Lai visādā nozīmē noturētos lidojumā, Polijas valsts lidkompānijai papildus jau saņemtajam 100 miljonu eiro atbalstam vajag vēl 90 miljonus, ziņo eubusiness.com.

Kompānijas mājas lapā redzams, ka par spīti pasažieru skaita un pārvadāto kravu apjoma pieaugumam LOT pastāvīgi cieš zaudējumus. Pasaules finanšu krīzes karstumā 2008. gadā tie bija 733 miljoni zlotu (gandrīz 181 miljons eiro), un no tā brīža kompānija no biznesa «krēslas zonas» nav spējusi izkļūt. 2009., 2010. gadā zaudējumi mazinājušies, liecina LOT oficiālie dati, tomēr 2011. gadā neto zaudējumi atkal bijuši gandrīz 36 miljoni eiro – ievērojams kritiens no 12,8 miljonu zaudējumu rādītāja gadu iepriekš. Savukārt pērn kompānijas zaudējumi ir bijuši jau 98,6 miljoni eiro.

Tā visa iznākumā Polijas valdība ar Eiropas Komisijas (EK) akceptu šā gada maijā kompānijā iepludināja gandrīz 100 miljonus eiro, kas bija vajadzīgi, lai kompānija nebankrotētu jau tuvāko sešu mēnešu laikā, bet ar to nacionālā flagmaņa saglābšanai nebūs gana. Paredzams, ka septembra vidū LOT no valsts saņems papildus 90 miljonus, ziņo eubusiness.com. Pašlaik notiek šā darījuma saskaņošana ar EK, kas maijā glābšanas investīciju atļāva ar nosacījumu par restrukturizācijas plāna iesniegšanu. Tas ir izstrādāts, apstiprināts Polijas finanšu ministrijā un nosūtīts uz Briseli.

Investori no Turcijas, Taizemes, Kanādas, ASV un Lietuvas izrādījuši interesi par Polijas nacionālā aviopārvadātāja LOT privatizāciju, raksta thenews.pl.

«Mums ir bijušas sarunas ar vairākiem investoriem, ieskaitot Star Alliance aviokompānijas,» norāda LOT prezidents Sebastians Mikoszs.

Star Alliance ir pasaulē lielākā aviokompāniju sabiedrība, kurā ietilpst 27 lidsabiedrības, ieskaitot LOT, Lufthansa, SAS, United Airlines, US Airlines, Air Canada, Turkish Airlines un Thai Airways International.

«Mēs meklējam labus investorus – labākajā gadījumā no aviācijas nozares. Taču mēs arī esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes no investīciju fondiem,» norāda LOT prezidents, paskaidrojot, ka kompānija LOT, visticamāk, tiks privatizēta 2011. gadā.

Polijas nacionālā lidsabiedrība LOT saņēmusi savu pirmo Boeing 787 Dreamliner lidmašīnu, tādējādi kļūstot par pirmo Eiropas aviokompāniju, kuras rīcībā nonācis «sapņu laineris».

Kopumā Polijas lidsabiedrība pasūtījusi astoņas lidmašīnas, no kurām četras tā saņems jau nākamā gada sākumā. Poļu prieku par jauno lidmašīnu gan aptumšoja migla, kas iztraucēja Varšavas lidostā paredzēto šovu, kura ietvaros tika paredzēts, ka Dreamliner ieradīsies F-16 iznīcinātāju pavadībā.

Polijas nacionālā lidsabiedrība cer, ka jaunais lidaparāts tai ļaus uzsākt tālsatiksmes lidojumus un izvairīties no nedienām, kas piemeklējušas daudzas Eiropas lidsabiedrības. Aizvadīto gadu LOT noslēdza ar zaudējumiem un saskaņā ar prognozēm līdzīgi varētu noslēgt arī šo gadu, vēsta Wall Street Journal. Tāpēc LOT īpaši pievilcīgs šķiet Dreamliner, kurš var ievērojami ietaupīt kompānijas degvielas izmaksas.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība «Nordica» piektdien paziņojusi par gaidāmo reorganizāciju, kuras gaitā oktobra beigās paredzēts slēgt piecus nerentablus maršrutus no Tallinas uz Kijevu, Kopenhāgenu, Tronheimu, Viļņu un Vīni, līdz uzlabosies konkurences situācija.

Turpināsies lidojumi no Tallinas uz Briseli, Stokholmu un Varšavu, ko no 1.jūlija apkalpos Polijas nacionālā aviokompānija LOT.

Vienlaikus «Nordica» un LOT parakstījušas atjaunotu sadarbības līgumu, kas paredz, ka Polijas lidsabiedrība pārņems no «Nordica» biļešu pārdošanu un klientu apkalpošanu, bet «Nordica» turpmāk koncentrēsies vienīgi uz reisu nodrošināšanu.

Kā norādījusi «Nordica» valdes locekle Kristi Ojakēra, runa ir par biznesa risinājumu, ko noteikusi turpmāko perspektīvu izvērtēšana. Pēc viņas teiktā, lidsabiedrībai «ir saistības attiecībā uz uzņēmuma ienesīgumu un stabilitāti".

«Asā konkurence un pārliecīgs vietu piedāvājums Tallinas maršrutos neļauj mums šobrīd strādāt ar peļņu. Lai saglabātu spēju un gatavību nākotnē sniegt vajadzīgo reģionālo gaisa satiksmes piedāvājumu, «Nordica» turpinās lidojumu pakalpojumus, savukārt LOT nodarbosies ar maršrutiem un biļešu tirdzniecību, uzņemoties komerciālo risku,» skaidrojusi Ojakēra.

Poļu lidsabiedrība LOT nevēlas savu gaisa telpu tik viegli atdot bez cīņas īru zemo izmaksu lidsabiedrībai Ryanair vai citām zemo izmaksu lidsabiedrībām. Viņu atbilde ir Polishwings, kas ir otrā poļu zemo izmaksu lidsabiedrība (pirmā zemo izmaksu lidsabiedrība ir ) un lidsabiedrības LOT meitas uzņēmums. Tiek plānots, ka Polishwings savu darbību uzsāks 2005. gada februārī ar vienu miljonu eiro lielu pamatkapitālu un piecām Boeing 737 markas lidmašīnām. Pavisam lidsabiedrība plāno nodarbināt apmēram 50 darbiniekus. Lidsabiedrība LOT ar šo soli vēlas novērst iespējamo pasažieru noslieci gaisa transporta satiksmē uz zemo izmaksu lidojumu piedāvātājiem. Polishwings lidos no Varšavas, Katovices un iespējams, ka no Vraclavas. Šīs idejas realizācijai ir atrasts arī viens sabiedrotais – lidsabiedrība Lufthansa, kura no 2002. gada oktobra nodarbina savu zemo izmaksu lidsabiedrību Germanwings (2004. gada ir pārvadāti jau gandrīz trīs miljoni pasažieru un peļņa palielinājusies par 50%). Poļu zemo izmaksu lidsabiedrība Polishwings līdz ar to lidos arī uz lidsabiedrības Germanwings labi izveidotajām mērķa lidostām – Ķelni un Štutgarti, no kurienes Polishwings pasažieri varēs tālāk doties uz, piemēram, Barselonu, Romu un Lisabonu. Tajā pašā laikā Polishwings bāzas lidosta Varšavā tiks paplašināta, īpaši lidojumiem austrumu virzienā.

Latvijas aviokompānija airBaltic noslēgusi sadarbības līgumu ar LOT Polish Airlines. Šī sadarbība airBaltic klientiem piedāvās lidojumus uz Eiropas dienvidaustrumiem, savukārt LOT Polish Airlines pasažieriem uz Ziemeļeiropu, informē aviosabiedrībā.

Šobrīd airBaltic maršrutā Rīga – Varšava nodrošina līdz diviem lidojumiem dienā. Šī sadarbība sniegs iespēju LOT Polish Airlines piedāvāt saviem pasažieriem ērtus savienojumus starp Varšavu un Oslo (Norvēģija), un starp Varšavu un Helsinkiem (Somija).

airBaltic komercdirektors Kristofs Vjate norāda, ka, uzlabojot savienojumus starp Rīgu un citām tranzītlidostām, airBaltic klientiem nodrošina iespēju nokļūt reģionos, uz kuriem tiešie reisi nav pieejami.

LOT Polish Airlines stratēģijas, partnerattiecību un alianšu direktors Mihals Novaks cer, ka pateicoties sadarbībai ar airBaltic, vēl vairāk ceļotāju no Latvijas izvēlēsies savienojumus caur Šopēna lidostu LOT lidojumiem.

Daugavpilī pēc rekonstrukcijas tiks atklāts Daugavpils Poļu kultūras centrs (Varšavas ielā 30), informē Poļu kultūras centra direktore Žanna Stankeviča. Gandrīz gadu ēka atradās kapitālajā remontā, kuru finansēja Polijas valdība. Poļu nams ir vienīgais Latvijas poļu īpašums: 1930. gadā ēka tika nopirkta par poļu savāktajiem līdzekļiem, padomju laikā to nacionalizēja, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas poļi atguva savu īpašumu un 1997. gadā tajā ar lielu Daugavpils pašvaldības atbalstu tika radīts Poļu kultūras centrs. 30.septembrī visi Daugavpils Poļu kultūras centra kolektīvi piedalīsies nama atklāšanai veltītajā koncertā, kur parādīs poļu tautas tradīciju “Dožynki”, kuru, kā paskaidroja Ž.Stankeviča, “veic tad, kad novākta raža, tā simboliski parādot darbu beigas un jaunas radošās sezonas sākumu.” Svētku pasākumu apmeklēs liels skats viesu gan Latvijas, gan Polijas, arī Polijas Republikas Senāta vicemaršals Maciejs Plažiņskis, Apvienības „Wspólnota Polska” priekšsēdētājs Andžejs Stelmahovskis Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Maciejs Klimčaks, pašvaldības, dažādu organizāciju pārstāvji utt.

Latvijas un Polijas gurķi pirmo reizi veikala plauktā mērojas spēkiem godīgā cīņā ar reālo cenu, norāda dārzeņu audzētāji .

DB veiktie aprēķini liecina, ka garos gurķus pašmāju audzētāji pašlaik tirdzniecības ķēdēm pārdod par aptuveni 3,2 eiro kilogramā, savukārt lielākajos mazumtirdzniecības tīklos to cena pieaug līdz aptuveni 4,4 eiro. Piemēram, Rimi Latvia tīkla veikalā Valdemārs 20. martā Latvijas gurķi maksāja 4,39 eiro, savukārt no Polijas ievestie – 3,79 eiro. Getliņu tomātu kilograma cena tiklā pašlaik ir 5,99 eiro, kas ir 15% mazāk nekā šajās dienās pirms gada. Savukārt Mežvidu tomāti maksā 5,49, kas ir par 7% lētāk. «Jāpiebilst, ka pieprasījums pēc Latvijas tomātiem šobrīd ir vērtējams kā ļoti labs, pat lielāks nekā piedāvājums,» atzīmē Dace Valnere, Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste. Maxima Latvija tīkla veikalos pašmāju garie gurķi maksā 4,39 eiro kilogramā, poļu gurķus nopirkt nevar, savukārt no Spānijas ievesto akcijas cena ir 1,39 eiro. Trešo dienu lielākajos abu tīklu veikalos pieejami arī vietējie lauka gurķi, kuru kilograma cena pirmajās dienās ir 4,99 eiro. Savukārt Rīgas Centrāltirgū vietējo gurķu vēl pārdošanā nav, toties plaši pārstāvēti poļu un ukraiņu audzētāji, kuru produkciju var iegādāties, šķiroties no 2,5 līdz 3 eiro par kilogramu.

Poļu lidsabiedrība LOT Polish Airlines 2004. gadā ir sasniegusi neto peļņu 3 miljoni zlotu (730 000 eiro) apmērā un tajā pašā laikā operatīvie zaudējumi sasniedz 41,8 miljonus zlotu (10,2 miljoni eiro). Jāatzīmē, ka 2003. gadā neto zaudējumi sasniedza 111,6 miljonus eiro. Lidsabiedrības apgrozījums savā uzņēmuma pamatdarbības virzienā ir palielinājies par 2,5%, sasniedzot 2,9 miljardus zlotu (715 miljonus eiro). LOT Polish Airlines šādu starpību starp neto peļņu un operatīviem zaudējumiem skaidro ar valūtas kursa svārstībām un degvielas cenu kāpumu. Turpretī 2005. gadā LOT plāno sasniegt pozitīvus operatīvos rezultātus.

«Pie mums – Polijas vēstniecībā – pat notikusi īpaša tikšanās, kas veltīta ābolu tēmai! Mūs satrauc, ka, teiksim, Rimi veikalu ķēdē vissliktākie un vislētākie ir tieši poļu āboli. Ābolu audzēšana ir sena poļu tradīcija un specializācija, tāpēc ir tik bēdīgi raudzīties uz šo nepretenciozo piedāvājumu,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze saka Polijas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis.

«Ja jau veikalu plauktos grib likt tos lētākos un neizskatīgākos ābolus no Polijas, tad cenšamies pierunāt poļu firmas, lai turpat blakus pircējs redzētu arī skaistus un kvalitatīvus poļu ābolus,» viņš turpina.

«Vēl jo vairāk, kāds menedžeris man paskaidroja, ka apzīmējums «Polijas produkts» Latvijā netiek uztverts pozitīvi, bet drīzāk kā zemākas kvalitātes produkts; katrā ziņā – ne no tā augstākā plaukta. Atturēšos minēt konkrētus nosaukumus, bet kāda Polijas firma gribētu ienākt Latvijā ar ļoti kvalitatīvu produkciju un tagad domā, kā šim produktam piešķirt vācu vai angļu nosaukumu, lai to varētu tirgot kā luksusa preci. Šī stereotipa dēļ, kas pastāv arī Polijā, Polijas produkcija bieži vien tiek tirgota ar citiem zīmoliem. Pēdējā laikā poļu uzņēmēji sākuši domāt, kā šo sabiedrības viedokli mainīt,» stāsta vēstnieks.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Poļu nams», vērojot tā sauktās šokolādes desas «Saldā brunete» un pildīto cepumu riekstiņu tapšanas procesu.

SIA «Poļu nams» ir ģimenes uzņēmums, kas savu darbību sāka jau 2001. gadā mazā dzīvoklī Āgenskalnā un ar 300 latiem kabatā.

«Kamēr es vēl mācījos, mans vīrs strādāja konditorejas uzņēmumā un viņam šķita, ka zina, kā labāk visu vajadzētu darīt. Kādu dienu, braukājot pa citām konditorejām, viņš atcerējās tos laikus, kad bērnībā klasesbiedrenes vecmāmiņa cienājusi ar gardu šokolādes desu. Tā nu mēs uzmeklējām šo vecmāmiņu un viņa mums iedeva recepti,» saka Gunita Kugrēna (ex. Pole), SIA «Poļu nams» īpašniece.

Sākums mazajā dzīvoklī Āgenskalnā gan bijis raibs. «Mums bija laba komanda - lai gatavotu «Saldo bruneti» un pildītos riekstiņus, tika pieaicināti ne tikai draugi, bet arī kaimiņi, kā arī es pati strādāju pa naktīm un no rīta braucu uz augstskolu,» atceras G. Kugrēna.

43% iedzīvotāju paredz, ka viņiem personīgi, bet 26% - ka Latvijai nākamais gads būs labāks par šo gadu, liecina 2016.gada decembrī pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati.

Gada nogalē 17% iedzīvotāju šo gadu Latvijai novērtē kā labāku, 24% uzskata, ka tas ir bijis sliktāks, bet 55% domā, ka tas ir bijis tāds pats kā iepriekšējais.

Šie vērtējumi kopumā ir sliktāki nekā pagājušā gada nogalē iegūtie. Pirms gada pozitīvas atbildes sniedza par 5 procentu punktiem vairāk iedzīvotāju - t.i. 22% iedzīvotāju 2015.gadu Latvijai vērtēja kā labāku par iepriekšējo, bet 15% to vērtēja kā sliktāku, kas ir krietni retāk nekā šī gada nogalē iegūtie 24%.

Vēsturiski vissliktākos aizvadītā gada novērtējumus Latvijas iedzīvotāji pauda 2009.gada nogalē, kad kopumā tikai 4% iedzīvotāju 2009.gadu Latvijai vērtēja kā labāku nekā iepriekšējo, bet 79% - kā sliktāku.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Scott Hann, a well-known writer on religious issues, described how he improved his relationship with his wife just turning on the romance, what simply means enjoying better the time spent together, bringing frequently flowers and renewing the honey-moon kind of love that time uses to erode.

Latvia is undergoing difficult times and even the most optimists of the analysts foresee that the worst has not come yet. There is a lot of talk all around about the causes of the crisis, the description of its features, the way how was managed till now and the tsunami that sooner or later is going to come. Nevertheless this is not time for problem seeking; this is time for seeking solutions, for encouraging creativity and ultimately for fostering creativity.

Let’s make simple the point making a parallel with a tennis match, my favorite sport by the way.

Any tennis player knows that to win a match the task is at the time simple and challenging (please, be attentive that I am intentionally not using the word complex):

Turk Hava Yollari AO, pārvadātājs, kas pazīstams kā Turkish Airlines, vēlas iegādāties Polskie Linie Lotnicze LOT SA, Polijas valsts kontrolēto pārvadātāju, intervijā laikrakstam Rzeczpospolita sacījis Turkish Airlines vadītājs Temels Kotils (Temel Kotil), vēsta Bloomberg.

LOT esot vienīgā Centrāleiropas aviokompānija, kuras pārņemšanu pašlaik apsver Turkish Airlines, un sadarbība varētu sākties ar kopuzņēmumu, sacījis T. Kotils.

Saskaņā ar viņa sacīto ilgākā termiņā LOT varētu iekļauties Turkish Airlines stratēģijā «izveidot pirmo piecu zvaigžņu Eiropas aviokompāniju», liekot uzsvaru uz pakalpojumu kvalitāti nevis zemām cenām.

Pašlaik notiekot sarunas arī starp Turkish Airlines un Serbijas pārvadātāju JAT Airways.

Ņemot vērā aktīvo ceļošanas sezonu un Pasaules koru olimpiādes dalībnieku došanos prom, starptautiskā lidosta Rīga šonedēļ, īpaši nedēļas nogalē aicina ceļotājus lidostā ierasties laikus – airBaltic pasažierus vismaz trīs stundas pirms plānotā reisa, bet pārējo aviokompāniju pasažierus vismaz divas stundas pirms plānotā reisa, lai savlaicīgi nokārtotu nepieciešamās formalitātes.

Aviokompānijas airBaltic pasažieriem pieejama arī vakara reģistrācija – sākot no pulksten 19 līdz pulksten 22 reģistrācija iepriekšējā vakarā notiek reģistrēšanās sektorā pie reģistrācijas galda ar norādi Vakara reģistrācija. Turpat var nodot arī bagāžu. Pēc reģistrēšanās pasažieris saņem iekāpšanas karti, ar kuru nākamajā dienā lidostā jāierodas savlaicīgi, paredzot laiku kontroles procedūru veikšanai.

Papildu klasiskajai reģistrācijai lidostā pieejamas arī šādas iespējas:

- pašreģistrēšanās automāti lidostā - tajos var reģistrēties aviokompāniju airBaltic, Lufthansa, Finnair, LOT, Transaero klienti;

Igaunijas aviosabiedrībai Estonian Air valdības aizdevuma 8,3 miljonu eiro apmērā pietiks tikai tuvākajiem trīs mēnešiem, tāpēc kaimiņvalsts valdība pieņēmusi lēmumu lidsabiedrībai piešķirt papildus kredītu 16,6 miljonu eiro apmērā.

Tāpat Igaunijas valdība nolēmusi, ka Ekonomikas ministrijai ne vēlāk kā līdz 4. martam Eiropas Komisijai jāiesniedz pieteikums par valsts palīdzības palielināšanu problēmu nomocītajai lidsabiedrībai līdz 37 miljoniem eiro, vēsta kaimiņvalsts raidorganizācija ERR. Igaunija jau lūgusi Eiropas Komisiju akceptēt tās iepriekš piešķirto kredītu lidsabiedrībai.

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Parts lidsabiedrībai piešķirto papildus aizdevumu vērtējis kā tādu, kurš gan Estonian Air pasažieriem, gan arī pašai kompānijai dos pietiekošu pārliecību par spējām veikt restrukturizāciju.

J. Parts arī uzsvēra, ka finanšu līdzekļi Estonian Air tiks piešķirti kredīta veidā un ar laiku nonāks atpakaļ valsts rīcībā. Tāpat papildus finanšu līdzekļi ir paredzēti tieši Estonian Air restrukturizācijai, nevis «uzturēšanai pie dzīvības», kā tas bija iepriekšējā aizdevuma gadījumā.

Īrijā turpinās ažiotāža, ko sacēla Īrijas plašsaziņas līdzekļos tendenciozi iztulkotais poļu laikraksta stāsts par Magdu – bez darba palikušu poļu viesmīli, kura izmanto šīs valsts sociālās garantijas.

Par to raksta baltic-ireland.ie.

Reaģējot uz šo rakstu, vaļsirdīgs Monaghan grāfistes domnieks apgalvojis, ka ārzemnieki, kuri pieprasa sociālos pabalstus, sagraus valsts sociālās nodrošināšanas sistēmu, vēstījis Irish Examiner.

Seamuss Treanors, kurš ir pašvaldības deputāts kopš 2009.gada, pēdējo divu dienu laikā radiostacijās Newstalk un Northern Sound esot apgalvojis, ka 40% sociālā budžeta tiek tērēti ārzemniekiem.

Tomēr Sociālās aizsardzības departaments šo apgalvojumu noliedzis, norādot, ka apmēram 21 miljardu eiro lielais sociālās labklājības budžets tiek izlietots 50 dažādās programmās un netiek veikta pabalstu saņēmēju uzskaite pēc valstspiederības.

Latvija 2002. gadā piedalījās 12 starptautiskos tūrisma gadatirgos. Pēc Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) ziņām - viens no nozīmīgākajiem gadatirgiem bija Berlīnes ITB, kurš pulcināja vairāk kā 135 000 apmeklētāju. Visvairāk līdzekļu 26 627 Ls vērtībā Latvijas dalības organizēšanai tika izlietoti specializētajā darījumu tūrisma gadatirgū Ženēvā. Latvijas apmeklētie tūrisma gadatirgi 2002. gadā un izlietotā nauda:“Reiseliv 2002” Oslo 2 415 Ls “Matka 2002” Helsinki 3 119 Ls “Reisen 2002” Hamburga 938 Ls “Vivattur 2002” Viļņa 1 249 Ls “Balttur 2002” Rīga 150 Ls “ITB 2002” Berlīne 6 736 Ls “BIT 2002” Milāna 2 310 Ls “TUR-2002” Gēteborga 1 849 Ls “MITT 2002” Maskava 5 876 Ls “EIBTM-2002” Ženēva 26 627 Ls “TT Warsaw 2002” Varšava 1 695 Ls “WTM 2002” Londona 20 563* Ls * Latvijas delegācija šobrīd piedalās Londonas tūrisma gadatirgū kas notiek 11.-14.11.2002. Avots: TAVA

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.