Transports un loģistika

Prāmju līniju vadīs Kamarūts

Sandra Dieziņa, 25.05.2004

Jaunākais izdevums

Prāmja Baltic Kristina aģentkompānijā Rīgas jūras līnija (RJL) darbu sācis jauns valdes priekšsēdētājs, bijušais sulu ražotājas Gutta valdes loceklis Gatis Kamarūts, informē RJL sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Evita Matisone. patlaban neesot zināms, kādēļ akcionāri nolēmuši mainīt valdes priekšsēdētāju, bet tuvākajā laikā par to tikšot informēts. Līdzšinējais RJL valdes priekšsēdētājs Jānis Butnors varētu sākt strādāt uzņēmuma padomē, pieļāva E. Matisone. Jaunais valdes priekšsēdētājs norādīja, ka vina prioritāte ir attīstīt pasažieru plūsmu no Zviedrijas uz Latviju, kā arī turpināšoties darbs pie otra prāmja iegādes jautājuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

RVR nākotnē plāno ražot vilcienus un piedāvās tos arī Pasažieru vilcienam

NOZARE.LV, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) plānos pēc īpašnieku maiņas ir vilcienu ražošana Rīgā. Tas būtu tikai loģiski, ka RVR Rīgā ražotos vilcienus piedāvātu iegādāties arī AS Pasažieru vilciens (PV), sacīja RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«RVR veiksmīgi nomainījies īpašnieks, esam šķīrušies no Latvijas Krājbankas, un tagad rūpnīca plāno attīstīties - šajos plānos ir arī pasažieru vilcienu ražošana. Būtu dīvaini, ja mēs PV nepiedāvātu iegādāties vietējo produkciju,» skaidroja Kamarūts.

Viņš norādīja, ka RVR bija iesaistīts iepriekšējos PV vilcienu iepirkumos - no viena uzņēmums tika izslēgts, otrā uzvarēja kopā ar Spānijas ražotāju Construcciones Auxiliares de Ferrocariles (CAF), taču šis līgums netika noslēgts.

«Arī trešais iepirkums beidzās bez rezultāta, jo līgums ar Šveices ražotāju Stadler netika noslēgts. Tagad PV paziņoja, ka risinās sarunas ar visiem iepirkumu dalībniekiem, lai rastu risinājumu vilcienu iegādei, tāpēc arī RVR piedāvās savus vilcienus,» sacīja Kamarūts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kamarūts: RVR nav atteikusies no jaunu vilcienu ražošanas

Nozare.lv, 28.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz kā galvenais darbības virziens AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) ir izvēlēta sliežu transporta modernizācija vai specializētā sliežu transporta ražošana, taču RVR nav atteicies no jaunu pasažieru vilcienu ražošanas, un noteikti to darīs, sacīja jaunieceltais RVR valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

«Arī patlaban tiek ražots jauns ritošais sastāvs Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļiem, tās gan ir motrises, nevis vilcieni. Pēdējo četru vagonu motrisi Krievijas dzelzceļam nodevām jau šogad. Šis projekts nav beidzies, un tiks ražotas arī citas jaunas motrises. Šī brīža situācija tirgū prasa spēju zibenīgi pārorientēties un izmantot iespējas, kuras ir tirgū, un pēckrīzes periodā ir salīdzinoši liels pieprasījums vilcienu modernizācijai un remontam, ko arī plānojam sākt tuvākajā laikā,» sacīja Kamarūts.

Jautāts, ja Spānijas vilcienu ražotājs Construcciones y Auxiliares de Ferrocarile (CAF) tomēr nepiegādā vilcienus Latvijai, vai šī pasūtījuma neesamība var radīt problēmas RVR, Kamarūts sacīja, ka problēmas tas neradīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas vagonbūves rūpnīca no bijušā valdes priekšsēdētāja grib piedzīt 137 327 eiro

Db.lv/ LETA, 03.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesniegusi tiesā prasību pret bijušo valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu, informē RVR.

Pēc akcionāru lēmuma šī gada 26. jūnijā Rīgas rajona tiesā iesniegta prasība pret bijušo kompānijas valdes priekšsēdētāju Gati Kamarūtu par zaudējumu piedziņu 137 327 eiro apmērā. «Prasība balstīta uz Sabiedrībai nodarīto kaitējumu un zaudējumiem lielā apmērā, kas tieši saistīti ar bijušā valdes priekšsēdetaja G.Kamarūta darbībām laika periodā no 2014.gada 9.jūnija līdz 2016.gada 10.novembrim,» teikts uzņēmuma paziņojumā.

G. Kamarūts uzskata, ka RVR prasība tiesā ir uzņēmuma Krievijas akcionāra izvēlētā taktika - «labākā aizsardzība ir uzbrukums». Kamarūts aģentūrai LETA sacīja, ka pagaidām nav informēts par RVR iesniegto prasību par zaudējuma piedziņu, tāpēc nevarot to sīkāk komentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Prāmju operatoram Stena Line nosaka labvēlības statusu Liepājas ostā

Vēsma Lēvalde, 29.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operatora Stena Line prāmjiem Liepājas ostā saglabāsies visi labvēlīgie nosacījumi, kas 2012.gadā bija noteikti iepriekšējam prāmju operatoram - Scandlines.

Prāmjiem piešķirta speciāla ostas maksas atlaide, nosakot vienu pastāvīgu ostas maksu - 200 eiro par katru ostas apmeklējumu. Šajā summā ietverta kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas un sanitārā maksa.

Terminēta atlaide 80% apmērā piešķirta arī prāmju apkalpotājai - LSEZ SIA Terrabalt - par ostas kopējās infrastruktūras lietošanu kravām, kuras tiek nosūtītas vai saņemtas ar kravas - pasažieru prāmjiem. Atlaide piešķirta līdz 2013.gada beigām.

Lēmums bijis nepieciešams, lai jaunais prāmju operators Stena Line nemainītu savu politiku attiecībā uz prāmju maršrutiem Baltijas jūrā un saglabātu līniju Liepāja - Trāveminde, skaidroja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. oktobrī juridiski noslēgsies darījums starp prāmju operatoriem Scandlines un Stena Line, pārņemot Latvijas prāmju maršrutus.

Lai arī jaunais īpašnieks būtiskas pārmaiņas pagaidām nesola, Liepājas ostā cer uz jaunu prāmju līniju un kravu apgrozījuma pieaugumu. «Stena Line formāli pārņems prāmju maršrutus no Scandlines 1.oktobrī. Pirmās nedēļas mēs strādāsim pie integrācijas,» DB atklāj Stena Line korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Prāmjus Liepājas ostā apkalpo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Terrabalt. Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Liepājas osta, pateicoties Scandlines, atguva prāmju līniju, ir audzis prāmju noslogojums un reisu skaits. «Pirms divarpus gadiem Scandlines atgriezās Liepājā ar vienu prāmi divas reizes nedēļā, bet tagad ir divi prāmji četras reizes nedēļā. Prāmju noslogotība ir pieaugusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Skinest Rail no mazākuma akcionāriem ir atpircis visas AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca (DLRR) akcijas.

Dzelzceļa nozares koncerns Skinest Rail no mazākuma akcionāriem ir atpircis visas AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca (DLRR) akcijas, tādējādi nodrošinot 100% īpašumtiesības rūpnīcas pamatkapitālā.

Līdz šim, koncernam piederēja 49,9% DLRR akciju. Akciju konsolidācijas rezultātā, rūpnīca izstājās no Nasdaq biržas, kur līdz šim kotējās tās akcijas.

Pēc Skinest Rail valdes locekļa Romana Zaharova teiktā, visu DLRR akciju iegāde ir rūpnīcas un koncerna kopējās attīstības stratēģijas daļa. «Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca ir viens no galvenajiem Skinest Rail uzņēmumiem, tāpēc mums ir ļoti svarīga tā veiksmīga darbība. Esot daļas akciju turētājs, Skinest Rail bija vienīgais akcionārs, kas atbalstījis rūpnīcu visus šos gadus: investējis ražošanā, palīdzējis refinansēt rūpnīcas bankas aizdevumu. Ņemot vērā, ka šodien mēs esam vairāku, liela mēroga un ilgtermiņa projektu īstenošanas uzsākšanas etapā, kā arī esam apņēmušies turpināt investēt DLRR attīstībā, visu akciju konsolidācija un to nonākšana viena īpašnieka īpašumā ir likumsakarīgs un pārdomāts solis», - koncerna DLRR 100% daļu iegādi komentēja Zaharovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Paraksta 21,98 miljonu eiro vērtu līgumu par dīzeļvilcienu modernizāciju

NOZARE.LV, 31.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par 19 dīzeļvilciena vagonu modernizāciju Pasažieru vilciens (PV) parakstījis līgumu ar uzņēmumu apvienību, kurā ietilpst AS VRC Zasulauks, Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca un Rīgas vagonbūves rūpnīca.

Kopējās projekta izmaksas ir 21,98 miljoni eiro, no šīs summas 13 miljoni eiro būs piesaistītais Eiropas Savienības līdzfinansējums. Saskaņā ar parakstīto līgumu šī gada maijā modernizācijai tiks nodots pirmais dīzeļvilcienu sastāvs, un jau šī gada beigās tiks saņemts pirmais modernizētais sastāvs un nodots ekspluatācijā. Kopumā tiks modernizēti pieci trīs vagonu sastāvi un viens četru vagonu sastāvs, bet dīzeļvilcienu sastāviem ar trīs vagoniem tiks ierīkots paaugstināta komforta salons ar 16 vietām. Modernizāciju plānots pabeigt 2015.gada nogalē, kad tiks saņemti pēdējie modernizētie dīzeļvilcienu sastāvi.

Kā informēja uzņēmumā, modernizētie vagoni gan uzlabos novecojušo sastāvu tehnisko stāvokli, gan nodrošinās papildu ērtības pasažieriem. Līdz ar to tiks izpildītas arī Eiropas Savienības vides aizsardzības prasības un ievērota regula attiecībā uz pārvadājumu nodrošināšanu pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Plānots, ka pēc modernizēšanas varēs pagarināt esošo dīzeļvilcienu ekspluatācijas termiņu par vēl 20 gadiem. Modernizācijas rezultātā tiks samazināts energoresursu patēriņš un uzturēšanas izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Konteineru vilciena kravu ar prāmi līdz Skandināvijai nogādā 11 stundās

Žanete Hāka, 13.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju operatoram Stena Line izdevies sasniegt īsāko tranzīta laiku jaunā konteineru vilciena Jivu-Rīga kravas piegādei uz Skandināviju.

Pirmais vilciens maršrutā Jivu-Zabaikaļska-Rīga galapunktā ieradās sestdien, 5.novembrī, jeb 13 dienas no brīža, kad tas izbrauca no Ķīnas, tādējādi apliecinot, ka šis ir ātrākais sauszemes koridors kravām uz Skandināviju, un to izdevies īstenot, pateicoties prāmju kompānijai Stena Line, kas piedāvā prāmju maršrutu no Ventspils uz Nīneshamnu.

Kompānijas piedāvāto prāmju reisu biežums pašreiz ir deviņas reizes nedēļā, taču nākamajā gadā tiek plānots kapacitāti palielināt par 30%. Tādējādi 17 dienu laikā no brīža, kad krava pametīs Ķīnu, to būs iespējams nogādāt galvenajos patēriņa centros Skandināvijā (Oslo/Stokholmu/Gēteborgu). Tas ir jaunums steidzamiem, bet vērtīgiem sūtījumiem transporta pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāmju bizness Liepājā un Ventspilī konkurē un attīstās; līniju skaitu atzīst par optimālu, neizslēdzot jaunus maršrutus.

Abās Latvijas rietumu ostās prāmju prioritāte ir kravu pārvadājumiem, kaut Ventspilī ir vairāk pasažieru vietu un infrastruktūra labāk piemērota pasažieru apkalpošanai. Lielākais prāmju operators Ventspilī un Liepājā ir Stena Line, tomēr šīs ostas iekļautas arī citu operatoru maršrutos, kas savieno Eiropu vai Skandināviju ar Krieviju.

Stena Line prāmji apkalpo vairākus tirgus segmentus. Viens ir industriālie klienti, otrs - autopārvadātāji, bet trešais prāmju klientu loka sektors ir loģistikas operatori, kas veido preču piegādes ķēdes, iekļaujot tajās arī prāmju maršrutus. Ventspilī iebrauc arī Finnlines prāmji, kas savieno Vāciju un Krieviju, bet Ventspils ir starposta, kurā kravas un pasažierus uzņem pa ceļam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sāks sarunas ar uzņēmumu «Kihnu Veeted» par prāmju satiksmi starp Mentu un Ventspili

LETA--BNS, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sāremā pašvaldība nolēmusi sākt sarunas ar Igaunijas kompāniju «Kihnu Veeteed» par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Mentu un Ventspils ostām, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

«Kihnu Veeteed» bija vienīgā kompānija, kas piedalījās publiskajā iepirkuma konkursā ar diviem kuģiem, no kuriem viens tika atzīts par piemērotu konkursa nosacījumiem. Pašvaldība tagad sagaida, ka kompānija 15 dienu laikā iesniegs konkrētu piedāvājumu.

Ja būs iespējams, prāmju satiksme starp Mentu un Ventspili tiks atjaunota nākamajā vasarā.

Veiksmīga iepirkuma gadījumā uzvarētājs «Kihnu Veeteed» iegūs piecu gadu līgumu Mentu-Venspils prāmju līnijas apkalpošanai.

Pašvaldība sagaida, ka regulāra prāmju satiksme ik gadu sezonā no 1.jūnija līdz 31.augustam tiks nodrošināta vismaz trīs reizes nedēļā. Precīzāks prāmju satiksmes periods, grafiks un biežums tiks noteikts līgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecere jau šovasar atklāt prāmju satiksmi starp Ventspili un Igaunijas Sāremā salu acīmredzot būs jāatliek, jo sagatavošanās darbi ievilkušies garumā, ziņo Sāremā laikraksts «Saarte Haal».

«Lai gan cerējām atklāt prāmju satiksmi jau 2019.gada vasarā, tomēr ar šo maršrutu saistītās procedūras dažādu iemeslu dēļ diemžēl ieilgušas,» avīzei pastāstījis Sāremā pašvaldības vadītājs Madiss Kallass. Pēc viņa teiktā, prāmju līniju, visticamāk, izdosies atklāt 2020.gadā.

Igaunijas kompānija «Arenguruum» pērn martā pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma veica pētījumu, kas liecināja, ka prāmju satiksme starp Sāmsalu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem.

Tika lēsts, ka maršrutā Mentu-Ventspils saskaņā ar optimistiskām prognozēm pirmajos gados būtu vajadzīgas dotācijas, kas pārsniegtu 100 000 eiro gadā, tomēr astoņu gadu laikā tas kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārija gadījumā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, bija norādīts pētījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā pie SIA "Man-Tess tranzīts" prāmju piestātnes 6.jūlijā pirmo reizi pienācis jaunās kravu pārvadājumu līnijas "Baltic Link" prāmis "Midas", uzsākot regulāru kravu autotransporta (ro-ro) pārvadājumu reisus starp Rīgu un Okselosundas ostu Zviedrijā.

Turpmāk prāmis katru nedēļu veiks trīs reisus no Rīgas - otrdienās, ceturtdienās un svētdienās. Līnijas "Baltic Link" operators ir Zviedrijas kuģniecības kompānija "Wagenborg Shipping Sweden AB", kas ar jauno līniju "Baltic Link" paplašina savu ro-ro prāmju līniju tīklu Baltijas jūrā.

"Ņemot vērā prāmju pārvadājumu konkurences īpatnības un Rīgas ostas atrašanās vietu, vēl vienas kravas prāmju līnijas ienākšana ostā vērtējama ļoti pozitīvi," uzskata Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

"Latvijas kravu pārvadātājiem tiek piedāvāts vēl viens konkurētspējīgs loģistikas ceļš uz Skandināvijas valstīm, savukārt Rīgas ostā paplašinās sniegto pakalpojumu klāsts. Tas ļaus piesaistīt Rīgas ostai jaunus klientus un audzēt kravu apjomu. Tādējādi mēs speram vēl soli tuvāk Rīgas ostas attīstības mērķim - kļūt par mūsdienīgu un efektīvu loģistikas centru, apkalpojot gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis," teic V. Zeps.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Oktobrī Ventspils ostā ro-ro kravu rekords

Žanete Hāka, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gada oktobrī Ventspils ostā sasniegts jauns viena mēneša laikā uz un no prāmjiem pārvadāto kravu (Ro-Ro) apjoms – 205,1 tūkstoši tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Astoņas reizes nedēļā prāmji kursē uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā, bet vienu reizi – uz Travemindi Vācijā.

Šī gada 10 mēnešos ro-ro kravu apjoms Ventspils ostā palielinājies līdz 1,7 miljoniem tonnu, un tas ir par 14% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kā arī vairāk nekā Rīgas un Liepājas ostai kopā, attiecīgi 207 un 535 tūkstoši tonnu. Rekordliels apjoms apstrādāts oktobrī – 205,1 tūkstostis tonnu, kas ir šobrīd lielākais ro-ro kravu apjoms viena mēneša laikā Ventspils ostas vēsturē. Līdz šim visvairāk Ro-Ro kravu viena mēneša laikā bija 2011.gada oktobrī – 188,9 tūkstoši tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

SM: Prāmju satiksme Latvijā šobrīd ir pietiekami intensīva

LETA, 24.01.2024

Zviedrijas prāmju operatora "Stena Line" prāmji starp Ventspili un Nīnashamnu, kā arī starp Liepāju un Trāvemindi kursē kopš 2012.gada.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā prāmju satiksme šobrīd ir pietiekami intensīva, pauda Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, komentējot iespējas tuvākajā laikā atklāt jaunas prāmju līnijas.

SM norādīja, ka patlaban prāmis no Ventspils uz Nīnashamnu Zviedrijā kursē astoņas reizes nedēļā, savukārt prāmis no Liepājas uz Trāvemindi Vācijā kursē sešas reizes nedēļā.

Tāpat SM skaidroja, ka pagājušajā gadā ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu pārvadājumu apmēri caur Latvijas ostām nedaudz samazinājās un papildu jaunas prāmju līnijas nav bijis iespējams atklāt.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvijas ostās pērn kopā pārvadātais apmērs - 172 570 transporta vienību, joprojām ir nozīmīgs, uzsvēra SM.

Jau rakstīts, ka pagājušajā gadā Latvijas ostās pārkrāva 3,402 miljonus tonnu ro-ro kravu, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operators "Tallink" nākamajos pāris gados neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, apstiprināja "Tallink" pārstāvji, jautāti par kompānijas pašreizējiem plāniem attiecībā uz prāmju satiksmi Latvijā.

Kompānijā norādīja, ka lēmums par prāmju satiksmes atjaunošanu no Rīgas nav mainījies, jo "Tallink" joprojām vairāk koncentrēsies uz esošo maršrutu starp Igauniju, Somiju un Zviedriju rentabilitātes uzturēšanu un palielināšanu.

Tāpat "Tallink" pārstāvji skaidroja, ka kompānija joprojām neredz prāmju satiksmes pieprasījumu, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, papildinot, ka galvenokārt ekonomisko un finansiālo situāciju ietekmē gan pandēmijas izraisītās sekas, gan arī karš Ukrainā.

Tādējādi, kamēr pastāv ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas satricinājums, kompānija koncentrēsies uz pamatuzņēmuma rentabilitāti un alternatīvajiem ieņēmumu avotiem, piemēram, "Tallink" kuģu nomu, norādīja kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RVR maina vadību un koriģē stratēģiju, fokusējas uz specializētu vilcienu ražošanu, kā arī ES un NVS pasažieru vilcienu modernizāciju un kapitālo remontu . RVR nav atteikusies no jaunu vilcienu ražošanas un noteikti to darīs, taču šā brīža situācija prasa spēju zibenīgi pārorientēties un izmantot iespējas, kuras ir šodien tirgū.

Uzņēmuma akcionāri ir līdzšinējie (Valērijis Igaunis, Ēriks Igaunis, Aivars Ločmelis un Lazars Raizbergs), bet valdē Valērija Igauņa un Lazara Raizberga vietā strādās Gatis Kamarūts (valdes priekšsēdētājs, agrāk a/s VRC Zasulauks valdes priekšsēdētājs, ieņēmis amatus Venden Grupas uzņēmumos), kā arī valdes locekļi Irina Rudzāte (agrāk ir strādājusi a/s Severstaļlat, bijusi direktore SIA EiroSteel un strādājusi a/s Rīgas kuģu būvētava) un Vācijas pilsonis Mihaels Krege (Michael Krege). Padomē strādās līdzšinējais tās priekšsēdētājs Ēriks Igaunis un klātpienācēji no agrākās valdes Lazars Raizbergs un Valērijs Igaunis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Krievijas un Latvijas autopārvadātāji kravas virzīs caur Liepājas ostu

Elīna Pankovska, 10.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Krievijas autopārvadātāju asociācija Latvijas auto, ASMAP un Liepājas speciālā ekonomiskā zona parakstījušas trīspusēju memorandu par sadarbību autopārvadājumu jomā caur Liepājas ostu, attīstot prāmju līniju Liepāja – Lībeka (Traveminde) Vācija.

Tas noticis Latvijas – Krievijas starpvaldību komisija sēdes laikā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Līga Ratniece-Kadeģe.

Parakstītais memorands nosaka un atbalsta programmu par starptautisko autopārvadājumu organizēšanu Latvijas un Krievijas teritorijā, tirgus sakārtošanu un tranzīta pārvadājumu attīstību.

«Krievija no savas puses ir iecerējusi caur Latviju un Liepājas ostu uz Eiropu novirzīt katru ceturto autopārvadātāju – tas liecina par vērienu un ieguvumiem ilgtermiņa sadarbībai,» norāda Liepājas mērs un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Parakstītais memorands nosaka arī ekonomiskās attīstības veicināšanu abās valstīs, veidojot tranzīta koridoru ilgtermiņā, sakārtojot robežkontroli un auto rindas uz abu valstu robežām, kā arī paredz ceļu infrastruktūras sakārtošanu gan Latvijas, gan Krievijas pusē. Sadarbība noteikta vismaz uz desmit gadiem, bet projekta ekonomiskā dzīvotspēja jāizvērtē divu mēnešu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Operators tiks meklēts uz pieciem gadiem, par konkursa kritēriju nosakot zemāko cenu. Kā laikrakstam «Saarte Haal» sacījusi Sāremā pagasta vecākā vietniece Marili Nītsa, par konkrētām summām vēl nav runa, jo vispirms tiks gaidīti konkursa rezultāti.

«Kad beigsies konkurss, noskaidrosies nepieciešamo subsīdiju apjoms, kuru segšanu gatavojas uzņemties Ventspils brīvosta un Sāremā pašvaldība,» viņa norādījusi.

Pēc Nītsas teiktā, subsīdiju apmēru var noteikt, vienīgi balstoties uz agrākajām šā maršruta izmaksām vai uz kuģu maršrutu analīzi, kas veikta pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma.

Šī analīze liecina, ka prāmju satiksme maršrutā Ventspils-Mentu iespējama vienīgi ar sabiedriskā sektora atbalstu un vajadzīgā summa pirmajos trijos gados varētu sasniegt 900 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo: Nav pamata apšaubīt Sadales tīkla darbinieku godaprātu

Līva Melbārzde, 12.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laika apstākļi, kādi bija 2010./2011.gadu mijā, kad tika izsludināta ārkārtas situācija vairākos desmitos Latvijas novadu, ir uzskatāmi par ārkārtējiem, tādēļ AS Sadales tīkls uzskata, ka nav pamata apšaubīt uzņēmuma vadības un darbinieku godprātību pienākumu veikšanā.

«Latgalē 2010./2011.gadu mijā bija īpaši nelabvēlīgi dabas apstākļi – sasalstošs lietus, spēcīga snigšana, atkala un koku apledojums, kas kopā izraisīja situāciju, ka blakus elektropārvades līniju trasēm un pat ārpus aizsargjoslām augošie koki, nespējot izturēt ledus un sniega segu, nolūstot vai iekaroties elektropārvades līnijās, izraisīja līniju saraušanu un elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu. Dažviet elektrolīnijas bija pilnīgi sapostītas un tās nācās būvēt praktiski no jauna. AS Sadales tīkls darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrolīniju bojājumus un piegādātu elektroenerģiju lietotājiem, taču ļoti bieži bija situācijas, kad tikko salabotā līnijā atkal iekrita lūzis koks un līnija bija jālabo atkārtoti,» DB sacīja a/s Latvenergo Ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. novembrī Liepājā plānotās prāmju līnijas Ave Line maršrutā Lībeka - Liepāja atklāšana notika bez paša prāmja. Kuģa Ave Liepaja iziešanu no Travemindes ostas Vācijā aizkavēja vētra, un tā pienākšanu Liepājā gaida tikai naktī no 20. uz 21. novembri.

Tomēr jaunizveidotās līnijas īpašnieki noskaņoti optimistiski, un jau janvārī plāno otra prāmja - Ave Luebeck palaišanu maršrutā, Db pastāstīja Ave Line īpašnieces - Ave Trans Group direktors Vladimirs Šeremetjevs. "Krīzes situāciju izvēlējāmies jauna biznesa uzsākšanai tāpēc, ka krīze ir laiks, kad atklājumi nepieciešami visiem - jauni risinājumi, iespējas. Krīzes situācijā visi pārskata savas attiecības ar potenciālajiem partneriem, tarifu politiku," skaidroja V. Šeremetjevs.

Jau 2009. gada martā kompānija cer noslogot prāmja līniju pilnībā - sešas reizes nedēļā kursēs prāmis ar 160 kravas automašīnu vietām. Kompānija esot ar lielu pieredzi transporta pakalpojumu un kravu pārvadājumu jomā, savu pārstāvniecību Maskavā, tāpēc cer uz austrumu virziena kravu piesaisti. Nākotnē plānots kompānijas darbību paplašināt. 2009. gada rudenī plānots sākt liela muitas noliktavu kompleksa būvi Liepājas ostā, iespējams, piesaistot ārvalstu kapitāla - visdrīzāk Krievijas, kompānijas. Jaunizveidotā līnija guvusi atbalstu Eiropas Savienības Marco Polo II programmā, kas finansē jūras transporta pārvadājumus proporcionāli kravu skaitam, ko šis transports atņem autoceļiem, tādā veidā veicinot vides problēmu mazināšanos ES dalībvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

73% rīdzinieku nevēlas prāmji starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi

, 19.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja Rīgas domes lēmuma projektu Par prāmju satiksmes pāri Daugavai starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi, Rīgā būvniecības ieceres akceptēšanu, Db.lv informēja Rīgas dome.

Satiksmes departamenta virzītā būvniecības iecere izstrādāta sadarbībā ar Rīgas reģiona Attīstības aģentūru. Projektā paredzēts prāmju piestātnes izvietot Zilajā ielā Bolderājā, un Meldru ielā Vecmīlgrāvī, kā arī atjaunot ielas aptuveni 1,5 kilometru garumā.

Projekta ietvaros ir veiktas veikti pētījumi par izstrādāta transporta kustību, izstrādāta iespējamo ierobežojumu shēma, apzināti prāmji tirgū un izstrādāts biznesa plāns. Pētījumā konstatēts, ka prāmja izviešana būtu finansiāli un sociāli izdevīga un tas būtu rīdziniekiem draudzīgs projekts, kas ļautu samazināt transporta plūsmu pilsētas centrā. Satiksmi pār Daugavu varētu nodrošināt divi prāmji, kas stundā varētu pārvadāt 30-40 kravas automašīnas un pasažierus. Prāmis Daugavu varētu šķērsot 20 minūšu laikā Prāmju satiksmi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi varētu sākt divu gadu laikā pēc attiecīgā Rīgas domes lēmuma pieņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atbalsta prāmju satiksmes starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi būvniecības ieceri

, 19.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja Rīgas domes lēmuma projektu "Par prāmju satiksmes pāri Daugavai starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi, Rīgā būvniecības ieceres akceptēšanu".

Satiksmes departamenta virzītā būvniecības iecere izstrādāta sadarbībā ar Rīgas reģiona Attīstības aģentūru. Projektā paredzēts prāmju piestātnes izvietot Zilajā ielā Bolderājā, un Meldru ielā Vecmīlgrāvī, kā arī atjaunot ielas aptuveni 1,5 kilometru garumā.

Projekta ietvaros ir veiktas veikti pētījumi par izstrādāta transporta kustību, izstrādāta iespējamo ierobežojumu shēma, apzināti prāmji tirgū un izstrādāts biznesa plāns. Pētījumā konstatēts, ka prāmja izviešana būtu finansiāli un sociāli izdevīga un tas būtu rīdziniekiem draudzīgs projekts, kas ļautu samazināt transporta plūsmu pilsētas centrā. Satiksmi pār Daugavu varētu nodrošināt divi prāmji, kas stundā varētu pārvadāt 30-40 kravas automašīnas un pasažierus. Prāmis Daugavu varētu šķērsot 20 minūšu laikā Prāmju satiksmi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi varētu sākt divu gadu laikā pēc attiecīgā Rīgas domes lēmuma pieņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pārtrauks prāmju satiksmi starp Rostoku un Sanktpēterburgu

Aivars Mackevics [email protected], 14.09.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas rēdereja Silja Line 23. septembrī pārtrauc nerentablo prāmju satiksmi starp Vāciju un Krieviju. Prāmis "Finnjet" jau ir nodots pārdošanai. Silja Line prāmju satiksmi maršrutā Rostoka - Tallina - Sanktpēreburga uzsāka 2004. gadā. Pretēji sākotnējiem plāniem, apkalpot maršrutu visu gadu, tomēr tika paņemts garš ziemas pārtraukums. Noslogojums bija 20.0000 pasažieri, kas ļoti lielā mērā atpalika no gaidītā. 2005. gads patiesībā "Finnjet" bija laba sezona. Šajā gadā ātrā prāmju satiksme starp Vāciju un Pēterburgu piesaistīja arvien vairāk pasažieru. Kā informē "Kommersant", šogad tika pārvadāti jau 100.000 pasažieri, kas pārsniedza pat pašas Silja Line prognozes, tomēr, lai rēdereja būtu rentabla tai sezonā būtu jāpārvadā 120.000 pasažieru. Pēc tūrisma ekspertu domām nākošajā gadā maršruts piedzīvotu zaudējumus. Tādējādi Sanktpēterburga atkal paliek bez pasažieru prāmju līnijas pāri Baltijas jūrai, jo arī igauņu Tallink ir pārtraukusi savu satiksmi starp Sanktpēterburgu, Helsinkiem un Tallinu, jo tā nav rentabla. Katrā gadījumā nav izslēgts, ka nākošajā gadā kāda cita rēdereja atjaunos šo divu gadu laikā popularitāti ieguvušo maršrutu starp Rostoku un Sanktpēterburgu. Pēterburgas pilsētas vadītāji par šādu soli tikai priecātos, jo šajā gadā ir pieņemts lēmums par milzīgu zemes platības iegūšanas projektu, lai visa cita starpā varētu izbūvēt arī jaunu prāmju ostu. Bez prāmju satiksmes, lielas jēgas tam nebūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru