriem atbilstoši šī brīža likumdošanai nav atļauts investēt akcijās, kas neatrodas Polijas tirgū. “Šī iemesla dēļ cenu līmenis Varšavas Fondu biržā ir noteikts relatīvi augsts. Tā ir laba ziņa mūsu esošajiem akcionāriem, kuru ieguldījumu vērtību mēs ceram palielināt.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Jaunas bīstamas preces

Ainars Sedlenieks [email protected], 15.02.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir saņēmis informāciju par to, ka... Lietuvas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – bērnu lampa cūkas izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/020 “Pig”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa papagaiļa izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/009 “Parrot”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa gliemeža izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/014 “Snail”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa kāpura izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/010 “Caterpillar”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa vardes izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/011 “Frog”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa zemestārpa izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/001 “Earthworm”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – bērnu lampa sēdoša ziloņa izskatā “Dapi lamp”, modelis LNC – M/018 “ELEPHANT SITTING”, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Polija, ražotājuzņēmums DAPI LAMP S.R. – ventilators uz statīva SILVER CROWN, modelis SC-7830A, kura lietošana var būt bīstama, jo tā konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājs nav zināms. – rotaļlieta pistole “Colt shunda”, modelis NO.225, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt savainošanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms. – rotaļlieta – telefons “New Telefon Piesek”, modelis No.5247, b.k. 5900747002471, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt aizrīšanās risku. Izcelsmes valsts un ražotājuzņēmums nav zināms. Ungārijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – dekoratīvs akvārijs – lampa, modelis NO. 3038 un NO.3038A, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. – dekoratīvs akvārijs – lampa, modelis ZL 02312503 9, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama un ugunsbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. – galda lampa ar iebūvētu pulksteni, modelis GUO TAI NO. GT2076-A un NO.GT2076-B, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. – galda lampa ar iebūvētu pulksteni, modelis NO.GT2039-A un NO.GT2039-B, kuras lietošana var būt bīstama, jo tās konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var būt elektrotriecienbīstama. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. Igaunijas tirgū atklātas sekojošas bīstamas preces: – četru rotaļlietu komplekts “VINYL TOY”, kura lietošana var būt bīstama, jo rotaļlietu konstrukcija neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt dzirdes bojājumus. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājs nav zināms. – rotaļlieta ar auklu Lovely Dragonfly, modelis No.668, kuras lietošana var būt bīstama, jo prece neatbilst drošuma standartiem. Prece var radīt aizrīšanās un nožņaugšanās risku. Izcelsmes valsts Ķīna, ražotājuzņēmums n

Komentāri

Pievienot komentāru