Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Iepriekšējie trīs gadi bija lielisks periods obligāciju investoriem. Pagājušais gads bija īpaši izcils, kad gandrīz visas lielākās obligāciju segmenta apakšklases nodrošināja divciparu ienesīgumu. Fantastiskākie rezultāti 2012. gadā bija spekulatīvā kredītreitinga uzņēmumu obligāciju segmentā, kur vidējais ienesīgums pakāpās virs 15%, investīciju kredītreitinga uzņēmumu obligācijām daudz no šī līmeņa neatpaliekot.

Lai saprastu, kādēļ vēsturiski zemu procentu likmju periodā ir iespējams sasniegt šādu ienesīgumu, ir vērts atcerēties to, kā veidojas obligāciju ienesīgums viena perioda laikā. Kopējo ienesīgumu obligācijā, piemēram, viena gada laikā, veido šī gada laikā saņemtie obligācijas kupona maksājumi, kā arī obligācijas cenas pieaugums vai samazinājums gada laikā. Ja procentu likmju līmenis finanšu tirgos ir iepriekšējā gadā samazinājies, tad ilgtermiņa obligāciju cena šajā periodā būs pieaugusi. Turklāt, ja procentu likmju līmenis pakāpeniski samazinās katru gadu, tad arī katru gadu investors papildus var saņemt obligācijās ieguldītās pamatsummas pieaugumu. Tādēļ arī pēdējo trīs gadu laikā atsevišķi obligāciju segmenti ir spējuši nodrošināt akciju tirgum līdzvērtīgu ienesīgumu ar mazākām ienesīguma svārstībām (skatīt 1.attēlu). Triju gadu laikā, visu Eiropas obligāciju (gan valdību, gan uzņēmumu) tirgus sasniedza 5.5% gada ienesīgumu (iBoxx EUR Overall TR), kamēr Eiropas plašs akciju tirgus nodrošināja 7.1% gada ienesīgumu (STOXX 600 EUR Gross Returns).

Tikko kā lepni atteikusies no finanšu drošības spilvena, Portugāle attopas banku ķezā

Pēc apjoma otrā lielākā Portugāles kredītinstitūcija Banco Espírito Santo ir pamatīgās naudas grūtībās, un tai nepieciešama restrukturizācija, ziņo Reuters. Tas licis kāpt Portugāles valsts obligāciju ienesīguma rādītājam un satricinājis akciju tirgus abos Atlantijas krastos. Tas viss notiek vien pāris mēnešus pēc starptautiskās aizdevuma programmas beigām maija vidū.

Aizvien miskastē

Arī pēc aizdevuma programmas noslēgšanas kredītreitingu aģentūras Portugāles parādzīmes aizvien patur «atkritumu» līmenī jeb zem investīcijām cienīga statusa. Maijā Standard & Poor’s paaugstināja savu Portugāles obligāciju nākotnes vērtējumu no negatīva uz stabilu.

Baltijas uzņēmumi jau vēsturiski finansējuma nepieciešamības gadījumā ierasti vērsušies pie bankām, taču ne vienmēr šī ir vienīgā iespēja.

Vērtspapīru emitēšana ir apsvēršanas vērta un efektīva alternatīva papildu finansējuma piesaistei. Uzņēmumiem var emitēt gan kapitāla, gan parāda vērtspapīrus. Un obligāciju emisiju var veikt gan dažādas iestādes un institūcijas, gan privāti uzņēmumi. Pretēji akciju emisijai, obligāciju emisija neietekmē uzņēmuma īpašnieku sastāvu.

Obligācijas ir parāda vērtspapīru veids, kas tiek izmantots, lai piesaistītu līdzekļus finanšu tirgū. Vienkāršoti darījuma būtību var raksturot kā obligāciju emitenta aizņemšanos tirgū no daudziem aizdevējiem (obligāciju pircējiem) atbilstoši vienādiem emitenta sagatavotajos obligāciju emisijas noteikumos vai prospektā ietvertajiem nosacījumiem.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Līdzās kredītriskam procentu likmju risks ir nozīmīgs ieguldījumu riska avots, kurš noteikti jāņem vērā, investējot obligācijās vai citos fiksēta ienākuma instrumentos.

Procentu likmju risku veido ieguldījuma sākotnējās vērtības iespējamās svārstības nākotnē procentu likmju izmaiņu dēļ. Ja tirgus procentu likmes pieaugs, obligācijas vērtība samazināsies; ja tirgus procentu likmes samazināsies, obligācijas vērtība augs. Kopējo ienesīgumu viena gada laikā no ieguldījumiem parāda vērtspapīros noteiks saņemtie procenti un šo vērtspapīru tirgus cenas izmaiņas.

Eirozonas valstu parādu krīze un nenoteiktība par šīs krīzes ietekmi uz pasaules ekonomikas izaugsmi un tās iespējamajiem risinājumiem un to sekām ir likusi investoriem meklēt glābiņu visdrošākajos iespējamajos aktīvos – investīciju līmeņa valdību parādzīmēs. ASV un Vācijas valstu 10 gadīgo obligāciju ienesīgums ir noslīdējis zem 2%. Par iespēju šodien aizdot naudu Vācijai eiro valūtā uz pavisam īsu termiņu investori ir pat gatavi piemaksāt – īstermiņa parādzīmju ienesīgumi ir brīžiem kļuvuši pat negatīvi. Toties investors var būt drošs par sava ieguldījuma pamatsummas saņemšanu pilnā apmērā ieguldījuma termiņa beigās. Tajā pašā laikā, izvairoties no kredītriska, investors ir uzņēmies procentu likmju risku.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Centrālo banku realizētā naudas drukāšanas politika un iepludināšana finanšu tirgos veicinājusi investoru ticību biržām, kā rezultātā akciju cenas pieaugušas, bet obligāciju pārdošana izraisījis šo prasījuma vērtspapīru ienesīguma palielināšanos, līdz ar to tās kļuvušas investoriem interesantākas.

Pēdējā mēneša laikā par fiskālās stabilitātes paraugu uzskatītās Vācijas desmit gadu valsts obligāciju ienesīgums pakāpies no 1,97% līdz 2,05%, savukārt ASV šis rādītājs palielinājies no 2,06% līdz 2,37%. Tajā pašā laikā vienas no eirozonas rūpju meitām - Itālijas - desmit gadu obligāciju ienesīgums sarucis par vairāk nekā pusprocentpunktu - līdz 4,9%, kas liecina par tirgus uzticības līmeņa palielināšanos.

Komentējot to, kuras obligācijas ieguldītājiem varētu solīt potenciāli lielāko atdevi investīciju kompānijas M2M Asset Management portfeļu pārvaldnieks Harijs Beķeris, pirmkārt, jāņem vērā, ka korporatīvo obligāciju ienesīgums ietver sevī gan attiecīgās valsts risku, gan paša uzņēmuma risku. Otrkārt, jāatceras, ka pie līdzvērtīgas finanšu kvalitātes attīstības valstu tirgi tradicionāli sniedz lielāku potenciālo atdevi nekā attīstīto valstu tirgi, jo ietver sevī augstākas riska prēmijas politisko un ekonomisko risku dēļ. Eksperts vērš uzmanību, ka starp attīstības tirgiem, savukārt, Austrumeiropas reģions izsenis ir izcēlies ar relatīvi augstākiem ienesīguma rādītājiem. Šis reģions ārzemju investoriem saistās ar paaugstinātu, reizēm neizprotamu risku un tāpēc bieži vien tiek atstāts novārtā. Ienesīgumi investīciju reitinga emitentiem Austrumeiropā stipri atšķiras viens no otra, svārstoties robežās no 2% līdz pat 8% gadā atkarībā no dzēšanas termiņa.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vakardienas lēmums palielināt eiro bāzes procentlikmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,5% nozīmē turpmāku eiro kredītu mērenu sadārdzināšanos. Tas nozīmē, ka būs nepieciešama lielāka naudas summa parāda apkalpošanai nākotnē, lēš eksperti.

«Katrā ziņā ECB apliecināja, ka turpina soļot pa iepriekš nosprausto likmju celšanas taku, šodienas preses konferencē vēl aizvien iezīmējot nostāju par labu likmju celšanai arī turpmāk. Kā sava kompasa galveno rādītāju ECB saglabā inflācijas draudus un cenu stabilitātes saglabāšanu nākotnē,» norāda Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.

Apņēmība dedzīgi cīnīties ar inflāciju caurvija visu šodienas centrālās bankas preses konferenci. «Tas nosaka arī ECB turpmāko rīcību, un pagaidām var gaidīt, ka šogad sekos vēl viena likmju celšanas reize - ļoti iespējams atkal pēc trīs mēnešiem oktobrī. Līdz ar šo lēmumu bankas savus brīvos līdzekļus centrālajā bankā var noguldīt par 1% gadā (tāpat kā iepriekš - 50 bāzes punktus zem bāzes likmes). Tādēļ pagaidām vēl aizvien var prognozēt, ka Euribor likmes kopumā turpinās savu virzību augšup un 2% robežu trīs mēnešu Euribor var sasniegt jau gada beigās. Tas, protams, palielina kredītmaksājumus gan eirozonas, gan Latvijas kredītņēmējiem, tai pat laikā slāpējot izaugsmi, kas nepieciešama veiksmīgai parādu krīzes pārvarēšanai eirozonā,» spriež P. Stepiņš.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Dažādu faktoru kopums raisījis plākšņu pārbīdi obligāciju tirgū, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas obligāciju tirgū pēdējo nedēļu laikā cenu un ienesīguma svārstības uzņēmušas sen neredzētus apmērus. Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šonedēļ pirmo reizi vairāku mēnešu laikā atzīmējies virs 0,7% līmeņa, lai gan vēl aprīļa vidū tas noslīdēja līdz 0,05% atzīmei. Pieaug arī daudzu citu eirozonas valdību parāda vērtspapīru ienesīgums un pašlaik izskatās, ka, piemēram, Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums ir ceļā uz 2% atzīmes sasniegšanu. Līdz sen neredzēti augstiem līmeņiem pie 2,3% atzīmes pieaudzis arī ASV garāka termiņa obligāciju ienesīgums.

Ja obligāciju ienesīgums tik strauji aug, tad attiecīgi ļoti strauji sarūk šo vērtspapīru cena. Līdz ar šādu situāciju tiek spriests par to, vai šobrīd šis tirgus nav burbuļa plīšanas stadijā. Lielākā daļa ekspertu gan pauž pārliecību, ka šī ir bijusi vien īslaicīga un vajadzīga cenu korekcija Eiropas obligāciju tirgū un drīzumā atkal vajadzētu atsākties vecajai spēlei uz šo vērtspapīru cenu palielināšanos. Galu galā reģiona obligāciju ienesīgums gandrīz bez pārtraukuma pazeminājies kopš pagājušā gada sākuma.

Portugāles valdības nonākusi uz sabrukuma robežas, kad divi valdības ministri paziņojuši par savu gatavību atkāpties, sekojot ārlietu ministra Paulu Portaša piemēram, kurš savu atlūgumu iesniedzis otrdien.

Valdību nolēmuši pamest Demokrātiskā un sociālā centra – Tautas partijas (CDS-PP) lauksaimniecības ministre Asunscao Kristas un sociālās drošības ministrs Pedro Mota Soaress. Viņi savu lēmumu pieņēmuši sekojot CDS-PP līdera, ārlietu ministra Paulu Portašam, kas atlūgumu otrdien iesniedzis saistībā ar nesaskaņām par valsts starptautiskās glābšanas ietvaros nepieciešamajām reformām.

Portugāles premjers Pedro Pasušs Koelju jau paziņojis, ka nepieņems P. Portaša atkāpšanos un turpinās vadīt valdību, lai nodrošinātu stabilitāti un strādātu pie politiskā strupceļa pārvarēšanas. Komentētāji šo situāciju nosaukuši par absurdu.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

Neskatoties uz Itālijas centieniem jaunās valdības izveidošanā, valsts 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums šodien atkal palielinājās virs 7% atzīmes. Tieši šīs atzīmes sasniegšana tiek uzskatīta par kritisku, kas valstij ilgākā termiņā nozīmē nespēju norēķināties par savām parādsaistībām.

Kādu laiku pēc šis atzīmes sasniegšanas pie starptautiskajiem aizdevējiem bija spiestas doties Grieķija, Portugāle un Īrija.

Šodien turpināja palielināties arī Francijas obligāciju ienesīgums un, piemēram, 10 gadu termiņa šīs valsts parāda vērstpapīru ienesīgums sasniedza 3,65% atzīmi, kas ir par procentpunktu vairāk nekā pirms mēneša.

Tiek lēsts, ka šobrīd Francijas bankām pieder aptuveni 600 miljardi eiro perifēro valstu parāda. Turklāt vairāk nekā puse no šīs summas veido tieši Itālijas parāds. Ja Itālijai turpinās būt slikti, arī Francija var tikt ievilkta parādu krīzes virpulī.

Jāteic, ka Francijas attālināšanos no ekonomiski ļoti stiprām valstīm pamanījuši arī investori, proti, pieaug Francijas obligāciju ienesīgumi, kas situāciju šai valstij padara tikai grūtāku. Piemēram, starpība starp Vācijas un Francijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgumiem pārsniegusi 1,8 procentpunktus, kas ir augstākais līmenis eirozonas vēsturē. Turklāt arī korelācija starp šo valstu obligāciju ienesīgumiem ir pajukusi – šobrīd Francijas obligāciju ienesīgumi uzvedas līdzīgi kā perifērajām valstīm.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's, atsaucoties uz nepieciešamību samazināt parādu un vājajām izaugsmes perspektīvām, pazeminājusi Portugāles valsts parāda reitingu, ziņo BBC.

Tikmēr Portugāles galvenā opozīcijas partija paziņojusi, ka iebilst pret valdības taupības plāniem, bet valsts premjerministrs brīdinājis, ka valstij varētu būt nepieciešama glābšana.

«Politiskās krīzes sekas varētu palielināt riskus mūsu ekonomikai un novest pie iejaukšanās,» viņš teicis.

Kā vēstīts, Portugāli nospiež augstais parāda slogs, un tā jau kādu laiku cīnās, lai izvairītos no starptautiskas palīdzības, kāda bija nepieciešama Grieķijai un Īrijai.

Ministru prezidenta Žozē Sokratiša valdība pagājušās nedēļas piektdienā nāca klajā ar jaunākajiem taupības pasākumiem, kuru mērķis ir pārliecināt investorus un citas Eiropas Savienības valstis.

Vācijas farmācijas gigants Merck draud atsaukt miljoniem eiro vērtas investīcijas no Portugāles, jo valsts pārziņā esošajām slimnīcām radušās problēmas ar rēķinu apmaksu, vēsta thelocal.de.

Kompānija tagad draudot izstāties no nākotnes pētniecības projektiem.

«Mūsu investīcijas pētniecībā tiek plānotas ilgtermiņā,» sacījis Merck Portugāles vadītājs Fricis Sačers.

«Savstarpēja uzticēšanās ir svarīgs pamats,» viņš piebildis. «Bet Portugāles nevēlēšanās maksāt grauj šo uzticību,» skaidrojis kompānijas pārstāvis.

Biržā "Nasdaq Riga" šodien sākusi nebanku kreditētāja "DelfinGroup" obligāciju 10 miljonu eiro vērtībā tirdzniecību "First North" Obligāciju sarakstā, teikts biržas paziņojumā.

Obligāciju sarakstā iekļautas 10 000 obligācijas ar nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju kupona gada likme ir mainīga - 8,75% plus trīs mēnešu EURIBOR.

Obligāciju dzēšanas datums ir 2024.gada 25.septembris.

"DelfinGroup" finanšu direktors un valdes loceklis Aldis Umblejs norāda, ka kopumā šī ir astotā obligāciju emisija kopš 2013.gada, un šajā periodā ar obligācijām piesaistīti 47 miljoni eiro. Turklāt šī ir jau sestā obligāciju emisija, kas tika iekļauta tirdzniecībai "Nasdaq Riga".

Līdz ar jauno obligāciju kotēšanu šobrīd investoriem būs pieejamas divas "DelfinGroup" obligāciju emisijas "First North" alternatīvajā tirgū.

"Priecājamies par katru Latvijas uzņēmumu, kas spēj un zina, kā izmantot biržas sniegtās priekšrocības. Vēl lielāks prieks ir par tiem uzņēmējiem, kas spēj finansējumu biržā piesaistītu atkārtoti. Sveicam DelfinGroup ar atkārtotu obligāciju iekļaušanu Nasdaq First North tirgū!" pauž Nasdaq Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Neilgi pēc ziņas par Indexo 2. līmeņa pensiju plānu reģistrāciju Twitter pamanīju šādu diskusiju:

https://twitter.com/krizdabz/status/881888088263450625

Biju pārsteigts, kad, cenšoties atrast dažādus viedokļus, tajā skaitā, par riskiem, tā arī neko neatradu. Pamatā varēja novērot «reliģisku» indeksu fondu slavināšanu un jebkura cita viedokļa kritizēšanu bez plašākiem argumentiem. Arī no Indexo puses kādu paškritiskāku «blakusefektu» apskatu viņu pārvaldīšanas metodei neatradu.

Lai arī absolūti atbalstu konkurences palielināšanos un pamatotu komisiju samazināšanu pensiju pārvaldīšanas jomā, tomēr vēlos īsi ieskicēt, ka Indexo piedāvātajā variantā ir arī savas ēnas puses. Diemžēl šeit neiztikt bez iedziļināšanās tehniskās finanšu niansēs, un tas tikai pierāda, ka viss nav tik vienkārši, kā tiek pasniegts. Vēl jo vairāk - jāatceras, ka šajā gadījumā uz spēles ir likti būtiski nākotnes uzkrājumi.

Juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls AS Grenardi Group (mātesuzņēmums GRENARDI un GIVEN veikaliem) paziņo par publisko obligāciju piedāvājumu 12 miljonu eiro apmērā visās Baltijas valstīs ar fiksētu gada procentu likmi 10% un dzēšanas termiņu trīs gadi. Parakstīšanās periods ilgs līdz 15. aprīlim, un tajā var piedalīties gan profesionāli, gan privātie investori.

"Teju 25 gadu laikā mēs esam ne tikai nostiprinājuši savu līderpozīciju Baltijā, bet arī pārliecinājušies par juvelierizstrādājumu nozares noturību. Grupas panākumu pamatā ir pārdomāta koncepcija un plašs juvelierizstrādājumu klāsts – gan pasaules zīmoli, gan pašu veidotas, unikālas rotu kolekcijas. Mēs esam piemērs tam, kā latviešu iedzimto mīlestību pret estētisko un skaisto var pārvērst veiksmīgā biznesā. Tāpēc esam gandarīti, ka šī obligāciju emisija būs pieejama plašākai sabiedrībai, ļaujot gan profesionālajiem, gan privātajiem investoriem, tostarp mūsu klientiem, piedalīties Grupas veiksmes stāstā," saka Ģirts Rudzītis, AS Grenardi Group valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir izsludinājusi obligāciju apmaiņas piedāvājumu, kā rezultātā obligacionāri, kuru īpašumā ir Mogo AS 2021/2024 obligācijas ar ISIN kodu LV0000802452, tās var apmainīt pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar dzēšanas termiņu 2028. gadā.

Eleving Group obligāciju apmaiņas piedāvājuma periods ilgs no 2023. gada 26. septembra līdz 13. oktobrim. Visiem esošajiem Mogo AS nenodrošināto obligāciju (ISIN LV0000802452) turētājiem tiek piedāvāta iespēja apmainīt esošās obligācijas pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar augstāku kupona likmi.

Katras obligācijas nominālvērtība ir noteikta EUR 100,00 apmērā. Jauno obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gadā, bet to kupona likme būs noteikta 12-13,5% robežās, ar procentu izmaksu reizi ceturksnī. Galējā kupona likme tiks noteikta līdz 2023. gada 2. oktobrim.Tā kā obligāciju nominālvērtības atšķiras, to apmaiņas attiecība ir noteikta 1:10, t. i., viena Mogo AS obligācija (ISIN LV0000802452) dod tiesības tās turētājam to apmainīt pret desmit jaunām Eleving Group eiroobligācijām (ISIN DE000A3LL7M4).