Latvijas politiskajā krīzē valda smaga savstarpējā neuzticēšanās, un pilsoniskās atbildības palielināšana ir viens no veidiem, kā lauzt iesīkstējušos politiķu uzskatus par vēlētājiem, kas tic tukšiem solījumiem.
Politologs Ivars Ījabs norāda: «Ja pati sabiedrība neiestājas par to, kas tai nepieciešams, lielā mērā valstij tas varētu būt vienalga. Viens cilvēks demokrātijā ir vājš. Ir jāapvienojas ar līdzīgi domājošajiem un jāmēģina ilgtermiņā savas intereses aizstāvēt. Ne tikai tad, kad jau nav ko ēst, bet arī ikdienā.»
Politikas eksperts piekrīt, ka līdzās ekonomiskajām grūtībām valsts atrodas smagā politiskajā krīzē. «Šobrīd ir valdība, kas spēj runāt par naudas aizdošanu, bet tā gūst katastrofāli zemu tautas atbalstu, turklāt ir ārkārtīgi nestabila. Ja mums 18 neatkarības gadu laikā ir bijušas 16 valdības, kā mēs varam runāt par atbildīgumu? Ja nemainīsim kaut ko vēlēšanu sistēmā vai samērā starp parlamentu un valdību, šīs likstas turpinās mūs vajāt,» pārliecināts I. Ījabs.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds uzsver politiskās atbildības trūkumu Latvijā. Valdošā elite ir pieradusi pie sabiedrībās kūtrās aktivitātes, savukārt vēlēšanu rezultāti, kas liecina par elektorāta īso atmiņu, turpina padziļināt mūsu problēmas.
Juris Rozenvalds: «Latvijas politiķi ir pieradināti, ka var pateikt «Latvieti, nepadodies», «Vidējā alga 600ls» un - tiks ievēlēs. Ja gribam prasīt atbildību no politiķiem, tas jādara katru dienu. Demokrātija, pirmkārt, ir ikdienas process, kad cilvēki sanāk kopā, apspriežas un ir gatavi iet demonstrācijās ne tikai, kad noņem 20% no algas, bet arī, kad tiek pieņemti fundamentāli nepareizi lēmumi ar tālejošām sekām.»
J. Rozenvalds arī uzsver, ka šobrīd to cilvēku skaits, kas iesaistās sava pagasta vai pilsētas politiskajā dzīvē, Latvijā ir katastrofāli zems. Eksperts uzsver, ka iedzīvotāju politiskā līdzdalība nedrīkst beigties jau vēlēšanu dienā, jo demokrātija nav idilliska iekārta, kurā visi dzīvo laimīgi, neko nedarot. Ir svarīgi ne tikai domāt par to, ka ikvienam ir tiesības, bet arī rīkoties, lai tās netiktu aizskartas.