Nepiesaistot stratēģisko investoru, nacionālās lidsabiedrības airBaltic uzturēšana laikā no 2013. līdz 2016. gadam valsts budžetam papildus var prasīt vēl vismaz 96 miljonus latu.

Tā liecina portāla Pietiek rīcībā nonākušie airBaltic ReShape plāna nepubliskotās daļas dokumenti. Portāls arī atzīmē, ka, lai arī publiski, atsaucoties uz ReShape plānu, medijiem ziņots, ka lidsabiedrība jau 2014. gadā atsāks strādāt ar peļņu, Pietiek rīcībā esošie dokumenti liecina, ka tā nav. Proti, ReShape plānā norādīts - pastāv liels risks, ka airBaltic 2016.gadā var atgriezties pie zaudējumiem.

airBalticReShape plāna sagatavošana un arī tā papildināšana ir partijai Vienotība pietuvinātajam uzņēmējam Ģirtam Rungainim pastarpināti piederošās investīciju un finanšu konsultāciju firmas Prudentia Advisers (Prudentia) kompetence. Valdība šo plānu slēgtā sēdē apstiprināja martā.

Kā liecina portāla rīcībā esošie dokumenti, lidsabiedrības ReShape plānā tiešām paredzēts, ka izmaksu restrukturizācijas rezultātā airBaltic šo gadu varētu pabeigt ar 38 miljonu latu zaudējumiem, 2013. gadu – ar 16 miljonu latu zaudējumiem, savukārt 2014.gadā jau varētu strādāt ar 10 miljonu latu peļņu, 2015.gadā ar 9 miljonu latu pelņu, 2016.gadā ar 16 miljonu latu peļņu, bet 2017. gadā - ar 4 miljonu latu peļņu.

Tomēr nekur publiski nav izskanējušas ReShape plānā izteiktās norādes, ka «airBaltic riskē atgriezties pie zaudējumiem pēc 2016. gada,» jo izteiktās prognozes par potenciālo lidsabiedrības peļņu ir atkarīgas no citiem, ārējiem faktoriem.

Iepriekš amatpersonas nav informējušas, ka ReShape plānā skaidri norādīts: papildus valsts jau airBaltic ieguldītajiem līdzekļiem, kas saskaņā ar lidsabiedrības 2011.gada pārskatu veido vismaz 67 miljonus latu (Valsts kases aizdevums), airBaltic tuvākos trīs gados papildus būs nepieciešami vēl vismaz 96 miljoni latu, kas saistīti ar lidsabiedrības plāniem par flotes atjaunošanu.

Portāls norāda, ka faktiski no ReShape plāna dokumentos minētā izriet, ka gadījumā, ja airBaltic neizdosies piesaistīt stratēģisko investoru, valsts, saglabājot kontroli pār lidsabiedrību, riskē gan ar teju 100 miljonu latu lieliem papildu ieguldījumiem, gan faktu, ka lidsabiedrība pie reālas peļņas tā arī var nenonākt.

Neoficiāli portālam zināms, ka līdz šim nekādus panākumus stratēģiskā investora piesaistē konsultants Prudentia nav guvis, kas savukārt esot radījis stresu premjera Valda Dombrovska pārstāvētās partijas Vienotība rindās, apzinoties, ka politiski airBaltic varētu pārvērsties par V. Dombrovska valdības neveiksmes stāstu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra