Eiropas Savienības (ES) vadītāji esot piekrituši pagaidām noslēpumā turētām Čehijas prasībām apmaiņā pret Lisabonas līguma parakstīšanu, ziņo AFP.

Kā Db jau rakstīja, Čehija ir vienīgā ES valsts, kas vēl nav ratificējusi Lisabonas līgumu. Iepriekš tika runāts, ka Čehija vēlas nodrošināties pret to, ka pēc Lisabonas līguma parakstīšanas Sudetijā dzīvojošie vācieši varētu sākt atprasīt savus īpašumus, kas tiem tika konfiscēti Otrā Pasaules kara laikā. Paredzēts, ka Čehija Lisabonas līgumu ratificēs līdz šī gada beigām.

Pēc tam, kad Lisabonas līgumu būs parakstījušas visas ES dalībvalstis, varēs tikt mainīta ES konstitūcija, cita starpā paredzot ES prezidenta amata ieviešanu, uz kuru pretendē arī Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga.

Čehijas prezidenta Vaclava Klausa (Vaclav Klaus) draudi bloķēt Lisabonas līgumu var kaitēt valsts tēlam, brīdinājis politiskais analītiķis Jirī Pehe (Jiri Pehe), ziņo Bloomberg.

Viņš atgādinājis faktu, ka šā gada martā bija spiests atkāpties Čehijas premjerministra Mireka Topolaneka kabinets, kurš tobrīd pildīja Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus.

«Ja tas turpināsies, Čehijas Republika nopelnīs pati sev neuzticama partnera un banānu republikas tēlu,» sacījis J. Pehe, kurš ir arī Ņujorkas universitātes Prāgā direktors. «Tas rada diezgan lielu izbrīnu ārzemēs,» viņš akcentējis.

Db.lv jau rakstīja, ka īru vēlētāji pagājušajā nedēļā referendumā atbalstīja ES Lisabonas līgumu. Tas notika 16 mēnešus pēc pirmās balsošanas, kurā šis līgums tika noraidīts. Līgums nevar stāties spēkā, kamēr visas dalībvalstis nav to ratificējušas. Valstis, kuras vēl nav ratificējušas Lisabonas līgumu, ir Čehija un Polija. Polijas prezidents Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński) dokumentu varētu parakstīt šodien.

Īru vēlētāji atbalstījuši Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumu. Tas noticis 16 mēnešus pēc pirmās balsošanas, kurā šis līgums tika noraidīts, ziņo BBC. Aptuveni 67% īru teikuši «Jā», liecina tikko notikušā referenduma oficiālie rezultāti.

Līguma mērķis ir vienkāršot lēmumu pieņemšanu 27 valstu blokā.

Saskaņā ar gala rezultātiem 67.1% īru vēlētāju līgumu atbalstījuši, bet 32.9% balsojuši «nē». Vēlētāju aktivitāte bijusi 58%.

Līgums nevar stāties spēkā, kamēr visas dalībvalstis nav to ratificējušas. Valstis, kuras vēl nav ratificējušas Lisabonas līgumu, ir Čehija un Polija.

Abu valstu parlamenti ir apstiprinājuši līgumu. Paredzams, ka Polijas prezidents Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński) parakstīs to tuvākajās dienās. Bet Čehijas Republikas eiroskeptiskais prezidents Vāclavs Klauss (Václav Klaus) sacījis, ka viņš neparakstīs līgumu, kamēr viņa valsts konstitucionālā tiesa nebūs izteikusi savu viedokli par tā spēkā esamību.

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Jebkuram vēstniekam darbs ekonomiskās sadarbības diplomātijas jomā vienmēr ir bijis ļoti svarīgs. Tas tā arī ir, strādājot Polijā, un it īpaši tagad - kad paši Latvijas uzņēmēji ir kļuvuši aktīvāki un ieinteresētāki darboties ārzemēs.

Dabiski, ka mūsu uzņēmējus interesē tirgus nišas. Pēdējo gadu pieredze uzrāda šādu ainu, ja mēs runājam par Latvijas preču eksportu uz Poliju: metāli un to izstrādājumi; mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas; koksne un tās izstrādājumi; pārtikas rūpniecības produkti; minerālie produkti; dzīvnieki un lopkopības produkcija. Šīs ir tās tirgus daļas, kur ir skaidri saredzama Latvijas uzņēmumu klātbūtne un kapacitātes. Protams, ka šī aina ir mainīga, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad aktivizējās Latvijas uzņēmēji, kas līdz šim ir darbojušies tikai Latvijas vai Baltijas valstu tirgos. Latvija var lepoties ar lielu un modernu investīciju no Latvijas Polijā – uzņēmumu Severstallat Silesia Sp.Z.o.o.. Pagājušā nedēļā vizītē apmeklēju Silēziju, un šīs vojevodistes vadība bija ļoti gandarīta par Severstallat Silesia Sp.Z.o.o. darbību.

Polija ir lielākā Centrālās un Austrumeiropas valsts, kuras ekonomika lieluma ziņā ieņem 6.vietu Eiropas Savienībā. Polijas ekonomikai raksturīga stabilitāte, augsta ekonomikas izaugsme (5,1% no IKP 2018.gadā) un mazs valsts parāds, kas ir zemāks par ES vidējiem radītajiem. Zems Polijas valdības parādsaistību līmenis sekmē augstu Polijas noturību pret ārējiem satricinājumiem. Polija bija vienīgā valsts Centrālajā un Austrumeiropā un viena no nedaudzām pasaulē, kas nepieredzēja ekonomikas lejupslīdi 2008.-2009. gada globālās krīzes laikā. Mūsu izaugsmi stiprina publiskās investīcijas, tai skaitā transporta infrastruktūrā, vides uzlabošanā un pētniecībā un attīstībā (R&D), kuras tiek līdzfinansētas 2014.-2020.gada Daudzgadu finanšu shēmas ietvaros pateicoties ES fondu pieejamībai (115 miljardi EUR).

2018. gadā pieņemtais likums par atbalstu jaunajām investīcijām ir vērsts uz jaunu atbalsta mehānismu piešķiršanu investoriem. Tas aizvieto līdzšinējo, no 1994. gada spēkā esošo atbalsta sistēmu, kas paredzēta Likumā par speciālajām ekonomiskajām zonām (SEZ). Jaunā ieguldījumu likuma pamatā ir sekojoši galvenie noteikumi: atbalsts mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī nodokļu atbrīvojumu sasaistīšana ne tikai ar investīciju izvietojumu, bet arī ar ieguldījumu kvalitāti un radītajām darba vietām.

Jaunais likums beidzot atceļ teritoriālos ierobežojumus attiecībā uz investīcijām, kuras līdz šim aptvēra vien 0,08% Polijas teritorijas, radot nevienlīdzību sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Jaunajā koncepcijā ietverts Polijas valdības mērķis izlīdzināt visu Polijas reģionu un vidēja lieluma pilsētu attīstību, izveidojot vienādus konkurences apstākļus, lai ekonomiskās izaugsmes radītie ieguvumi būtu pieejami visiem Polijas pilsoņiem. Nodrošinot vienlīdzīgus reģionālās attīstības nosacījumus neatkarīgi no ieguldījuma vietas, jaunie investīciju noteikumi padara visu Polijas teritoriju par vienoto investīciju zonu ar nosaukumu POLIJA: INVESTĪCIJU ZONA.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Polijas lauksaimnieki trešdien visā valstī sāka ceļu blokādes, lai protestētu pret Ukrainas lauksaimniecības produktu importu, kas, viņuprāt, samazina pašu ienākumus, un pret Eiropas Zaļo kursu.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā pirms diviem gadiem Polija bijusi nelokāma Ukrainas sabiedrotā, taču kaimiņvalstu attiecības ir saasinājuši ekonomiski strīdi, tai skaitā jautājumā par Ukrainas graudu importu.

Zemnieki ar traktoriem un lauksaimniecības tehniku trešdien sāka vairāk nekā 160 protesta akcijas uz ceļiem, bloķējot vai palēninot satiksmi, signalizējot ar skaņas signāliem un vicinot Polijas karogus.

"Mēs iebilstam pret nekontrolētu lauksaimniecības produktu importu no Ukrainas," aģentūrai AFP sacīja arodbiedrības "Lauksaimnieku solidaritāte" pārstāvis Adrians Vavžiņaks.

Lauksaimnieki vēlas, lai tiktu atjaunoti ierobežojumi tirdzniecībai ar Ukrainu, lai neļautu Ukrainas pārtikas produktiem pārpludināt Polijas tirgu.

Polija neoficiālās sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu spriež par Polijas lauksaimnieku atbrīvošanu no dažiem tā dēvētā Eiropas Zaļā kursa noteikumiem, jo pastāv bažas, ka atrašanās blakus Ukrainai varētu kaitēt lauksaimniecības tirgum, portālam "Onet" sacīja Polijas ārlietu ministra vietnieks Andžejs Šejna.

Uz žurnālista jautājumu, vai viņš var apstiprināt, ka Polijai ir neoficiālas sarunas ar Leienu par atbrīvojumiem dažu Zaļā kursa noteikumu piemērošanā, ņemot vērā lauksaimniecības tirgus tuvumu Ukrainai, Šejna apstiprināja, ka sarunas attiecas uz "visu, kas ir iespējams, gan no Zaļā kursa, gan uz tādu produktu ievešanu, kas rada pastāvīgus tirgus traucējumus vienā vai vairākās valstīs".

"Ja mums izdosies vienoties par Polijas prasībām Eiropas Savienībā (ES), kā mēs esam veiksmīgi vienojušies par ES fondiem, tad tā būs ES kopējā nostāja," viņš teica.

Polijas ārlietu viceministrs arī citēja premjerministru Donaldu Tusku, sakot, ka, ja vienošanās process ieilgs, Polija veiks izmaiņas, vienpusēji ieviešot robežu bloķēšanu, šķēršļus un muitas nodevas.

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Grozījumi Lisabonas līgumā nemaz nav ES politiskā prioritāte.

Tā domāt liek vairāki šīs nedēļas notikumi, no kuriem pēdējais lielākais ir ar ievērojamu balsu pārsvaru pieņemtā Eiropas Parlamenta (EP) rezolūcija. Tā apšauba Vācijas protežētās starpvaldību vienošanās par fiskālo disciplīnu nepieciešamību. Šādas šaubas ir arī tāpēc, ka jaunā vienošanās varētu radīt šķelšanos dalībvalstu starpā un «demokrātijas plaisas» paplašināšanos.

Principiāli iebildumi pret nevajadzīgiem ES līmeņa demokrātijas un valstu pašnoteikšanās mazināšanās riskiem, kas saistās ar jauno vienošanos (drastiski noteikumi par valstu budžetiem un sankciju iestāšanās to neievērotājiem), ir Somijas ārlietu ministram Erki Tuomiojam. Viņš saka, ka topošais dokuments «labākajā gadījumā ir nevajadzīgs un sliktākajā kaitīgs», norādot, ka pašlaik fiskālo disciplīnu jau nodrošina decembra samitā pieņemtais likumu kopums jeb «sešpaka». Arī čehi ir principiāli atteikušies strēbt karstu, kaut ko atbalstot, kamēr viņiem nav priekšā gatavs vienošanās teksts.

Trešdien Eiropas Parlaments (EP) atbalstīja priekšlikumu par eiroparlamentāriešu skaita izmaiņām pēc nākamajā gadā plānotajām vēlēšanām, kas cita starpā paredz, ka arī Latvija zaudēs vienu eiroparlamentārieša vietu.

Strasbūrā ziņojums «Par Eiropas Parlamenta sastāvu 2014.gada vēlēšanu perspektīvā» tika atbalstīts ar 536 balsīm, «pret» balsoja 111 deputāti, bet atturējās 44, informē EP birojs.

Lēmums paredz, ka pa vienam deputātam nākamajā sasaukumā zaudēs 12 valstis - Rumānija, Grieķija, Beļģija, Portugāle, Čehija, Ungārija, Austrija, Bulgārija, Īrija, Horvātija, Lietuva un Latvija. Savukārt trīs deputātus no pašreizējiem 99 zaudēs Vācija, kurai būs maksimālais Lisabonas līguma paredzētais EP deputātu skaits.

EP viedoklis tagad tiks nosūtīts Eiropas Savienības (ES) Padomei, kurai gala lēmums jāpieņem vienbalsīgi.

Valstis, kurām piedāvāts mazināt deputātu skaitu, izraudzītas pēc «regresīvās proporcionalitātes» formulas, proti, rēķinot deputātus uz iedzīvotāju skaitu. Turklāt lielākajā daļā gadījumu tas saistīts ar demogrāfiskajām izmaiņām.

Londonas Augstā tiesa ceturtdien nolēmusi, ka parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par izstāšanās sākšanu no Eiropas Savienības (ES).

«Tiesa neatbalsta valdības izvirzīto argumentu,» teikts tiesnešu lēmumā. Kā norādīts spriedumā, premjerministrei Terēzai Mejai nav tiesību izmantot savu izpildvaru Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanai.

Šis spriedums varētu aizkavēt Lielbritānijas izstāšanos no ES.

Dauningstrīta paziņojusi, ka valdība pārsūdzēs tiesas lēmumu. «Mēs pārsūdzēsim lēmumu,» teikts Mejas biroja paziņojumā. «Valsts nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības referendumā, kuru apstiprināja parlamenta likums.»

Starptautiskās tirdzniecības ministrs Laiems Fokss paziņoja, ka valdība ir vīlusies par spriedumu, piebilstot, ka «valdība ir apņēmības pilna cienīt referenduma rezultātus».

Lielbritānija 29.martā iedarbinās Lisabonas līguma 50.pantu un oficiāli sāks sarunas par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), pirmdien paziņojušas amatpersonas.

ES paziņojusi, ka ir pilnībā gatava Breksita sarunām.

Lielbritānijas sūtnis Briselē Tims Berovs šorīt informēja Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska biroju par Lielbritānijas nolūku 29.martā iedarbināt Lisabonas līguma 50.pantu, paziņoja Breksita ministrija.

Brexita lietu ministrs Deivids Deiviss paziņojumā norādīja, ka briti referendumā pagājušā gada 23.jūnijā ir pieņēmuši vēsturisku lēmumu pamest ES.

«Nākamo trešdien valdība spers soļus šī lēmuma izpildīšanai un oficiāli sāks procesu,» viņš piebilda.

Referendumā 52% britu nobalsoja par izstāšanos no ES, kļūstot par pirmo valsti, kas pieņem šādu lēmumu.

Lielbritānijas Augstākā tiesa otrdien noraidīja valdības apelāciju un paturēja spēkā zemākās instances tiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka Lielbritānijas parlamentam, nevis valdībai jāapstiprina lēmums par sarunu sākšanu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).

«Šodien, ar vairākuma astoņām balsīm pret trim, Augstākā tiesa nolemj, ka valdība nevar iedarbināt [Lisabonas līguma] 50.pantu bez parlamenta lēmuma, kas uz to pilnvarotu,» paziņoja tiesas priekšsēdētājs lords Deivids Noiburgers.

Tajā pašā laikā tiesa nolēma, ka valdībai par izstāšanās procesa uzsākšanu nav jākonsultējas ar Skotiju, Velsu un Ziemeļīriju un ka to reģionālajiem parlamentiem šajā jautājumā nav teikšanas. Tādējādi tiesa aizvākusi vienu no iespējamajiem šķēršļiem, kas varētu kavēt tā dēvētā Breksita īstenošanu.

Lielbritānijas valdības augstākais tieslietu padomnieks Džeremijs Raits jau paziņojis, ka valdība esot vīlusies, taču ievēros tiesas spriedumu.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Latvijas uzņēmēji arvien biežāk nesamaksā par saņemtajiem produktiem un pakalpojumiem Polijas uzņēmējiem, pastāstīja Polijas vēstniece Latvijā Eva Dembska, šo situāciju nosaucot par satraucošu.

Runājot par abu valstu savstarpējām attiecībām, vēstniece atzina, ka tās varētu dēvēt par lieliskām un esot jācer, ka spraigā politiskā darba kārtība saglabāsies arī jaunās Latvijas valdības laikā, jo abas valstis vieno kopīgas intereses šajā pasaules un Eiropas daļā.

«Piemēram, pagājušā gada laikā Latvijā ieradās vairāki viesi no Polijas uz Latvijas pirmo prezidentūru Eiropas Savienības (ES) Padomē. Tāpat tikās abu valstu prezidenti. Pagājušā gada decembrī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis privātās vizītes laikā Polijā pārrunāja aktuālos jautājumus ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu. Mūsu valstīm ir arī vienota nostāja par drošību un ekonomiku,» viņa sacīja, norādot, ka pagājušais gads gan esot bijis pirmais, kad abu valstu savstarpējā tirdzniecībā vērojams samazinājums. Tam pašlaik Polija pēta iemeslus, neizslēdzot iespēju, ka to radījušas, cita starpā, sankcijas un Krievijas embargo.

Atzīmējot Rīgas Politehnikuma 150 gadu jubileju, Latvijas Universitātē (LU) viesojās Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, kura vecvectēvs savulaik studējis Rīgas Politehnikumā, kā arī Polijas vēstniecības un Polijas delegācijas Latvijā pārstāvji.

Polijas prezidents savā uzrunā uzsvēra, ka Rīgas Politehnikums ir izglītojis gan Latvijas, gan Polijas politiskās elites pārstāvjus un, pieminot LU studentu karcera svinīgo atklāšanu un uzsverot ideju par nenovērtējamo katras valsts neatkarības nozīmi, prezidents teica: «Ir svarīgi apgūt ne tikai zināšanas un prasmes iepazīt pasauli, bet arī prasmi izklaidēties un nepakļauties!»

Pēc pasākuma Mazajā aulā notika restaurētā studentu karcera atklāšana, kurā Polijas prezidents cerēja atrast arī kāda no astoņu savas dzimtas pārstāvju, kas savulaik studējuši Rīgas Politehnikumā no 19.gs. beigām līdz 20.gs. sākumam, atstātajiem uzrakstiem. Turklāt tas būtu saskaņā ar viņa dzimtas tradīcijām, jo savulaik arī pats Polijas prezidents, atrazdamies Polijas Tautas Republikas ieslodzījuma vietās, tur uz sienām atstājis vairākus uzrakstus.

2017. gada 10. oktobrī Lietuvas parlaments ratificējis Starpvaldību līgumu par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi, ko šā gada sākumā Tallinā parakstīja visu trīs Baltijas valstu premjerministri. Par līguma ratifikāciju balsoja 96 deputāti, bet viens parlamentārietis balsojumā nepiedalījās. Igaunijas parlaments bija pirmais, kas parlamentārās sesijas laikā 2017. gada 19. jūnijā ratificēja šo līgumu, par nobalsojot 63 deputātiem un pret iestājoties 20 deputātiem. Drīz pēc tam sekoja arī Latvijas parlaments, kas 2017. gada 22. jūnijā vienbalsīgi atbalstīja līguma ratificēšanu.

«Starpvaldību līguma ratifikācija visu trīs Baltijas valstu parlamentos ir šo valstu apliecinājums ilgtermiņa saistībām Rail Baltica projekta attīstībai. Šis ir būtisks pagrieziena punkts, kas demonstrē Baltijas reģiona interesi projekta realizācijā un kuru gaidīja vairākas projektā iesaistītās puses – Baltijas valstu sabiedrība, potenciālie dzelzceļa klienti un projekta piegādātāji, ar būvniecību un dzelzceļa nozari saistītie pārstāvji, kā arī projekta galvenais investors Eiropas Komisija un mūsu partneri Somija un Polija,» norādīja kopuzņēmuma RB RAIL AS izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Rail Baltica Starpvaldību līgums nosaka principus jauna dzelzceļa savienojuma izveidei: trasējumu, projekta izpildes termiņus, tehniskos un finansējuma nosacījumus, kā arī infrastruktūras valstiskās piederības jautājumus. 2017.gada 31. janvārī Tallinā līgumu parakstīja Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass (Jüri Ratas), Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis un Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis).

Polija ir vienīgā valsts Eiropā, kas ir noslēgusi 2009.gadu, neieslīgstot recesijā. Vēl jo vairāk - tā uzrādīja pat pieaugumu par 1.5%. Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis The Wall Street Journal skaidro, kas ir Polijas veiksmes pamatā un kādas mācības no tās pieredzes varētu gūt.

Valsts panākumu pamatā ir vairāki faktori: stipras iestādes, elastīga ekonomikas struktūra, kā arī pareizi veidota ekonomikas politika krīzes laikā. Augsts uzticības līmenis valdībai nodrošināja, ka politiķu izteikumi par ekonomikas pamatprincipu spēku un finanšu sistēmu tika uzklausīti. Šī uzticība daļēji bija balstīta uz Polijas iestāžu un ekonomikas panākumiem pēdējo 20 gadu laikā.

Tāpat kā citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Polijai izdevās izvairīties no nozīmīgu finanšu institūciju bankrotiem (atšķirībā no dažām vecajām dalībvalstīm Rietumeiropā). Tāpat kā daudzas no kaimiņvalstīm, arī Polija guva labumu no būtiskas zlota vērtības samazināšanās krīzes laikā. Taču tas nav galvenais tās panākumu faktors, salīdzinājumā ar Zviedriju vai Čehiju, kas pieredzēja līdzīgu vērtības kritumu.

Polijas prezidentam Leham Kačiņskim, kurš nedēļas nogalē, avarējot lidmašīnai Krievijā, mira līdz ar vēl 95 cilvēkiem, piemita dažas labākās un sliktākās Polijas politiskās elites īpašības, raksta The Economist.

Viņš bija neapšaubāma, gandrīz sāpīga godīguma cilvēks. 2005.gadā L. Kačiņskis pārcēlās uz prezidenta pili no noplukuša dzīvokļa Varšavā, kur viņš un viņa sieva bija dzīvojuši gadu desmitiem. Viņa vērtības, attieksme, ieradumi un uzvedība bija tāda pati kā pirmskara Polijas vidusslānim. Ietiepīgs, vecmodīgs, provinciāls, apņēmīgs, diezgan kautrīgs, aizdomīgs, pedantisks un sīkumains, 60 gadus vecais tiesību profesors bija pilnīgi neieinteresēts taktiskā demagoģijā.

Viņa simpātijas pret Baltijas valstīm, Ukrainu un citām bijušajām PSRS valstīm bija acīmredzamas: vai tad tās nav cietušas tāpat kā Polija? Tām jāturas kopā.

Polijas premjers Donalds Tusks paudis atbalstu iespējai sarīkot valstī referendumu par pievienošanos eirozonai. Tikmēr sabiedriskās aptaujas liecina, ka lielākā daļa no valsts iedzīvotājiem balsotu pret eiro ieviešanu.

Iepriekš Polijas premjers izvairījās no referenduma atbalstīšanas. D. Tusks norādījis, ka jāsarīko balsojums par nepieciešamajām izmaiņām konstitūcijā, kas atļautu referenduma rīkošanu, vēsta Reuters. «Es atbalstītu vienošanos par konstitūcijas izmaiņām, kuras noteiktu referenduma nepieciešamību [par iestāšanos eirozonā],» sacījis D. Tusks.

Saskaņā ar Polijas konstitūciju, valsts Centrālā banka atbild par valūtas izsniegšanu. Iestājoties eirozonā, konstitūcija būtu jāmaina. Lai to izdarītu, nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. D. Tuska partijai Polijas parlamentā ir neliels vairākums, un šādām izmaiņām būtu nepieciešamas labējās opozīcijas balsis, kas, savukārt, pret eiro ieviešanu izturas negatīvi. «Man nav iebildumu pret ierakstīšanu konstitūcijā, ka galīgais lēmums par iestāšanos eirozonā jāpieņem referendumā,» sacījis D. Tusks.

Polijas pretkorupcijas dienesta un Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kopīgas starptautiskas izmeklēšanas ietvaros Rīgā aizturēti cilvēki, kas palīdzējuši slēpt kukuli 800 000 eiro apmērā, teikts Polijas pretkorupcijas dienesta paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka Rīgā KNAB aizturējis četrus cilvēkus, starp kuriem ir persona, kura vietējā sabiedriskā transporta kompānijā SIA «Rīgas satiksme» (RS) ir atbildīga par konkursiem, un cilvēki, kuri palīdzēja slēpt 800 000 eiro kukuli.

Polijas pretkorupcijas dienesta iegūtā informācija liecina, ka šai naudai bija jābūt maksājumam, finansiālam labumam par līguma izkārtošanu par teju 200 autobusu un trolejbusu piegādi Rīgai. Konkursus 2013.-2016.gadā organizēja RS.

Kā pavēstīja Polijas pretkorupcijas dienesta pārstāvis Bjalistokas pilsētā, šie 800 000 eiro bija jāmaksā mazās daļās, maskējot tos kā maksājumus par fiktīviem konsultāciju pakalpojumiem caur virkni filiāļu Latvijā, Kiprā, Honkongā un Ķīnā, pirms tie nonāktu Rīgā.

Latvijas enerģētiskās atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes reālākā alternatīva ir Polijas un Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma izbūve, atzinuši nozares eksperti.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs skaidroja, ka Baltijas reģiona vēsturiskā īpatnība ir tāda, ka tehniski gāzes savienojums ir tikai ar Krieviju. Tiesa, patlaban Latvijai ir savienojums ar Igauniju, bet tas darbojas tikai vienā virzienā - no Latvijas uz Igauniju. Tāpat Latvijai ir savienojums ar Lietuvu, kas darbojas divos virzienos.

«Latvijai ir paveicies ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (Inčukalna PGK), kur glabāt gāzi. Taču gāzes sistēma ir uzskatāma par drošu, ja tai var piekļūt vismaz no diviem punktiem, tāpēc Latvija ir apņēmusies risināt tādas sistēmas nodrošināšanu, kas ļautu jebkādas valsts gāzi iegūt no dažādiem punktiem. Lai to nodrošinātu, ir vairāki varianti,» norādīja EM eksperts.

Īrijā šodien, 2.oktobrī, norisinās atkārtotais referendums par Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumu. Lai jaunais līgums stātos spēkā, nepieciešams vienbalsīgs visu ES dalībvalstu atbalsts, taču Īrija ir vislielākā pretiniece šajā balsojumā.

Iepriekšējā referendumā, kas notika 2008.gada jūnijā, īri līgumu noraidīja. Šoreiz sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka līgumu atbalstošā sabiedrības puse balsojumā varētu uzvarēt. Taču referenduma rezultāti nav gaidāmi ātrāk kā sestdienas pēcpusdienā.

Kā norāda BBC, atkārtotais referendums ir par to pašu līguma tekstu, bet ir izmaiņas saistībā ar jautājumiem, kas iepriekšējā reizē satrauca Īrijas sabiedrību. Valsts nebūs spiesta legalizēt abortus, nezaudēs kontroli pār nodokļu jomu, un tās neitralitāte nebūs apdraudēta.

Marija Hanafina (Mary Hanafin), Īrijas sociālo un ģimenes lietu ministre, BBC stāstījusi, ka līguma pretiniekiem 2008.gada balsojumā bija «ļoti labi iemesli» teikt «nē». Bet šie jautājumi tagad esot atrisināti, un viņa paredz atšķirīgu rezultātu.