Rīgas Brīvostai piederošā prāmja Baltic Kristina pārdošana ir izsaukusi visnotaļ interesantu reakciju - šīs pašas brīvostas valdes priekšsēdētājs A. Ārgalis uzskata, ka darījumi ar šo kuģi esot jāizvērtē KNAB.
No vienas puses, jāatzīst - lai gan prāmis tika pārdots par smieklīgu naudas summu - 780 tūkst. Ls (tā iegādei un uzlabošanai Parex bankā tika ņemts kredīts 7,5 milj. dolāru apmērā), te būtu attiecināms teiciens - labāk draņķīgs gals, nekā draņķības bez gala.
Jāņem vērā, ka kuģa dīkstāve ostā tai prasīja milzu naudu, un, tam turpinot stāvēt, Brīvostai ar laiku rastos ievērojami lielāki zaudējumi par Ārgaļa pieminētajiem 9 miljoniem latu. Taču, no otras puses, KNAB tiešām būtu vērts papētīt pilnīgi visu Baltic Kristina "dzīves" posmu Latvijā.
Turklāt gadījumā, ja tiktu atzīts, ka nelikumības ir bijušas, būtu interesanti zināt, konkrēti kurā brīdī ir sagrēkots - 2002. gadā, kad G. Bojāra vadītā Brīvosta nolēma garantēt kredītu šā kuģa iegādei, dažus gadus vēlāk, kad to operējošo kompāniju Rīgas Jūras līnijas tika nolemts iemest "konkurences cīņā" ar Igaunijas prāmju operatoru Tallink, vai arī nupat, to pārdodot? Jau laikā, kad prāmi tika nolemts pirkt, daudzi norādīja, ka šis darījums esot neizdevīgs, taču nav īsti skaidrs, kas bija šādu apgalvojumu pamatā - ekonomiski aprēķini vai arī politkonkurentu sprēgāšana.