Eiropas un Āzijas valstu politiķu un biznesa līderu sanāksme dos iespējas Latvijas biznesam veidot jaunus kontaktus

Tā par aprīļa beigās Rīgā gaidāmo 3. ASEM (Āzijas un Eiropas sanāksme) transporta ministru sanāksmi «Multimodālā transporta savienojumu attīstība Eirāzijā – status quo un ieskats nākotnē» sarunā ar Dienas Biznesu norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Pasākuma ietvaros paredzētas gan ministru tikšanās, gan vairākas darba sesijas konferences formā.

Kāds ir 3. ASEM sanāksmes mērķis un loma gan Eiropas Savienības (ES), gan Latvijas kontekstā?

Sanāksme ir ļoti nozīmīga, jo mēs uzstādām mērķi – multimodālu transporta savienojumu attīstība Eirāzijā. Latvija par to ir ļoti daudz runājusi, un šajā gadījumā mēs iesaistām arī visas ES dalībvalstis. Turklāt formāts ir tāds, ka par to, kā labāk dibināt un attīstīt transporta saites, diskutē ne tikai Eiropas un Āzijas ministri, bet arī starptautisku organizāciju vadītāji, kravu īpašnieki un ražotāji. Tas ir svarīgi ne tikai ES, bet arī Latvijai, jo esam sevi pozicionējuši kā vietu, kur veidot Ziemeļeiropas distribūcijas centrus.

Vai Latvijai ir kādi konkrēti mērķi, ko tā vēlas šajā konferencē panākt?

Pasākums būs ļoti kupli apmeklēts. No 51 uzaicinātās delegācijas, dalību jau apstiprinājušas 33, tostarp 20 ministri, arī ES transporta komisāre Violeta Bulca. Tāpat esam uzrunājuši biznesa līderus no tādām kompānijām kā Hewlett Packard, IKEA, uzaicinājuši piedalīties Adidas u.c. kompānijas. Tātad būs kravu īpašnieki un uzņēmēji, kuriem ir bizness austrumos un kuriem ir nepieciešams veikt piegādes Eiropas tirgum. Protams, esam uzaicinājuši arī plašu loģistikas speciālistu loku. Piemēram, Duisburgas sausās ostas vadītāju, tāpat būs pārstāvji no Deutsche Bahn (Vācijas dzelzceļš) un Krievijas dzelzceļa, kā arī no vairākām reģionā aktīvām loģistikas kompānijām, lai dibinātu saites loģistikas ķēžu attīstībai Latvijā, Baltijā un visā Eiropā.

Vai Latvija piedāvās kaut ko konkrētu un vai varētu tikt parakstīts kāds nodomu protokols par investīcijām?

Pārsvarā paredzētas paneļdiskusijas par principiem, bet paralēli notiks arī divpusējās tikšanās gan ar politiķiem, gan biznesa pārstāvjiem, kur tad arī runāsim par daudz konkrētākām lietām. Par nodomu protokoliem vai tamlīdzīgām lietām man šobrīd informācijas nav, tas atkarīgs no tā, cik aktīvi būs uzņēmēji, tostarp no Latvijas. Mūsu ostām un loģistikas kompānijām tā ir unikāla iespēja sevi pozicionēt un piedāvāt sadarbību, jo Rīgā sapulcēsies biznesa līderi no Āzijas un ES valstīm.

Raugoties, piemēram, Ķīnas acīm, Latvija Eiropas kartē ir neliela vieta. Vai Latvija uzsvērs savas priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, vai arī pozicionēsies kā vienots reģions?

Protams, ka salīdzinājumā ar Ķīnas apmēriem Latvija ar diviem miljoniem iedzīvotāju ir neliela teritorija ar mazu tirgu, un viena pati, varbūt pat visas Baltijas valstis kopā, nav diez ko interesanta teritorija uzņēmējiem, kas Ķīnā darbojas. Bet jāņem vērā, ka galvenais mērķis ir pozicionēt Latviju Ziemeļeiropas apgādēm.

Tādā gadījumā mēs lūkojamies uz visu Skandināviju un Krievijas rietumu daļu, kā arī Poliju, kur kopumā ir daudz lielāks tirgus. Šobrīd, piemēram skatāmies, kā varētu veikt Eiropas apgādi priekš Hewlet Packard. Patlaban šai kompānijai produkcija caur Baltkrieviju nonāk līdz Duisburgai, no kurienes tad arī tiek veikta preču distribūcija un piegāde. Mēs katru ceturto vai piekto vilcienu varētu formēt uz Rīgu, kas būtu izdevīgāk, ātrāk un lētāk, jo šajā gadījumā nebūtu jāmaina platformas (atšķirīgo NVS, Baltijas valstu un ES standarta platuma sliežu dēļ). Tādējādi tiktu veikta Ziemeļeiropas apgāde no Rīgas vai kādas citas Latvijas pilsētas. Tātad noteikti ir jāskatās uz reģionu, mēs nevaram runāt tikai par Latviju. Tāpēc arī mani kolēģi no Lietuvas un Igaunijas piedalīsies ASEM sanāksmē, un mēs pozicionēsimies kā Baltijas reģions, kaut arī konkurējam savā starpā. Tas, ka pasākums ir tik plaši apmeklēts, paver mums lielas iespējas.

Visu interviju Pozicionēs Latviju kā vietu Ziemeļeiropas piegādēm lasiet otrdienas, 21. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (6. lpp.)!

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra