Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn kļuvusi par valdes priekšsēdētāju uzņēmumā SIA MISX, kura attīstītajam aptuveni divu miljonu eiro vērtajam projektam divu gadu laikā vajadzētu vainagoties ar tehnoloģiju, kas uzņēmumiem ļaus būtiski ieekonomēt un racionālāk izlietot patērējamo enerģiju.

Sudraba norāda, ka uzņēmuma attīstītās tehnoloģijas saturs pagaidām ir konfidenciāla informācija. Tāpat, aizbildinoties ar līgumu konfidencialitāti, viņa neatklāja projekta finansu avotus.

Par uzņēmuma dibināšanas iemesliem Sudraba stāstīja, ka sākotnēji Fizikālās enerģijas institūtā strādājošie cilvēki un fundamentālās fizikas pārstāvis Viktors Gavrilovs nonākuši līdz zinātniskajam atklājumam, kuru zinātnieki nolēmuši realizēt. Bet, lai to izdarītu, ideju vajadzējis patentēt.

Zinātniskā ideja ieinteresēja uzņēmējus, kuri noticēja, ka tā ir īstenojama, līdz ar to uzņēmējiem un zinātniekiem dzima doma radīt uzņēmumu, kas varētu finansēt tehnoloģiju iegādi un radīt apstākļus idejas īstenošanai, pastāstīja Sudraba.

Maizes kvalitātes konkursā pēc žūrijas vērtējuma zelta diplomio un medaļas par izcilu maizes kvalitāti tika piešķirti 15 maizes paraugiem.

Sudraba diplomi un medaļas par ļoti labu kvalitāti piešķirtas 23 maizes paraugiem, savukārt bronzas diplomi un medaļas par labu kvalitāti – 6 maizes paraugiem, vēsta konkursa rīkotāji.

AS Hanzas Maiznīcas saņēma zelta diplomu par Kuršu sēklu maizi, kā arī sudraba diplomus par Kuršu rudzu maizi un Kungu baltmaizi. SIA Fazer Maiznīcas saņēma sudraba apbalvojumus par Druva Mākoņmaize un Fazer Gardā baltmaize, kā arī bronzas apbalvojumu par Druva Māras rudzu maize. SIA Iļģuciema maiznīca konditoreja saņēma zelta apbalvojumus par Tiroles maize, savukārt bronzas apbalvojumu - par Ciabata ar tomātiem un baziliku un Ciabata Natture. SIA Dona saņēma sudraba apbalvojumus par trīs produktiem – Saldskābā maize, Rudzu maize un Piena baltmaize. SIA Lāči saņēma zelta apbalvojumu par Īsta rupjmaize, kā arī sudraba apbalvojumus par Īsta baltmaize un Gaišā augļu maize. SIA Saldus maiznieks piešķirts bronzas apbalvojums par Zemnieku rudzu maize.

SIA Latvijas Amerikas acu centrs 2018. gadā plāno sasniegt četru milj. eiro lielu apgrozījumu, nākamajā gadā investīcijām atvēlēt vienu milj. eiro, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Latvijas Amerikas acu centrs (LAAC) šogad pārkāpusi 25 gadu slieksni, un tā valdes locekle Una Brūna, atskatoties uz paveikto, atzīst, ka sākotnēji tā bija pat samērā traka ideja, veidot privātu klīniku, jo tolaik visi ārsti strādāja valsts medicīnā. Klīnikas dibinātājs un investors bija ASV profesors Džons Džozefs Makdermots, kurš Latvijas ārstiem iedēstīja ideju un ticību saviem spēkiem par privātas klīnikas izveidošanu. «Viņš bija tikai iespējas devējs, bet uzņēmuma vadība tolaik bija četru ārstu rokās, kuriem bija jādomā, kā vadīt biznesu, jo bija atbildība gan pret darbiniekiem, gan pacientiem, kuri saņēma pakalpojumu. Sākumā klīnikā bija tikai četri ārsti un menedžeris, kurš gan vadīja klīniku, gan pārdeva brilles, gan veica virkni citu pienākumu. Tagad klīnikā strādā 15 ārsti un ir plaša administrācijas komanda,» stāsta U. Brūna, kura pati uzņēmumā strādā jau 24 gadus.

Bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba ir gatava uzņemties tautas kustības vadīšanu, lai vienotu cilvēkus «ceļā uz laimīgu Latviju».

Sudraba šodien speciāli sasauktajā preses konferencē paziņoja, ka šādu lēmumu pieņēmusi, jo vēlas, lai tiktu celta pavisam cita Latvija, lai katrs cilvēks tajā būtu laimīgs un katrs rastu savu piepildījumu.

Kustībai patlaban nav nosaukuma. Pašai Sudrabai šis nosaukums esot «Latvija - manas mājas».

Viņa norādīja, ka līdz šim esošie modeļi un sistēma ir novedusi pie kārtības, ka vara tiek veidota atsevišķiem cilvēkiem tikai varas pēc. Taču viņa aicināja apzināties, ka vara ir tautai un tā ir kustība, kurā tauta atmostas. «Cilvēki negrib dzīvot, kā dzīvoja līdz šim. Es esmu izdarījusi savu izvēli - es gribu būt kopā ar tautu, es esmu gatava vienot tautu,» sacīja Sudraba.

Bolīvijas pilsēta Potosi 17. gadsimtā kļuva pasakaini bagāta, jo tajā tika atrasts «sudraba kalns» jeb vērienīgas sudraba atradnes. Sudrabs gan pēc kāda laika beidzās, un pilsēta ieslīgusi nabadzībā, taču patlaban Kanādas kompānija South American Silver lēš, ka netālu no Potosas varētu būt aptuveni 230 miljonu unču sudraba atradnes, vēsta worldcrunch.com.

17. gadsimta septiņdesmitajos gados Potosa Bolīvijā bija viena no pasaules lielākajām un bagātākajām pilsētām – tā bija divreiz lielāka par Madridi, kuras iedzīvotāju skaits tolaik bija 100 tūkst. Potosas veiksmes atslēga bija sudrabs jeb, pareizāk sakot, sudraba kalns. Leģendas vēsta, ka pēc ēdienreizēm sudraba trauki tika mesti laukā pa logu, lai lieki nepūlētos ar to mazgāšanu. Tomēr sudraba krājumi beigušies, un 19. gadsimta sākumā pilsētas izrakteņu ieguves rūpniecību piemeklēja lejupslīde.

Patlaban pastāv iespēja, ka Bolīvija varētu vēlreiz piedzīvot «sudraba veiksmi». Kanādiešu kompānija South American Silver lēš, ka Potosas ziemeļos Malku Kotā (Mallku Khota) varētu atrasties aptuveni 230 miljonu unču sudraba, kura vērtība ir aptuveni seši miljardi ASV dolāru. Papildus tam tiek lēsts, ka atradnēs ir arī 1481 tonna indija un 1082 tonnas gallija, kas tiek izmantoti elektronikas ražošanā un modernās aizsardzības sistēmās.

Bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) valdības vadīšanas laikā lētāko diplomātisko dāvanu saņēmis no Azerbaidžānas Sanagačalas naftas termināla direktora - 7,11 eiro vērtībā.

Dāvana, kuras vērtība novērtēta viszemāk, bijusi stikla šķīvis ar mozaīku, kas veido British Petrolium logo.

Savukārt dāvana, kuras vērtība ir bijusi visaugstākā, ir Kataras Ministru prezidenta šeiha Hamada bin Džasina Al Tani dāvātais Rolex rokas pulkstenis 10 671 eiro vērtībā.

Kopumā Dombrovskis premjerministra amatā saņēmis 89 diplomātiskās dāvanas. Tās viņam dāvinājušas gan dažādu valstu augstākās amatpersonas - ministri, Ministru prezidenti, karaļi, gan arī dažādu uzņēmumu vadītāji un pārstāvji.

Vācijas kanclere Angela Merkele Dombrovskim savulaik uzdāvinājusi Roberta Šūmaņa meistardarbu, Karlosa Kleibera operu un koncertu ierakstu DVD komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu komplektu, Riharda Vāgnera operu Nībelungu gredzens ierakstu DVD komplektus. Arī Polijas Ministru prezidents Donalds Tusks dāvinājis CD - Frederika Šopēna ierakstus un grāmatu par komponistu.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Linda Raituma, uzņēmuma Paade Mode dibinātāja un vadītāja. Paade mode ir pirmais latviešu modes zīmols, kurš saņēmis bērnu modes Oskaru - Francijas Milk Fashion Design Award godalgu. «Mums seko Zara, nevis mēs Zarai,» saka L. Raituma. 98% no Paade mode izstrādājumiem tiek eksportēti uz vairāk nekā 15 pasaules valstīm.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Vienmēr esmu zinājusi, ka nodarbošos ar ražošanu. Kad dzīvē pienāca izšķirošs brīdis un bija jāpieņem lēmums - ko darīt - izvēlējos to, kas visvairāk iet pie sirds. Ja dari kaut ko, kas tiešām patīk, esi noturīgāks pret grūtībām un neskaiti darba stundas. Šobrīd redzu, ka no nekā esam radījuši jau kaut ko, kas ir atzīts visā pasaulē. Tas ir lielākais gandarījums un iemesls darbu turpināt.

Šodien sudraba cena spēja sasniegt 38,73 ASV dolāru par Trojas unci atzīmi, kas ir augstākā minētā dārgmetāla vērtība kopš 1980. gada.

Jāpiebilst, ka sudraba cena šā gada pirmajā ceturksnī pieaugusi jau par 22% (turklāt sudraba cena augusi jau 9 ceturkšņus pēc kārtas). Sudraba cenas straujais pieaugums skaidrojams ar to, ka tas investīciju ziņā tiek uzskatīts par alternatīvu zeltam – tikai lētāks, to samērā plaši izmanto arī rūpniecībā un pēc šī metāla gaidāms lielāks pieprasījums no Ķīnas, raksta Reuters. «Mēs esam novērojuši lielu pieprasījumu (pēc sudraba) no Ķīnas un domājam, ka palielinājusies sudraba izmantošana saules enerģijas savākšanas tehnoloģijās. Ķīna arvien vairāk pievērsīsies atjaunojamās enerģijas ražošanai – it sevišķi pēc kodolkatastrofas Japānā. Pieprasījums no Ķīnas pēc minētā metāla vidēja un ilgtermiņa skatījumā tikai pieaugs,» lēš Austrālijas investīciju kompānijas ANZ analītiķi.

Jaunu kravas automašīnu modeļu izstrādē, galvenais uzsvars neapšaubāmi ir funkcionalitāte, kvalitāte un uzticamība. Taču ne mazāk svarīgs komponents pēdējos gados ir kļuvusi arī krāsa.

Kravas automašīnā galvenais kritērijs ir funkcionalitāte. Tā ir gan darbavieta, gan birojs, gan guļamistaba, un tam visam ir jābūt iekārtotam un jādarbojas nevainojami. Baltā krāsa joprojām ir populārākā kravas automašīnu kabīnēm – tāpēc, ka tā ir vislētākā standarta krāsa, kā arī citu iemeslu dēļ.

Volvo Trucks krāsu un materiālu dizainere Karīna Bīstrema (Carina Byström) uzskata, ka krāsa ir būtiska zīmola daļa arī kravas automobiļiem.

“Šajā ziņā mēs pagaidām vēl atpaliekam no vieglo automašīnu ražotājiem, taču ir skaidri saskatāms, ka arī kravas automašīnu nozarē arvien lielāka nozīme zīmola tēla veidošanā ir dizainam un krāsai,” stāsta Karīna Bīstrema.

Latvijas Banka izsludinājusi konkursu papildus 20 latu monētas Sudraba lasis kalšanai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kā DB.lv skaidroja centrālās bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle, Sudraba laša pirmā tirāžas daļa - 5 000 eksemplāri - ir izpārdota.

Lēmums par tirāžas palielināšanu līdz 10 tūkstošiem eksemplāru tika pieņemts pirms monētas laišanas apgrozībā, tāpēc šāda korekcija ir pieļaujama. Tagad, kad publiskota Sudraba laša maksimālā tirāža, to mainīt vairs nav pieļaujams.

Pēdējo tirāžas daļu LB plāno saņemt aprīļa beigās vai maija sākumā. Monētu kalšana izmaksās 35 tūkstošus latu, un tā tiks kalta Lietuvas kaltuvē Lietuvos Monetų Kalykla.

Pēdējā laikā būtiski pieaugusi sudraba cena, tomēr ar ieguldījumiem tajā jāuzmanās, norāda Swedbank Private Banking ieguldījumu pārvaldes vadītājs Oskars Briedis.

Ieguldītājiem jāatceras, ka sudraba cena svārstās vairāk nekā zeltam, un tas ir uzskatāms par riskantu ieguldījumu. Kā rāda vēsture, kad krīt zelta cena, sudraba vērtība mēdz samazināties straujāk.

Nesenais sudraba cenas rallijs ir samazinājis šī dārgmetāla cenas pievilcību attiecībā pret zeltu. Mēneša laikā sudraba cena ir pieaugusi vairāk nekā par 12% un tikai nedaudz atpaliek no visu laiku augstākā punkta, kuru sasniedza 2008.gadā izejvielu cenu buma laikā. Zelta vērtība mēneša laikā augusi par 4%. Sudrabs relatīvi pret zeltu ir pietuvojies pēdējo desmit gadu vidējam līmenim, turpmāka cenu konverģence varētu arī nebūt tik spēcīga, uzskata eksperts.

Pirmdien pēc pagājušas nedēļas straujajiem cenu kritumiem augstākos līmeņos devās zelta un sudraba vērtības.

Kopumā šobrīd pasaules finanšu tirgos valda pieņēmums, ka sudraba cenas pagājušas nedēļas kritums ir bijis pārāk straujš un pašreiz minēto dārgmetālu var iepirkt ar zināmu atlaidi, raksta Bloomberg.

Jāatgādina, ka sudraba «burbuļa» plīsuma formālais pamats bija paziņojumi, ka pasaules lielākajās preču biržās ievērojami palielinātas prasības investoriem, kas vēlas tirgoties ar sudraba nākotnes kontraktiem, kāpinot drošības depozītu minimālos apmērus maržinālās tirdzniecības veikšanai. Jāteic, ka korekcija sudraba cenai brieda, tomēr tās straujums pārsteidza. Valdot šādam fonam, pagājušās nedēļas laikā sudraba cena saruka par aptuveni 30% (pirms šī straujā kritienu sudraba cena šogad bija kāpusi par 57%).

Kustības No sirds Latvijai mērķu īstenošanai tiks dibināta arī partija, apliecina bijusī valsts kontroliere, jaunizveidotās kustības dibinātāja Inguna Sudraba.

Jau ziņots, ka Sudraba šā gada janvārī dibinājusi biedrību tautas kustība No sirds Latvijai, liecina SIA Firmas.lv informācija.

Sudrabas biedrība dibināta šā gada 28.janvārī.

Biedrībā ir divas amatpersonas - Sudraba un Diāna Novicka.

Savukārt LTV raidījums Panorāma ziņoja, ka Sudraba aicinājusi savam domubiedru pulkam pievienoties Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri.

Viņš minēto informāciju apstiprina, sakot, ka komentārus par savu izvēli varēs sniegt mēneša beigās, kad būs beidzies viņa pilnvaru termiņš tiesā.

Jau ziņots, ka bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba pērn 27.novembrī speciāli sasauktā preses konferencē paziņoja par vēlmi saliedēt sabiedrību vienotā kustībā. Viņa gan atzina, ka viņas mērķis nav pašai vadīt tautas kustību un cilvēkiem ir jāorganizējas pašiem.

Laikā, kad Eiropas Savienību (ES) skārusi krīze, pērn ES viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir sasniedzis rekordu – 1,6 miljardus, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2010. gadā, turklāt visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu skaits ir pieaudzis Baltijas valstīs, Bulgārijā un Rumānijā, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējās desmitgades laikā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvalstīs ir gan pieaudzis, gan samazinājies. 2003. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits bija sasniedzis zemāko punktu, bet turpmākos četrus gadus pēc kārtas tas pieauga. 2008. un 2009. gadā viesnīcās pavadīto nakšu skaits ES dalībvasltīs samazinājās, bet 2010. gadā sāka pamazām atkopties, 2011. gadā sasniedzot jaunu rekordu kā rezidentu, tā nerezidentu viesnīcās pavadīto nakšu skaitā.

Viesnīcās pavadīto nakšu skaits pērn pieaudzis visās 27 ES valstīs, izņemot Itāliju. 2011. gadā visvairāk viesnīcās pavadīto nakšu ir bijis Spānijā (288 miljons nakšu, kas ir 7,8% pieaugums, salīdzinot ar 2010. gadu), Itālijā (249 miljoni nakšu, kas ir par 1,2% mazāk nekā gadu iepriekš), Vācijā, Francijā un Lielbritānijā. Šajās piecās ES dalībvalstīs pavadīto nakšu skaits apjoma ziņā veido 70% no kopējā viesnīcās pavadīto nakšu skaita visās ES dalībvalstīs.

«Highku» vēlas uzsākt zeķu ražošanu ar sudraba diegiem; šobrīd notiek kampaņa pūļa finansējuma vietnē «Indiegogo» pirmā ražošanas pasūtījuma noformēšanai

«Highku» projekta vadītājs Mārtiņš Plēsums stāsta, ka projekta mērķis ir uzlabot cilvēku ikdienas un sporta dzīves apstākļus, kā arī pēdu veselību kopumā ar Latvijā ražotām sudraba diegu zeķēm. «Šie diegi zeķēs padara pēdas drošas no baktērijām un nepatīkamas smakas līdz pat septiņām dienām bez zeķu mazgāšanas! Arī man sākumā tas šķita nereāli gluži kā no kādas reklāmas, solot absolūtas pasakas. Patiesībā tur nav nekādu brīnumu – sudrabs ir antibakteriāls un pasīvi veic nelabvēlīgo baktēriju neitralizāciju,» viņš apgalvo.

Ideja radās pagājušā gada vasaras sākumā. «Lietoju klasiskas melnas kokvilnas zeķes un katru dienu, pārnākot mājās, man oda zeķes. Arī tad, kad pārnācu ap pusdienas laiku un biju bijis kurpēs vien četras piecas stundas. Skaidrs, ka pagājušā vasara bija ļoti karsta, bet birojs man bija cokolstāvā, kur vienmēr ir optimāla temperatūra,» stāsta M. Plēsums. Viņa gadījumā izrādījās, ka pie vainas bija jaunās kurpes, kas, lai arī bija no ādas, tika apstrādātas ar speciālu kopšanas līdzekli, lai varētu valkāt arī sliktos laika apstākļos. «Principā apavi bija padarīti par «plastmasas maisiņu». Jā, tie atgrūda ūdeni un netīrumus, bet apavu līdzeklis vairs neļāva kājām elpot,» teic M. Plēsums. Tomēr laika gaitā, kamēr meklēja problēmas iemeslu un iespējamo risinājumu, viņš uzzināja par zeķēm ar sudraba diegiem. Tās piedāvā vairāki ražotāji, bet pārsvarā šīs zeķes ir paredzētas aktīvam sportam. Tāpēc M. Plēsumam radās ideja par to, ka varētu ražot vienkāršas un klasiskas ikdienas zeķes ar sudraba diegiem.

Padziļinātās sadarbības programmā varētu iesaistīties aptuveni 2300 līdz 3000 uzņēmumu, pašlaik tiem būs nodokļu administrācijas priekšrocības, taču tādas piedāvājot arī citas valsts iestādes, piemēram, CFLA un PMLP.

Šādu ainu iezīmēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas jautājumos Jana Salmiņa. Viņa atzina, ka no 2019. gada sākusi darboties jaunā Padziļinātās sadarbības programma (PSP) un šis gads ir uzskatāms par sava veida pārejas posmu. Tagad tajā ir trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta (kurā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki), vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. DB jau 07.01.2019. vēstīja par to, ka Baltajam sarakstam sākas cita dzīve.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Rīgas dome kā īpašnieks negūst iespējamo labumu no pašvaldības kapitāla komercsabiedrībām, iespējams, ieguldījumi veikti privatizētāju interesēs, LNT raidījumā 900 sekundes atklāja valsts kontroliere Ingūna Sudraba.

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba (Foto: Ritvars Skuja, Db)No katra ieguldītā lata komercsabiedrībās Rīgas dome atpakaļ saņem tikai 0.7 santīmus. Tā kā kopējā kapitāldaļu vērtība ir vairāk nekā 200 miljoni latu, var runāt par negūto labumu, uzskata I. Sudraba. Piemēram, Rīgas mežu, kas apsaimnieko ap 50 tūkstošiem hektāru mežu, ienākumi ir ap 3 miljoniem latu, bet izdevumi – 200 tūkstoši. Visi ienākumi paliek pašas komercsabiedrības īpašumā. Savukārt Rīgas parki un dārzi, kas ir pašvaldības aģentūra, nodarbojas ar komercdarbību, pārkāpjot likumu. Valsts kontroliere uzskata, ka pakalpojumus, ko sniedz aģentūra par maksu, vajadzētu nodot privātajam sektoram.

Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Viesnīcu Westin un Sheraton dizaina viceprezidente Erina Hūvera apgalvo: "Pilnīgi baltā krāsa liecina par greznību un labu miegu." Westin viesnīcas pirmās sāka popularizēt balto gultas veļu un dvieļus. Pēc Hūveras teiktā, viesnīcās baltā gultas veļa un baltie dvieļi rada "oreola efektu" un, pateicoties tam, numuri izskatās kā nesen atjaunoti.

Ko nozīmē un ar ko asociējas baltā krāsa?

Aptaujas dati liecina, ka Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs baltā krāsa visbiežāk tiek saistīta ar izcilību, laipnību, godīgumu, tīrību, sākumu, neitralitāti un precizitāti.

Rietumu kultūrā baltā krāsa visbiežāk ir saistīta ar nevainību vai tīrību, taču budismam šis tonis nozīmē svētumu, pašapziņu, tīrību un integritāti. Baltā aura atspoguļo dvēseles harmoniju.

Baltā krāsa visvairāk asociējas ar tīrību. Ir lietas, kuras parasti ir baltas, lai izskatītos tīrāk un arī tāpēc, ka šīm lietām ir jābūt tīrām, piemēram, ledusskapis un trauki, tualetes pods un izlietnes, gultas veļa un dvieļi. Baltā krāsā tradicionāli ir ārstu, medmāsu, zinātnieku un laboratorijas tehniķu halāti, lai gan mūsdienās lieto arī gaiši zilā vai zaļā krāsā. Baltu darba apģērbu visbiežāk valkā pavāri, maiznieki un miesnieki, kā arī franču restorānu viesmīļu priekšauti ir balti.

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Foto: GIVEN

Kurš ir viens no pirmajiem lielajiem izaicinājumiem pāra attiecībās? Daudzi piekritīs, ka runa ir par gredzena izvēli laulībām, jo tas ir lēmums, kur jāsasniedz vienprātība neskatoties uz stila, modes un citām gaumes atšķirībām. Galu galā – laulību gredzens tiek izvēlēts visam kopdzīves laikam, tāpēc tam ir jābūt tādam, kas, ikreiz to ieraugot, priecē acis un sirdi. Reizēm pāra laulības gredzeni un to izvēle kļūst par interesantu tematu ne tikai pašam pārim, bet arī tuviniekiem, padarot izvēles procesu vēl sarežģītāku. Lai izvēli atvieglotu, jau laikus ir jāzina, tieši ko mēs vēlamies. Vai zini, kāds ir Tavs perfektais laulību gredzens? Ja ne – lasi tālāk un uzzini, kādi tie mēdz būt un izvērtē kuri no tiem ir tuvāki Tavai sirdij.

12. starptautiskā reklāmas festivāla Golden Hammer konkursā Latvijas aģentūrām piešķirts augstākais interaktīvās kategorijas novērtējums Access key, divi Zelta un divi Sudraba āmuri, liecina 7guru.lv publicētā informācija.

Access key balvu, kas apliecina izcilību interaktīvajā kategorijā, šogad saņēmusi aģentūra Media House. Galvenā balva radošajā kategorijā Creativity Case piešķirta Ogilvy&Mather Ukraine, bet mediju kategorijas augstāko novērtējumu Best use of media saņēma Wiktor Leo Burnett no Slovākijas. Pēdējo reizi kāds no augstākajiem apbalvojumiem Latvijas aģentūrai tika piešķirts 2008. gadā.

Konkursā Zelta āmuru saņēma Media House par kampaņu veikalam Depo, integrējot tā piedāvājumu interneta spēlē Ferma.

Vēl viens Zelta āmurs piešķirts žurnāla Ir īpašniekam AS Cits medijs par tviterī izveidoto kontu Zīlītes. Šī pati kampaņa saņēmusi arī Sudraba āmuru interaktīvo risinājumu kategorijā.

Padziļinātās sadarbības programmā (PSP) kopumā iesaistījušās 4065 juridiskās personas, kuras jau 2019. gadā izmantos iespējas, ko dod atrašanās šajā sarakstā

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas informācija.

DB jau vēstīja, ka 2019. gadā padziļinātās sadarbības programma (PSP) darbosies citādi nekā iepriekš, tagad tajā būs trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta, tajā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki, vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. Lai arī Padziļinātās sadarbības programma darbojas kopš 2012. gada, pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, tajā bija iekļauti tikai 79 dalībnieki, kuri visi arī ir ieskaitīti PSP augstākajā – zelta līmenī. Savukārt sudraba līmenī ietvertas 378 personas un bronzas līmenī – 3608. Šā gada sākumā tika lēsts, ka jaunajā PSP varētu iesaistīties vairāk nekā 2000 uzņēmumu, taču realitātē šis kopējais skaitlis ir divas reizes lielāks. 2019. gada sākums bija sava veida iespēju brīdis, jo tikai šogad bija iespēja uzreiz iekļūt sudraba līmenī, bet, neizmantojot šo iespēju tagad, 2020. gadā nāktos sākt ar zemāko – bronzas – līmeni neatkarīgi no tā, vai uzņēmums pēc kritērijiem atbilst sudraba vai varbūt pat zelta līmenim. Turpmāk dalībnieku atbilstību dalībai programmā VID vērtēs reizi ceturksnī. Jauni dalībnieki programmā tiks iekļauti katru gadu no 1. janvāra. Lai programmas dalībnieks kvalificētos augstākā līmenī, pavadāmais laiks bronzas līmenī ir vismaz viens gads, bet sudraba līmenī – vismaz divi gadi. Tādējādi, lai nokļūtu zelta līmenī, būs nepieciešami trīs gadi un tikai ceturtajā varēs sasniegt augstāko līmeni.

Latvijas Banka ceturtdien, 12. augustā, laidusi apgrozībā 1 lata piemiņas monētu «Latviešu ābece» divos kalumos - sudrabā un vara un niķeļa sakausējumā. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte un ģipša modeli - tēlniece Ligita Franckeviča.

Latvijas Bankas jubilejas monētas ir miniatūri mākslas darbi, ko velta Latvijas vērtībām - notikumiem, panākumiem, cilvēkiem, mūsu kultūras zīmēm. Godājot latviešu izglītības vēsturi, Latvijas Banka velta monētu ābecei, kuras reversā atveidots vecākajā zināmajā latviešu ābecē redzamais gailis. Latvijas Banka izmanto pasaulē un arī Latvijā ar Dziesmu svētku monētu jau aprobētu praksi un ābecei veltīto monētu nokalusi gan augstākajā jeb «proof» kvalitātē sudrabā, gan pakāpi zemākajā «Brilliant Uncirculated» kaluma kvalitātē vara un niķeļa sakausējumā. Sudraba monēta ievietota kārbiņā, vara un niķeļa - īpašā iesaiņojumā ar bagātīgu informatīvo materiālu.