Būvnieki publiskās un privātās partnerības projektos saskata glābiņu nozarei nākamā plānošanas perioda pirmajos gados. Savukārt valsts tos redz kā pēdējo izeju, ja nebūs nepieciešamā finansējuma no Eiropas fondiem vai valsts budžeta.

Ja pietiekamā apjomā 2014.gadā nebūs ceļu būves projektu, ko finansētu valsts vai līdzfinansētu no Eiropas Savienības (ES) fondiem, tas ļoti negatīvi ietekmēs nozari kopumā, bet mazākās ceļu būves kompānijas varētu arī bankrotēt, norāda uzņēmēji. Kā vienīgo izeju viņi redz publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus. Savukārt valsts pret PPP izturas ļoti piesardzīgi, un labāk gribētu izmantot ES fondu naudu, jo tas būtu lētāk, kā arī cer uz autoceļu fonda atjaunošanu.

Iekļaujot PPP kā vienu no infrastruktūras obektu finansējuma veidiem Nacionālajā attīstības plānā (NAP), nākamajā plānošanas periodā valsts šādus projektus gan pieļauj, bet nesola, ka tādi tiks īstenoti. Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) nav ne par, ne pret PPP, bet redz to kā potenciālu iespēju līdzekļu piesaistei, ja valstij šāda nepieciešamība rodas, norāda PKC konsultants Valters Bolēvics. NAP līmenī gan neprādīsies konkrēti projekti, kuros PKC ieteiktu PPP izmantot, jo tas jau būs valdības un attiecīgas nozares ministra kompetences un izvēles jautājums.

Par finansējumu nākamajam plānošanas perioduam zināms pietiekami maz, lai neko nesolītu, norāda Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Andris Lubāns. Ja 2013.gada finansējums saglabājas šā gada līmenī, tad 2014. gadā būs ātri «jāpalaiž» jaunais Kohēzijas fonda finansējums, par ko gan daudzi šaubās, norāda VAS Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže, tādēļ arī esot saprotama būvnieku interese par PPP.

Ceļu būves uzņēmumi domā par dažādiem alternatīvajiem finansējumiem, norāda biedrības Latvijas ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Pēc viņa teiktā, ceļinieki apzinās, ka gadījumā, ja procesi ar ES fondu sadali 2014.–2020. gadam un valdības budžetu iespējām aizies pretrunā ar solīto ekonomikas un ceļu būvniecības uzplaukumu, tad alternatīvie finansējumi būs vienīgā iespēja.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra